Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.141

Rīgā 2009.gada 17.februārī (prot. Nr.13 13 .§)

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 5.panta otrās daļas 3.punktu

 

Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 181.nr.; 2007, 28.nr.; 2008, 59.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 2.1.1. un 2.1.3.apakšpunktu.

2. Izteikt 2.1.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.6. veidlapa Nr.1-dzelzceļš "Pārskats par dzelzceļa transportu 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Regulas Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku prasību piemērošanu (6.pielikums);".

3. Svītrot 2.1.10.apakšpunktu.

4. Izteikt 2.1.11.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.11. veidlapa Nr.5-iepirkums "Pārskats par linu produkcijas iepirkumu", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 5.decembra Regulas (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 138/2004), Komisijas 2005.gada 24.februāra Regulas (EK) Nr. 306/2005, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 306/2005), un Komisijas 2006.gada 20.jūnija Regulas (EK) Nr. 909/2006, ar ko groza I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 909/2006), prasību piemērošanu (11.pielikums);".

5. Izteikt 2.1.13.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.13. veidlapa Nr.1-puķes/stādi "Pārskats par puķkopību un stādu audzēšanu", kura nodrošina arī Padomes 1993.gada 5.aprīļa Regulas (EEK) Nr. 959/93 par statistiskas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz augkopības produktiem, kas nav labības produkti (turpmāk - Padomes Regula Nr. 959/93), Komisijas 1995.gada 18.septembra Regulas (EK) Nr. 2197/95, ar kuru groza pielikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 837/90 par statistisko informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz labības audzēšanu, un Padomes Regulai (EEK) Nr. 959/93 par statistisko informāciju, kas dalībvalstīm jāpiegādā par augkopības kultūru produktiem, izņemot labību (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 2197/95), Komisijas 2003.gada 17.februāra Regulas (EK) Nr. 296/2003, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 959/93 par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz augkopības produktiem, kas nav labības produkti (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 296/2003), Komisijas Regulas Nr. 306/2005, Komisijas Regulas Nr. 909/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 138/2004 prasību piemērošanu (13.pielikums);".

6. Svītrot 2.1.20.apakšpunktu.

7. Izteikt 2.1.22.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.22. veidlapa Nr.1-VA "Pārskats par līdzekļu izlietojumu dabas resursu un vides aizsardzībai", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 11.marta Regulas (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (pārstrādāta versija) (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 295/2008) un Komisijas 2003.gada 1.septembra Regulas (EK) Nr. 1669/2003, ar ko Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 īsteno attiecībā uz datu sērijām, kuras jāizveido uzņēmumu gada statistikai, un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2701/98 par datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, prasību piemērošanu (22.pielikums);".

8. Izteikt 2.1.24.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.24. veidlapa Nr.1-gāze "Pārskats par dabasgāzes izmantošanu" (24.pielikums);".

9. Izteikt 2.1.42.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.42. veidlapa Nr.1-e-komercija "Pār­skats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos 2009.gadā", kura nodrošina arī Komisijas 2007.gada 18.jūlija Regulas (EK) Nr. 847/2007, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 847/2007), prasību piemērošanu (93.pielikums);".

10. Izteikt 2.1.44. un 2.1.45.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.44. veidlapa Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 un Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (95.pielikums);

2.1.45. veidlapa Nr.1-gada (saīsinātais) "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 un Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (96.pielikums);".

11. Svītrot 2.1.49.apakšpunktu.

12. Izteikt 2.1.55.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.55. veidlapa Nr.1-e-komercija (finanses) "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu finanšu sektora uzņēmumos 2009.gadā", kura nodro­šina arī Komisijas Regulas Nr. 847/2007 prasību piemērošanu (119.pielikums);".

13. Papildināt noteikumus ar 2.1.64., 2.1.65., 2.1.66., 2.1.67., 2.1.68., 2.1.69., 2.1.70., 2.1.71., 2.1.72. un 2.1.73.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.64. veidlapa Nr.6-tirdzniecība "Pārskats par vairumtirdzniecības apgrozījumu sadalījumā pa preču grupām", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (157.pielikums);

2.1.65. veidlapa Nr.1-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (158.pielikums);

2.1.66. veidlapa Nr.2-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (159.pielikums);

2.1.67. veidlapa Nr.3-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (160.pielikums);

2.1.68. veidlapa Nr.4-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (161.pielikums);

2.1.69. veidlapa Nr.8-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (162.pielikums);

2.1.70. veidlapa Nr.9-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (163.pielikums);

2.1.71. veidlapa Nr.1-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumu kustību 20__.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (164.pielikums);

2.1.72. veidlapa Nr.2-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumu kustību 20__.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (165.pielikums);

2.1.73. veidlapa Nr.5-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumu kustību 20__.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu (166.pielikums);".

14. Svītrot 2.2.2., 2.3.4. un 2.3.9.apakš­punktu.

15. Izteikt 2.3.13.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.3.13. veidlapa Nr.3-apgrozījums "Pārskats par apgrozījumu", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 1165/98, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulas (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimnie­cisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1893/2006), prasību piemērošanu (42.pielikums);".

16. Izteikt 2.4.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.4.4. veidlapa Nr.12-r "Pārskats par rūpniecisko darbību un jauno pasūtījumu apjomu rūpniecībā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 1165/98, Komisijas Regulas Nr. 586/2001, Komisijas Regulas Nr. 588/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005 prasību piemērošanu (49.pielikums);".

17. Svītrot 2.4.12.apakšpunktu.

18. Izteikt 2.4.16.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.4.16. veidlapa Nr.2-apgrozījums "Pārskats par apgrozījumu", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 1165/98, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1893/2006 prasību piemērošanu (61.pielikums);".

19. Izteikt 2.5.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.5.4. veidlapa "Lauku saimniecību augkopības apsekojums 20__.gadā", kura nodrošina arī Padomes 1990.gada 26.marta Regulas (EEK) Nr. 837/90 par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz graudaugu ražošanu (turpmāk - Padomes Regula Nr. 837/90), Padomes Regulas Nr. 959/93, Komisijas Regulas Nr. 296/2003, Komisijas Regulas Nr. 2197/95, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 138/2004, Komisijas Regulas Nr. 306/2005 un Komisijas Regulas Nr. 909/2006 prasību piemērošanu (71.pielikums);".

20. Izteikt 2.¹12.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.¹ 12. veidlapa Nr.C-1 "Iedzīvotāju apsekojums par ceļojumiem 20__.gadā" (143.pielikums);".

21. Papildināt noteikumus ar 2.¹ 26., 2.¹ 27. un 2.¹ 28.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.¹ 26. veidlapa Nr.1-pārvietošanās (mājsaimniecības) "Apsekojums par iedzīvotāju pārvietošanos Latvijā" (167.pielikums);

2.¹ 27. veidlapa Nr.1-pārvietošanās (personas) "Apsekojums par iedzīvotāju pārvietošanos Latvijā" (168.pielikums);

2.¹ 28. veidlapa Nr.1-EIVA "Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojums" (169.pielikums);".

22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) Padomes 1989.gada 13.februāra Direktīvas 89/130/EEK par to, kā saskaņot nacionālā kopprodukta noteikšanu pēc tirgus cenām."

23. Svītrot 1. un 3.pielikumu.

24. Izteikt 4.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums).

25. Izteikt 6.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums).

26. Svītrot 10.pielikumu.

27. Izteikt 17.pielikumu jaunā redakcijā (3.pielikums).

28. Svītrot 20.pielikumu.

29. Izteikt 24.pielikumu jaunā redakcijā (4.pielikums).

30. Svītrot 26.pielikumu.

31. Izteikt 27.pielikumu jaunā redakcijā (5.pielikums).

32. Izteikt 30.pielikumu jaunā redakcijā (6.pielikums).

33. Izteikt 31.pielikumu jaunā redakcijā (7.pielikums).

34. Izteikt 32.pielikumu jaunā redakcijā (8.pielikums).

35. Svītrot 33.pielikumu.

36. Izteikt 34.pielikumu jaunā redakcijā (9.pielikums).

37. Izteikt 35.pielikumu jaunā redakcijā (10.pielikums).

38. Izteikt 37.pielikumu jaunā redakcijā (11.pielikums).

39. Svītrot 38.pielikumu.

40. Izteikt 40.pielikumu jaunā redakcijā (12.pielikums).

41. Izteikt 42.pielikumu jaunā redakcijā (13.pielikums).

42. Izteikt 48.pielikumu jaunā redakcijā (14.pielikums).

43. Izteikt 49.pielikumu jaunā redakcijā (15.pielikums).

44. Izteikt 56.pielikumu jaunā redakcijā (16.pielikums).

45. Svītrot 57.pielikumu.

46. Izteikt 59.pielikumu jaunā redakcijā (17.pielikums).

47. Izteikt 61.pielikumu jaunā redakcijā (18.pielikums).

48. Izteikt 68.pielikumu jaunā redakcijā (19.pielikums).

49. Izteikt 92.pielikumu jaunā redakcijā (20.pielikums).

50. Izteikt 93.pielikumu jaunā redakcijā (21.pielikums).

51. Izteikt 94.pielikumu jaunā redakcijā (22.pielikums).

52. Izteikt 95.pielikumu jaunā redakcijā (23.pielikums).

53. Izteikt 96.pielikumu jaunā redakcijā (24.pielikums).

54. Izteikt 97.pielikumu jaunā redakcijā (25.pielikums).

55. Izteikt 98.pielikumu jaunā redakcijā (26.pielikums).

56. Izteikt 99.pielikumu jaunā redakcijā (27.pielikums).

57. Svītrot 100.pielikumu.

58. Izteikt 102.pielikumu jaunā redakcijā (28.pielikums).

59. Izteikt 105.pielikumu jaunā redakcijā (29.pielikums).

60. Izteikt 106.pielikumu jaunā redakcijā (30.pielikums).

61. Izteikt 107.pielikumu jaunā redakcijā (31.pielikums).

62. Izteikt 108.pielikumu jaunā redakcijā (32.pielikums).

63. Izteikt 109.pielikumu jaunā redakcijā (33.pielikums).

64. Izteikt 113.pielikumu jaunā redakcijā (34.pielikums).

65. Izteikt 119.pielikumu jaunā redakcijā (35.pielikums).

66. Izteikt 135.pielikumu jaunā redakcijā (36.pielikums).

67. Izteikt 136.pielikumu jaunā redakcijā (37.pielikums).

68. Izteikt 143.pielikumu jaunā redakcijā (38.pielikums).

69. Izteikt 150.pielikumu jaunā redakcijā (39.pielikums).

70. Izteikt 151.pielikumu jaunā redakcijā (40.pielikums).

71. Izteikt 152.pielikumu jaunā redakcijā (41.pielikums).

72. Papildināt noteikumus ar 157.pielikumu šādā redakcijā (42.pielikums).

73. Papildināt noteikumus ar 158.pielikumu šādā redakcijā (43.pielikums).

74. Papildināt noteikumus ar 159.pielikumu šādā redakcijā (44.pielikums).

75. Papildināt noteikumus ar 160.pielikumu šādā redakcijā (45.pielikums).

76. Papildināt noteikumus ar 161.pielikumu šādā redakcijā (46.pielikums).

77. Papildināt noteikumus ar 162.pielikumu šādā redakcijā (47.pielikums).

78. Papildināt noteikumus ar 163.pielikumu šādā redakcijā (48.pielikums).

79. Papildināt noteikumus ar 164.pielikumu šādā redakcijā (49.pielikums).

80. Papildināt noteikumus ar 165.pielikumu šādā redakcijā (50.pielikums).

81. Papildināt noteikumus ar 166.pielikumu šādā redakcijā (51.pielikums).

82. Papildināt noteikumus ar 167.pielikumu šādā redakcijā (52.pielikums).

83. Papildināt noteikumus ar 168.pielikumu šādā redakcijā (53.pielikums).

84. Papildināt noteikumus ar 169.pielikumu šādā redakcijā (54.pielikums).

Ministru prezidenta vietā - vides ministrs R.Vējonis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 25.februāri.

pielikumi 1-54

ZIP 1.3mb

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"4.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

 

Veidlapas Nr. 2 - EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu" aizpildīšanas norādījumi.

Vēlams, lai pārskatu aizpilda darbinieks, kas atbild par energoresursu izlietojumu uzņēmumā.

1. 1.ailē "Atlikumi pārskata perioda sākumā" un 11.ailē "Atlikumi pārskata perioda beigās" uzrāda energoresursu daudzumu visās uzņēmuma noliktavās, cehos, katlu mājās, stacionārās un pārvietojamās tilpnēs, celtniecības laukumos un citās glabāšanas vietās, uz kuģiem, kuri pārskata aizpildīšanas dienā atrodas ostās un piestātnēs, lokomotīvēs, kuras atrodas depo, automobiļu bākās. Šķidro naftas produktu atlikumos (mazuta, dīzeļdegvielas, benzīna) iekļauj visu daudzumu, kas ir tvertnēs, ieskaitot to, kuru nevar noliet ("neizmantojamie atlikumi"). Uzrāda arī uzņēmumam piederošos energoresursus, kurus uzglabā citā uzņēmumā. Uzņēmums, kurā pārskata perioda beigās glabāšanā atrodas energoresursi, kas pieder citiem uzņēmumiem, savā pārskatā šos energoresursus neietver.

2. 3a.ailē uzrāda saņemto energoresursu izmaksas latos (bez pievienotās vērtības nodokļa). Siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksas uzrāda pēc piegādātāju rēķiniem.

3. 4.ailē uzrāda importētos energoresursus, kas ir ievesti Latvijā (no ārvalstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm) pašpatēriņam vai realizācijai iekšējā tirgū (ieskaitot ievesto no muitas noliktavām). Importā ieskaita arī energoresursus, ko uzņēmums iepircis ārzemēs un patērējis savām vajadzībām ārpus Latvijas robežām. Šajā ailē neuzrāda importētos energoresursus ar muitas procedūru "7" (izņemot importu bunkurēšanas vajadzībām. Šinī gadījuma uzrāda arī importu "7").

4. 5.ailē uzrāda visu atskaites perioda laikā faktiski izlietoto kurināmo, degvielu, siltumenerģiju, elektroenerģiju, ieskaitot patēriņu ražošanas, celtniecības, transporta, lauksaimniecības un citām vajadzībām. Šeit ieskaita arī visus siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā, degvielas zudumus un iztrūkumus, kas rodas tos transportējot un uzglabājot. Šajā ailē uzrāda arī energoresursus, kas izlietoti neenerģētiskām vajadzībām (piemēram, izlietotais kūdras daudzums kūdras brikešu ražošanai).

5. Ja energoresursi ir izlietoti transporta vajadzībām vai arī ir bijuši tā zudumi, tad 5.aile ir lielāka par 6. un 7.ailes summu.

6. 6.ailē uzrāda visu kurināmā daudzumu, kas izlietots koģenerācijas stacijās, lai ražotu elektroenerģiju, un tikai to kurināmā daudzumu katlumājās (katlos) un koģenerācijas stacijās, kas izlietots siltumenerģijas ražošanai tālākai realizācijai patērētājiem.

7. 7.ailē uzrāda siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā, degvielas daudzumu, kas izlietots apgaismošanai, apkurei un ražošanas vajadzībām. Tie ir energoresursi, kuru patēriņš saistīts ar ražotās produkcijas izlaidi vai pakalpojumu izpildi. Šeit uzrāda:

7.1. degvielu, kas izlietota traktoru, lauksaimniecības, mežsaimniecības, meliorācijas mašīnu, šķeldotāju un zvejas kuģu vajadzībām (izlietojumu transporta vajadzībām uzrāda 1.iedaļas 5.ailē un 2.iedaļā);

7.2. kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu rūpniecības un apkures krāsnīs, aparātos un citās tehnoloģiskajās iekārtās, spēka dzinējos, kas darbina darba mašīnas, mehānismus;

7.3. kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu apkurei, apgaismošanai, ventilācijai, karstā ūdens piegādei ražošanas un administratīvajās ēkās. Elektroenerģijas ražotāji šeit uzrāda elektroenerģijas patēriņu savām ražošanas vajadzībām.

8. 7.a.ailē uzrāda to siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā un degvielas patēriņu, kas izlietots produkcijas ražošanai un pakalpojumu izpildei un tā ir mazāka vai vienāda ar 7.aili.

9. 8.ailē uzrāda visu energoresursu daudzumu (siltumenerģija, elektroenerģija, kurināmais un degviela), kas ir pārdots vai piegādāts uzņēmumiem un iedzīvotājiem Latvijas teritorijā. Šajā ailē uzrāda arī uzņēmumiem piegādātos energoresursus to tālākai piegādei degvielas uzpildes stacijām, malkas un ogļu laukumiem, noliktavām un citām tirdzniecības vietām.

10. 10.ailē uzrāda eksportu un izvedumu uz ārvalstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Neuzrāda kuģiem piegādāto degvielu (bunkurēšanu) - to uzrāda izziņā Nr.1.

11. 1000.rindas 3.ailē uzrāda no ārienes saņemto siltumenerģiju. Ja maksa par siltumenerģiju iekļauta īres līgumā, tad 3.aili neaizpilda.

12. 1000.rindas 2.aili aizpilda komersanti, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai un aizpilda veidlapu nr. 1 - enerģija (gada) "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu". Ja kurināmo izlieto sava uzņēmuma vajadzībām un tā patēriņu rāda 7.ailē, tad 2.ailē saražoto siltumenerģiju nerāda.

13. 1010.rindas 3.ailē uzrāda saņemto aktīvo enerģiju - tūkst.kWh un 3a.ailē tai atbilstošo summu latos (ieskaitot abonēšanas maksu, maksu par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksu par atļauto slodzi un maksu par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu); 4.aili aizpilda tikai tiešais importētājs; 8. un 9.aili (pārdots) un 10.aili (eksports) aizpilda tikai elektroenerģijas ražotāji.

14. 1030.rindā uzrāda visu marku autobenzīnu, motorbenzīnu (šeit neuzrāda speciālos benzīnus, kas iegūti un izlietoti kā šķīdinātāji).

15. 1034.rinda: biobenzīns E5 (pievienots etilspirts līdz 5%) - produkts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un kas ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) un denaturēts - no 4,5 līdz 5,0 tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma vai etilspirta atvasinājums ETBE (atsevišķi vai kopā ar etilspirtu) - līdz 12 tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma.

16. Benzīna, dīzeļdegvielas, sadzīves krāšņu kurināmā, sašķidrinātās naftas gāzes un petrolejas daudzumu uzrāda tonnās. Ja pirmatnējā uzskaite ir litros, pārrēķina tonnās, daudzumu litros reizina ar koeficientu un rezultātu dala ar 1000. Koeficienti:

16.1. benzīnam - 0,74;

16.2. dīzeļdegvielai - 0,84;

16.3. biodīzeļdegvielai - 0,89;

16.3. bioetanolam - 0,77;

16.4. petrolejai - 0,81;

16.5. sadzīves krāšņu kurināmajam - 0,80;

16.6. sašķidrinātajai naftas gāzei - 0,53;

16.7. smērvielām un smēreļļām (uzrāda kilogramos) - 0,9.

17. 1062.rinda: biodīzeļdegviela (bio no 5 līdz 30%) - biodīzeļdegviela vai augu (rapšu sēklu) eļļa veido no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma.

18. 1063.rinda: biodīzeļdegviela (bio no 30% un vairāk) - biodīzeļdegviela vai augu (rapšu sēklu) eļļa veido 30 un vairāk tilpumprocentus no kopējā naftas produktu daudzuma.

19. 1070.rindā uzrāda sadzīves krāšņu kurināmo. Tas ir šķidrais kurināmais, ko sadzīvē sauc par destilātu.

20. 1110.rindā uzrāda sašķidrināto naftas gāzi (propāns, butāns, izobutāns, propāns - butāns).

21. 1125.rindā uzrāda atstrādātas eļļas tikai tad, ja tās tika lietotas kā kurināmais.

22. 1131.rindā rāda naftas bitumenus. Bitumens (naftas asfalts) - brūns vai melns, iegūts kā jēlnaftas destilācijas atliekas. Izmanto galvenokārt ceļu būvniecībā. Dabisko asfaltu neieskaita.

23. 1132.rindas rādītājā ieskaita motoreļļas, kompresoru un turbīnu smēreļļas, šķidrumus hidrauliskajām iekārtām, baltās eļļas, šķidro parafīnu, mehānismu zobratu pārnesumu eļļas, pārējās smēreļļas un pārējās eļļas. Ņem vērā, ka šajā rindā 5.aile ir vienāda ar 7.aili.

24. 1133.rinda: biodīzeļdegviela (tīrā augu (rapšu sēklu) eļļa) - biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no augu (rapšu sēklu) eļļas un augu (rapšu sēklu) eļļa, kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu.

25. 1135.rinda: bioetanols (denaturēts spirts) - etanols, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdamas atkritumu frakcijas, lai izmantotu kā biodegvielu.

26. 1171., 1172., 1173.rindā uzrāda tikai kurināmo kūdru tonnās, nepārrēķinot svaru nosacītajā mitrumā. Lauksaimniecisko kūdru pārskatā neiekļauj.

27. 1175.rindā uzrāda salmus. Šeit uzrāda arī linu spaļus.

28. 1200.rindā uzrāda domnu un metālliešanas koksu, kura gabalu izmērs ir 25 mm un vairāk. Metalurģisko koksu, koksa riekstus, koksa smalkumus uzrāda sausajā svarā. Piemēram, ja koksa smalkumu mitrums ir 10%, tad to naturālo svaru reizina ar 0,9, t.i. tās sausais svars, kuru uzrāda atskaitē, būs 90% no naturālā.

29. No 1230. līdz 1270.rindai koksnes daudzumu uzrāda norādītajās mērvienībās. Pārrēķiniem izmanto šādus vidējus koeficientus:

29.1. 1 sters = 0,65m³ (ciešmetri);

29.2. 1 m³ = 2.5 beramais m³;

29.3. 1 m³ (w=40%, kur w ir mitrums) = 0.625-0.75 t;

29.4. 1 ber.m³ = 280 kg.

30. 1230.rindā uzrāda kurināmo malku.

31. 1240.rindā uzrāda koksnes atlikumus (zāģskaidas, skaidas). Šeit uzrāda arī to zāģskaidu vai frēzskaidu daudzumu, ko izlieto koksnes brikešu, granulu un kokogļu ražošanai.

32. 1250.rindā uzrāda tikai kurināmā šķeldas. Celulozes šķeldas neuzrāda.

33. 1260.rindā uzrāda kokskaidu briketes.

34. 1270.rindā uzrāda kokskaidu granulas.

35. 1280.rindā uzrāda kokogles.

36. 2034.rinda: biobenzīns (ar etilspirta piejaukumu) - uzrāda visu biobenzīnu transporta vajadzībām.

37. 2062.rinda: biodīzeļdegviela (bio no 5% un vairāk) - uzrāda visu biodīzeļdegvielu transporta vajadzībām (biodegviela no 5 tilpumprocentiem un vairāk no kopējā naftas produktu daudzuma)."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"6.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"17.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"24.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"27.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Veidlapas Nr. 1 - EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu" aizpildīšanas norādījumi.

Pārskatu iesniedz par katru pusgadu atsevišķi: par janvāri - jūniju un jūliju - decembri.

Ja, aizpildot pārskatu par 2.pusgadu, konstatē kļūdas 1.pusgada datos, tad labojumus paziņo Centrālajai statistikas pārvaldei.

Vēlams, lai pārskatu aizpilda darbinieks, kas atbild par energoresursu izlietojumu uzņēmumā.

1. 1.ailē "Atlikumi pārskata perioda sākumā" un 11.ailē "Atlikumi pārskata perioda beigās" uzrāda energoresursu daudzumu visās uzņēmuma noliktavās, cehos, katlu mājās, stacionārās un pārvietojamās tilpnēs, celtniecības laukumos un citās glabāšanas vietās, uz kuģiem, kuri pārskata aizpildīšanas dienā atrodas ostās un piestātnēs, lokomotīvēs, kuras atrodas depo, automobiļu bākās. Šķidro naftas produktu atlikumos (mazuta, dīzeļdegvielas, benzīna) iekļauj visu daudzumu, kas ir tvertnēs, ieskaitot to, kuru nevar noliet ("neizmantojamie atlikumi"). Uzrāda arī uzņēmumam piederošos energoresursus, kurus uzglabā citā uzņēmumā. Uzņēmums, kurā pārskata perioda beigās glabāšanā atrodas energoresursi, kas pieder citiem uzņēmumiem, savā pārskatā šos energoresursus neietver.

2. 3a.ailē uzrāda saņemto energoresursu izmaksas latos (bez pievienotās vērtības nodokļa). Siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksas uzrāda pēc piegādātāju rēķiniem.

3. 4.ailē uzrāda importētos energoresursus, kas ir ievesti Latvijā (no ārvalstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm) pašpatēriņam vai realizācijai iekšējā tirgū (ieskaitot ievesto no muitas noliktavām). Importā ieskaita arī energoresursus, ko uzņēmums iepircis ārzemēs un patērējis savām vajadzībām ārpus Latvijas robežām. Šajā ailē neuzrāda importētos energoresursus ar muitas procedūru "7" (izņemot importu bunkurēšanas vajadzībām. Šinī gadījuma uzrāda arī importu "7").

4. 5.ailē uzrāda visu atskaites perioda laikā faktiski izlietoto kurināmo, degvielu, siltumenerģiju, elektroenerģiju, ieskaitot patēriņu ražošanas, celtniecības, transporta, lauksaimniecības un citām vajadzībām. Šeit ieskaita arī visus siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā, degvielas zudumus un iztrūkumus, kas rodas tos transportējot un uzglabājot. Šajā ailē uzrāda arī energoresursus, kas izlietoti neenerģētiskām vajadzībām (piemēram, izlietotais kūdras daudzums kūdras brikešu ražošanai).

5. Ja energoresursi ir izlietoti transporta vajadzībām vai arī ir bijuši tā zudumi, tad 5.aile ir lielāka par 6. un 7.ailes summu.

6. 6.ailē uzrāda visu kurināmā daudzumu, kas izlietots koģenerācijas stacijās, lai ražotu elektroenerģiju, un tikai to kurināmā daudzumu katlumājās (katlos) un koģenerācijas stacijās, kas izlietots siltumenerģijas ražošanai tālākai realizācijai patērētājiem.

7. 7.ailē uzrāda siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā, degvielas daudzumu, kas izlietots apgaismošanai, apkurei un ražošanas vajadzībām. Tie ir energoresursi, kuru patēriņš saistīts ar ražotās produkcijas izlaidi vai pakalpojumu izpildi. Šeit uzrāda:

7.1. degvielu, kas izlietota traktoru, lauksaimniecības, mežsaimniecības, meliorācijas mašīnu, šķeldotāju un zvejas kuģu vajadzībām (izlietojumu transporta vajadzībām uzrāda 1.iedaļas 5.ailē un 2.iedaļā);

7.2. kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu rūpniecības un apkures krāsnīs, aparātos un citās tehnoloģiskajās iekārtās, spēka dzinējos, kas darbina darba mašīnas, mehānismus;

7.3. kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu apkurei, apgaismošanai, ventilācijai, karstā ūdens piegādei ražošanas un administratīvajās ēkās. Elektroenerģijas ražotāji šeit uzrāda elektroenerģijas patēriņu savām ražošanas vajadzībām.

8. 7.a.ailē uzrāda to siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā un degvielas patēriņu, kas izlietots produkcijas ražošanai un pakalpojumu izpildei un tā ir mazāka vai vienāda ar 7.aili.

9. 8.ailē uzrāda visu energoresursu daudzumu (siltumenerģija, elektroenerģija, kurināmais un degviela), kas ir pārdots vai piegādāts uzņēmumiem un iedzīvotājiem Latvijas teritorijā. Šajā ailē uzrāda arī uzņēmumiem piegādātos energoresursus to tālākai piegādei degvielas uzpildes stacijām, malkas un ogļu laukumiem, noliktavām un citām tirdzniecības vietām.

10. 10.ailē uzrāda eksportu un izvedumu uz ārvalstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Neuzrāda kuģiem piegādāto degvielu (bunkurēšanu) - to uzrāda izziņā Nr.1.

11. 1000.rindas 3.ailē uzrāda no ārienes saņemto siltumenerģiju. Ja maksa par siltumenerģiju iekļauta īres līgumā, tad 3.aili neaizpilda.

12. 1000.rindas 2.aili aizpilda komersanti, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai un aizpilda veidlapu nr. 1 - enerģija (gada) "Pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu". Ja kurināmo izlieto sava uzņēmuma vajadzībām un tā patēriņu rāda 7.ailē, tad 2.ailē saražoto siltumenerģiju nerāda.

13. 1010.rindas 3.ailē uzrāda saņemto aktīvo enerģiju - tūkst.kWh un 3a.ailē tai atbilstošo summu latos (ieskaitot abonēšanas maksu, maksu par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksu par atļauto slodzi un maksu par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu); 4.aili aizpilda tikai tiešais importētājs; 8. un 9.aili (pārdots) un 10.aili (eksports) aizpilda tikai elektroenerģijas ražotāji.

14. 1030.rindā uzrāda visu marku autobenzīnu, motorbenzīnu (šeit neuzrāda speciālos benzīnus, kas iegūti un izlietoti kā šķīdinātāji).

15. 1034.rinda: biobenzīns E5 (pievienots etilspirts līdz 5%) - produkts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un kas ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) un denaturēts - no 4,5 līdz 5,0 tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma vai etilspirta atvasinājums ETBE (atsevišķi vai kopā ar etilspirtu) - līdz 12 tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma.

16. Benzīna, dīzeļdegvielas, sadzīves krāšņu kurināmā, sašķidrinātās naftas gāzes un petrolejas daudzumu uzrāda tonnās. Ja pirmatnējā uzskaite ir litros, pārrēķina tonnās, daudzumu litros reizina ar koeficientu un rezultātu dala ar 1000. Koeficienti:

16.1. benzīnam - 0,74;

16.2. dīzeļdegvielai - 0,84;

16.3. biodīzeļdegvielai - 0,89;

16.3. bioetanolam - 0,77;

16.4. petrolejai - 0,81;

16.5. sadzīves krāšņu kurināmajam - 0,80;

16.6. sašķidrinātajai naftas gāzei - 0,53;

16.7. smērvielām un smēreļļām (uzrāda kilogramos) - 0,9.

17. 1062.rinda: biodīzeļdegviela (bio no 5 līdz 30%) - biodīzeļdegviela vai augu (rapša sēklu) eļļa veido no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma.

18. 1063.rinda: biodīzeļdegviela (bio no 30% un vairāk) - biodīzeļdegviela vai augu (rapša sēklu) eļļa veido 30 un vairāk tilpumprocentus no kopējā naftas produktu daudzuma.

19. 1070.rindā uzrāda sadzīves krāšņu kurināmo. Tas ir šķidrais kurināmais, ko sadzīvē sauc par destilātu.

20. 1110.rindā uzrāda sašķidrināto naftas gāzi (propāns, butāns, izobutāns, propāns - butāns).

21. 1125.rindā uzrāda atstrādātas eļļas tikai tad, ja tās tika lietotas kā kurināmais.

22. 1131.rindā rāda naftas bitumenus. Bitumens (naftas asfalts) - brūns vai melns, iegūts kā jēlnaftas destilācijas atliekas. Izmanto galvenokārt ceļu būvniecībā. Dabisko asfaltu neieskaita.

23. 1132.rindas rādītājā ieskaita motoreļļas, kompresoru un turbīnu smēreļļas, šķidrumus hidrauliskajām iekārtām, baltās eļļas, šķidro parafīnu, mehānismu zobratu pārnesumu eļļas, pārējās smēreļļas un pārējās eļļas. Ņem vērā, ka šajā rindā 5.aile ir vienāda ar 7.aili.

24. 1133.rinda: biodīzeļdegviela (tīrā augu (rapšu sēklu) eļļa) - biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no augu (rapša sēklu) eļļas un augu (rapšu sēklu) eļļa, kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu.

25. 1135.rinda: bioetanols (denaturēts spirts) - etanols, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdamas atkritumu frakcijas, lai izmantotu kā biodegvielu.

26. 1171., 1172., 1173.rindā uzrāda tikai kurināmo kūdru tonnās, nepārrēķinot svaru nosacītajā mitrumā. Lauksaimniecisko kūdru pārskatā neiekļauj.

27. 1175.rindā uzrāda salmus. Šeit uzrāda arī linu spaļus.

28. 1200.rindā uzrāda domnu un metālliešanas koksu, kura gabalu izmērs ir 25 mm un vairāk. Metalurģisko koksu, koksa riekstus, koksa smalkumus uzrāda sausajā svarā. Piemēram, ja koksa smalkumu mitrums ir 10%, tad to naturālo svaru reizina ar 0,9, t.i. tās sausais svars, kuru uzrāda atskaitē, būs 90% no naturālā.

29. No 1230. līdz 1270.rindai koksnes daudzumu uzrāda norādītajās mērvienībās. Pārrēķiniem izmanto šādus vidējus koeficientus:

29.1. 1 sters = 0,65m³ (ciešmetri);

29.2. 1 m³ = 2.5 beramais m³;

29.3. 1 m³ (w=40%, kur w ir mitrums) = 0.625-0.75 t;

29.4. 1 ber.m³ = 280 kg.

30. 1230.rindā uzrāda kurināmo malku.

31. 1240.rindā uzrāda koksnes atlikumus (zāģskaidas, skaidas). Šeit uzrāda arī to zāģskaidu vai frēzskaidu daudzumu, ko izlieto koksnes brikešu, granulu un kokogļu ražošanai.

32. 1250.rindā uzrāda tikai kurināmā šķeldas. Celulozes šķeldas neuzrāda.

33. 1260.rindā uzrāda kokskaidu briketes.

34. 1270.rindā uzrāda kokskaidu granulas.

35. 1280.rindā uzrāda kokogles.

36. 2034.rinda: biobenzīns (ar etilspirta piejaukumu) - uzrāda visu biobenzīnu transporta vajadzībām.

37. 2062.rinda: biodīzeļdegviela (bio no 5% un vairāk) - uzrāda visu biodīzeļdegvielu transporta vajadzībām (biodegviela no 5 tilpumprocentiem un vairāk no kopējā naftas produktu daudzuma)."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"30.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

 

 

Veidlapas Nr. 2-darbs "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Respondents ir komercreģistrā vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta komercsabiedrība vai individuālais komersants, vai zemnieku vai zvejnieku saimniecība, vai iestāde, vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) pieprasījuma.

2. Sakarā ar to, ka ik mēnesi darbību uzsāk jaunas komercsabiedrības vai individuālie komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, iestādes, nodibinājumi, biedrības un fondi vai arī darbojošies, kuri nav respondenti, ievērojami paplašina savu darbību, CSP katru ceturksni papildina respondentu sarakstu ar jauniem respondentiem. Tas nepieciešams, lai notiekošās izmaiņas tautsaimniecībā atspoguļotos kopsavilkumu datos.

3. Ja jebkurā iesniegtajā kārtējā gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem kārtējā gada ceturk­šņa pārskatiem.

4. Budžeta iestāžu centralizētās grāmatvedības (rajona, pagastu padomes, pilsētu un novadu domes u.c.) datus par katru nozari iesniedz atsevišķā veidlapā. Noteiktais nozaru skaits uzrādīts 93.punktā.

5. Darbinieks šī pārskata ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba līguma vai uzņēmuma līguma, vai līguma par profesionālo militāro dienestu pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā ietver arī ievēlētas ieceltas un apstiprinātas valsts amatpersonas. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem aprēķina darba samaksu.

6. Veidlapā darbinieku ietver kā vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus, gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.

7. Darba devējs šī pārskata ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku.

8. Bruto darba samaksa vai citas veidlapā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai citas veidlapā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

9. Neto darba samaksa - bruto darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

10. Veidlapā visus rādītājus uzrāda veselos skaitļos.

2. 1.iedaļas "Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite" aizpildīšanas norādījumi

11. 1.iedaļas visās sadaļās (no 1.1. līdz 1.6.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.

12. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.

13. 2.aili "Pilns darba laiks" aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem, kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.

14. Pieļaujams, ka pie pilna darba laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz 10% mazāk par koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.

15. 3.aili "Nepilns darba laiks" aizpilda, ja:

15.1. darbiniekam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa);

15.2. darbinieks faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.

16. Darbinieku sadalījumu pilna un nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (lapas A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.

17. Ja darbiniekam pilns un nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, tad viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem sekojoši:

17.1. aizpildot 1140.rindu - pie tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā;

17.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem.

2.1. 1.1.sadaļas "Darbinieku skaits darba attiecībās (ieskaitot nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi

18. 1110.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā (neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B), bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

19. 1140.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā.

20. 1140.rindā uzrādīto darbinieku skaitu sadala pa darbiniekiem pamatdarbā - ar algas nodokļa grāmatiņām (1141.rindā), un pa darbiniekiem blakus darbā - bez algas nodokļa grāmatiņām (1142.rindā).

21. 1144.rindā (no 1140.rindas) uzrāda darbiniekus, kuri bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Šeit neietver darbiniekus, kuriem bija darbnespējas lapa slima bērna kopšanai.

22. 1145.rindā (no 1140.rindas) uzrāda nerezidentu skaitu. Pārskatā par nerezidentiem uzskata ārvalstniekus, kuriem ir darba atļauja un kuri strādā Latvijā mazāk par vienu gadu.

2.2. 1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas norādījumi

23. No 1310. līdz 1330.rindai uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem. Ietver arī nostrādātās virsstundas.

24. Nostrādātajās stundās ietver arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs, darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.

25. Katru stundu, ko nostrādā papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu stundu.

26. Faktiski nostrādāto stundu skaitā neietver:

26.1. nenostrādātās, bet apmaksātās stundas (uzrāda no 1340. līdz 1360.rindai);

26.2. normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu atpūtai un ēšanai;

26.3. laiku, ko pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.

27. Ja darbinieks apvieno pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam, neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par to ir papildu samaksa.

28. No 1340. līdz 1360.rindai uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem.

29. 28.punktā minētās stundas aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet darbinieks nav strādājis:

29.1. faktiski bijis ikgadējais atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums, kā arī mācību atvaļinājums;

29.2. bijusi darbnespējas lapa A;

29.3. bijušas apmaksātas dīkstāves;

29.4. bijušas citas apmaksātas, bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, asins donoriem, kā arī sakarā ar kāzām vai bērēm).

30. 29.punktā minētās dienas pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.

31. Darbnespējas lapu A apmaksātās dienas pārrēķina stundās tajā mēnesī (mēnešos), kad ir bijusi atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).

32. No 1340. līdz 1360.rindai neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

2.3. 1.4.sadaļas "Darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi

33. No 1410. līdz 1430.rindai ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.

34. No 1440. līdz 1460.rindai ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.

35. 1470.rindā uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1477.rindai.

36. 1470.rindas dati visās ailēs ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī 1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1477.rindas datu summu.

37. Katra mēneša darba samaksā ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no 15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15.-31.maiju ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1.-11.jūniju - jūnija mēnesī.

38. Ja darbinieks saņem arī autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.

39. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos mēnešos arī par iepriek­šējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:

39.1. aprēķināto darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta;

39.2. ja darba samaksa aprēķināta par iepriekšējā ceturkšņa mēnesi (mēnešiem), tad precizē iepriekšējā ceturkšņa pārskatu un iesniedz labojumus.

40. Ja darba samaksa paaugstināta par mēnešiem, par kuriem ceturkšņa pārskati jau ir iesniegti, tad kārtējā ceturkšņa pārskatā ietver tikai to summu, kas attiecas uz kārtējā ceturkšņa mēnešiem. Par visiem pārējiem mēnešiem šo papildu darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta, un iesniedz labojumus.

41. Darba samaksā ietver 42., 44., 45., 46. un 47.punktā minētās pozīcijas neatkarīgi no izmaksu finansēšanas avota.

42. 1471.rindā uzrāda regulāro darba samaksu jeb atlīdzību regulāru naudas maksājumu veidā, ko gada laikā aprēķina regulāri katru mēnesi:

42.1. mēneša algu, mēneša amata algu;

42.2. darba algu, ko aprēķina, pamatojoties uz nostrādāto laiku, produkciju vai gabaldarbu, un ko darbiniekiem samaksā par nostrādātajām stundām;

42.3. atlīdzību un papildu samaksu par virsstundām, nakts darbu, darbu svētdienās un svētku dienās, darbu maiņās, par darbu bīstamos, kaitīgos apstākļos;

42.4. autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde nav pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi;

42.5. prēmijas un piemaksas, ko regulāri izmaksā katru mēnesi: piemēram, par troksni, risku, smagu darbu, darbu maiņās vai nepārtrauktu darbu, nakts darbu un darbu svētdienās un svētku dienās, par individuāli veiktu darbu, produkciju, ražīgumu, atbildību, centību, precizitāti, kvalifikāciju un īpašām zināšanām;

42.6. samaksu par vienā un tajā pašā uzņēmumā līdzās pamatdarbam veikto papildu darbu;

42.7. par uz laiku promesoša nodarbinātā pienākumu pildīšanu;

42.8. par profesiju, amatu savienošanu.

43. Ja prēmijas un piemaksas aprēķina ik mēnesi, neskatoties uz to, ka tās katru mēnesi var būt ievērojami atšķirīgas, tad tās uzskata par regulārām izmaksām un ietver 1471.rindā.

44. 1473.rindā uzrāda ikgadējā un papildu atvaļinājuma samaksu, samaksu par dīkstāvēm, kā arī samaksu par citām dienām, kurās nestrādā (mācību atvaļinājumi, kāzas, bēres, asins donoru dienas). Pārskata ceturksnī ietver atvaļinājuma naudu tikai par šī ceturkšņa mēnešiem (skatīt arī 37.punktu).

45. 1474.rindā uzrāda neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina regulāri katru mēnesi, ieskaitot prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu. Piemēram, neregulāras prēmijas - ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14.algu. Šajā rindā iekļauj arī piemaksas pie atvaļinājuma un atvaļinājuma pabalstu, kā arī kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

46. Pie neregulārām izmaksām pieskaita arī autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde ir pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi.

47. 1477.rindā uzrāda darbnespējas lapu A samaksu. Darbnespējas lapas A samaksu ietver pārskatā tajā mēnesī, kad tā ir aprēķināta. Piemēram, nodarbinātajam ir darbnespējas lapa A par periodu no 29.marta līdz 11.aprīlim, par kuru aprēķins izdarīts aprīlī. Šajā gadījumā darbnespējas lapas A apmaksu ietver 1477.rindā 2.cetuksnī, kā arī aprīļa mēnesī (1410.rinda).

48. Darba samaksā neiekļauj:

48.1. 3.iedaļas 310. līdz 390.rindā uzrādītās naudas summas;

48.2. citus izdevumus, kas nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam;

48.3. darbnespējas lapu B samaksu (nemaksā darba devējs, bet sociālās apdrošināšanas iestāde);

48.4. izmaksātās dividendes (tā nav darba samaksa, bet ienākums no īpašuma).

49. 1480.rindā uzrāda aprēķināto neto darba samaksu - t.i., 1470.rindā uzrādītā bruto darba samaksa bez algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

50. 1490.rindā uzrāda nerezidentiem aprēķināto bruto darba samaksu (no 1470.rindas). Nerezidentu definīciju skatīt 22.punktā.

51. 1499.rindā uzrāda darba samaksas subsīdijas (valsts kompensētās darba devēja izmaksas) - valsts budžeta vai Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums darba devējam algotos pagaidu darbos iesaistīto bezdarbnieku darba samaksai, invalīdu nodarbināšanai u.c. Uzrāda tikai tās subsīdijas, kuras ietvertas aprēķinātajā bruto darba samaksā 1470.rindas 1.ailē.

2.4. 1.5.sadaļas "Dati par darbiniekiem, kuri nav bijuši darba attiecībās pilnu mēnesi" aizpildīšanas norādījumi

52. No 1510. līdz 1530.rindai 2.ailē uzrāda pilna darba laika darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa, bet kuri nebija nostrādājuši pilnu attiecīgā ceturkšņa mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba. Darbiniekus, kuri nav nostrādājuši pilnu mēnesi citu iemeslu dēļ, šajā sadaļā neuzrāda. Sadaļā datus uzrāda tikai par pilna darba laika darbiniekiem (2.aile), neaizpildot 1. un 3.aili.

2.5. 1.6.sadaļas "Dati par sievietēm" aizpildīšanas norādījumi

53. Sadaļu aizpilda par 1.ceturksni. Par 2., 3. un 4.ceturksni šo sadaļu neaizpilda.

54. 1610.rindā ietver faktiski nostrādātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1310., 1320. un 1330.rindā.

55. 1620.rindā ietver nenostrādātās, bet apmaksātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1340., 1350. un 1360.rindā.

56. 1630., 1640. un 1650.rindā ietver sieviešu skaitu, kam aprēķināta darba samaksa attiecīgajā mēnesī - attiecīgi no 1410., 1420. un 1430.rindas.

57. 1660.rindā ietver aprēķināto bruto darba samaksu sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no 1470.rindas.

3. 2.iedaļas "Dati par pārējiem nodarbinātajiem" aizpildīšanas norādījumi

58. Katru no nodarbinātajiem, kuru uzrāda 2110., 2120., 2130. vai 2210.rindā, iekļauj tikai vienā no minētajām rindām atbilstoši rādītāja aprakstam. Šos nodarbinātos neietver 1.iedaļā.

3.1. 2.1.sadaļas "Nodarbinātie ar aprēķinātu darba samaksu" aizpildīšanas norādījumi

59. Sadaļas 1., 2. un 3.ailē uzrāda attiecīgo nodarbināto skaitu, kam aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā mēnesī.

60. Sadaļas 4.ailē uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu kopā par ceturkšņa mēnešiem nodarbinātajiem, kuri ietverti no 1. līdz 3.ailei.

61. 2130.rindā uzrāda datus par pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātās personas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kārto patstāvīgi. Pašnodarbināto, kuri uzrādīti 2130.rindā, darba samaksā (4.ailē) ietver iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo tās pašnodarbinātais nomaksā patstāvīgi.

3.2. 2.2.sadaļas "Nodarbinātie bez aprēķinātas darba samaksas" aizpildīšanas norādījumi

62. Sadaļā ietver sekojošu kategoriju nodarbinātos bez aprēķinātas darba samaksas: darba devējus, strādājošos ģimenes (mājsaimniecības) locekļus un personas, kuras veic uzņēmējdarbību un nenodarbina citus.

4. 3.iedaļas "Citas darba devēja izmaksas" aizpildīšanas norādījumi

63. No 310. līdz 390.rindai uzrādītos datus neietver 1. un 2.iedaļā pie darba samaksas rādītājiem.

64. 310.rindā uzrāda bruto darba samaksu natūrā. Tā sastāv no precēm un pakalpojumiem, ko darba devējs dara pieejamus darbiniekiem par brīvu, par pazeminātām cenām vai par cenām, ko darba devējs faktiski samaksājis pārskata ceturkšņa mēnešos. Šīs preces un pakalpojumi nav nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam. Darbiniekiem tas ir papildu ienākums: viņi maksātu tirgus cenu, ja šīs preces vai pakalpojumus pirktu paši.

65. Preces un pakalpojumus vērtē bāzes cenās (t.i., bez transporta un tirdzniecības uzcenojuma), ja darba devējs tās saražojis, un pircēju cenās (t.i., cenās, ko darba devējs faktiski samaksājis), ja darba devējs tās nopircis.

66. Sniedzot bez maksas, kopējo darba samaksas natūrā vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo preču un pakalpojumu bāzes cenām (vai darba devēja pircēju cenām, ja viņš tās pircis). Sniedzot par pazeminātām cenām, vērtību iegūst kā starpību starp iepriekš izskaidroto aprēķinu un darbinieka samaksāto summu.

67. Darba samaksa natūrā ir:

67.1. darba devēja ražošanas procesu rezultātā saražotās preces un pakalpojumi, kas sniegti darbiniekiem. Piemēram, bez maksas vai par pazeminātām cenām izsniegtā pārtika pārtikas ražošanas uzņēmumā (izņemot 67.5.punktā minēto); datori - datoru ražošanas firmā; apģērbs - apģērbu ražošanas uzņēmumā (izņemot darba apģērbu); bezmaksas ceļošana dzelzceļa vai aviokompāniju darbiniekiem;

67.2. darba devēja izdevumi darbinieku nodrošināšanā ar mājokli vai dzīvojamo platību, ieskaitot izdevumus par respondenta īpašumā esošo dzīvojamo platību (izdevumi tās uzturēšanai un administrēšanai, nodokļu samaksai un apdrošināšanai, atskaitot darbinieku samaksāto summu). Uzrāda arī darba devēja samaksāto darbinieku dzīvojamo telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī neatmaksājamos aizdevumus vai aizdevumus ar samazinātām procentu likmēm mājokļa vai dzīvojamās platības iegādei vai celtniecībai. Neietver pabalstu nodarbinātā pārcelšanās gadījumā;

67.3. darba devēja izdevumi transportlīdzekļu (automobiļu) lietošanai personīgajām vajadzībām. Tajos ieskaita ekspluatācijas neto izmaksas, ko sedz respondents (ikgadējās līzinga izmaksas un procentu maksājumus - amortizāciju, apdrošināšanu, uzturēšanu un remontu, kā arī turēšanu autostāvvietā). Neieskaita kapitālizmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļu iegādi, nekādus ienākumus, ko gūst, transportlīdzekļus pārdodot tālāk, vai izmaksu daļu, kas attiecas uz lietošanu, kas saistīta ar darbu. Datus aprēķina, balstoties uz pieejamo informāciju, piemēram, ierakstiem par attiecīgā veida transportlīdzekļu parku, vidējās transportlīdzekļa vērtības novērtējumu un novērtējumu par daļu, kas attiecas uz gadījumiem, kad transportlīdzekļus privāti lieto darbinieki;

67.4. darba devēja pirktās preces vai pakalpojumi, kas sniegti darbiniekiem (saražotās minētas 67.1.punktā);

67.5. darba devēja cenu samazinājumi, kas iegūti brīvās vai subsidētās ēdnīcās vai par ēdināšanas taloniem; uzturdevas kompensācija Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes sistēmas darbiniekiem;

67.6. izdevumi kultūras, atpūtas, sporta pakalpojumu sniegšanai darbiniekiem, tai skaitā tūrisma ceļazīmju izdevumi, dažādu abonementu apmaksa; izdevumi vasarnīcu un brīvdienu pavadīšanas telpu nodrošināšanai darbiniekiem un viņu ģimenēm;

67.7. izmaksas, kas saistītas ar mazbērnu novietnes, bērnudārza nodrošināšanu darbinieku bērniem;

67.8. darbinieku apkalpošanai paredzēto veikalu uzturēšanas izmaksas (amortizācija, sīki remonti, ēku un iekārtu regulāra uzturēšana bez darba algas personālam);

67.9. transporta izdevumu no mājām uz darba vietu un atpakaļ segšana;

67.10. mobilā tālruņa, ko lieto gan darbam gan privāti, rēķina tās daļas, kuru sedz darba devējs, apmaksa;

67.11. darbiniekiem piešķirtās prēmijas;

67.12. darba devēja pārņemtā procentu daļa, ja viņš piešķir aizdevumus darbiniekiem par samazinātām procentu likmēm vai bez procentiem. Šo vērtību nosaka, atņemot faktiski samaksātos procentus no summas, kas darbiniekam jāmaksā, ja kredītam piemēro tirgus likmes. Aizdevumi mājas vai dzīvokļa pirkšanai attiecas uz 67.2.punktu;

67.13. maksājumi darbinieku noguldījumu projektiem (uzrāda arī atsevišķi 311.rindā katru ceturto gadu: par 2012., 2016.gada ceturkšņiem utt.). Tās ir summas, ko iemaksā darbinieku noguldījumu projektiem (noguldījumu projektiem, akciju iegādes projektiem u.c.). Maksājumus, ko veic, lai izveidotu īpašu fondu komersanta akciju vai citu finanšu aktīvu iegādei darbiniekiem, pat ja tiem nav tiešas pieejas šiem aktīviem, samazina par jebkuru nodokļu atvieglojuma summu, ko tiem var piemērot. Akciju izplatīšanu personālam vai īpašajiem fondiem bez maksas vai to pārdošanu par pazeminātu cenu uzskata par izdevumiem tikai tad, ja attiecīgās akcijas pērk tirgū. Pašizmaksu nosaka pēc starpības starp iepirkuma cenu un pārdošanas vai transferta cenu;

67.14. darba devēja maksājumi arodbiedrību fondos.

68. 320.rindā uzrāda normatīvajos aktos noteiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas aprēķinātas par attiecīgā ceturkšņa mēnešiem tiem darbiniekiem, kuri ietverti 1.iedaļā.

69. 320.rindā neieskaita darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, neskatoties uz to, ka tās ietur un nodarbinātā vārdā samaksā darba devējs.

70. 330.rindā uzrāda darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas paredzētas kolektīvajos līgumos, vai citādi, un par darbiniekiem samaksātas pārskata ceturkšņa mēnešos. Tie ir visi maksājumi, ko darba devējs maksā papildu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pie šiem maksājumiem pieder papildu pensiju apdrošināšana, pensijas uzkrājuma veidošana, veselības un dzīvības apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu, nelaimes gadījumu apdrošināšana, papildu apdrošināšana bezdarba gadījumā, visi pārējie neobligātie sociālās apdrošināšanas papildu veidi, kas nav minēti citur.

71. 330.rindā iekļaujamo maksājumu pilnas summas uzrāda tajā ceturksnī, kad tās samaksātas, neskatoties uz to, ka tie var būt maksājumi par vairākiem mēnešiem vai gadu.

72. 340.rindā uzrāda darba devēja pabalstus, kas izmaksāti pārskata ceturkšņa mēnešos darbiniekiem, kā arī bijušajiem darbiniekiem:

72.1. izmaksas jubileju, kāzu, bērna dzimšanas, apbedīšanas gadījumā u.c. materiālie pabalsti;

72.2. mantas un naudas balvas, dāvanas;

72.3. pabalsti veselības aprūpei, briļļu iegādes apmaksa;

72.4. izmaksātā atlīdzība par darbā gūto kaitējumu veselībai (sakropļojums, arodslimība). Šeit neietver darbnespējas lapu samaksu. Darbinieka nāves gadījumā uzrāda darba devēja izmaksāto atlīdzību darbinieka apgādībā bijušām personām;

72.5. stipendijas, mācību maksa darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, kā arī mācās tehnikumā vai arodskolā;

72.6. citas labklājības un sociālo pakalpojumu izmaksas, kas nav minētas citur.

73. Pabalstus uzrāda, ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja normatīvajos aktos tās ir paredzētas.

74. 350.rindā uzrāda aprēķināto bruto atlaišanas pabalstu pārskata ceturksnī darbiniekiem, izbeidzot darba līgumu jebkurā no likumdošanā noteiktajiem gadījumiem, kad atlaišanas pabalsts ir paredzēts.

75. 380. un 390.rindu veidlapā iekļauj katru ceturto gadu: par 2012., 2016.gada ceturkšņiem utt.

76. 380.rindā uzrāda darba devēja profesionālās apmācības izmaksas. Tie ir izdevumi par profesionālās izglītības pakalpojumiem (kursiem, samaksa profesionālās izglītības mācību iestādēm); par mācību līdzekļiem un instrumentiem, ko izmanto mācībām; samaksa pasniedzējiem, kas nav uzņēmuma darbinieki; mācību ēku/telpu un ierīču uzturēšanas, kā arī sīku remontdarbu izdevumi. Jāatskaita subsīdijas, kas saistītas ar profesionālo izglītību. Neuzrāda mācību stipendijas un mācību maksu, ko sedz darba devējs tiem darbiniekiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, kā arī mācās tehnikumā vai arodskolā. Tā jāuzrāda 340.rindā.

77. 390.rindā uzrāda pārējās, iepriekš neuzskaitītas, darba devēja izmaksas (darbā pieņemšanas izmaksas; darba apģērba izmaksas; darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu veikšanas, vakcīnu izmaksas; speciālu ēdienu/dzērienu, kas tiek nodrošināti darbiniekiem, kas strādā kaitīgos darba apstākļos, izmaksas u.c.)

5. 4.iedaļas "Darbinieku skaits un brīvo darbvietu skaits pa profesiju pamatgrupām" aizpildīšanas norādījumi

78. Gan darbinieku skaita, gan brīvo darbvietu skaita sadalījums pa profesiju pamatgrupām balstās uz Profesiju klasifikatoru. Veidlapā darbinieku skaitu un brīvo darbvietu skaitu uzrāda sadalījumā pa profesiju (amatu) pamatgrupu kodiem, kas atbilst Profesiju klasifikatora profesiju (amatu) sešzīmju koda pirmajai zīmei. Lai pareizi aizpildītu šo iedaļu, katram amatam nosaka profesijas (amata) kodu.

79. Profesijas pamatgrupu gan darbiniekam (1.aile), gan brīvajai darbvietai (2.aile) nosaka vadoties pēc ieņemamā amata (profesijas) vai brīvajai darbvietai paredzētā amata (profesijas). Darbinieka profesijas pamatgrupu nenosaka pēc ieraksta izglītības vai kvalifikācijas dokumentā.

80. Iedaļu aizpilda arī tad, ja nav brīvu darbvietu. Šajā gadījumā aizpilda tikai iedaļas 1.aili, kurā norāda attiecīgo darbinieku skaita sadalījumu pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām.

81. Darbinieku skaits 400.rindas 1.ailē = 1140.rindas 1.aile - 1144.rindas 1.aile + 2120.rindas 3.aile + 2130.rindas 3.aile (neiekļauj darbiniekus, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā - 1144.rindas 1.ailē).

82. 2.ailē (no 400. līdz 410.rindai) uzrāda brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā. Brīvo darbvietu skaitā uzrāda tikai tās darbvietas, kurām paredzēta darba samaksa. Tās var būt gan ar darba laika uzskati, gan arī bez tās, gan arī darbvietas pašnodarbinātām personām, pie tam ievērojot 85.punkta nosacījumus. Brīvo darbvietu skaitā neiekļauj darbvietas, kas paredzētas steidzamiem, īslaicīgiem, vienreizējiem darbiem - ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.

83. Var būt sekojošas brīvās darbvietas:

83.1. esošās darbvietas (darbvietas, kas atbrīvojušās pastāvīgi vai uz laiku darbinieku ilgstošas prombūtnes dēļ - ilgstoša slimība, grūtniecības, dzemdību atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.);

83.2. jaunizveidotas darbvietas;

83.3. darbvietas uz nenoteiktu un noteiktu laiku;

83.4. darbvietas pilnam un nepilnam darba laikam.

84. Aizpildot šīs iedaļas 2.aili, par brīvu darbvietu uzskata tādu darbvietu, par kuru vienlaicīgi izpildās sekojoši nosacījumi:

84.1. nav noslēgts līgums un pretendents nav izvēlēts;

84.2. darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu darbvietai piemērotu pretendentu, izņemot pretendentu no saviem darbiniekiem. Aktīvi pasākumi ir: paziņošana Nodarbinātības valsts aģentūras filiālei, sludinājums presē vai Internetā, tieša kontaktēšanās ar iespējamo pretendentu;

84.3. darba devējs gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko trīs mēnešu laikā.

85. Brīvo darbvietu skaitā šīs iedaļas 4.ailē neiekļauj sekojošas darbvietas:

85.1. darbvietas, kas paredzētas tikai pretendentiem no respondenta darbinieku vidus;

85.2. darbvietas, uz kurām konkurss jau ir beidzies un pretendents jau ir izvēlēts, bet vēl nav noslēgts līgums;

85.3. darbvietas, kuru darbinieki atrodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā un noteikts datums, kad viņi atgriezīsies darbā;

85.4 darbvietas, kurām netiek meklēts pretendents, jo šo darbvietu darba apjomu pilda esošie darbinieki, saņemot par to piemaksu;

85.5 darbvietas, kurās strādās neapmaksāti mācekļi vai darbinieki uz apakšlīguma pamata;

85.6 darbvietas citā valstī.

86. Gadījumā, ja atbrīvojas darbvieta, kas iepriekš bijusi pilnam darba laikam, bet darba devējs turpmāk vēlas slēgt līgumu ar diviem pretendentiem par daļēju darba laiku, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj divas brīvas darbvietas.

87. Savukārt, gadījumā, ja atbrīvojas divas darbvietas vienā un tajā pašā profesijā, kurās iepriekš bijuši nodarbināti darbinieki daļēju darba laiku, bet darba devējs meklē vienu pretendentu pilnam darba laikam, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj vienu brīvu darbvietu.

6. 5.iedaļas "Streiki" aizpildīšanas norādījumi

88. 510.rindā uzrāda streiku skaitu ceturksnī.

89. 520.rindā uzrāda darbiniekus, kuri piedalījās streikā neatkarīgi no dienu vai stundu skaita. Tas ir darbinieku skaits, kas piedalījās streikā tā pirmajā dienā, pieskaitot tos darbiniekus, kuri pievienojās streikam pirmo reizi pēc streika pirmās dienas. Nepilna darba laika darbiniekus uzrāda kā vienu darbinieku.

90. Darbiniekus, kuri piedalījās vairāk nekā vienā streikā pārskata periodā, uzrāda katrā streikā, kurā viņi piedalījās.

91. Neietver darbiniekus, kuri streikā nepiedalījās, bet kuriem streika dēļ nebija iespējas strādāt.

92. 530.rindā uzrāda nenostrādāto dienu summu pa visu streiku dienām. Ja darbinieks vienā streika dienā piedalījies streikā mazāk par normālo darba laiku, tad viņam ieskaita dienu skaitu, izejot no faktiskām stundām, kurās viņš piedalījās streikā. Piemēram, ja darbinieks streikoja tikai trīs stundas no astoņām darba stundām, tad viņam ieskaita 0,375 dienas (3 : 8 = 0,375). Savukārt, ja darbinieks, kas pieņemts darbā uz nepilnu darba laiku (piemēram, četras stundas dienā jeb pusslodze) streikoja, piemēram, divas stundas, tad nenostrādātās cilvēkdienas aprēķina pēc formulas: streiku stundas dala ar plānotajām darba stundām un reizina ar slodzi. Piemērā: 2 : 4 x 0,5 = 0,25.

7. Pašvaldību centralizētajām grāmatvedībām

93. Rajona, pagastu padomēm, pilsētu un novadu domēm (izņemot Rīgas domi un tās rajonu izpilddirekcijas) katru no zemāk minētajiem darbības veidiem saskaņā ar Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE 2.red.) pa sekojošiem nodaļas (divzīmju) kodiem iesniedz atsevišķā veidlapā: 35 - elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, 84 - valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana, 85 - izglītība, 87 - sociālā aprūpe ar izmitināšanu, 88 - sociālā aprūpe bez izmitināšanas, 90 - radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības, 91 - bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu iestāžu darbība. Minēto septiņu pārskatu summa ir vienāda ar kopējiem datiem par centralizēto grāmatvedību (kopsavilkumu statistikas iestādē neiesniedz)."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

7.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"31.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

8.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"32.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Veidlapas Nr. 3-darbs "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Respondents ir komercreģistrā un/vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta komercsabiedrība vai individuālais komersants, vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma.

2. Ja jebkurā iesniegtajā kārtēja gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem kārtējā gada ceturkšņa pārskatiem.

3. Darbinieks šī pārskata ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem tiek aprēķināta darba samaksa.

4. Veidlapā darbinieku ietver kā vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus, gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.

5. Darba devējs šī pārskata ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku.

6. Bruto darba samaksa vai citas veidlapā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai citas veidlapā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

7. Neto darba samaksa - bruto darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

8. Veidlapā visus rādītājus uzrāda veselos skaitļos.

2. 1.iedaļas "Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite" aizpildīšanas norādījumi

9. 1.iedaļas visās sadaļās (no 1.1. līdz 1.6.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.

10. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.

11. 2.aili "Pilns darba laiks" aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem, kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.

12. Pieļaujams, ka pie pilna darba laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz 10% mazāk par koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.

13. 3.aili "Nepilns darba laiks" aizpilda, ja:

13.1. darbiniekam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa);

13.2. darbinieks faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.

14. Darbinieku sadalījumu pilna un nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (lapas A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.

15. Ja darbiniekam pilns un nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem sekojoši:

15.1. aizpildot 1140.rindu - pie tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā;

15.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem.

2.1. 1.1.sadaļas "Darbinieku skaits darba attiecībās (ieskaitot nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi

16. 1110.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā (neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B), bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

17. 1140.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā.

2.2. 1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas norādījumi

18. No 1310. līdz 1330.rindai uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem. Ietver arī nostrādātās virsstundas.

19. Nostrādātajās stundās ietver arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs, darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.

20. Katru stundu, ko nostrādā papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu stundu.

21. Faktiski nostrādāto stundu skaitā neietver:

21.1. nenostrādātās, bet apmaksātās stundas (uzrāda no 1340. līdz 1360.rindai);

21.2. normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu atpūtai un ēšanai;

21.3. laiku, ko pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.

22. Ja darbinieks apvieno pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam, neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par to ir papildu samaksa.

23. No 1340. līdz 1360.rindai uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem.

24. 23.punktā minētās stundas aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet darbinieks nav strādājis, neņemot vērā, vai tās ir kalendārās brīvdienas vai darba dienas:

24.1. faktiski bijis ikgadējais atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums, kā arī mācību atvaļinājums;

24.2. bijusi darbnespējas lapa A;

24.3. bijušas apmaksātas dīkstāves;

24.4. bijušas citas apmaksātas, bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, asins donoriem, kā arī sakarā ar kāzām vai bērēm).

25. 24.punktā minētās dienas pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.

26. Darbnespējas lapu A apmaksātās dienas pārrēķina stundās tajā mēnesī (mēnešos), kad ir bijusi atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).

27. No 1340. līdz 1360.rindai neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

2.3. 1.4.sadaļas "Darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi

28. No 1410. līdz 1430.rindai ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.

29. No 1440. līdz 1460.rindai ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.

30. 1470.rindā uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1477.rindai.

31. 1470.rindas dati visās ailēs ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī 1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1477.rindas datu summu.

32. Katra mēneša darba samaksā ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no 15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15.-31.maiju ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1.-11.jūniju - jūnija mēnesī.

33. Ja darbinieks saņem arī autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.

34. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos mēnešos arī par iepriekšējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:

34.1. aprēķināto darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta;

34.2. ja darba samaksa aprēķināta par iepriekšējā ceturkšņa mēnesi (mēnešiem), tad precizē iepriekšējā ceturkšņa pārskatu un iesniedz labojumus.

35. Ja darba samaksa paaugstināta par mēnešiem, par kuriem ceturkšņa pārskati jau ir iesniegti, tad kārtējā ceturkšņa veidlapā ietver tikai to summu, kas attiecas uz kārtējā ceturkšņa mēnešiem. Par visiem pārējiem mēnešiem šo papildu darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta, un iesniedz labojumus.

36. Darba samaksā ietver 37., 39., 40, 41. un 42.punktā minētās pozīcijas neatkarīgi no izmaksu finansēšanas avota.

37. 1471.rindā uzrāda regulāro darba samaksu jeb atlīdzību regulāru naudas maksājumu veidā, ko gada laikā aprēķina regulāri katru mēnesi:

37.1. mēneša algu, mēneša amata algu;

37.2. darba algu, ko aprēķina, pamatojoties uz nostrādāto laiku, produkciju vai gabaldarbu, un ko darbiniekiem samaksā par nostrādātajām stundām;

37.3. atlīdzību un papildu samaksu par virsstundām, nakts darbu, darbu svētdienās un svētku dienās, darbu maiņās, par darbu bīstamos, kaitīgos apstākļos;

37.4. autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde nav pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi;

37.5. prēmijas un piemaksas, ko regulāri izmaksā katru mēnesi: piemēram, par troksni, risku, smagu darbu, darbu maiņās vai nepārtrauktu darbu, nakts darbu un darbu svētdienās un svētku dienās, par individuāli veiktu darbu, produkciju, ražīgumu, atbildību, centību, precizitāti, kvalifikāciju un īpašām zināšanām;

37.6. samaksu par vienā un tajā pašā uzņēmumā līdzās pamatdarbam veikto papildu darbu;

37.7. par uz laiku promesoša nodarbinātā pienākumu pildīšanu;

37.8. par profesiju, amatu savienošanu.

38. Ja prēmijas un piemaksas aprēķina ik mēnesi, neskatoties uz to, ka tās katru mēnesi var būt ievērojami atšķirīgas, tad tās uzskata par regulārām izmaksām un ietver 1471.rindā.

39. 1473.rindā uzrāda ikgadējā un papildu atvaļinājuma samaksu, samaksu par dīkstāvēm, kā arī samaksu par citām dienām, kurās nestrādā (mācību atvaļinājumi, kāzas, bēres, asins donoru dienas). Pārskata ceturksnī ietver atvaļinājuma naudu tikai par šī ceturkšņa mēnešiem (skatīt arī 32.punktu).

40. 1474.rindā uzrāda neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina regulāri katru mēnesi, ieskaitot prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu. Piemēram, neregulāras prēmijas - ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14.algu. Šajā rindā iekļauj arī piemaksas pie atvaļinājuma un atvaļinājuma pabalstu, kā arī kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

41. Pie neregulārām izmaksām pieskaita arī autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde ir pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi.

42. 1477.rindā uzrāda darbnespējas lapu A samaksu. Darbnespējas lapas A samaksu ietver pārskatā tajā mēnesī, kad tā ir aprēķināta. Piemēram, nodarbinātajam ir darbnespējas lapa A par periodu no 29.marta līdz 11.aprīlim, par kuru aprēķins izdarīts aprīlī. Šajā gadījumā darbnespējas lapas A apmaksu ietver 1477.rindā 2.ceturksnī, kā arī aprīļa mēnesī (1410.rinda).

43. Darba samaksā neiekļauj:

43.1. citus izdevumus, kas nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam;

43.2. darbnespējas lapu B samaksu (nemaksā darba devējs, bet gan sociālās apdrošināšanas iestāde);

43.3. izmaksātās dividendes (tā nav darba samaksa, bet gan ienākums no īpašuma).

44. 1480.rindā uzrāda aprēķināto neto darba samaksu - t.i., 1470.rindā uzrādītā bruto darba samaksa bez algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

2.4. 1.5.sadaļas "Dati par darbiniekiem, kuri nav bijuši darba attiecībās pilnu mēnesi" aizpildīšanas norādījumi

45. No 1510. līdz 1530.rindai uzrāda darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa, bet kuri nebija nostrādājuši pilnu attiecīgā ceturkšņa mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba. Darbiniekus, kuri nav nostrādājuši pilnu mēnesi citu iemeslu dēļ, šajā sadaļā neuzrāda. Sadaļā datus uzrāda tikai par pilna darba laika darbiniekiem (2.aile), neaizpildot 1. un 3.aili.

2.5. 1.6.sadaļas "Dati par sievietēm" aizpildīšanas norādījumi

46. Sadaļu aizpilda par 1.ceturksni. Par 2., 3. un 4.ceturksni šo sadaļu neaizpilda.

47. 1610.rindā ietver faktiski nostrādātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1310., 1320. un 1330.rindā.

48. 1620.rindā ietver nenostrādātās, bet apmaksātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1340., 1350. un 1360.rindā.

49. 1630., 1640., 1650.rindā ietver sieviešu skaitu, kam aprēķināta darba samaksa attiecīgajā mēnesī - attiecīgi no 1410., 1420. un 1430.rindas.

50. 1660.rindā ietver aprēķināto bruto darba samaksu sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no 1470.rindas.

3. 2.iedaļas "Dati par pārējiem nodarbinātajiem" aizpildīšanas norādījumi

51. Katru no nodarbinātajiem, kuru uzrāda 2110., 2120., 2130. vai 2210.rindā, iekļauj tikai vienā no minētajām rindām atbilstoši rādītāja aprakstam. Šos nodarbinātos neietver 1.iedaļā.

3.1. 2.1.sadaļas "Nodarbinātie ar aprēķinātu darba samaksu" aizpildīšanas norādījumi

52. Sadaļas 1., 2. un 3.ailē uzrāda attiecīgo nodarbināto skaitu, kam aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā mēnesī.

53. Sadaļas 4.ailē uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu kopā par ceturkšņa mēnešiem nodarbinātajiem, kuri ietverti no 1. līdz 3.ailei.

54. 2130.rindā uzrāda datus par pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātās personas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kārto patstāvīgi. Pašnodarbināto, kuri uzrādīti 2130.rindā, darba samaksā (4.ailē) ietver iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo tās pašnodarbinātais nomaksā patstāvīgi.

3.2. 2.2.sadaļas "Nodarbinātie bez aprēķinātas darba samaksas" aizpildīšanas norādījumi

55. Sadaļā ietver sekojošu kategoriju nodarbinātos bez aprēķinātas darba samaksas: darba devējus, strādājošos ģimenes (mājsaimniecības) locekļus un personas, kuras veic uzņēmējdarbību un nenodarbina citus.

4. 4.iedaļas "Darbinieku skaits un brīvo darbvietu skaits pa profesiju pamatgrupām" aizpildīšanas norādījumi

56. Gan darbinieku skaita, gan brīvo darbvietu skaita sadalījums pa profesiju pamatgrupām balstās uz Profesiju klasifikatoru. Veidlapā darbinieku skaitu un brīvo darbvietu skaitu uzrāda sadalījumā pa profesiju (amatu) pamatgrupu kodiem, kas atbilst Profesiju klasifikatora profesiju (amatu) sešzīmju koda pirmajai zīmei. Lai pareizi aizpildītu šo iedaļu, katram amatam nosaka profesijas (amata) kodu.

57. Profesijas pamatgrupu gan darbiniekam (1.aile), gan brīvajai darbvietai (2.aile) nosaka vadoties pēc ieņemamā amata (profesijas) vai brīvajai darbvietai paredzētā amata (profesijas). Darbinieka profesijas pamatgrupu nenosaka pēc ieraksta izglītības vai kvalifikācijas dokumentā.

58. Iedaļu aizpilda arī tad, ja nav brīvu darbvietu. Šajā gadījumā aizpilda tikai iedaļas 1.aili, kurās norāda attiecīgo darbinieku skaita sadalījumu pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām. Darbinieku skaits 400.rindas 1.ailē = 1140.rindas 1.aili + 2120.rindas 3.aili + 2130.rindas 3.aili.

59. 2.ailē (no 400. līdz 409.rindai) uzrāda brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā. Brīvo darbvietu skaitā uzrāda tikai tās darbvietas, kurām paredzēta darba samaksa. Tās var būt gan ar darba laika uzskati, gan arī bez tās, gan arī darbvietas pašnodarbinātām personām, pie tam ievērojot 61.punkta nosacījumus. Brīvo darbvietu skaitā neiekļauj darbvietas, kas paredzētas steidzamiem, īslaicīgiem, vienreizējiem darbiem - ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.

60. Var būt sekojošas brīvās darbvietas:

60.1. esošās darbvietas (darbvietas, kas atbrīvojušās pastāvīgi vai uz laiku darbinieku ilgstošas prombūtnes dēļ - ilgstoša slimība, grūtniecības, dzemdību atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.);

60.2. jaunizveidotas darbvietas;

60.3. darbvietas uz nenoteiktu un noteiktu laiku;

60.4. darbvietas pilnam un nepilnam darba laikam.

61. Aizpildot šīs iedaļas 2.aili, par brīvu darbvietu uzskata tādu darbvietu, par kuru vienlaicīgi izpildās sekojoši nosacījumi:

61.1. nav noslēgts līgums un pretendents nav izvēlēts;

61.2. darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu darbvietai piemērotu pretendentu, izņemot pretendentu no saviem darbiniekiem. Aktīvi pasākumi ir: paziņošana Nodarbinātības valsts aģentūras filiālei, sludinājums presē vai Internetā, tieša kontaktēšanās ar iespējamo pretendentu;

61.3. darba devējs gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko trīs mēnešu laikā.

62. Brīvo darbvietu skaitā šīs iedaļas 2.ailē neiekļauj sekojošas darbvietas:

62.1. darbvietas, kas paredzētas tikai pretendentiem no respondenta darbinieku vidus;

62.2. darbvietas, uz kurām konkurss jau ir beidzies un pretendents jau ir izvēlēts, bet vēl nav noslēgts līgums;

62.3. darbvietas, kuru darbinieki atrodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā un noteikts datums, kad viņi atgriezīsies darbā;

62.4. darbvietas, kurām netiek meklēts pretendents, jo šo darbvietu darba apjomu pilda esošie darbinieki, saņemot par to piemaksu;

62.5. darbvietas, kurās strādās neapmaksāti mācekļi vai darbinieki uz apakšlīguma pamata;

62.6. darbvietas citā valstī.

63. Gadījumā, ja atbrīvojas darbvieta, kas iepriekš bijusi pilnam darba laikam, bet darba devējs turpmāk vēlas slēgt līgumu ar diviem pretendentiem par daļēju darba laiku, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj divas brīvas darbvietas.

64. Savukārt, gadījumā, ja atbrīvojas divas darbvietas vienā un tajā pašā profesijā, kurās iepriekš bijuši nodarbināti darbinieki daļēju darba laiku, bet darba devējs meklē vienu pretendentu pilnam darba laikam, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj vienu brīvu darbvietu."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

9.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"34.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

10.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"35.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

11.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"37.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

12.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"40.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

13.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"42.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

14.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"48.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

15.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"49.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

16.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"56.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

17.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"59.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

18.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"61.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

19.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"68.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

 

Ailes Nr.	Aizpildīšanas norādījumi
A	Aizpilda statistikas iestāde.
B	Aizpilda statistikas iestāde.
C	Aizpilda tikai tādā gadījumā, ja vienībai Valsts ieņēmumu dienestā ir piešķirts uzņēmuma struktūrvienības nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, kurš atšķiras no uzņēmuma, kuram pieder vienība, nodokļu maksātāja reģistrācijas numura.
1	Vienības nosaukums atspoguļo konkrētā objekta būtību un satur tā izkārtnes, vai firmas zīmes nosaukumu. Vienības nosaukumā norāda konkrētus nosaukumus, piemēram: Veikals "Sprīdītis", tirdzniecības vieta Vidzemes tirgū, ražotne, bārs "Saulīte", viesnīca "Kurzeme", būvlaukums, birojs, administrācija, pakalpojumu sniegšanas vieta, garāža, noliktava u. tml. Ja ailē iedrukāts "Veikals", bet veikalam ir nosaukums, ierakstu papildina.
2	Norāda vienības precīzu atrašanās vietu. Viena vienība var darboties vairākās blakus esošās administratīvās teritorijās, un tādā gadījumā noteicošais faktors ir pasta adrese. Adresi uzrāda pēc šāda parauga: Senču iela 3, Rīga, LV-1012 Rīgas iela 3, Ozolnieku pag., Jelgavas raj., LV-3018 Brīvības iela 90, Rīga, LV-1001 (Vidzemes tirgus)
3	Ailē norāda konkrēti: ko ražo, ko tirgo, kādus pakalpojumus sniedz vai veic citas darbības.
4	Ja vienības produkciju vai pakalpojumus izmanto tikai uzņēmuma iekšējām vajadzībām un nerealizē uz āru (piemēram, katlumāja savām vajadzībām), norāda: "jā". Izņēmums: birojam neraksta "jā".
D	Aizpilda statistikas iestāde.
E	Aizpilda statistikas iestāde.
5	Vidējā nodarbināto (ieskaitot pašnodarbinātos) skaita aprēķināšana. Vidējo nodarbināto (ieskaitot pašnodarbinātos) skaitu pārskata periodā aprēķina, summējot nodarbināto skaitu par visiem pārskata perioda mēnešiem un rezultātu dalot ar 12. Šādi aprēķina vidējo nodarbināto skaitu arī tajās vienībās, kuras darbojušās nepilnu gadu (arī dala ar 12). Nodarbināto (ieskaitot pašnodarbinātos) skaitu mēnesī drīkst lietot gan kā uz konkrētu datumu, gan citādi aprēķinātu, bet lai tas būtu reprezentatīvs konkrētajam mēnesim. Vidējā nodarbināto (ieskaitot pašnodarbinātos) skaita aprēķinam pārskata periodā drīkst piemērot jebkuru citu metodi, kas ir precīzāka par minētajām.
6	Vidējā algoto darbinieku skaita aprēķināšana. Vidējo algoto darbinieku skaitu pārskata periodā aprēķina, summējot darbinieku skaitu par visiem pārskata perioda mēnešiem un rezultātu dalot ar 12. Šādi aprēķina vidējo darbinieku skaitu arī tajās vienībās, kuras darbojušās nepilnu gadu (arī dala ar 12). Algoto darbinieku skaitu mēnesī drīkst lietot gan kā uz konkrētu datumu, gan citādi aprēķinātu, bet lai tas būtu reprezentatīvs konkrētajam mēnesim. Vidējā algoto darbinieku skaita aprēķinam pārskata periodā drīkst piemērot jebkuru citu metodi, kas ir precīzāka par minētajām.
7	Aizpilda, ja vienība pārskata periodā ir pārdota, likvidēta, turpmāk piederēs citam uzņēmumam vai mainījusi īpašnieku. Uzrāda vienības jaunā īpašnieka nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

20.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"92.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

 

Ailes Nr.	Veidlapas aizpildīšanas norādījumi
B	Aizpilda statistikas iestāde.
C	Aizpilda tikai tādā gadījumā, ja vienībai Valsts ieņēmumu dienestā ir piešķirts uzņēmuma struktūrvienības nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, kurš atšķiras no uzņēmuma, kuram pieder vienība, nodokļu maksātāja reģistrācijas numura.
1	Vienības nosaukums atspoguļo konkrētā objekta būtību un satur tā izkārtnes, vai firmas zīmes nosaukumu. Vienības nosaukumā norāda konkrētus nosaukumus, piemēram: Veikals "Sprīdītis", tirdzniecības vieta Vidzemes tirgū, ražotne, bārs "Saulīte", viesnīca "Kurzeme", būvlaukums, birojs, pakalpojumu sniegšanas vieta, garāža, noliktava u. tml. Ja ailē iedrukāts "Veikals", bet veikalam ir nosaukums, ierakstu papildina.
2	Norāda vienības precīzu atrašanās vietu. Viena vienība var darboties vairākās blakus esošās administratīvās teritorijās, un tādā gadījumā noteicošais faktors ir pasta adrese. Adresi raksta pēc šāda parauga: Senču iela 3, Rīga, LV-1012 Rīgas iela 3, Ozolnieku pag., Jelgavas raj., LV-3018 Brīvības iela 90, Rīga, LV-1001 (Vidzemes tirgus)
D	Aizpilda statistikas iestāde.
3	Ailē norāda konkrēti: ko ražo, ko tirgo, kādus pakalpojumus sniedz, kādas citas darbības veic.
4	Ja šīs VDVV produkciju vai pakalpojumus izmantoto tikai uzņēmuma iekšējām vajadzībām un nerealizē uz āru (piemēram, katlumāja, būvgrupa, laboratorija savām vajadzībām), tad norāda: "jā". Izņēmums: birojam neraksta "jā".
E	Aizpilda statistikas iestāde.
F	Aizpilda statistikas iestāde.
5-7	Vidējā darbinieku vai pašnodarbināto skaita aprēķināšana. Darbinieks šī pārskata ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā ietver arī Saeimas un pašvaldību deputātus, Ministru kabineta locekļus, valsts civildienesta ierēdņus. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem aprēķina darba samaksu. Vidējo darbinieku vai pašnodarbināto skaitu gadā aprēķina, summējot tos par visiem pārskata perioda mēnešiem un rezultātu dalot ar 12. Šādi aprēķina vidējo skaitu arī tajos uzņēmumos vai iestādēs, kuras darbojušās nepilnu gadu (arī dala ar 12). Darbinieku (pašnodarbināto) skaitu mēnesī lieto gan kā uz konkrētu datumu, gan citādi aprēķinātu, bet lai tas būtu reprezentatīvs konkrētajam mēnesim. Vidējā darbinieku skaita aprēķinam par gadu piemēro jebkuru citu metodi, kas ir precīzāka par iepriekš minētajām. Neietver datus par darbiniekiem, ar kuriem darba līgums vai uzņēmuma līgums noslēgts par steidzamu, īslaicīgu, vienreizēju darbu veikšanu - ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā. Pārskata 1-DVV 5.ailē uzrādītais kopējais darbinieku skaits sakrīt ar pārskata Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā", pārskata Nr.2-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā" un pārskata Nr.3-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā" 1110.rindas 1.aili;
	Pārskata 1-DVV 6.ailē uzrādītais darbinieku skaits sakrīt ar pārskata Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā", pārskata Nr.2-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā" un pārskata Nr.3-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā" 1111.rindas 1.aili; Pārskata 1-DVV 7.ailē uzrādītais kopējais pašnodarbināto skaits sakrīt ar pārskata Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā", pārskata Nr.2-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā" un pārskata Nr.3-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā" 1120.rindas 1.aili.
8	Aizpilda, ja vienība pārskata periodā ir pārdota, likvidēta, turpmāk piederēs citam uzņēmumam vai mainījusi īpašnieku. Uzrāda vienības jaunā īpašnieka nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

21.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"93.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

 

Veidlapas "Pārskats par informācijas tehnoloģijuizmantošanu uzņēmumos 2009.gadā" aizpildīšanas norādījumi

 

1. Vispārīgie norādījumi

1. Šo veidlapu vēlams aizpildīt informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam.

2. Veidlapa sastāv no septiņām daļām, kurās iekļauti jautājumi par uzņēmumā izmantotajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), elektroniskajiem biznesa un komercijas procesiem (e-business and e-commerce). Tie ir jautājumi, uz kuriem pareizo atbildes variantu atzīmē ar . Ja atzīmē atbildi, kurā ir norāde, piemēram, "pāriet pie D1", tad nākamais jautājums, uz kuru atbild, ir D1. Ja norādes nav, tad nākamais jautājums ir pēc kārtas sekojošais.

2. A. daļas "Datoru un datortīklu lietošana" aizpildīšanas norādījumi

3. Atbildot uz A1. jautājumu, atbildi "jā" atzīmē, ja uzņēmums 2009.gada janvārī savā darbībā lietoja datorus, tai skaitā arī nomātos. Ja uzņēmums savā darbībā nelieto datorus, tad atzīmē atbildi "nē". Ja atzīmēta atbilde "nē", tad uz tālāk sekojošajiem jautājumiem neatbild.

4. Lokālais datortīkls (Local Area Net­work - LAN) - tīkls, kurā pieslēgti vairāki datori (var būt pieslēgti arī vairāki dažādas nozīmes serveri). Šāds tīkls parasti atrodas vienas ēkas vai organizācijas ietvaros, ļaujot tā lietotājiem apmainīties ar datiem, lietot kopēju printeri un citas koplietošanas ierīces.

5. Bezvadu lokālais datortīkls (Wireless Local Area Network - WLAN) - lokālais datoru tīkls, kura mezglu (datoru, serveru, printeru u.c.) vai atsevišķu segmentu savienošanai izmanto nevis parastos savienotājkabeļus, bet gan radioviļņu vai infrasarkano staru tehnoloģijas.

6. Intranets - uzņēmuma iekšējais datortīkls, kas lieto Interneta protokolu (bet nav Internets), lai darbiniekiem būtu iespējams komunicēt uzņēmuma iekšienē. Piekļuve intraneta resursiem ir tikai šī uzņēmuma darbiniekiem vai arī citām pilnvarotām personām.

7. Ekstranets - drošs intraneta paplašinājums, kas ļauj ārējiem lietotājiem piekļūt dažām uzņēmuma intraneta daļām. Ārējais lietotājs var izmantot ekstranetu tikai tad, ja viņam ir spēkā esošs lietotājvārds un parole. Lietotāja identitāte nosaka, kādiem ekstraneta resursiem ir atļauta piekļuve.

8. Bezmaksas / atvērtā koda operētājsistēmas - datorprogrammas, kas tiek izplatītas saskaņā ar atvērtā koda operētājsistēmas licenci. Atvērtā koda operētājsistēmas licence ir datorprogrammu autortiesību licence, kas padara pieejamu atvērto kodu saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj programmatūru pārveidot un izplatīt tālāk, nemaksājot sākotnējam autoram. Šādās licencēs var būt ietverti papildu ierobežojumi, piemēram, prasība kodā saglabāt autoru vārdus un autortiesību tekstu.

3. B. daļas "Interneta lietošana" aizpildīšanas norādījumi

9. Atbildot uz B2. jautājumu, norāda cilvēku skaitu, kas 2009.gada janvārī regulāri darbā lietoja datoru ar Interneta pieslēgumu.

10. Lai noteiktu, kāds ir pieslēguma veids, var izmantot līgumu, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un Interneta pakalpojumu sniedzēju.

11. Modems (analogue modem) - iezvanpieeja ar parasto telefona līniju. Lai to veiktu, datoram nepieciešams modems (ierīce, kas pārraida datus izmantojot balss telefona līnijas) un parastā telefona līnija. Raksturīgi ir tas, ka, strādājot Internetā tālruņa līnija ir aizņemta un neviens pa to nevar piezvanīt. Modems nodrošina Interneta pieslēguma ātrumu līdz 56 Kb/s.

12. Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network - ISDN) - augstas kvalitātes moderni telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.

13. Ciparu abonentlīnijas pieslēgums (Digital Subscriber Line - DSL) - viens no platjoslas pieslēgumu veidiem, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, kurās izmanto vienlaicīgu liela ātruma Interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju. Atbilstoši 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.839 "Par koncepciju "Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006. - 2012.gadam"", Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.

14. Cits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets (Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).

15. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu. Augstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G). Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.

16. GPRS (General Packet Radio Service) - šī tehnoloģija ļauj ātri pārraidīt un saņemt lielus datu apjomus, video sižetus, MP3 standarta mūzikas failus un citu multimediju informāciju. Lietojot šo sistēmu, informācija tiek savākta paketēs un pārraidīta uz mobilo sakaru tīkliem.

17. UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) - universāla mobilo telekomunikāciju sistēma ir viens no trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru uzstādīšanas standartiem. UMTS ir īpaši ātra datu pārraidīšana, mobilais Internets, dažādi Interneta un multimediju pielikumi.

18. EDGE (Enhanced Data for Global Evolution) - nodrošina datu sūtīšanas un saņemšanas lielāku ātrumu. Galvenā EDGE priekšrocība - īpaši liels ātrums.

19. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā "World Wide Web", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un tiek nolasīta ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer, u.c.

20. Elektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu. Elektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu.

4. C. daļas "Automatizētā datu apmaiņa" aizpildīšanas norādījumi

21. Elektroniskais rēķins (e-invoice) - rēķins, kurā visi dati ir elektroniskā formātā un kuru var apstrādāt automātiski. Automātiska apstrāde ir būtiskākā e-rēķina īpašība. E-rēķinu nosūtīta automātiski starpuzņēmumu norēķinos no rēķina izrakstītāja vai pakalpojuma sniedzēja sistēmas tieši rēķina saņēmēja finansiālajā vai citā lietojumprogrammā.

22. EDIFACT (Electronic Data Interchange For Administration, Commerce and Transport), XML (Extensible Markup Language) standarti - elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, kas balstītas uz slēgtiem/atvērtiem datu pārraides tīkliem. Šajās sistēmās ir automātiskie procesi, kuros sazinās abu darījumu partneru informācijas sistēmas. Tālāk seko pasūtījuma tālākā apstrāde, izpilde, piegāde, rēķina izrakstīšana un tālāka finansu uzskaite.

5. E. daļas "Automatizētā informācijas aprite uzņēmuma iekšienē" aizpildīšanas norādījumi

23. Uzņēmumu resursu plānošana (Enterprise Resource Planning - ERP) sastāv no vienas programmatūras lietojumprogrammas vai to paketes, kas integrē un apstrādā informāciju starp dažādajām uzņēmuma biznesa funkcijām. ERP sevī ietver plānošanu, iepirkumus, pārdošanu, tirgus apzināšanu, attiecības ar klientiem, finanšu un cilvēku resursus. ERP sistēmas galvenās īpašības ir:

23.1. projektētas klienta servera videi (tradicionālajai vai uz Internetu balstītai);

23.2. integrē lielāko daļu biznesa procesu;

23.3. apstrādā lielāko daļu organizācijas darījumu;

23.4. izmanto uzņēmuma mēroga datu bāzi, kas saglabā katru datu sastāvdaļu tikai vienu reizi;

23.5. ļauj piekļūt datiem reālajā laikā.

24. Klientu attiecību vadība (Customer Relationship Management - CRM) - vadības metodoloģija, kas novieto klientu biznesa darbības centrā, pamatojoties uz intensīvu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai vāktu, integrētu, apstrādātu un analizētu ar klientiem saistīto informāciju. Izšķir:

24.1. operatīvo CRM - to biznesa procesu integrēšana, kas ir tiešā kontaktā ar klientu;

24.2. analītisko CRM - uzņēmumam pieejamās informācijas par saviem klientiem analīze, izmantojot informācijas meklēšanu datu bāzēs. Tās mērķis ir iegūt padziļinātu informāciju par klientu un to, kā apmierināt viņa vajadzības.

6. F. daļas "E-komercija" aizpildīšanas norādījumi

25. Elektroniskā komercija (e - komercija) - darījumi, ko veic uz Interneta protokolu balstītos tīklos un citos tīklos ar datoru starpniecību. Šajos tīklos pasūta preces un pakalpojumus, taču apmaksu un gala piegādi var veikt tiešsaistē vai ārpus tās. Pasūtījumus, kurus saņem pa telefonu, telefaksu vai ar roku rakstītos e-pasta ziņojumos, neuzskata par elektronisko komerciju.

26. Šifrēšanas protokoli (Secure Sockets Layer, Transport Layer Security - SSL/TSL) nodrošina drošus sakarus Internetā. SSL nodrošina gala punkta identifikāciju un sakaru drošību Internetā, izmantojot kriptogrāfiju. Parastajā pielietojumā identificē tikai serveris (t. i., nodrošinā tā identitāti), bet klients paliek neidentificēts). Šifrēšanas protokoli ļauj klienta/servera lietojumprogrammām sazināties tā, lai nepieļautu noklausīšanos, izmaiņu ieviešanu un ziņojumu viltošanu.

27. Datortīkli, kas nav Internets - tīkli, kas ir domāti elektroniskās informācijas apmaiņai starp datoriem (papīra dokumentus aizvietojošiem elektroniskiem dokumentiem), bet nav publiski pieejams, piemēram, kā Internets. Tie ir privātie, patentētie tīkli, izmantojot nomātas līnijas un kas var aptvert lokālas un plašas ģeogrāfiskas platības. Piemēram, elektroniskas datu apmaiņas sistēmas (Electronic data interchange - EDI) privātos tīklos, interaktīvas telefonu sistēmas u.c. Tajās neietilpst visi uz IP/Internet protokolu balstītie tīkli (www, extranet, EDI Internetā, virtuālie privātie tīkli Internetā, mobilie telefoni, kas darbojas Internetā)."

7. X daļas "Vispārīgā informācija" aizpildīšanas norādījumi

28. Kopējās iepirktās preces un pakalpojumi 2008. gadā uzņēmuma vajadzībām (bez PVN) - ietver visu to preču un pakalpojumu vērtību, kas iepirkti tālāk pārdošanai vai patēriņam ražošanas procesā, izņemot ražošanas līdzekļus, kuru patēriņu reģistrē kā pamatkapitāla patēriņu. Attiecīgās preces un pakalpojumus var pārdot tālāk pārveidotus vai nepārveidotus, pilnībā izmantot ražošanas procesā vai uzkrāt. Ietver: izejvielas, materiālus, mazvērtīgo inventāru un citas preces uzņēmuma vajadzībām un darbības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu apmaksu (piemēram: remonts, tehniskā apkope, transporta pakalpojumi, noliktavas, nomas maksa, banku pakalpojumi, pasts, sakari, apsardze, reklāma, apdrošināšana, automobiļu tehniskā apskate, telpu tīrīšana, juridiskie, grāmatvedības, auditoru, individuālie u.c. pakalpojumi, kas apmaksāti pārskata gadā; ieskaitot apakšuzņēmēju darbu apmaksu). Ieskaita arī degvielu, ēdināšanas nozarē izlietotos produktus, maksu par elektroenerģiju, siltumu, ūdeni."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

22.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"94.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

 

Veidlapas "Finanšu aktīvi un pasīvi 20__.gadā" aizpildīšanas norādījumi

 

1. Vispārīgie norādījumi

1. Gada pārskatu par finanšu aktīviem un pasīviem veido šādas sadaļas:

1.1. "I. Finanšu aktīvi sadalījumā pa darījumu partneriem";

1.2. "II. Finanšu pasīvi sadalījumā pa darījumu partneriem".

2. Pār­ska­tu ie­sniedz līdz 20__. gada .maijam.

3. Visus rādītājus veidlapā uzrāda latos un veselos skaitļos.

4. Finanšu aktīvu un pasīvu atlikumus sadala pa pretsektoriem, t.i., atbilstoši darījumu partneru piederībai konkrētam institucionālajam sektoram. Institucionālo sektoru klasifikāciju Latvijā nosaka Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumi Nr.810 "Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju". Institucionālo sektoru klasifikācija aptver visu valsts ekonomiku veidojošās institucionālās vienības un izstrādāta atbilstoši Eiropas kontu sistēmas EKS 95 pamatprincipiem.

4.1. iekšzemes institucionālie sektori:

4.1.1. S110000 Nefinanšu komersanti;

4.1.2. S120000 Finanšu iestādes:

4.1.2.1. S121000 Centrālā banka;

4.1.2.2. S122000 Pārējās monetārās finanšu iestādes;

4.1.2.3. S123000 Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus;

4.1.2.4. S124000 Finanšu palīgsabiedrības;

4.1.2.5. S125000 Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi.

4.1.3. S130000 Vispārējā valdība:

4.1.3.1. S130100 Valsts struktūras;

4.1.3.2. S130300 Pašvaldību struktūras;

4.1.3.3. S130400 Valsts sociālās apdrošināšanas struktūras.

4.1.4. S140000 Mājsaimniecības;

4.1.5. S150000 Mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas.

4.2. Ārvalstu institucionālie sektori:

4.2.1. S200000 Nerezidenti:

4.2.1.1. S210000 Eiropas Savienība;

4.2.1.1.1. S212000 Eiropas Savienības institūcijas.

Šī klasifikācija pilnā apjomā ir pieejama CSP mājas lapā www.csb.gov.lv , sadaļā "Klasifikatori" → "Pieejamas internetā" → "Institucionālo sektoru klasifikācija", kur ir ievietoti arī saraksti to komersantu identificēšanai, kurus saskaņā ar EKS 95 kritērijiem attiecina nevis uz sektoru "Nefinanšu komersanti", bet gan uz apakšsektoriem "Valsts struktūras" vai "Pašvaldību struktūras", kā arī finanšu iestāžu saraksti pa apakšsektoriem.

5. Institucionālo sektoru definīcijas:

5.1. "Rezidenti" - visas institūcijas, tai skaitā ārvalstu institūcijas, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecība atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņemot studentus). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs.

5.2. "Nerezidenti" - visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāms arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā.

5.3. "Monetārās finanšu iestādes" (turpmāk - MFI) - iestādes, kas kopā veido naudas emisijas sektoru, t.i., kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērts­papīros, kā arī valstu centrālās bankas. Latvijas Banka uztur "Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu" (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv ) izvēlnes "Normatīvie akti" sadaļu "Statistiskie pārskati"). Eiropas Centrālā banka (turpmāk - ECB) savā interneta lapā publicē Eiropas Savienības valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni "Saites".

5.4. "Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi" - finanšu iestādes, kas veic finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Apdrošināšanas sabiedrības pārņem apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma risku vai nodod iespējumā finansiālā zaudējuma risku pārapdrošinātājam. Apdrošināšanas sabiedrības veic dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Privātie pensiju fondi veic sociālā riska apdrošināšanu fonda dalībniekiem, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas kapitālu. Šis sektors ietver apdrošināšanas kompānijas, apdrošinātājus (arī ārvalstu filiāles), pārapdrošinātājus, privātos pensiju fondus un fondēto pensiju shēmas.

5.5. "Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus" (turpmāk - CFS) - finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav valūta, noguldījumi un noguldījumu aizstājēji. Pret klientiem, kas nav MFI, vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. CFS ir kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, ka arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem.

5.6. "Finanšu palīgsabiedrības" - finanšu iestādes, kas iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītās ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas neveic finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga MFI, finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Rīgas Fondu birža, kā arī Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām.

5.7. "Valsts struktūras" - valsts administratīvās struktūrvienības un publiskās aģentūras, kuru kompetence aptver visu valsts ekonomisko teritoriju (izņemot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru) - ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībaizsardzības, kultūras un citas centrālās valsts iestādes, kā arī valsts struktūru kontrolētus un finansētus komersantus.

5.8. "Pašvaldību struktūras" - pašvaldību administratīvās struktūrvienības un pašvaldību aģentūras, kuru kompetence aptver noteiktu pašvaldības teritoriju vai vairāku pašvaldību teritoriju. Ietver pašvaldību struktūras, pastarpinātās pašvaldību pārvaldes iestādes, kā arī pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus.

5.9. "Nefinanšu komersanti"- saimnieciska vienība, kas veic preču ražošanu vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus, piemēram, kapitālsabiedrības, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, kuri ir reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

5.10. "Mājsaimniecības" - fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatdarbība ir patēriņš un kuras ražo preces un pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam. Latvijā par mājsaimniecībām uzskatāmi arī individuālā darba veicēji, ja viņi nav reģistrējuši savu darbību Latvijas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

5.11. "Sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas" - institūcijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas.

2. Kopējie principi pārskata aiļu un rindu aizpildīšanai

6. 1.ailē "Atlikums pārskata gada sākumā" norāda katras pozīcijas atlikumu pārskata gada sākumā.

7. 2.ailē "Izmaiņas darījumu rezultātā (+ vai -)" norāda atbilstošās pozīcijas aktīvu vai saistību palielinājumu vai samazinājumu finanšu darījumu rezultātā pārskata gada laikā.

8. 3.ailē "Valūtas kursa svārstības, cenas izmaiņas (pārvērtēšana) (+ vai -)" ar pozitīvu zīmi norāda finanšu darījuma pamatsummas palielinājumu un ar negatīvu zīmi norāda finanšu darījuma pamatsummas samazinājumu valūtas kursa svārstību vai cenas izmaiņas (pārvērtēšanas) rezultātā.

9. 4.ailē "Citas izmaiņas (+ vai -)" ar pozitīvu zīmi norāda citu iemeslu izraisītu finanšu darījuma pamatsummas palielinājumu un ar negatīvu zīmi norāda finanšu darījuma pamatsummas samazinājumu (piemēram, pārklasifikācijas vai kļūdu vai katastrofālu zaudējumu radītās izmaiņas).

10. 5.ailē "Atlikums pārskata gada beigās" norāda katras pozīcijas atlikumu pārskata gada beigās (1.līdz 4.ailes saldo).

2.1. Finanšu aktīvi sadalījumā pa darījuma partneriem

11. 1000.rindā "Nauda kasē" norāda uzņēmuma skaidrās naudas līdzekļus kasē. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Nauda" sastāvdaļa.

12. 2000.rindā "Norēķinu konti" norāda sabiedrības bankas kontos esošās bezskaidrās naudas līdzekļus, kā arī pieprasījuma noguldījumus. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Nauda" sastāvdaļa.

13. 3000.rindā "Termiņnoguldījumi" ietver termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus, noguldījumus atbilstoši uzkrājumu shēmai vai līgumam, īstermiņa pārdošanas ar atpirkšanu līgumus (repo), kas ir kredītiestāžu un centrālās bankas saistības. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Nauda" sastāvdaļa; iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa.

14. 4000.rindā "Īstermiņa parāda vērts­papīri" (pēc sākotnējā termiņa uzskaites vērtībā) ietver parāda vērtspapīrus, tai skaitā ar fiksētu ienākumu, kuru termiņš iegādes brīdī ir līdz vienam gadam (ieskaitot), piemēram, vekseļus, valsts parādzīmes. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.

15. 5000.rindā "Ilgtermiņa parāda vērts­papīri" (pēc sākotnējā termiņa uzskaites vērtībā) ietver parāda vērtspapīrus, kuru termiņš iegādes brīdī ir vairāk par vienu gadu, piemēram, obligācijas, valsts parādzīmes, hipotekārās ķīlu zīmes. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.

16. 6000.rindā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu aktīvus, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta pozitīvā vērtība. Atvasinātie finanšu instrumenti ir iespēju līgumi, nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes procentu likmju līgumi, opcijas vai jebkuras valūtu nākotnes, mijmaiņas un/vai procentu mijmaiņas darījumu kombinācijas, kas ir saistītas ar valūtām, ārvalstu valūtu maiņu un/vai procentu likmēm. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Atvasinātie finanšu instrumenti", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas; iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa.

17. Aizdevumi (īstermiņa, ilgtermiņa attiecas uz 7000. un 8000.rindu) ietver:

17.1. īstermiņa pārdošanas ar atpirkšanu (repo) līgumus un ilgtermiņa pārdošanas ar atpirkšanas līgumus;

17.2. aizdevumus, kas rodas sakarā ar nemonetārā zelta mijmaiņas līgumiem (īslaicīgie);

17.3. finanšu nomu un pirkšanas uz nomaksu līgumus;

17.4. aizdevumus tirdzniecības kredītu finansēšanai;

17.5. hipotēku aizdevumus;

17.6. patēriņa kredītus;

17.7. pagarināmos kredītus;

17.8. aizdevumus ar pakāpenisku nomaksu;

17.9. aizdevumus, kas piešķirti kā garantija zināmu saistību izpildei.

18. 7000.rindā "Īstermiņa aizdevumi" (pēc sākotnējā termiņa) uzrāda saistības, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Radniecīgo sabiedrību parādi", posteņa "Asociēto sabiedrību parādi", posteņa "Īstermiņa aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai", posteņa "Citi debitori" sastāvdaļas.

19. 8000.rindā "Ilgtermiņa aizdevumi" (pēc sākotnējā termiņa) uzrāda saistības, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Aizdevumi radniecīgajām sabiedrībām", posteņa "Aizdevumi asociētajām sabiedrībām", posteņa "Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori", posteņa "Aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Radniecīgo sabiedrību parādi", posteņa "Asociēto sabiedrību parādi", posteņa "Īstermiņa aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai" sastāvdaļas.

20. 9000.rindā "Kotētās akcijas" norāda tās akcijas, kuras iekļautas Rīgas Fondu biržas sarakstos un ar kurām notiek tirdzniecība regulētajā tirgū. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas.

21. 10000.rindā "Nekotētās akcijas" norāda tās akcijas, ar kurām nenotiek tirdzniecība regulētajā tirgū. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas.

22. 11000.rindā "Cita līdzdalība sabiedrību kapitālā (daļas)" ietver pārējo līdzdalību uzņēmumu kapitālā, kas nav akcijas un kas nav iekļauta pārskata rindās "Kotētās akcijas" un "Nekotētās akcijas", piemēram, daļas, pajas. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas.

23. 12000.rindā "Pašu akcijas un daļas un neiemaksātās daļas sabiedrību kapitālā" ietver ieguldījumus un neiemaksātas summas kapitālsabiedrību pamatkapitālā un sabiedrības kapitālā. Informācija šajā rindā atbilst bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" postenim "Pašu akcijas un daļas"; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" postenim "Pašu akcijas un daļas", grupas "Debitori" postenim "Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā".

24. 13000.rindā "Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības" norāda komersanta ieguldījumus, kuri ir ieguldīti fondu ieguldījumu apliecībās. Ieguldījumu apliecība ir pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļa "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.

25. 14000.rindā "Naudas tirgus fonda ieguldījumu apliecības" norāda komersanta ieguldījumus, kuri ieguldīti naudas tirgus fondu ieguldījumu apliecībās. Naudas tirgus fonda mantu iegulda tādos parāda vērtspapīros kā valsts, pašvaldību un centrālo banku emitētās vai garantētās parādzīmēs un obligācijās, kā arī finanšu institūciju un citu uzņēmumu emitētās parādzīmēs un obligācijās, kā arī naudas tirgus instrumentos un noguldījumos kredītiestādēs. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.

26. 15000.rindā "Tirdzniecības kredīti (pircēju un pasūtītāju parādi) un avansi" ietver tirdzniecības kredītus, ko akceptējušas sabiedrības, kas izsniedz kredītus pret norēķinu dokumentiem, izņemot gadījumus, kad tos uzskata par aizdevumiem; laika gaitā uzkrājošos renti par ēkām; nokavētus maksājumus par precēm un pakalpojumiem, ja tie nesais­tās ar aizdevumiem; finanšu prasības, kas attiecas uz preču un pakalpojumu piegādi, ja maksājums nav noticis. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Pamatlīdzekļi" postenis "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem", grupas "Nemateriālie ieguldījumi" postenis "Avansa maksājumi par nemateriāajliem ieguldījumiem"; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Krājumi" postenis "Avansa maksājumi par precēm", grupas "Debitori" posteņa "Pircēju un pasūtītāju parādi", posteņa "Radniecīgo sabiedrību parādi", posteņa "Asociēto sabiedrību parādi", posteņa "Citi debitori" sastāvdaļas.

27. 16000.rindā "Nemateriālie ieguldījumi" ietver nemateriālos ieguldījumus, ja tie paredzēti funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai, un krājumus, kas paredzēti darbības nodrošināšanai vai atsavināšanai darbības ietvaros. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva daļas iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Nemateriālo ieguldījumi" postenis "Attīstības izmaksas", postenis "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes u. tml. tiesības", postenis "Citi nemateriālie ieguldījumi", postenis" Nemateriālās vērtība".

28. 17000.rindā "Pamatlīdzekļi" ilgtermiņa ieguldījumu materiālā daļa, kuru izmanto pakalpojumu sniegšanai, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemes gabalus, ēkas, transportlīdzekļus, iekārtas u.tml. aktīvus. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Pamatlīdzekļi" postenis "Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi", postenis "Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos", postenis "Iekārtas un mašīnas", postenis "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs", postenis "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas".

29. 18000.rindā "Ieguldījuma īpašumi" ietver visus zemes gabalus, ēkas, būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā saimnieciskās darbības gaita.

30. 19000.rindā "Bioloģiskie aktīvi" ietver dzīvniekus vai augus, kurus sabiedrība tur, lai iegūtu lauksaimniecības produktus pārdošanai vai papildu bioloģiskos aktīvus.

31. 20000.rinda "Krājumi" materiālās vērtības, kas atrodas dažādās pārdošanas, transportēšanas un ražošanas stadijas, kas nepieciešamas, lai varētu pastāvēt nepārtraukts ražošanas process. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Krājumi" postenis "Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli", postenis "Nepabeigtie ražojumi, postenis "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai", posteņa "Nepabeigtie pasūtījumi", postenis "Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki".

32. 21000.rinda "Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi" sastāv no ilgtermiņa objektiem, kuru bilances vērtība tiek atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākās izmantošanas gaitā.

33. 22000.rindas "Uzkrātie ieņēmumi" informācija atbilst bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" postenim "Uzkrātie ieņēmumi".

34. 23000.rindas "Nākamo periodu izmaksas" informācija atbilst bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" postenim "Nākamo periodu izmaksas".

35. 24000.rindas "Pārmaksātie nodokļi" informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Citi debitori" sastāvdaļa.

36. 25000.rindā "Atliktā nodokļa aktīvi" uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz atskaitāmām pagaidu starpībām.

37. 26000.rinda "Citi iepriekš neuzskaitīti debitori" sastāv no visiem citu debitoru parādiem, kas ir finanšu prasības. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Citi debitori" sastāvdaļa.

38. 30000.rinda "BILANCE" ietver visu pārskatā minēto finanšu un nefinanšu aktīvu kopsummu.

2.2. Finanšu pasīvi sadalījumā pa darījuma partneriem

39. 41000.rindā "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" norāda akciju vai daļu kapitālu (pamatkapitālu). Informācija šajā rindā atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)".

40. 42000.rindas "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums".

41. 43000.rindas "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve".

42. 44000.rindas "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".

43. 45000.rindas "Rezerves" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupas "Rezerves" postenis "Likuma noteiktās rezerves", postenis "Rezerves pašu akcijām vai daļām", postenis "Sabiedrības statūtos noteiktās rezerves", postenis "Pārējās rezerves".

44. 46000.rindas "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupas "Nesadalītā peļņa" postenim "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa".

45. 47000.rindas "Pārskata gada nesadalītā peļņa" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupas "Nesadalītā peļņa" postenim "Pārskata gada nesadalītā peļņa".

46. 48000.rindā "Uzkrājumi" norāda noteiktus izdevumus, kas attiecas uz iepriekšējā perioda darījumiem, bet kuru apmaksas apjoms vai laiks vēl nav precīzi zināmi. Uzkrājumi ir uzkrātās izmaksas, kuras paredzētas noteikta veida zaudējumu, saistību vai izmaksu segšanai, bet to apjoms vai segšanas datums nav zināms. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Uzkrājumi" postenis "Uzkrājumi pensijām pielīdzinātām saistībām", postenis "Uzkrājumi paredzamiem nodokļiem", postenis "Citi uzkrājumi".

47. 49000.rindas "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas".

48. 50000.rindas "Atliktā nodokļa saistības" norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras maksājamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz tām pagaidu starpībām, kuras apliekamas ar šo nodokli.

49. 51000.rindā "Emitētie īstermiņa parāda vērtspapīri" (pēc sākotnējā termiņa) ietver emitētu parāda vērtspapīru saistības ar termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot), piemēram, vekseļus, komerciālos vērtspapīrus. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" posteņi "Maksājamie vekseļi".

50. 52000.rindā "Emitētie ilgtermiņa parāda vērtspapīri" (pēc sākotnējā termiņa) ietver emitētu parāda vērtspapīru saistības ar termiņu vairāk par vienu gadu, piemēram, obligācijas, hipotekārās ķīlu zīmes, parādzīmes. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Maksājamie vekseļi" .

51. 53000.rindā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu saistības, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta negatīvā vērtība. Atvasinātie finanšu instrumenti ir iespēju līgumi, nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes procentu likmju līgumi, opcijas vai jebkuras valūtu nākotnes, mijmaiņas un/vai procentu mijmaiņas darījumu kombinācijas, kas ir saistītas ar valūtām, ārvalstu valūtu maiņu un/vai procentu likmēm. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" postenis "Atvasinātie finanšu instrumenti".

52. Aizņēmumos (īstermiņa, ilgtermiņa attiecas uz 54000. un 55000.rindu) ietver:

52.1. īstermiņa pārdošanas ar atpirkšanu (repo) līgumus un ilgtermiņa pārdošanas ar atpirkšanas līgumus;

52.2. aizņēmumus, kas rodas sakarā ar nemonetārā zelta mijmaiņas līgumiem (īslaicīgie);

52.3. finanšu noma un pirkšanas ar nomaksas līgumus;

52.4. aizņēmumus tirdzniecības kredītu finansēšanai;

52.5. hipotēku aizņēmumus;

52.6. patēriņa kredītus;

52.7. pagarināmos kredītus;

52.8. aizņēmumus ar pakāpenisku nomaksu;

52.9. aizņēmumus, kas piešķirti kā garantija zināmu saistību izpilde.

53. 54000.rindā "Īstermiņa aizņēmumi" norāda komersanta aizņēmumus, kuru aizņemšanās sākotnējais termiņš ir līdz vienam gadam (ieskaitot). Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" posteņa "Aizņēmumi pret obligācijām", posteņa "Akcijās pārvēršamie aizņēmumi", posteņa "Aizņēmumi no kredītiestādēm", posteņa "Citi aizņēmumi", posteņa "Parādi radniecīgajām sabiedrībām", posteņa "Parādi asociētajām sabiedrībām" sastāvdaļas.

 54. 55000.rindā "Ilgtermiņa aizņēmumi" norāda komersanta aizņēmumus, kuru aizņemšanas sākotnējais termiņš ir noteikts ilgāk par vienu gadu. Par aizņēmumiem uzskatāmi arī kredītlīniju ietvaros saņemtie līdzekļi un finanšu līzings. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņa "Aizņēmumi pret obligācijām", posteņa "Akcijās pārvēršamie aizņēmumi", posteņa "Aizņēmumi no kredītiestādēm", posteņa "Citi aizņēmumi", posteņa "Parādi radniecīgajām sabiedrībām", posteņa "Parādi asociētajām sabiedrībām" sastāvdaļas.

55. 56000.rindā "Tirdzniecības kredīti (parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem) un avansi" ietver tirdzniecības kredītus, ko akceptējušas sabiedrības, kas izsniedz kredītus pret norēķinu dokumentiem, izņemot gadījumus, kad tos uzskata par aizdevumiem; laika gaitā uzkrājošos renti par ēkām; nokavētus maksājumus par precēm un pakalpojumiem, ja tie nesaistās ar aizdevumiem; finanšu prasības, kas attiecas uz preču un pakalpojumu piegādi, ja maksājums nav noticis. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņa "No pircējiem saņemtie avansi", posteņa "Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem", posteņa "Parādi radniecīgajām sabiedrībām", posteņa "Parādi asociētajām sabiedrībām" sastāvdaļas.

56. 57000.rindas "Neizmaksātās dividendes" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Neizmaksātās dividendes".

57. 58000.rindas "Nākamo periodu ieņēmumi" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Nākamo periodu ieņēmumi".

58. 59000.rindas "Uzkrātās saistības" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" postenim "Uzkrātās saistības".

59. 60000.rinda "Citi iepriekš neuzskaitīti kreditori" sastāv no visiem citiem kreditoru parādiem. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņa "Pārējie kreditori" sastāvdaļas.

60. 70000.rinda "BILANCE" ietver visu pārskatā minēto finanšu pasīvu kopsummu.

3. Termiņu kategorijas

61. Termiņu grupā "īstermiņa" uzrāda aizdevumus, aizņēmumus un parāda vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš par izņemšanu vai emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz vienam gadam (ieskaitot).

62. Termiņu grupā "ilgtermiņa" uzrāda aizdevumus, aizņēmumus un parāda vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš par izņemšanu vai emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu.

63. Par "sākotnējo termiņu" uzskata termiņu darījuma noslēgšanas brīdī."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

23.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"95.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

24.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"96.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

25.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"97.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

26.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"98.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

27.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"99.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

28.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"102.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

29.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"105.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

30.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"106.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

31.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"107.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

32.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"108.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

33.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"109.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

34.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"113.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

35.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"119.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Veidlapas "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu finanšu sektora uzņēmumos 2009.gadā" aizpildīšanas norādījumi

 

1. Vispārīgie norādījumi

1. Šo veidlapu vēlams aizpildīt informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam.

2. Veidlapa sastāv no septiņām daļām, kurās iekļauti jautājumi par uzņēmumā izmantotajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), elektroniskajiem biznesa un komercijas procesiem (e-business and e-commerce). Tie ir jautājumi, uz kuriem pareizo atbildes variantu atzīmē ar . Ja atzīmē atbildi, kurā ir norāde, piemēram, "pāriet pie D1", tad nākamais jautājums, uz kuru atbild, ir D1. Ja norādes nav, tad nākamais jautājums ir pēc kārtas sekojošais.

2. A. daļas "Datoru un datortīklu lietošana" aizpildīšanas norādījumi

3. Atbildot uz A1. jautājumu, atbildi "jā" atzīmē, ja uzņēmums 2009.gada janvārī savā darbībā lietoja datorus, tai skaitā arī nomātos. Ja uzņēmums savā darbībā nelieto datorus, tad atzīmē atbildi "nē". Ja atzīmēta atbilde "nē", tad uz tālāk sekojošajiem jautājumiem neatbild.

4. Lokālais datortīkls (Local Area Net­work - LAN) - tīkls, kurā pieslēgti vairāki datori (var būt pieslēgti arī vairāki dažādas nozīmes serveri). Šāds tīkls parasti atrodas vienas ēkas vai organizācijas ietvaros, ļaujot tā lietotājiem apmainīties ar datiem, lietot kopēju printeri un citas koplietošanas ierīces.

5. Bezvadu lokālais datortīkls (Wireless Local Area Network - WLAN) - lokālais datoru tīkls, kura mezglu (datoru, serveru, printeru u.c.) vai atsevišķu segmentu savienošanai izmanto nevis parastos savienotājkabeļus, bet gan radioviļņu vai infrasarkano staru tehnoloģijas.

6. Intranets - uzņēmuma iekšējais datortīkls, kas lieto Interneta protokolu (bet nav Internets), lai darbiniekiem būtu iespējams komunicēt uzņēmuma iekšienē. Piekļuve intraneta resursiem ir tikai šī uzņēmuma darbiniekiem vai arī citām pilnvarotām personām.

7. Ekstranets - drošs intraneta paplašinājums, kas ļauj ārējiem lietotājiem piekļūt dažām uzņēmuma intraneta daļām. Ārējais lietotājs var izmantot ekstranetu tikai tad, ja viņam ir spēkā esošs lietotājvārds un parole. Lietotāja identitāte nosaka, kādiem ekstraneta resursiem ir atļauta piekļuve.

8. Bezmaksas / atvērtā koda operētājsistēmas - datorprogrammas, kas tiek izplatītas saskaņā ar atvērtā koda operētājsistēmas licenci. Atvērtā koda operētājsistēmas licence ir datorprogrammu autortiesību licence, kas padara pieejamu atvērto kodu saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj programmatūru pārveidot un izplatīt tālāk, nemaksājot sākotnējam autoram. Šādās licencēs var būt ietverti papildu ierobežojumi, piemēram, prasība kodā saglabāt autoru vārdus un autortiesību tekstu.

3. B. daļas "Interneta lietošana" aizpildīšanas norādījumi

9. Atbildot uz B2. jautājumu, norāda cilvēku skaitu, kas 2009.gada janvārī regulāri darbā lietoja datoru ar Interneta pieslēgumu.

10. Lai noteiktu, kāds ir pieslēguma veids, var izmantot līgumu, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un Interneta pakalpojumu sniedzēju.

11. Modems (analogue modem) - iezvanpieeja ar parasto telefona līniju. Lai to veiktu, datoram nepieciešams modems (ierīce, kas pārraida datus izmantojot balss telefona līnijas) un parastā telefona līnija. Raksturīgi ir tas, ka, strādājot Internetā tālruņa līnija ir aizņemta un neviens pa to nevar piezvanīt. Modems nodrošina Interneta pieslēguma ātrumu līdz 56 Kb/s.

12. Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network - ISDN) - augstas kvalitātes moderni telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.

13. Ciparu abonentlīnijas pieslēgums (Digital Subscriber Line - DSL) - viens no platjoslas pieslēgumu veidiem, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, kurās izmanto vienlaicīgu liela ātruma Interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju. Atbilstoši 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.839 "Par koncepciju "Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006. - 2012.gadam"", Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.

14. Cits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets (Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).

15. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu. Augstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G). Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.

16. GPRS (General Packet Radio Service) - šī tehnoloģija ļauj ātri pārraidīt un saņemt lielus datu apjomus, video sižetus, MP3 standarta mūzikas failus un citu multimediju informāciju. Lietojot šo sistēmu, informācija tiek savākta paketēs un pārraidīta uz mobilo sakaru tīkliem.

17. UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) - universāla mobilo telekomunikāciju sistēma ir viens no trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru uzstādīšanas standartiem. UMTS ir īpaši ātra datu pārraidīšana, mobilais Internets, dažādi Interneta un multimediju pielikumi.

18. EDGE (Enhanced Data for Global Evolution) - nodrošina datu sūtīšanas un saņemšanas lielāku ātrumu. Galvenā EDGE priekšrocība - īpaši liels ātrums.

19. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā "World Wide Web", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un tiek nolasīta ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer, u.c.

20. Elektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu. Elektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu.

4. C. daļas "Automatizētā datu apmaiņa" aizpildīšanas norādījumi

21. Elektroniskais rēķins (e-invoice) - rēķins, kurā visi dati ir elektroniskā formātā un kuru var apstrādāt automātiski. Automātiska apstrāde ir būtiskākā e-rēķina īpašība. E-rēķinu nosūtīta automātiski starpuzņēmumu norēķinos no rēķina izrakstītāja vai pakalpojuma sniedzēja sistēmas tieši rēķina saņēmēja finansiālajā vai citā lietojumprogrammā.

22. EDIFACT (Electronic Data Interchange For Administration, Commerce and Transport), XML (Extensible Markup Language) standarti - elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, kas balstītas uz slēgtiem/atvērtiem datu pārraides tīkliem. Šajās sistēmās ir automātiskie procesi, kuros sazinās abu darījumu partneru informācijas sistēmas. Tālāk seko pasūtījuma tālākā apstrāde, izpilde, piegāde, rēķina izrakstīšana un tālāka finansu uzskaite.

5. E. daļas "Automatizētā informācijas aprite uzņēmuma iekšienē" aizpildīšanas norādījumi

23. Uzņēmumu resursu plānošana (Enterprise Resource Planning - ERP) sastāv no vienas programmatūras lietojumprogrammas vai to paketes, kas integrē un apstrādā informāciju starp dažādajām uzņēmuma biznesa funkcijām. ERP sevī ietver plānošanu, iepirkumus, pārdošanu, tirgus apzināšanu, attiecības ar klientiem, finanšu un cilvēku resursus. ERP sistēmas galvenās īpašības ir:

23.1. projektētas klienta servera videi (tradicionālajai vai uz Internetu balstītai);

23.2. integrē lielāko daļu biznesa procesu;

23.3. apstrādā lielāko daļu organizācijas darījumu;

23.4. izmanto uzņēmuma mēroga datu bāzi, kas saglabā katru datu sastāvdaļu tikai vienu reizi;

23.5. ļauj piekļūt datiem reālajā laikā.

24. Klientu attiecību vadība (Customer Relationship Management - CRM) - vadības metodoloģija, kas novieto klientu biznesa darbības centrā, pamatojoties uz intensīvu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai vāktu, integrētu, apstrādātu un analizētu ar klientiem saistīto informāciju. Izšķir:

24.1. operatīvo CRM - to biznesa procesu integrēšana, kas ir tiešā kontaktā ar klientu;

24.2. analītisko CRM - uzņēmumam pieejamās informācijas par saviem klientiem analīze, izmantojot informācijas meklēšanu datu bāzēs. Tās mērķis ir iegūt padziļinātu informāciju par klientu un to, kā apmierināt viņa vajadzības."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

36.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"135.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

37.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"136.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

38.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"143.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

39.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"150.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

40.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"151.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

41.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"152.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

42.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"157.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

43.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"158.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

44.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"159.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

45.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"160.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

46.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"161.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

47.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"162.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

48.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"163.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

49.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"164.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

  

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

50.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"165.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

 

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

51.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"166.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards 

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

52.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"167.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

  

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

53.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"168.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

54.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.141

"169.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

Ekonomikas ministrs K.Gerhards