Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.849

Rīgā 2008.gada 13.oktobrī (prot. Nr.73 17.§)

Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākuma “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” īstenošanai

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” īstenošanai.

2. Uz valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu pasākumam “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana” (turpmāk – pasākums) attiecas arī normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību kompensāciju maksājumu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai.

3. Pasākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā neizmantojamās zemes efektīvu izmantošanu, saglabājot tās bioloģisko daudzveidību un lauku ainavas rekreatīvās un estētiskās īpašības.

II. Atbalsta saņemšanas nosacījumi

4. Pasākumu īsteno Latvijas lauku teritorijā.

5. Atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents) ir:

5.1. fiziskā persona – zemes īpašnieks;

5.2. juridiskā persona, kuras pamatkapitālā privātā kapitāla daļas ir 50 vai vairāk procentu un kas ir zemes īpašnieks;

5.3. pašvaldība – zemes īpašnieks.

6. Pasākuma ietvaros atbalsta šādas aktivitātes:

6.1. mežaudzes ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantojamā zemē;

6.2. dabiski ieaugušo mežaudžu kopšana un papildināšana lauksaimniecībā neizmantojamā zemē.

7. Lauksaimniecībā neizmantojama zeme šo noteikumu izpratnē ir lauksaimniecības zeme, kas netiek izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un kuras lietošanas veida maiņai saņemta transformācijas atļauja, kā arī krūmāji un cita zeme (izņemot meža zemi).

8. Krūmāji ir zeme, kas valsts zemes kadastrā uzskaitīta krūmāju grupā un zemes īpašnieka zemes robežu plāna eksplikācijas daļā ir ierakstīta ailē “Krūmāji”.

9. Šo noteikumu 7.punktā minētās lauksaimniecības zemes, kuru lietošanas veida maiņai saņemta transformācijas atļauja, Lauku atbalsta dienests svītro no lauku reģistra.

10. Dabiski ieaugusi mežaudze ir mež­audze, kas izveidojusies lauksaimniecībā neizmantojamā zemē.

11. Vienā projekta iesniegumā atļauts iekļaut šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktā minētās aktivitātes.

12. Šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto aktivitāti īsteno platībā, kurā ieaudzējamo koku sugu dabiski ieaugušo koku skaits ir mazāks par koku skaitu, kas atbilst kritiskajam šķērslaukumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.

13. Ieaudzējot mežaudzi lauksaimniecības zemēs un krūmāju zemēs šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētās aktivitātes ietvaros, atbalstu saņem par mežaudzes ieaudzēšanu un ieaudzētās mežaudzes kopšanu. Zemēs, kas nav lauksaimniecības zemes un krūmāju zemes, atbalstu saņem tikai par mežaudzes ierīkošanu.

14. Atbalstu šo noteikumu 6.2.apakš­punktā minētās aktivitātes īstenošanai saņem:

14.1. par tādas dabiski ieaugušas mež­audzes papildināšanu un kopšanu, kurā ieaudzējamo koku sugu dabiski ieaugušo koku skaits ir lielāks par koku skaitu, kas atbilst kritiskajam šķērslaukumam, bet mazāks par minimālo;

14.2. par dabiski ieaugušas mežaudzes kopšanu, kurā ieaudzējamo koku sugu dabiski ieaugušo koku skaits ir lielāks par minimālo šķērslaukumu un vidējais valdošās koku sugas koku augstums ir līdz sešiem metriem.

15. Atbalstu nepiešķir par mežaudzes ieaudzēšanu “NATURA 2000” teritorijās un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja tas nav paredzēts šo teritoriju apsaimniekošanas plānā vai ja nav saņemta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas (vai, ja tādas nav, – Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes) atļauja lauksaimniecībā neizmantojamās zemes apmežošanai.

16. Atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir:

16.1. par Ziemassvētkiem paredzētu koku stādījumiem;

16.2. par plantāciju meža ieaudzēšanu, kura audzēšanas cikls ir īsāks par 15 gadiem;

16.3. par meža ieaudzēšanu tādās platībās, par kurām atbalsta pretendents ir saņēmis meža ieaudzēšanas atbalstu no Eiropas Savienības fondiem.

17. Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē personīgi vai nosūtot pa pastu (papīra formā vai elektroniski – noformējot atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) iesniedz:

17.1. projekta iesniegumu (1.pielikums) divos eksemplāros;

17.2. Valsts meža dienesta saskaņotu meža apsaimniekošanas plāna kopiju (turpmāk – plāns), kas saskaņots ar Valsts meža dienestu ne agrāk kā gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā un kura atbilstību oriģinālam apliecinājis pretendents;

17.3. zemesgrāmatu nodaļas izsniegtu zemesgrāmatas apliecību vai nostiprinājuma uzraksta kopiju;

17.4. meža īpašnieku biedrības izsniegtu rakstisku izziņu, kas izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un kas apliecina, ka pretendents ir biedrības biedrs, ja pretendents ir biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas meža īpašnieku biedrības biedrs;

17.5. Valsts zemes dienesta izsniegtu izziņu par zemes kvalitatīvo novērtējumu ballēs.

18. Šo noteikumu 17.punktā minētos dokumentus iesniedz:

18.1. juridiskā persona – tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kuras teritorijā tā reģistrēta;

18.2. fiziskā persona – Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaim­niecības pārvaldē, kuras teritorijā projektu vai tā lielāko (pēc platības) daļu īstenos.

19. Plānu saskaņo vai groza saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” īstenošanai.

20. Atbalsta veids un apmērs šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanai, kā arī atbalstāmais kopšanas reižu skaits minēts šo noteikumu 2.pielikumā. Plānoto kopšanas reižu skaitu un kopšanas izpildes gadu norāda plānā. Kopšanu atļauts plānot ne vairāk kā piecu gadu laikposmam, ieskaitot ieaudzēšanas gadu.

21. Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši projektu vērtējumā iegūto punktu summai saskaņā ar atlases kritērijiem (3.pielikums).

22. Ja iegūta vienāda punktu summa, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam, kas plāno projektu īstenot pašvaldības teritorijā ar mazāku teritorijas attīstības indeksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritoriju attīstības indeksu.

23. Maksimālais projektu skaits vienam pretendentam nav ierobežots, bet atbalstam pieteikto zemju kopējā platība pasākuma ietvaros vienam pretendentam nepārsniedz 50 hektāru kalendāra gadā.

III. Mežaudzes ieaudzēšanas nosacījumi

24. Ieaudzējot mežaudzi platībā, kas lielāka par trim hektāriem, vienas sugas koku īpatsvars nepārsniedz 80 % no kopējā ieaudzēto koku skaita. Īpatsvara novērtējumā neiekļauj meža zemju platību ieslēgumus, krūmājus un dabiskai attīstībai atstātās teritorijas, kas ir lielākas par 20 procentiem no ieaudzētās mežaudzes platības.

25. Ieaudzējot mežaudzi ūdensteces vai ūdenstilpes aizsargjoslā, 25 metru platumā gar ūdensteces krastu:

25.1. skuju koku sugu īpatsvars nepārsniedz 70 procentus;

25.2. neveic mehanizētu augsnes sagatavošanu.

26. Ieaudzējot mežaudzi nogāzēs, kuru slīpums ir lielāks par 10 grādiem, izvēlas tādu augsnes sagatavošanas paņēmienu, kas neveicina augsnes eroziju.

27. Mežaudzes ieaudzēšanai izmanto piemērotas izcelsmes stādāmo materiālu, kas atbilst normatīvajos aktos par meža re­produktīvo materiālu noteiktajām prasībām.

28. Mežaudzi uzskata par ieaudzētu, ja:

28.1. tā atbilst normatīvajos aktos par meža ieaudzēšanu noteiktajiem kritērijiem;

28.2. ieaugušie koki ir kopti;

28.3. ieaudzējot plantāciju mežu, koku skaits nav mazāks par:

28.3.1. 2000 kokiem uz hektāru, ja valdošā koku suga ir priede;

28.3.2. 1000 kokiem uz hektāru, ja tiek ieaudzēta hibrīdapse;

28.3.3. 1500 kokiem uz hektāru, ja tiek audzētas citas koku sugas.

29. Ja mežaudzi ieaudzē ar hibrīdapsi, minimālais koku skaits uz hektāru ir 1000 koku.

30. Kokus uzskata par koptiem, ja vismaz 50 centimetru rādiusā ap tiem zālaugu un konkurējošo koku augstums nepārsniedz trīs ceturtdaļas no kopto koku augstuma.

31. Veicot ieaudzētās mežaudzes atkārtoto kopšanu, koku minimālais skaits nav mazāks par šo noteikumu 28.3.apakšpunktā minēto skaitu.

32. Ja pēc dabiski ieaugušas mežaudzes kopšanas iespējami abiotisku faktoru izraisīti mežaudzes bojājumi, mežaudzes pirmā stāva kopšanu atļauts veikt divos paņēmienos. Laika intervāls starp pirmo un otro kopšanas reizi šajā gadījumā nepārsniedz trīs gadus.

33. Informāciju par ieaudzētās mežaudzes sugu sastāvu, augsnes sagatavošanas paņēmienu un ieaudzētās un dabiski ieaugušās mežaudzes kopšanas intensitāti atbalsta pretendents iekļauj plānā.

IV. Atbalsta saņemšanas kārtība, uzraudzība un kontrole

34. Atbalstu saņem pretendents, kas ievērojis šo noteikumu III nodaļā minētos mežaudzes ieaudzēšanas nosacījumus.

35. Kārtējā gadā ieaudzēto un kopto mežaudžu pārbaudi dabā veic Valsts meža dienests pēc tam, kad pretendents par mež­audzes ieaudzēšanu vai kopšanu iesniedzis pārskatu, kas sagatavots normatīvajos aktos par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti noteiktajā kārtībā.

36. Kārtējā gadā ieaudzēto mežaudžu pārbaudi dabā Valsts meža dienests veic ne agrāk kā 1.jūlijā.

37. Veicot pārbaudi dabā, Valsts meža dienesta amatpersona konstatē, vai situācija dabā atbilst plānā paredzētajai, un pieņem lēmumu, vai mežaudze atbilst mežaudzes ieaudzēšanas nosacījumiem.

38. Valsts meža dienests pārbaudes rezultātus un pieņemto lēmumu paziņo pretendentam saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

39. Ja mežaudze atzīta par ieaudzētu vai koptu, Valsts meža dienests mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pārbaudes pārskatu, kurā ietver pieņemto lēmumu.

40. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 39.punktā minētā pārbaudes pārskata saņemšanas Lauku atbalsta dienests izmaksā atbalstu par veiktajām darbībām.

41. Piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa Valsts meža dienestam ir tiesības veikt ieaudzētās mežaudzes pārbaudi dabā.

42. Ja, veicot ieaudzētās mežaudzes pārbaudi projekta īstenošanas laikā vai piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas, tiek konstatēts, ka ieaudzētās mežaudzes koku skaits ir mazāks par koku skaitu atbilstoši kritiskajam šķērslaukumam, atbalsta saņēmēja pienākums ir gada laikā pēc Valsts meža dienesta lēmuma pieņemšanas papildināt koku skaitu vismaz līdz minimālajam skaitam vai atmaksāt saņemto publisko finansējumu.

43. Šo noteikumu 42.punktā minētajā gadījumā Valsts meža dienests mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē Lauku atbalsta dienestu un atbalsta saņēmēju par pārbaudes rezultātiem.

44. Atbalsta saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 43.punktā minētās informācijas saņemšanas paziņo Valsts meža dienestam un Lauku atbalsta dienestam par lēmumu papildināt attiecīgo mežaudzi.

45. Finansējumu neizmaksā un saistības pārtrauc, ja atbalsta saņēmējs nav pilnībā ievērojis nosacījumus un izpildījis meža apsaimniekošanas plānā minētās saistības noteiktajā laikā un apjomā vai ja šajos noteikumos minētajās pārbaudēs vai Lauku atbalsta dienestam iesniegtajos dokumentos konstatēti pārkāpumi saistībā ar projekta īstenošanu, neatbilstība projekta mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem.

46. Atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto publisko finansējumu un nokavējuma naudu, ja šo noteikumu 44.punktā minētajā termiņā atbalsta saņēmējs neiesniedz pieprasīto informāciju. Atbalsta saņēmējs maksā nokavējuma naudu 0,1 % apmērā dienā no nepamatoti saņemtā un noteiktajā termiņā neatmaksātā publiskā finansējuma.

Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministrs M.Roze