Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.91

Rīgā 2009.gada 4.februārī (prot. Nr.9 40.§)

Par Koncepciju par kārtību, kādā akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies, rīkojot starptautiskas izstādes Latvijā

 

1. Atbalstīt Koncepcijas par kārtību, kādā akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies, rīkojot starptautiskas izstādes Latvijā (turpmāk - koncepcija), kopsavilkumā ietverto risinājuma 4.variantu.

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai 2010.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar citu ministriju un centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents I.Godmanis

Kultūras ministra pienākumu izpildītājs - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

 

(Ministru kabineta

2009.gada 4.februāra rīkojums Nr.91)

Koncepcijas par kārtību, kādā akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies, rīkojot starptautiskas izstādes Latvijā, kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Koncepcija par kārtību, kādā akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies, rīkojot starptautiskas izstādes Latvijā (turpmāk - koncepcija), izstrādāta, lai izveidotu modeli, kas muzejiem Latvijā Ministru kabineta noteiktā kārtībā nodrošinātu valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai. Šai kārtībai jāparedz, ka valsts uzņemas saistības izmaksāt kompensācijas kultūrvēsturiskā objekta patapinātājam, ja minētais objekts bojāts vai zudis. Valsts garantiju sistēmas modelis, kas sekmē tādu drošības un saglabāšanas apstākļu garantēšanu, kuri praktiski izslēdz iespēju nodarīt neatgriezeniskus zaudējumus unikālajām muzeja vērtībām, stiprina valstu savstarpējo uzticēšanos (līdz ar to arī muzeja izstāžu mobilitāti), kā arī ļauj ietaupīt publiskos līdzekļus. Šāds modelis jau ir ieviests vairumā Eiropas valstu, bet pārējās valstis strādā pie minētās sistēmas ieviešanas.

Valsts garantiju sistēma papildina komerciālo apdrošināšanu, lai sekmētu īpaši vērtīgo izstāžu starptautiskās apmaiņas organizēšanu. Atbilstoši starptautiskajai praksei šī sistēma ir veidota tā, lai riskus samazinātu līdz minimumam. Tā ietver procedūru, kas analizē izstādes nozīmību, nosaka tās apdrošināšanas izmaksas, izvērtē eksponēšanas vietas un apstākļu drošību un, ja tie ir optimāli (riska iespējamība praktiski izslēgta), valsts uzņemas saistības, kas ļauj organizēt starptautisku izstādi bez finansējuma ieguldījumiem apdrošināšanas firmās. Ja eksponāti tomēr tiek bojāti vai zaudēti, ir nodrošināta eksponātiem nodarīto zaudējumu vērtības segšana no valsts līdzekļiem.

Eiropas Komisija par vienu no kultūras darba prioritātēm ir izvirzījusi kolekciju mobilitātes veicināšanu, un tas noteikts arī Eiropas Savienības Padomes Rezolūcijā (2007.gada 16.novembris) par Eiropas kultūras plānu (dokuments Nr.13839/04). Pamatojoties uz šo rezolūciju, 2006.gadā Helsinkos apstiprināts Rīcības plāns muzeju kolekciju mobilitātes un patapinājumu standartu izveidošanai Eiropas Savienības mērogā (turpmāk - rīcības plāns). Viens no rīcības plānā minētajiem 2006.-2007.gada uzdevumiem ir nepieciešamība ieviest visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sistēmu (state indemnity system), kas atbilstu jau esošajiem starptautiskajiem standartiem. Pirmais solis visas Eiropas valstis aptverošas valsts garantiju sistēmas izveidei ir 2007.gadā praksē ieviestais standarta deponējuma līgums.

Koncepcijas informatīvajā daļā norādīts, ka valsts garantiju sistēmas ieviešana Latvijā sekmētu:

1) kultūrvēsturiski un mākslinieciski augstvērtīgu izstāžu skaita palielināšanos;

2) Latvijas - stabila un līdzvērtīga sadarbības partnera - prestižu starptautiskajā vidē;

3) augstvērtīgu starptautisko izstāžu savlaicīgu plānošanu;

4) akreditēto muzeju apmeklētāju skaita pieaugumu;

5) līdz šim eksponātu apdrošināšanā ieguldīto līdzekļu izlietošanu citiem sabiedrības attīstību veicinošiem mērķiem;

6) publisko līdzekļu taupīšanu (nodrošinot priekšnoteikumus riska novēršanai un ieviešot sistēmu, kas paredz valsts garantētu atlīdzību par zaudējumiem, finansējums izstāžu komerciālajai apdrošināšanai nebūtu nepieciešams).

Koncepcijas informatīvajā daļā norādīts, ka bez risku apdrošinājuma starptautisko izstāžu organizēšana nav iespējama, jo kultūras vērtību kustība ārpus stacionārajām krātuvēm un pastāvīgajām ekspozīcijām ir saistīta ar risku, piemēram, fiziskiem bojājumiem, zādzībām. Izstāžu komerciālās apdrošināšanas firmas peļņas gūšanas nolūkā nosaka patiesajiem riskiem neadekvāti augstas cenas, tāpēc šis apdrošināšanas veids no muzejiem prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus. Latvijas muzeju budžetos līdzekļi šādiem mērķiem nav paredzēti, tādēļ parasti apdrošināšanas izmaksas sedz muzeju sadarbības partneri. Problemātiska ir īpaši vērtīgo izstāžu starptautiskās apmaiņas organizēšana, jo to apdrošināšanas izmaksas pārsniedz finansiālo atbalstītāju iespējas. Līdz ar to augstvērtīgu izstāžu plānošana ir apgrūtināta un tās Latvijā tiek eksponētas tikai izņēmuma gadījumos - vidēji gadā rīko piecas šādas izstādes. Apdrošināšanas izmaksas starptautisku izstāžu rīkošanai turpina pieaugt. To valstu muzejiem, kurās neeksistē valsts radīta sistēma, kas aizstāj komerciālo apdrošināšanu, ir grūti organizēt kultūrvēsturiski un mākslinieciski vērtīgas un vienlaikus dārgas starptautiskas izstādes.

Ja kārtība, kādā akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies, rīkojot starptautiskas izstādes Latvijā, netiks izstrādāta un ieviesta, aizkavēsies Līguma par Eiropas Savienību 151.paragrāfa pilnvērtīga īstenošana un netiks pildīti rīcības plāna, Eiropas Savienības Padomes Rezolūcijas (2007.gada 16.novembris) par Eiropas kultūras plānu (dokuments Nr.13839/04), kā arī topošā Eiropas Savienības Padomes darba plāna kultūrai (laikposmam no 2008. līdz 2010.gadam) uzdevumi. Tādējādi Latvija ierobežos kultūras daudzveidības - muzeja vērtību un zināšanu - apriti starp Latviju un citām Eiropas Savienības valstīm, ierobežos Latvijas iekļaušanos kultūrvēsturiskā mantojuma starptautiskajā apritē, turklāt sabiedrībai tiks liegta iespēja iepazīt augstvērtīgas kultūras vērtības.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

Lai arī paredzēts, ka valsts nodrošina zaudējumu atlīdzību tikai tad, ja izstādei garantēta maksimāla drošība (turklāt muzeja priekšmetu īpašnieki patapina tos tikai tādā gadījumā, ja ir pārliecinājušies, ka priekšmetiem tiek garantēti tādi paši apstākļi, kādi tiem nodrošināti pastāvīgajā atrašanās vietā), un lai arī līdz šim starptautiskās izstādes Latvijā nav saistītas ar zaudējumiem, jārēķinās arī ar ārkārtas gadījumiem, piemēram, vandālismu un zādzībām. Tāpēc ir nepieciešams iezīmēt valsts finansējuma mehānismu, saskaņā ar kuru, ja nepieciešams, tiek atlīdzināti eksponātu bojājumi vai zudumi. Pamatojoties uz izvēlēto zaudējumu izmaksu avotu, koncepcija piedāvā trīs risinājuma variantus:

1.variants. Kultūras ministrs izsniedz izstādes rīkotājam apliecinājumu par saistībām, ko valsts uzņemas Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Valsts saistību maksimālais apmērs ir noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam. Īstenojot 1.variantu, nepieciešami grozījumi šādos tiesību aktos:

1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.pantā, paredzot kompensāciju izmaksu par zaudējumiem, kas saistīti ar starp­tautisku izstāžu rīkošanu muzejos;

2) Muzeju likuma 15.pantā, atbilstoši precizējot panta formulējumu un papildinot to ar nepieciešamo deleģējumu Ministru kabinetam, - noteikt kārtību, kādā paredzamas valsts garantijas akreditētiem muzejiem saistībā ar starptautisku izstāžu rīkošanu, kā arī kārtību, kādā veicama valsts saistību uzraudzība, organizējamas starptautiskās izstādes, izsniedzamas garantijas kompensācijas saņemšanai un apmierināmas zaudējumu atlīdzināšanas prasības;

3) Muzeju likuma 6.pantā, paplašinot Latvijas Muzeju padomes kompetenci.

Nepieciešams arī izstrādāt un apstiprināt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus.

2.variants. Valsts budžetā ir paredzēts valsts galvojums starptautiskās izstādēs eksponējamo kultūras vērtību bojājumu, zādzību un citu risku segšanai. Ar zaudējumu kompensāciju saistītās izmaksas (ja nepieciešamas) ir attiecināmas uz valdības vispārējo parādu. Īstenojot 2.variantu, nepieciešams izdarīt grozījumus risinājuma 1.variantā minētajos tiesību aktos.

3.variants. Saskaņā ar akreditēto muzeju izstāžu pieteikumiem katru gadu Kultūras ministrijas budžetā tiek ieskaitīta teorētiski nepieciešamā summa varbūtējo zaudējumu kompensācijas izmaksai. Īstenojot 3.variantu, nepieciešami grozījumi šādos tiesību aktos:

1) Muzeju likuma 15.pantā, atbilstoši precizējot panta formulējumu un papildinot to ar nepieciešamo deleģējumu Ministru kabinetam, - noteikt kārtību, kādā paredzamas valsts garantijas akreditētiem muzejiem saistībā ar starptautisku izstāžu rīkošanu, kā arī kārtību, kādā veicama valsts saistību uzraudzība, organizējamas starptautiskās izstādes, izsniedzamas garantijas kompensācijas saņemšanai un apmierināmas zaudējumu atlīdzināšanas prasības;

2) Muzeju likuma 6.pantā, paplašinot Latvijas Muzeju padomes kompetenci.

Nepieciešams arī izstrādāt un apstiprināt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus.

4.variants. Ja netiek atbalstīts neviens no variantiem, kas paredz valsts garantētas atlīdzības saņemšanu par zaudējumiem, tiek piedāvāta alternatīva - 4.variants, kas dod iespēju akreditētajiem muzejiem starptautisku izstāžu rīkošanai izmantot komerciālo apdrošināšanu. Komerciālajai apdrošināšanai nepieciešamo finansējumu kā jauno politikas iniciatīvu izskata, pieņemot likumu par budžetu kārtējam gadam.

3. Koncepcijas īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums

Koncepcijas informatīvajā daļā veiktajos aprēķinos norādīts, ka, izvēloties risinājuma variantus, to ietekme uz valsts budžetu ir šāda:

1.variants:

1) sistēmas administrēšanas izdevumi ir 36,3 tūkstoši latu gadā (divu ekspertu darba alga plus eksperta un sistēmas koordinatora darba un uzturēšanas izmaksas);

2) valsts budžetā jāparedz 4,6 miljoni latu (divu izstāžu vidējā vērtība) divu augstvērtīgu starptautisko izstāžu vienlaicīgai norisei, kā arī kompensāciju izmaksām par varbūtējiem zaudējumiem (minētā summa, visticamāk, netiks izlietota).

2.variants:

1) sistēmas administrēšanas izdevumi ir 36,3 tūkstoši latu gadā (divu ekspertu darba alga plus eksperta un sistēmas koordinatora darba un uzturēšanas izmaksas);

2) valsts kārtējam gadam izsniedz galvojumu 11,5 miljonu latu apmērā, lai Latvijā rīkoto augstvērtīgo starptautisko izstāžu eksponātu īpašniekiem kompensētu varbūtējos zaudējumus.

3.variants:

1) sistēmas administrēšanas izdevumi ir 36,3 tūkstoši latu gadā (divu ekspertu darba alga plus eksperta un sistēmas koordinatora darba un uzturēšanas izmaksas);

2) Kultūras ministrijas budžetā rezervējamā summa ir 4,6 miljoni latu (divu izstāžu vidējā vērtība) plus 460 tūkstoši latu (10 % no divu izstāžu vidējās vērtības varbūtējo zaudējumu kompensāciju izmaksai), kas paredzēti divu augstvērtīgu starptautisko izstāžu vienlaicīgai norisei.

4.variants - komerciālās apdrošināšanas izdevumi gadā ir vidēji 115 tūks­toši latu.

Kultūras ministra pienākumu izpildītājs - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns