1949.gada Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (C98)
Starptautiskās Darba organizācijas ģenerālkonference,
ko Ženēvā sasaukusi Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome un kas 1949.gada 8.jūnijā sanākusi uz savu trīsdesmit otro sesiju;
nolēmusi pieņemt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz apvienošanās organizācijās un sarunu par darba koplīguma slēgšanu principu piemērošanu, kas ir sesijas darba kārtības ceturtais jautājums;
noteikusi, ka šie priekšlikumi jāpieņem starptautiskas konvencijas formā,
tūkstoš deviņi simti četrdesmit devītā gada pirmajā jūlijā pieņem šo konvenciju, kas pazīstama kā 1949.gada Konvencija par tiesībām apvienoties organizācijās un sarunām par darba koplīguma slēgšanu.
1. pants
1. Darba ņēmējiem nodrošina pienācīgu aizsardzību pret arodbiedrību diskrimināciju saistībā ar viņu nodarbinātību.
2. Šāda aizsardzība īpaši attiecas uz pasākumiem, kas paredzēti, lai:
a) darbinieka pieņemšanai darbā izvirzītu nosacījumu, ka tas neiestāsies arodbiedrībā vai atteiksies no dalības tajā;
b) veicinātu atlaišanu vai citādi sodītu darbinieku par tā dalību arodbiedrībā vai piedalīšanos tās darbībās ārpus darba laika, vai, ar darba devēja piekrišanu, darba laikā.
2. pants
1. Darba ņēmēju un darba devēju organizācijām nodrošina pienācīgu aizsardzību pret pretējās puses, tās aģentu un biedru iejaukšanos to nodibināšanā, darbībā un administrācijā.
2. Par šā panta pārkāpumu jo īpaši tiek uzskatīti pasākumi, kas paredzēti, lai veicinātu tādu darbinieku organizāciju veidošanu, kuras pārvalda darba devēji vai darba devēju organizācijas, vai lai atbalstītu darbinieku organizācijas ar finanšu vai citiem līdzekļiem nolūkā nodot attiecīgās organizācijas darba devēju vai darba devēju organizāciju kontrolē.
3. pants
Vajadzības gadījumā veido valsts apstākļiem atbilstošu mehānismu, lai nodrošinātu tiesību apvienoties organizācijās aizsardzību, kā noteikts iepriekšējos pantos.
4. pants
Vajadzības gadījumā veic valsts apstākļiem atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu un veicinātu brīvprātīgu pārrunu mehānisma izveidošanu un izmantošanu tādās pārrunās par darba koplīgumu starp darba devējiem un darba devēju organizācijām, no vienas puses, un darba ņēmēju organizācijām, no otras puses, kas paredzētas, lai šajā koplīgumā reglamentētu nodarbinātības nosacījumus.
5. pants
1. Apjomu, kādā šajā konvencijā paredzētās garantijas attiecas uz bruņotajiem spēkiem un policijas spēkiem, nosaka valsts tiesību aktos.
2. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konstitūcijas 19.panta 8.punktā izklāstīto principu, ja dalībvalsts ratificējusi šo konvenciju, netiek uzskatīts, ka šī ratifikācija skar tos spēkā esošos tiesību aktus, nolēmumus, paražas vai nolīgumus, atbilstoši kuriem militārpersonas un policijas darbinieki bauda šajā konvencijā garantētās tiesības.
6. pants
Šī konvencija neattiecas uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem ierēdņiem, un to nedrīkst iztulkot kā tādu, kas jebkādā veidā kaitē viņu tiesībām vai statusam.
7. pants
Šīs konvencijas oficiālie ratifikācijas raksti tiek nosūtīti Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram, kas tos reģistrē.
8. pants
1. Šī konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstīm, kuru ratifikācijas rakstus ir reģistrējis ģenerāldirektors.
2. Tā stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors ir reģistrējis divu dalībvalstu ratifikācijas rakstus.
3. Vēlāk attiecībā uz jebkuru dalībvalsti šī konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ir reģistrēts attiecīgās valsts ratifikācijas raksts.
9. pants
1. Deklarācijās, kas iesniegtas Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram saskaņā ar Starptautiskā Darba biroja konstitūcijas 35.panta 2.punktu, norāda:
a) teritorijas, attiecībā uz kurām attiecīgā dalībvalsts apņemas nodrošināt, ka Konvencijas noteikumus piemēros bez grozījumiem;
b) teritorijas, attiecībā uz kurām tā apņemas nodrošināt, ka Konvencijas noteikumus piemēros ar grozījumiem, un šo grozījumu aprakstu;
c) teritorijas, attiecībā uz kurām Konvencija nav piemērojama, un iemeslus, kāpēc tā nav piemērojama;
d) teritorijas, attiecībā uz kurām tā saglabā savas lemšanas tiesības, kamēr būs padziļināti izpētīts šo teritoriju statuss.
2. Šā panta pirmā punkta a) un b) apakšpunktā minētās saistības uzskatāmas par ratifikācijas sastāvdaļu, un tām ir ratifikācijas spēks.
3. Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā ar vēlāku deklarāciju pilnīgi vai daļēji atcelt jebkuru atrunu, kas izteikta tās sākotnējā deklarācijā saskaņā ar šā panta pirmā punkta b), c) vai d) apakšpunktu.
4. Jebkurā laikā, kad Konvenciju var denonsēt saskaņā ar 11.panta noteikumiem, ikviena dalībvalsts var iesniegt ģenerāldirektoram deklarāciju, ar kuru tā groza kādu no iepriekšējām deklarācijām un nosaka pašreizējo stāvokli attiecībā uz konkrētām teritorijām.
10. pants
1. Deklarācijās, kas iesniegtas Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konstitūcijas 35.panta 4. vai 5.punktu, norāda, vai Konvencijas noteikumus attiecīgajā teritorijā piemēros ar vai bez grozījumiem; ja deklarācijā norādīts, ka Konvenciju piemēros ar grozījumiem, tajā jāsniedz paskaidrojumi par minētajiem grozījumiem.
2. Attiecīgā dalībvalsts, dalībvalstis vai starptautiskā institūcija var jebkurā brīdī ar turpmāku deklarāciju pilnīgi vai daļēji atteikties no tiesībām atsaukties uz jebkādiem grozījumus, kas norādīti kādā no iepriekšējām deklarācijām.
3. Jebkurā laikā, kad Konvenciju var denonsēt saskaņā ar 11.panta noteikumiem, attiecīgā dalībvalsts, dalībvalstis vai starptautiskā institūcija var nosūtīt ģenerāldirektoram deklarāciju, ar kuru tā groza kādu no iepriekšējām deklarācijām un nosaka pašreizējo stāvokli attiecībā uz konkrētām teritorijām.
11. pants
1. Dalībvalsts, kas ratificējusi šo konvenciju, var to denonsēt desmit gadus pēc tam, kad šī konvencija pirmoreiz stājusies spēkā, denonsēšanas aktu nosūtot Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram reģistrēšanai. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tās reģistrēšanas datuma.
2. Ikvienai dalībvalstij, kas ratificējusi šo konvenciju un gada laikā pēc iepriekšējā punktā minētā desmit gadu posma beigām nav izmantojusi šajā pantā paredzētās denonsēšanas tiesības, tā paliek saistoša nākamos desmit gadus, un turpmāk dalībvalstij ir tiesības denonsēt šo konvenciju pēc katra desmit gadu posma beigām, ievērojot šajā pantā paredzētos noteikumus.
12. pants
1. Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors informē visas Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstis par visu viņam iesniegto organizācijas dalībvalstu ratifikācijas rakstu un denonsēšanas aktu reģistrāciju.
2. Paziņojot organizācijas dalībvalstīm par otrā saņemtā ratifikācijas raksta reģistrāciju, ģenerāldirektors informē dalībvalstis par datumu, kurā šī konvencija stāsies spēkā.
13. pants
Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102.pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram precīzu informāciju par visiem ratifikācijas rakstiem un denonsēšanas aktiem, kas reģistrēti saskaņā ar iepriekšējiem pantiem.
14. pants
Ja Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome uzskata par vajadzīgu, tā iesniedz ģenerālkonferencei ziņojumu par šīs konvencijas īstenošanu un apsver, vai konferences darba kārtībā būtu jāiekļauj jautājums par tās pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu.
15. pants
1. Ja konferencē tiek pieņemta jauna konvencija, kurā pilnīgi vai daļēji pārskatīti pašreizējās konvencijas noteikumi, tad, ja vien jaunajā konvencijā nav noteikts citādi:
a) jaunās konvencijas ratifikācija neatkarīgi no 11.panta noteikumiem attiecībā uz konkrēto dalībvalsti ipso jure nozīmē tūlītēju pašreizējās konvencijas denonsēšanu, tiklīdz jaunā konvencija ir stājusies spēkā;
b) no dienas, kad stājas spēkā jaunā konvencija, pašreizējā konvencija vairs nav pieejama ratifikācijai.
2. Šī konvencija paliek spēkā pašreizējā formā un ar pašreizējo saturu attiecībā uz dalībvalstīm, kas to ir ratificējušas, bet nav ratificējušas jauno konvenciju.
16. pants
Šīs konvencijas teksts angļu un franču valodā ir vienlīdz autentisks.