Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.99

Rīgā 2009.gada 12.februārī (prot. Nr.7 14.§)

Par Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepciju

 

1. Atbalstīt Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcijas (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma C variantu.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Veselības ministrs I.Eglītis

 

(Ministru kabineta

2009.gada 12.februāra rīkojums Nr.99)

Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcijas kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcija (turpmāk - koncepcija) izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.37 3.§) 2.1.apakš­punktu. Koncepcijas mērķis ir nodrošināt visiem ar vienādu slimību slimojošiem pacientiem vienādas iespējas saņemt nepieciešamo ārstēšanu, kā arī nodrošināt smagu un hronisku slimību ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu pastāvīgu pieejamību pacientiem.

Zāļu kompensācijas sistēmas attīstība kopš 2005.gada Latvijā notiek atbilstoši koncepcijai "Par finanšu resursiem zāļu pieejamības nodrošināšanai pacientu ambulatorai ārstēšanai Latvijā nākamo piecu līdz desmit gadu laikā, valsts lomu un atbildību šajā procesā", kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra rīkojumu Nr.1002 (tā paredz pakāpeniski palielināt zāļu iegādes izdevumu kompensācijai atvēlēto valsts budžeta finansējumu, sasniedzot 20 % no kopējā veselības aprūpes budžeta, kas ļautu nodrošināt valsts atbalstu zāļu iegādē visiem pacientiem ar smagām un hroniskām slimībām), kā arī Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība". Faktiski 2007.gadā zāļu kompensācijai bija atvēlēti 13,3 % (61,3 miljoni latu) no veselības aprūpes nodrošināšanai piešķirtajiem līdzekļiem, bet 2008.gadā šis rādītājs ir samazinājies līdz 12,1 % (60,9 miljoni latu) (pēc grozījumiem budžetā - 13,1 % jeb 66,3 miljoni latu).

Izdevumi zāļu kompensācijai uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir ievērojami zemāki nekā pārējās Baltijas valstīs. Tādējādi Latvijas iedzīvotājiem netiek nodrošinātas tādas pašas iespējas saņemt kompensējamās zāles, kādas ir Igau­nijas un Lietuvas iedzīvotājiem.

Dati par zāļu kompensācijai piešķirto finansējumu 2008.gadā un faktisko patēriņu astoņos mēnešos liecina par vismaz 8 miljonus latu lielu gaidāmo deficītu gada beigās. Izdevumu pieaugums saistīts ar sistēmas dinamisko attīstību, diagnostikas uzlabošanos, pacientu informētību, līdzmaksājuma samazināšanos. Vērojams ikgadējs tādu pacientu skaita pieaugums (par 10-20 % gadā), kuri saņem kompensējamās zāles. Līdz ar to, pat neveicot izmaiņas diagnožu sarakstā un kompensējamo zāļu sarakstā, katru gadu nepieciešams finansējuma palielinājums pieaugošā pacientu skaita dēļ. Ņemot vērā, ka zāles jānodrošina visiem no jauna diagnosticētajiem pacientiem, kuri sirgst ar kādu no zāļu kompensācijas sistēmā iekļautajām slimībām, jārēķinās ar iepriekš minēto pacientu skaita, kā arī nepieciešamā finansējuma pieaugumu. Neparedzot attiecīgo finansējumu, nāksies atteikt pacientiem kompensējamo zāļu izrakstīšanu, kā arī veikt pasākumus kompensācijas sistēmas sašaurināšanai.

Veidojot 2009.gada budžetu, tika ņemts vērā 2008.gada budžets, bet ne deficīts, kas izveidojās 2008.gadā, tādējādi, ja netiks piešķirti papildu līdzekļi, 2009.gadā prognozējams vismaz 16 miljonu latu deficīts. Pagaidu risinājuma variants ir Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr.899), kas paredz kompensācijas apmēra samazināšanu, attiecīgi samazinot kompensāciju 90 % apmērā līdz kompensācijai 75 % apmērā, bet līdz šim piemērojamo kompensāciju 75 % apmērā - līdz kompensācijai 50 % apmērā. Kompensācijas apmēra samazinājums negatīvi ietekmēs zāļu pieejamību pacientiem, tāpēc Veselības ministrija uzskata par nepieciešamu saglabāt 100 % kompensāciju, ja pacientam konstatēta hroniska, dzīvību apdraudoša slimība vai slimība, kas izraisa smagu neatgriezenisku invaliditāti un kuras ārstēšanai ir nepieciešama attiecīgo zāļu lietošana, lai uzturētu pacienta dzīvības funkcijas. Kompensācijas apmēra samazinājums no 90 % līdz 75 % skars aptuveni 70 000 pacientu, bet kompensācijas apmēra samazinājums no 75 % līdz 50 % - aptuveni 350 000 pacientu.

Paredzamie grozījumi noteikumos Nr.899 ļaus ietaupīt aptuveni 8,6 miljonus latu. Jautājumu par pārējo deficīta segšanai trūkstošo līdzekļu apjomu paredzēts risināt 2009.gada sākumā pārrunās ar zāļu ražotājiem par iespējamo zāļu cenu samazināšanu.

Jāatzīmē, ka zāļu kompensācijas sistēmas iekšējās rezerves jau šobrīd tiek pilnībā izmantotas (piemēram, references cenu sistēma, racionālas farmakoterapijas rekomendācijas zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros, izrakstīšanas ierobežojumi, pazemināts tirdzniecības uzcenojums).

Ārstu profesionālās asociācijas ir sniegušas priekšlikumus 40 jaunu diagnožu iekļaušanai zāļu kompensācijas sistēmā, kā arī priekšlikumus kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai un pilnīgai vai daļējai kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu kompensācijas ierobežojumu atcelšanai. Jāņem vērā, ka zāļu kompensācijas izdevumi pieaugs, uzlabojoties retu slimību diagnostikas un ārstēšanas iespējām (šobrīd tie daļēji tiek apmaksāti individuālās kompensācijas ietvaros). Neplānojot finansējumu zāļu kompensācijas paplašināšanai, nebūs iespējams iekļaut kompensācijas sistēmā smagas un hroniskas slimības, kā arī nodrošināt pacientiem iespējami efektīvu un drošu ārstēšanu.

Izdevumi zāļu kompensācijai 2008.gadā liecina, ka minētie kompensāci­jas izdevumus samazinošie pasākumi nav pietiekami, lai apstākļos, kad finansējums ne tikai netiek palielināts, bet pat samazinās, nodrošinātu zāļu kompensāciju visiem pacientiem, kuriem uz to ir tiesības.

Pēdējos gados aizvien lielāka daļa zāļu tiek izplatīta zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros, piemērojot zālēm pazeminātu uzcenojumu. Tādējādi laikā, kad prasības aptieku darbībai un aptiekas uzturēšanas izmaksas pieaug, aptiekas arvien lielāku daļu zāļu izplata ar pazeminātu uzcenojumu. Pēdējos gados ievērojami pieaudzis tādu recepšu skaits, pret kurām izsniegtas kompensējamās zāles (no 1,86 miljoniem recepšu 2001.gadā līdz 4,38 miljoniem 2007.gadā). Līdz ar recepšu skaita pieaugumu audzis arī farmaceitu darba apjoms.

Tā kā, izplatot kompensējamās zāles, aptiekas pilda valsts noteiktu funkciju, ir jāskata jautājums par mazumtirdzniecības uzcenojuma palielināšanu kompensējamām zālēm nākotnē. Mazumtirdzniecības uzcenojuma palielināšana lētāko zāļu grupā (zāles, kuru vairumtirdzniecības cena nepārsniedz 4,99 latus) varētu būt motivācija aptiekām izsniegt lētākās no savstarpēji aizvietojamām zālēm. Lai mazinātu risku, kas saistīts ar dārgu zāļu izplatīšanu, būtu savukārt jāpalielina mazumtirdzniecības uzcenojums kompensējamām zālēm, kuru vairumtirdzniecības cena pārsniedz 50 latu (šobrīd fiksētais uzcenojums - 4,25 lati). Ja aptiekas, nespējot samērot ieguvumus no kompensējamo zāļu izplatīšanas ar kompensējamo zāļu izplatīšanas prasībām un izmaksām, atteiktos no kompensējamo zāļu izplatīšanas, ievērojami samazinātos kompensējamo zāļu pieejamība, it īpaši laukos.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

A variants

Nepaplašināt zāļu iegādes kompensācijas sistēmu (nepalielināt diagnožu skaitu, kompensējamo zāļu skaitu, to pacientu skaitu, kas saņem kompensējamās zāles).

B variants

Palielināt zāļu kompensācijai paredzēto finansējumu, ņemot vērā pacientu skaita ikgadējā pieauguma prognozi šobrīd spēkā esošā diagnožu saraksta un kompensējamo zāļu saraksta ietvaros.

C variants (atbalstāmais)

Līdz 2011.gada nogalei neturpināt zāļu iegādes kompensācijas sistēmas attīstību (nepalielināt diagnožu skaitu, kompensējamo zāļu skaitu, to pacientu skaitu, kas saņem kompensējamās zāles), kā arī veikt pasākumus izdevumu ierobežošanai atbilstoši piešķirtajam budžetam.

Sākot ar 2012.gadu, turpināt zāļu kompensācijas sistēmas attīstību, paredzot finansējumu kompensācijas ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai, pacientu skaita pieauguma segšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai, kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai.

D variants

Turpināt zāļu kompensācijas sistēmas attīstību, paredzot finansējumu pacientu skaita pieauguma segšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai, kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai, kompensācijas ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai, kompensējamām zālēm aptiekās piemērojamā uzcenojuma paaugstināšanu.

3. C varianta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums (tūkst. latu)

Rādītāji	Kārtē­jais gads	Nākamie pieci gadi (pret kārtējo gadu)
	2009	2010	2011	2012	2013	2014
1. Izmaiņas bu­džeta ieņēmumos	66 418,4	0,0	0,0	0,0	0,0	0,0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	66 418,4	0,0	0,0	32 692,5	51 214,1	72 641,0
3. Finansiālā ietekme	0,0	0,0	0,0	-32 692,5	-51 214,1	-72 641,0
4. Prognozēja­mie kompensē­jošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins*:	0,0	0,0	0,0	32 692,5	51 214,1	72 641,0
5.1. jaunu diagnožu iekļaušana		0,0	0,0	1 145,0	2 008,0	2 838,0
5.2. kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana		0,0	0,0	3 650,0	7 270,0	11 050,0
5.3. finansējuma pieaugums, ņemot vērā deficītu 2008.gadā		0,0	0,0	12 979,8	12 979,8	12 979,8
5.4. finansējuma pieaugums pret iepriekšējā gada faktisko patēriņu, lai segtu pacientu skaita pieaugumu iekļautajās diagnozēs, pakāpeniski atceltu kompensācijas ierobežojumus, nodrošinātu kompensāciju retu slimību gadījumā: pirmajā gadā - 20 %, turpmākajos gados - 15 % apmērā		0,0	0,0	14 917,7	28 956,3	45 773,2

Piezīme.

* Plašāka informācija ietverta koncepcijas pielikumā.

Veselības ministrs I.Eglītis