Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās tiesības uz izdienas pensiju un noteikt kārtību, kādā izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta, garantējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām sociālo interešu aizsardzību, kompensējot darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu, dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī nodrošinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja stabilitāti un kvalitatīvu darbību.
2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju
(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk — Birojs) amatpersonai, kura:
1) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti Biroja amatpersonas statusā;
2) neatkarīgi no vecuma atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam atbrīvota no amata veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem.
(11) Tiesības uz izdienas pensiju ir Biroja priekšniekam, ja viņš ir sasniedzis 50 gadu vecumu un viņa izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem ne mazāk kā pēdējie pieci gadi nostrādāti Biroja priekšnieka amatā.
(2) Uz izdienas pensiju nav tiesību amatpersonām, kuras saņem citas valsts pensiju, kā arī amatpersonām, kuras atbrīvotas no amata sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai disciplinārsoda dēļ.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2017.)
3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana
Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:
1) Biroja amatpersonas statusā nostrādāto laiku;
2) laiku, kas nodienēts (nostrādāts) Latvijas Republikas valsts drošības iestāžu amatpersonas statusā;
3) laiku, kas nodienēts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs;
4) laiku, kas nostrādāts Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos (vai prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim) vai tiesā tiesneša amatos, ja Birojā amatpersona nostrādājusi vismaz 10 gadus vai Biroja priekšnieka amatā vismaz piecus gadus;
5) laiku, kas nostrādāts Biroja darbinieka statusā, veicot korupcijas apkarošanas funkcijas;
6) 80 procentus no nostrādātā laika valsts institūcijās amatpersonas statusā, ja Birojā amatpersona nostrādājusi vismaz 15 gadus;
7) aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā bijušajās struktūrvienībās un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā (Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 08.11.2013. spriedumu, 11.02.2016., 11.05.2017. un 17.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2022.)
4.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju
(1) Izdienas pensiju aprēķina no Biroja amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba. Izdienas pensijas aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) (Izslēgta ar 17.10.2013. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. un 17.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2022.)
5.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai
(1) Amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu.
(2) Amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam atbrīvota no amata veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu.
(3) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 4.pantu.
(4) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.
(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Labklājības ministrijai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.
(6) Izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”. Ar dienu, kad sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts)".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Grozījums sestajā daļā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
6.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi
(1) Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc amatpersonas atbrīvošanas no amata, ja ir saņemts izdienas pensijas pieprasījums.
(2) Izdienas pensiju piešķir ar dienu, kad tā tiek pieprasīta.
7.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana
Izdienas pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.
(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)
8.pants. Izdienas pensijas pieprasīšana, piešķiršana un izmaksa
(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz vienai no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām.
(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersona izskata izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus un pieņem lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt izdienas pensiju.
(3) Birojs pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par amatpersonas izdienas stāžu un darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju.
(4) Amatpersonai, kurai ir tiesības vienlaikus uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc šīs amatpersonas izvēles.
(5) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa izdienas pensiju.
(6) Izdienas pensiju piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(7) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
9.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai izdienas pensijas apmēra grozīšana
(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai pensijas apmēru groza, ja izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.
(2) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas pensijas saņēmējs:
1) no jauna uzsāk dienestu (darbu) amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju;
2) saņem bezdarbnieka pabalstu.
(3) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par šā panta otrās daļas 1.punktā minētā apstākļa iestāšanos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
10.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku
(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.
(2) Ja aprēķinātā izdienas pensija nav laikus saņemta tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, neizmaksāto pensijas summu izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.
11.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas
(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:
1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;
2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu pārmaksātās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātās summas ir dzēstas.
(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.
(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra, izņemot Civilprocesa likumā noteiktos gadījumus.
(4) Ja izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, pirms parāds dzēsts, atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
12.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa
(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.
(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 12 mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
13.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm
Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto izdienas pensiju izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikta valsts pensiju izmaksai.
(09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
14.pants. Izdienas pensijas saņēmēja apliecība
(1) Personai, kurai piešķirta izdienas pensija, izsniedz izdienas pensijas saņēmēja apliecību.
(2) Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību, kā arī šīs apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets.
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013. Pants stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 4.punktu)
4. Šā likuma 14.pants stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013.)
5. Grozījums šā likuma 5. panta sestajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Izmaksājot izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 5. panta sesto daļu, mūža pensijas mēneša apmērs, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts), netiek ņemts vērā, ja vecuma pensija personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta līdz 2022. gada 31. decembrim.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)
6. Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. aprīlim izdod šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētos noteikumus.
(17.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2022.)
Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 2.oktobrī.
 |
 |
 |
 |