Darbības ar dokumentu
Rīgā 2009.gada 13.janvārī (prot. Nr.3 18.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kuru kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 procentus no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi aptver 25 procentus no ēku būvapjoma (turpmāk – rekonstruējama ēka), kā arī jaunbūvēm;
1.2. kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija;
1.3. ēkas energoefektivitātes sertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību;
1.4. energosertifikācijas pārraudzības kārtību;
1.5. kārtību, kādā apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energoefektivitātes sertifikātiem;
1.6. pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem (turpmāk – apkures katli), un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem (turpmāk – gaisa kondicionēšanas sistēmas).
2. Ēkas energoefektivitātes minimālās prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos būvniecības jomā un attiecīgajos standartos, piemēro:
2.1. rekonstruējamo ēku un jaunbūvju ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu kopējiem siltumtehniskajiem parametriem;
2.2. rekonstruējamo ēku un jaunbūvju tehniskajām sistēmām (piemēram, apkures, dzesēšanas, ūdensapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, apgaismošanas sistēmām).
3. Ēkā nedrīkst uzstādīt vai tās funkciju nodrošināšanai nedrīkst pievienot enerģiju patērējošas tehniskās sistēmas, kuru jauda pārsniedz attiecīgās ēkas projektā paredzētās vajadzības, izņemot gadījumus, kad attiecīgu tehnisku sistēmu uzstādīšana ir tehniski un ekonomiski pamatota.
4. Rekonstruējamām ēkām energoefektivitātes minimālās prasības, kas noteiktas būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos un attiecīgajos standartos, piemēro, ciktāl tehniski, funkcionāli un ekonomiski tas ir iespējams.
5. Lai veiktu ēkas energosertifikāciju, energoauditors:
5.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;
5.2. veic mērījumus un mērījumu novērtēšanu;
5.3. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus, izmantojot energoefektivitātes aprēķina metodi, kas izstrādāta saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 9.panta otro daļu;
5.4. izsniedz sertifikātu, kurā novērtēta ēkas energoefektivitāte;
5.5. sagatavo ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.
6. Esošo ēku energosertifikāciju veic saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodi, novērtējot aprēķināto energoefektivitāti un izmērīto energoefektivitāti.
7. Projektējamo ēku (jaunbūvju un rekonstruējamo ēku) energosertifikāciju veic, novērtējot aprēķināto energoefektivitāti.
8. Ēkas energoefektivitāti izsaka ar kopējiem gada rādītājiem:
8.1. enerģijas patēriņam – kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;
8.2. oglekļa dioksīda emisijas novērtējumam – kilogrami oglekļa dioksīda uz kvadrātmetru gadā.
9. Attiecību regulējumu starp energoauditoru un energoaudita pasūtītāju nosaka savstarpēja vienošanās.
10. Lai energoauditors varētu novērtēt ēkas energoefektivitāti, ēkas energoaudita pasūtītājs nodrošina pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:
10.1. ēkas projekts vai inventarizācijas plāns;
10.2. ēkas tehnisko sistēmu projekti vai shēmu zīmējumi;
10.3. ēkas tehnisko sistēmu instrukcijas;
10.4. ēkas tehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;
10.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;
10.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķini par patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas tehniskajās sistēmās;
10.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;
10.8. dati par ēkas tehnisko sistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;
10.9. enerģijas aprēķini, ja tādi ir;
10.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi, ja tādi ir;
10.11. iekļūšana telpās un piekļuve pie ēkas tehniskajām sistēmām;
10.12. cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoaudita un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.
11. Ja pasūtītājs nevar nodrošināt energoauditoram šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus vai informāciju, kas nepieciešama ēkas energoefektivitātes novērtēšanai, pasūtītājs nodrošina energoauditoram alternatīvas informācijas iegūšanas iespējas vai vienojas par citu nepieciešamās informācijas iegūšanas veidu.
12. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu sagatavo esošām ēkām saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, bet ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu projektējamām ēkām (jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām) – saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.
13. Ēkas energoefektivitātes sertifikātam pievieno:
13.1. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:
13.1.1. telpu vai zonu platības un temperatūru tajās;
13.1.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;
13.1.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;
13.1.4. uzskaitītās enerģijas un energonesēju patēriņu, norādot periodus un sadalījumu pa tehniskajām sistēmām;
13.1.5. ēkā izmantoto tehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;
13.1.6. vērtības, kas pieņemtas, lai novērtētu ēkas energoefektivitātes novērtējumu ietekmējošus faktorus;
13.1.7. laikapstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;
13.1.8. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu, ja tas ir noteikts;
13.2. apkures katla un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus;
13.3. ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai (3.pielikums).
14. Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātam pievieno pielikumu. Pielikumā norāda šo noteikumu 13.1.1., 13.1.2., 13.1.3., 13.1.5. un 13.1.6.apakšpunktā noteiktās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības.
15. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu izsniedz vienā no šādiem veidiem:
15.1. papīra dokumenta formā;
15.2. elektroniska dokumenta formā;
15.3. izveidojot dokumentu būvniecības informācijas sistēmā.
16. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu, kas izsniegts papīra dokumenta vai elektroniska dokumenta formā, energoauditors iesniedz reģistrēšanai būvniecības informācijas sistēmā piecu dienu laikā pēc tā izsniegšanas.
17. Ekonomikas ministrija:
17.1. analizē informāciju par ēku energosertifikāciju;
17.2. izvērtē ēku energosertifikācijas sistēmas darbību un ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību;
17.3. iekļauj ministrijas programmās un plānos ēku energosertifikācijas sistēmas pilnveidošanas pasākumus;
17.4. izstrādā priekšlikumus ēku energoefektivitāti reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanai;
17.5. nodrošina valsts aģentūras “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” (turpmāk – aģentūra) darbības pārraudzību ēku energosertifikācijas jomā.
18. Aģentūra apkopo un tehniski uztur informāciju par ēku energosertifikāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts informācijas sistēmu, būvniecības un personas datu aizsardzības jomā.
19. Būvniecības informācijas sistēmā apkopo ēku energosertifikācijas pārraudzībai nepieciešamos datus:
19.1. kas iekļauti saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegtajos dokumentos:
19.1.1. ēkas energoefektivitātes sertifikātā;
19.1.2. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātā;
19.1.3. apkures katla pārbaudes aktā;
19.1.4. gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes aktā;
19.2. ko personāla sertificēšanas institūcijas sniedz aģentūrai atbilstoši noteikumiem, kuri izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 20.panta otro daļu.
20. Aģentūra nodrošina:
20.1. autorizētu pieeju ēku energoefektivitātes sertifikātu reģistram, lai energoauditori varētu sagatavot izsniegšanai ēku energoefektivitātes sertifikātus un tiem pievienojamos dokumentus;
20.2. sistēmā reģistrēto ēku energoefektivitātes sertifikātu informācijas apkopošanu un aktualizāciju ēku energosertifikācijas pārraudzības nodrošināšanai;
20.3. ēku energoefektivitātes sertifikātu publisku pieejamību bez maksas aģentūras mājaslapā internetā;
20.4. ēku energoauditoru sagatavojamo dokumentu paraugu publicēšanu aģentūras mājaslapā internetā;
20.5. energoauditoru uzraudzību normatīvajos aktos energoauditoru darbības jomā noteiktajā kārtībā.
21. Apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda ēkas energosertifikācijas laikā. Pārbaudi var brīvprātīgi pasūtīt arī jebkurā citā laikā.
22. Apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs energoauditoru nodrošina ar pārbaudāmās sistēmas dokumentāciju (projektu vai apsekošanas shēmu), iepriekšējiem pārbaudes aktiem, ekspluatācijas laikā veiktajiem pierakstiem vai pārskatiem, kā arī nodrošina piekļuvi pārbaudāmajai sistēmai un tās sastāvdaļām un iespēju veikt uzmērījumus.
23. Pārbaudē energoauditors novērtē apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitāti un sniedz ieteikumus apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas turpmākai ekspluatācijai.
24. Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2007 “Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana”. Par apkures katla pārbaudi energoauditors sastāda aktu (4.pielikums).
25. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15240:2007 “Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas”. Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi energoauditors sastāda aktu (5.pielikums).
28. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas līdz 2009.gada 1.oktobrim izsniegts papīra dokumenta vai elektroniska dokumenta formā, energoauditors iesniedz reģistrēšanai aģentūrā piecu darbdienu laikā pēc tā izsniegšanas.
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
 |
 |
 |
 |