Darbības ar dokumentu
Rīgā 2008.gada 18.jūlijā (prot. Nr.29, 2.p.)
(FKTK 11.11.2011. noteikumu Nr.243 redakcijā)
1. “Normatīvie noteikumi par kritērijiem atvērto fondu ieguldījumu objektu atbilstībai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasībām” (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka kritērijus atvērto ieguldījumu fondu (apakšfondu) (tālāk tekstā – atvērtie fondi) ieguldījumu objektu atbilstībai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma (tālāk tekstā – likums) prasībām.
2. Noteikumi ir saistoši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām (tālāk tekstā – sabiedrība), veicot Latvijas Republikā reģistrētu atvērto fondu pārvaldīšanu.
(FKTK 11.11.2011. noteikumu Nr.243 redakcijā)
3. Pārvedami vērtspapīri ir likuma prasībām atbilstoši ieguldījumu objekti, ja iespējamie zaudējumi no ieguldījumiem šādos finanšu instrumentos ir ierobežoti un nepārsniedz to iegādes vērtību (daļēji apmaksātam finanšu instrumentam – pilnu tā iegādes vērtību) un ja tie atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
3.1. to likviditāte neierobežo likumā noteiktās ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības izpildi;
3.2. tie ir ticami novērtējami;
3.3. par tiem ir pieejama pietiekama informācija;
3.4. tie ir bez ierobežojumiem atsavināmi (are negotiable);
3.5. tie atbilst atvērtā fonda ieguldījumu politikai;
3.6. ar tiem saistītie riski pienācīgi aptverti atvērtā fonda risku vadības procesā, kā arī nepārtraukti tiek novērtēts ar pārvedamo vērtspapīru saistītais risks un tā ietekme uz ieguldījumu portfeļa riska profilu kopumā.
4. Regulētā tirgū iekļautie vai tirgotie (tālāk tekstā – RTT) pārvedamie vērtspapīri ir atzīstami par likvīdiem un bez ierobežojumiem atsavināmiem, ja vien sabiedrības rīcībā nav informācijas, kas liecina par pretējo.
5. Ja pārvedams vērtspapīrs nav RTT vai sabiedrības rīcībā ir informācija, kas liecina, ka ieguldījums kādā RTT pārvedamā vērtspapīrā var apgrūtināt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības ievērošanu, sabiedrība izvērtē pārvedamā vērtspapīra likviditātes risku, ņemot vērā šādus faktorus:
5.1. pārvedamā vērtspapīra emisijas apmēru un apgrozījumu;
5.2. ja cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums tirgū, emisijas kopējo apmēru un to emisijas daļu, ko fonda pārvaldītājs plāno pirkt, kā arī pirkšanas vai pārdošanas iespēju un darījumu veikšanai nepieciešamā laika izvērtējumu – pārvedamā vērtspapīra apmēru, salīdzinot ar tā apgrozījumu noteiktā laika posmā;
5.3. atsevišķos gadījumos par noteiktu laika periodu veiktos neatkarīgos pārvedamā vērtspapīra pirkšanas un pārdošanas cenu izvērtējumus, kas var norādīt uz pārvedamā vērtspapīra salīdzinošu likviditāti un pirkšanas un pārdošanas iespējām, kā arī sniegt pieejamo cenu salīdzinājumu;
5.4. tirgus starpnieku un tirgus uzturētāju, kuri veic tirdzniecību ar attiecīgo pārvedamo vērtspapīru, skaita un kvalitātes analīzi, novērtējot pārvedama vērtspapīra otrreizējā tirgus aktivitātes kvalitāti.
6. Ja kāda pārvedama vērtspapīra likviditāte ir novērtēta kā nepietiekama, šāda pārvedama vērtspapīra iegāde vai turēšana
atvērtā fonda ieguldījumu portfelī ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja portfelī ir pietiekams likvīdu pārvedamu vērtspapīru apmērs, kas ļauj nodrošināt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības ievērošanu.
7. Pārvedami vērtspapīri ir ticami novērtējami, ja ir pieejama šāda informācija:
7.1. RTT finanšu instrumentiem – precīzu, ticamu un regulāri (periodiski) atjaunotu cenu veidā, kas ir tirgus cenas vai cenas, kuras noteiktas ar vērtēšanas sistēmu, kas ir neatkarīga no emitentiem;
7.2. pārējiem finanšu instrumentiem – regulāri (periodiski) veikta novērtējuma veidā, balstoties uz pārvedamu vērtspapīru emitenta sniegtu informāciju vai ieguldījumu pētījumu, kas sagatavots, ievērojot Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās vai tām pielīdzināmas prasības.
8. Pietiekama informācija par pārvedamiem vērtspapīriem ir:
8.1. RTT pārvedamiem vērtspapīriem – tirgum pieejama regulāra, precīza un vispusīga informācija par vērtspapīru vai, ja nepieciešams, par vērtspapīra portfeli;
8.2. pārējiem finanšu instrumentiem – sabiedrībai pieejama regulāra un precīza informācija par vērtspapīru vai, ja nepieciešams, par vērtspapīra portfeli.
9. Pārvedami vērtspapīri, kas nav RTT, var tikt atzīti par bez ierobežojumiem atsavināmiem vienīgi tad, ja sabiedrība ir izvērtējusi pārvedamo vērtspapīru atsavināšanas iespējas un atzinusi, ka, ieguldot šādos pārvedamos vērtspapīros, būs iespējams nodrošināt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības ievērošanu.
10. Sabiedrība atbilstoši atvērtā fonda risku pārvaldīšanas politikai un risku vadības procedūrām nepārtraukti novērtē ne tikai ar attiecīgajiem pārvedamiem vērtspapīriem saistītos riskus, bet arī to ietekmi uz atvērtā fonda ieguldījumu portfeļa riska profilu kopumā.
11. Par pārvedamiem vērtspapīriem ir atzīstami arī šādi ieguldījumi, kas atbilst 3.punktā minētajiem kritērijiem:
11.1. ieguldījumi tādu slēgto fondu ieguldījumu apliecībās (daļās), kas dibināti kā ieguldījumu komercsabiedrības vai ieguldījumu fondi (constituted as investment companies or as unit trusts) un atbilst šādiem kritērijiem:
11.1.1. tiem ir saistoši korporatīvās vadības principi, kas attiecas uz komercsabiedrībām;
11.1.2. ja slēgtā fonda līdzekļus pārvalda cita komercsabiedrība slēgtā fonda vārdā, uz šo komercsabiedrību attiecas valsts tiesību aktos noteiktās ieguldītāju aizsardzības prasības un tā ir attiecīgās valsts ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībnieks;
11.2. ieguldījumi tādu citu (11.1.punktā neminētu) slēgto fondu ieguldījumu apliecībās (daļās), kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem dibināti kā slēgtie ieguldījumu fondi (constituted under the law of contract) un atbilst šādiem kritērijiem:
11.2.1. tie ir pakļauti korporatīvās vadības principiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko ievēro komercsabiedrības;
11.2.2. slēgtā fonda līdzekļu pārvaldītājs ir attiecīgās valsts ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībnieks;
11.3. ieguldījumi tādos finanšu instrumentos, kas ir balstīti uz citiem aktīviem vai saistīti ar aktīvu ienesīgumu, kas var atšķirties no likuma prasībām atbilstošiem atvērtā fonda ieguldījumu objektiem.
12. Izvērtējot slēgtā fonda korporatīvās vadības principus, ņem vērā, vai:
12.1. ieguldījumu apliecību (daļu) turētāju tiesības ir nostiprinātas slēgtā fonda prospektā (nolikumā vai citā līgumā, uz kuru balstoties fonds ir izveidots) un paredz:
12.1.1. tiesības balsot par būtiskiem ar fonda darbību saistītiem jautājumiem lēmumu pieņemšanas procesā (t.sk. par slēgtā fonda aktīvu pārvaldošās sabiedrības apstiprināšanu un nomaiņu, grozījumiem prospektā, izmaiņām ieguldījumu politikā, apvienošanos, likvidāciju);
12.1.2. tiesības kontrolēt fonda ieguldījumu politikas atbilstību fonda prospektā noteiktajam;
12.2. fonda manta ir no pārvaldošās sabiedrības nošķirts aktīvu kopums un uz fondu ir attiecināmi likvidācijas noteikumi, kas aizsargā ieguldījumu apliecību (daļu) turētāju īpašumtiesības.
13. Sabiedrība izvērtē, vai, ieguldot atvērtā fonda līdzekļus slēgto fondu apliecībās (daļās), tiek ievērotas likumā un atvērtā fonda prospektā noteiktās ieguldījumu ierobežojumu prasības.
14. Naudas tirgus instrumenti ir likuma prasībām atbilstoši ieguldījumu objekti, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:
14.1. tie ir vai nav RTT un atbilst kritērijam – “parasti tirgoti naudas tirgū”;
14.2. tie ir likvīdi;
14.3. tie ir precīzi novērtējami jebkurā laikā.
15. Valsts iekšējā aizņēmuma un pašvaldību parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, īstermiņa parādzīmes un bankas akceptēti vekseļi ir finanšu instrumenti, kas atbilst kritērijam – “parasti tirgoti naudas tirgū”.
16. Naudas tirgus instrumenti ir atzīstami par finanšu instrumentiem, kas parasti tirgoti naudas tirgū, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
16.1. sākotnējais termiņš līdz to dzēšanai nepārsniedz 397 dienas;
16.2. atlikušais termiņš līdz to dzēšanai nepārsniedz 397 dienas;
16.3. to ienesīgums atbilstoši naudas tirgus nosacījumiem tiek koriģēts regulāri vismaz reizi 397 dienās;
16.4. to riska profils, ieskaitot kredītrisku un procentu likmju risku, atbilst tādu finanšu instrumentu riskiem, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz 397 dienas vai kuriem piemēro ienesīguma korekciju atbilstoši 16.3.punktā minētajam.
17. Naudas tirgus instrumenti, kas parasti tiek tirgoti naudas tirgū un kas ir RTT, atzīstami par likvīdiem un precīzi novērtējamiem jebkurā laikā, ja vien sabiedrības rīcībā nav informācijas, kas liecina par pretējo.
19. Naudas tirgus instrumenti uzskatāmi par likvīdiem, ja tos var pārdot bez ievērojamiem zaudējumiem pietiekami īsā laikā, lai tiktu ievērots sabiedrības pienākums atpirkt ieguldījumu apliecības no atvērtā fonda ieguldītājiem prospektā noteiktajā laikā un kārtībā.
20. Izvērtējot naudas tirgus instrumenta likviditāti, ņem vērā šādus faktorus:
20.1. tirdzniecības un cenu noteikšanas (quotes) biežumu;
20.2. starpnieku skaitu, kas ir gatavi pirkt un pārdot instrumentu un uzturēt konkrētā instrumenta tirgu, tirdzniecības raksturojumu (nature of marketplace trades), t.sk. laiku, kas nepieciešams, lai pārdotu instrumentu, piedāvājuma izteikšanas metodi, norēķinu veikšanas un naudas tirgus instrumenta pārvešanas (transfer) mehānismu;
20.3. emisijas vai emisijas programmas apmēru;
20.4. iespēju atpirkt, izpirkt vai pārdot naudas tirgus instrumentu īsā laikā (piemēram, līdz septiņām darbdienām) bez ievērojamiem zaudējumiem, par ko liecina zema komisijas maksa un neliela starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu un īss norēķinu termiņš (settlement delay).
21. Izvērtējot, vai tiks nodrošināts, ka ieguldījums attiecīgajā naudas tirgus instrumentā negatīvi neietekmē atvērtā fonda likviditāti (pienākumu atpirkt ieguldījumu apliecības no ieguldītājiem prospektā noteiktajā laikā un kārtībā), ņem vērā šādus faktorus:
21.1. atvērtā fonda ieguldījumu apliecību turētāju struktūru un koncentrāciju (piemēram, pēc ģeogrāfiskā kritērija vai apliecību koncentrācijas noteikta rakstura apliecību turētājiem);
21.2. tipiskā ieguldītāja (ieguldītāja, kuram paredzēts atvērtais fonds) raksturojumu;
21.3. informācijas kvalitāti par atvērtā fonda naudas plūsmām;
21.4. prospektā noteiktos ierobežojumus ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanai.
22. Ja kāds no 20. vai 21.punktā minēto faktoru izvērtējumiem liecina, ka tas negatīvi ietekmē instrumenta likviditāti, sabiedrība atbilstoši risku pārvaldības procesam izvērtē, vai naudas tirgus instruments joprojām atzīstams par likvīdu.
23. Ņemot vērā 20.–22.punktā minēto naudas tirgus instrumentu likviditātes izvērtējumu, sabiedrība atbilstoši plāno atvērtā fonda ieguldījumu portfeļa struktūru un paredzamās naudas plūsmas tā, lai saskaņotu sagaidāmās naudas plūsmas no atvērtā fonda ar ieguldījumu portfelī esošo atbilstošas likviditātes vērtspapīru pārdošanas iespējām.
24. Naudas tirgus instrumentus var precīzi novērtēt jebkurā laikā, ja pastāv precīza un ticama vērtēšanas sistēma, kas atbilst šādiem kritērijiem:
24.1. vērtēšanas sistēma ļauj aprēķināt atvērtā fonda aktīvu neto vērtību atbilstoši tai vērtībai, par kādu fonda ieguldījumu portfelī esošos finanšu instrumentus iespējams apmainīt (pārdot) darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām;
24.2. vērtēšana pamatota uz tirgus datiem vai vērtēšanas modeļiem.
25. Naudas tirgus instrumenti, kas nav RTT, ir likumam atbilstoši ieguldījumu objekti, ja ir ievērotas šādas prasības:
25.1. tie ir parasti tirgoti naudas tirgū atbilstoši 16.punktā noteiktajiem kritērijiem;
25.2. tie ir likvīdi atbilstoši 19.punktā noteiktajam;
25.3. tos var precīzi novērtēt jebkurā laikā atbilstoši 24.punktā noteiktajam;
25.4. tie ir brīvi pārvedami;
25.5. par tiem ir pieejama atbilstoša informācija, lai izvērtētu ar ieguldījumiem saistītos riskus, t.sk. novērtētu kredītrisku, kas saistīts ar ieguldījumiem šādos instrumentos, atbilstoši 26.–28.punktā noteiktajām prasībām.
26. Informācija par naudas tirgus instrumentiem, kas nav RTT un ko emitējusi tāda komercsabiedrība, kuras vērtspapīri ir RTT, vai uz ieguldījumiem šādos naudas tirgus instrumentos attiecas ieguldītāju aizsardzība (atbilstoši likuma 62. panta otrās daļas 5.punkta prasībām), vai par naudas tirgus instrumentiem, kurus ir emitējusi dalībvalsts pašvaldība vai starptautiska finanšu institūcija, bet kurus negarantē dalībvalsts vai federālas dalībvalsts gadījumā – kāda no federācijas loceklēm –, ir atbilstoša, ja ievērotas šādas prasības:
26.1. informācija gan par emisiju vai emisijas programmu, gan par emitenta tiesisko un finansiālo stāvokli ir pieejama pirms naudas tirgus instrumenta emisijas;
26.2. 26.1.punktā minētā informācija tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, atjaunota, kā arī tiek atjaunota pēc katra nozīmīga notikuma;
26.3. 26.1.punktā minēto informāciju ir pārbaudījusi neatkarīga, kvalificēta trešā persona. Šī persona ir specializējusies finanšu un juridisko dokumentu pārbaudīšanā un pakļauta godprātīgiem profesionālās darbības standartiem;
26.4. ir pieejama un ticama statistika par emisiju vai emisijas programmu.
27. Informācija par naudas tirgus instrumentiem, kas nav RTT un ko emitējusi vai garantējusi kredītiestāde (atbilstoši likuma 62. panta otrās daļas 4.punkta prasībām), ir atbilstoša, ja ievērotas šādas prasības:
27.1. informācija par emisiju vai emisijas programmu vai par emitenta tiesisko un finansiālo stāvokli ir pieejama pirms naudas tirgus instrumenta emisijas;
27.2. 27.1.punktā minētā informācija tiek regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, atjaunota, kā arī tiek atjaunota pēc katra nozīmīga notikuma;
27.3. ir pieejama ticama statistika par emisiju vai emisijas programmu vai citi dati, kas ļauj pietiekami izvērtēt kredītrisku attiecībā uz ieguldījumiem šādos finanšu instrumentos.
28. Informācija par naudas tirgus instrumentiem, kas nav RTT un ko emitējusi vai garantējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, cita valsts vai federālas valsts gadījumā – viena no federācijas loceklēm –, Eiropas Investīciju banka vai starptautiska finanšu institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles, ir atbilstoša, ja informācija par emisiju vai emisijas programmu, vai emitenta tiesisko un finansiālo stāvokli ir pieejama pirms naudas tirgus instrumenta emisijas.
29. Naudas tirgus instrumenti, kas atbilst 14.punktā minētajiem nosacījumiem, bet neatbilst likuma 62. panta prasībām, ir uzskatāmi par likuma prasībām atbilstošiem ieguldījumu objektiem, kuros var ieguldīt līdz 10 procentiem no atvērtā fonda aktīviem.
30. Naudas tirgus instrumenti, kuru pamatā ir ieguldījumi dārgmetālos, t.sk. dārgmetālu sertifikātos, nav uzskatāmi par likumam atbilstošiem atvērtā fonda ieguldījumiem.
31. Ja atvērtā fonda efektīvas ieguldījumu portfeļa vadības nolūkā paredzēti un tiek izmantoti aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumi vai vērtspapīru aizdošanas vai citi darījumi, tos ņem vērā, aprēķinot atvērtā fonda ieguldījumu ierobežojumus atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. pantam.
(FKTK 11.11.2011. noteikumu Nr.243 redakcijā)
32. Sabiedrība izvērtē, vai ar pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem saistītie darījumi efektīvai atvērtā fonda ieguldījumu portfeļa vadībai atbilst atvērtā fonda prospektā deklarētajam ieguldījumu mērķim un ieguldījumu politikai, kā arī nerada riskus papildus tiem, kas minēti fonda prospekta riska profila (riska pārvaldīšanas politikas) aprakstā.
33. Atvasinātie finanšu instrumenti, t.sk. kredītu atvasinātie instrumenti, ir likuma prasībām atbilstoši ieguldījumu objekti, ja tie atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
33.1. tie pieļauj likuma 65. panta pirmās daļas 1.punktā minēto bāzes aktīvu kredītriska pārnešanu neatkarīgi no citiem riskiem, kas saistīti ar šo aktīvu;
33.2. tie neparedz citu aktīvu piegādi vai nodošanu, ieskaitot skaidras naudas formu, kā tikai to aktīvu, kas ir likumam atbilstoši atvērtā fonda ieguldījumu objekti;
33.3. regulētajā tirgū netirgota (tālāk tekstā – RTN) atvasinātā finanšu instrumenta darījuma partneris (tālāk tekstā – darījuma partneris) atbilst likuma 65. panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajām prasībām un RTN atvasinātā finanšu instrumenta ticama un pārbaudāma novērtēšana visā līguma darbības laikā atbilst 35.–36.punktā noteiktajām prasībām;
33.4. ar tiem saistītie riski ir pienācīgi aptverti risku vadības procesā un iekšējās kontroles sistēmā – īpaši riski, kas rodas informācijas neatbilstības dēļ starp sabiedrību un darījuma partneri, ja šā darījuma partnera rīcībā ir nepubliskojama informācija par komercsabiedrībām, kuru aktīvi ir kredītu atvasināto instrumentu bāzes aktīvi.
34. Sabiedrība atbilstoši risku pārvaldīšanas politikai un procedūrām īpaši rūpīgi izvērtē 33.4.punktā minētos riskus gadījumos, kad darījuma partneris ir ar sabiedrību vai kredīta devēju (credit issuer) saistīta persona.
35. Sabiedrība katru dienu veic RTN atvasinātā finanšu instrumenta ticamu un pārbaudāmu novērtēšanu, nosakot tā patieso vērtību, kas nebalstās vienīgi uz darījuma partnera paziņotajām tirdzniecības cenām (market quotations) un kas atbilst šādām prasībām:
35.1. novērtēšanas pamatā ir instrumenta ticama pašreizējā tirgus vērtība vai, ja šāda vērtība nav pieejama, cenu noteikšanas modelis, kura pamatā ir atzīta metodoloģija;
35.2. novērtēšanas pārbaudi (verifikāciju), t.i., procesu, kurā regulāri pārbauda tirgus vērtību vai modelī ievadīto datu precizitāti un neatkarību, veic vienā no šādiem veidiem:
35.2.1. to veic no struktūrvienības, kas atbildīga par aktīvu pārvaldīšanu, neatkarīga sabiedrības struktūrvienība, kuras darbiniekiem ir profesionāla pieredze un tehniskais aprīkojums šā uzdevuma veikšanai;
35.2.2. to veic no darījuma partnera neatkarīga trešā persona atbilstošā regularitātē un tādā veidā, ka sabiedrība spēj to kontrolēt.
(Grozīts ar FKTK 11.11.2011. noteikumiem Nr.243)
36. Sabiedrība var izmantot vērtēšanas modeļus, ko izstrādājusi neatkarīga trešā persona. Ja modeli ir izstrādājusi sabiedrības struktūrvienība, kas atbild par atvērtā fonda aktīvu pārvaldīšanu (piemēram, struktūrvienība, kas nodarbojas ar RTN atvasināto finanšu instrumentu darījumu slēgšanu), to izvērtē un pārbauda kvalificēta, no modeļa izstrādāšanas neatkarīga persona. Neatkarīgi no minētās struktūrvienības notiek modeļa testēšana, ieskaitot matemātisko aprēķinu novērtējumu, pieņēmumu un programmatūras izmantošanas pārbaudi. Nav pieļaujama tādu datu (piemēram, informācijas par svārstībām vai korelācijām) izmantošana, kurus sabiedrība iepriekš nav izvērtējusi un akceptējusi, iekļaujot savā atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas politikā un procedūrās.
37. Atvasinātā finanšu instrumenta patiesā vērtība ir vērtība, par kādu aktīvu iespējams apmainīt vai saistības segt darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.
38. Atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas procedūra, kas nodrošina RTN atvasinātā finanšu instrumenta precīzu un neatkarīgu novērtēšanu saistībā ar ticamu un pārbaudāmu novērtēšanu, nosakot tā patieso vērtību, nozīmē:
38.1. attiecībā uz precīzu novērtēšanu – sabiedrības spēju visā atvasinātā finanšu instrumenta darbības laikā ticami un ar pienācīgu precizitāti novērtēt attiecīgo fonda ieguldījumu atbilstoši tā patiesajai vērtībai, atspoguļojot tā tirgus vērtību attiecīgajā brīdī;
38.2. attiecībā uz neatkarīgu novērtēšanu – nodrošināt tādu sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu un līdzekļus, lai riska analīzi veiktu struktūrvienība, kas ir neatkarīga no atvērtā fonda aktīvu pārvaldīšanas vai ieguldījumu darbību veicošajām struktūrvienībām un darījuma partnera, vai, ja šos nosacījumus nav iespējams ievērot, neatkarīga trešā persona. Sabiedrība pārliecinās, vai neatkarīgā trešā persona spēj atbilstoši novērtēt visus RTN atvasināto finanšu instrumentu, ko paredzēts izmantot uz atvērtā fonda rēķina, veidus, ņemot vērā to raksturu un sarežģītību.
(FKTK 11.11.2011. noteikumu Nr.243 redakcijā)
38.1 Sabiedrība ievēro pienācīgu rūpību lēmumu pieņemšanā par RTN atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanas funkcijas deleģēšanu vai deleģētā pakalpojuma saņemšanas pārtraukšanu, izstrādājot un īstenojot kārtību, kādā sabiedrība izvērtē un pārbauda personu, kurai tiks deleģēta RTN atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanas funkcija, tās kompetenci un spēju uzticami, profesionāli un efektīvi veikt fonda RTN atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu, kā arī procedūru pastāvīgai šīs personas darbības novērtēšanai.
(FKTK 11.11.2011. noteikumu Nr.243 redakcijā)
39. Ieguldījumi atvasinātajos finanšu instrumentos, kuru bāzes aktīvi ir finanšu indeksi, ir likumam atbilstoši ieguldījumu objekti, ja finanšu indeksi atbilst šādiem kritērijiem:
39.1. tie ir pietiekami diversificēti tā, ka ir ievērotas šādas prasības:
39.1.1. indekss ir veidots tā, lai tajā iekļautā viena bāzes aktīva cenas izmaiņas vai tirdzniecības aktivitātes pārmērīgi neietekmētu visa indeksa darbības rādītājus;
39.1.2. ja indeksu veido likumam atbilstoši ieguldījumu objekti, indeksa sastāvs ir diversificēts vismaz tādā veidā, ka katra atsevišķa indeksa sastāvā esošā bāzes aktīva īpatsvars nepārsniedz 20 procentus no visu indeksā ietverto bāzes aktīvu pozīciju kopsummas. Gadījumos, kad to attaisno specifiski tirgus nosacījumi, kas atspoguļoti atvērtā fonda prospektā, vienam no indeksa sastāvā esošajiem bāzes aktīviem ir pieļaujams palielināt īpatsvaru līdz 35 procentiem;
39.1.3. ja indeksu veido aktīvi, kas nav atzīstami par likumam atbilstošiem ieguldījumu objektiem, indeksa sastāvs (struktūra) atbilst tam diversifikācijas līmenim, kas noteikts 39.1.2.punktā;
39.2. atspoguļo tā tirgus adekvātu standartu, uz kuru indekss attiecas, ievērojot šādas prasības:
39.2.1. indekss atbilstoši atspoguļo reprezentatīvās bāzes aktīvu grupas darbības rezultātu (ienesīgumu);
39.2.2. indeksu periodiski pārskata vai pārkārto tā struktūru, lai nodrošinātu to, ka tas turpina atspoguļot darbības rezultātu tirgos, uz kuriem tas attiecas, atbilstoši publiski pieejamiem kritērijiem;
39.2.3. indeksa sastāvā esošie bāzes aktīvi ir pietiekami likvīdi, lai trešajai personai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams replicēt indeksu;
39.3. tie ir attiecīgi publicēti, ievērojot šādas prasības:
39.3.1. indeksa vērtības aprēķins un publicēšana notiek saskaņā ar rūpīgi izstrādātu procedūru, kas paredz indeksā iekļauto bāzes aktīvu cenu apkopošanu, ieskaitot cenu noteikšanas procedūru tādiem indeksa sastāvā esošiem finanšu instrumentiem, kuru tirgus cena nav pieejama;
39.3.2. savlaicīgi un izsmeļoši ir pieejama būtiska informācija par indeksa aprēķināšanas, pārrēķināšanas metodoloģiju, indeksa izmaiņām vai jebkādiem sarežģījumiem, kas saistīti ar savlaicīgas vai precīzas informācijas nodrošināšanu.
40. Ja indeksu veido bāzes aktīvi, kas nav atzīstami par likuma prasībām atbilstošiem ieguldījumu objektiem un sabiedrība izmanto šāda indeksa atvasinātos finanšu instrumentus atvērtā fonda risku diversificēšanas vajadzībām un tiek nodrošināts, ka indeksa sastāvs ir diversificēts atbilstoši ierobežojumu līmenim – līdz 10 procentiem no indeksa bāzes aktīvu kopsummas, bet 5 procentu apmēru pārsniedzošo darījumu vērtība nepārsniedz 40 procentus –, tad var neizdalīt atsevišķā indeksa struktūru veidojošos bāzes aktīvus, aprēķinot ieguldījumu ierobežojumu ievērošanu.
41. Tādi atvasinātie finanšu instrumenti, kuru bāzes aktīvi neatbilst 39.punktā noteiktajiem kritērijiem, nav uzskatāmi par finanšu indeksu atvasinātajiem finanšu instrumentiem, bet uzskatāmi par citu likuma 65. panta pirmajā daļā minēto bāzes aktīvu kombināciju.
42. Augsta riska fondu (hedge funds) indekss ir atzīstams par likuma prasībām atbilstošu finanšu indeksu, ja ir ievērotas visas 39.–41.punktā noteiktās prasības, kā arī metodoloģija indeksa bāzes aktīvu atlasei, struktūras pārkārtošanai un vērtības pārrēķināšanai ir balstīta uz iepriekš pieņemtiem noteikumiem un objektīviem kritērijiem.
43. Augsta riska fondu indekss nav atzīstams par finanšu indeksu, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
43.1. indeksa izveidotājs saņem atlīdzību par attiecīgā bāzes aktīva (sastāvdaļas) iekļaušanu indeksa sastāvā un tādējādi nav nodrošināta indeksa sastāvu veidojošo bāzes aktīvu objektīva izvēle un indekss var neatspoguļot attiecīgā tirgus adekvātu standartu;
43.2. indeksa veidošanas metodoloģija pieļauj veikt izmaiņas iepriekš publicētajās indeksa vērtībās (backfilling).
44. Ieguldījumi augsta riska fondu indeksu atvasinātajos finanšu instrumentos ir atzīstami par atbilstošiem ieguldījumu objektiem tikai tādā gadījumā, ja šādi ieguldījumi atbilst atvērtā fonda prospektā noteiktajai ieguldījumu politikai, riska profilam, ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības un sabiedrība pirms šādu darījumu veikšanas ir dokumentējusi detalizētu indeksa izvērtējumu, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:
44.1. vispusīgu indeksa veidošanas metodoloģijas izvērtējumu, t.sk.:
44.1.1. vai metodoloģija sniedz pietiekamu skaidrojumu par indeksā ietverto bāzes aktīvu svērumu un klasifikāciju (piemēram, pēc izvēlēto augsta riska fondu ieguldījumu stratēģijas) un no indeksa izslēdzamo bāzes aktīvu kritērijus;
44.1.2. vai indekss atspoguļo adekvātu standartu tam augsta riska fondu veidam, uz kuru tas attiecas;
44.2. par indeksu pieejamās informācijas izvērtējumu, t.sk.:
44.2.1. vai ir pieejama informācija, kas skaidri izklāsta, ko indekss atspoguļo;
44.2.2. vai indekss ir pakļauts neatkarīgai revīzijai un ir noteikts tās apjoms (kompetence), piemēram, revīzija aptver pārbaudi, kas nosaka, vai indeksa sastāvs tiek veidots atbilstoši noteiktajai metodoloģijai un precīzi aprēķināts;
44.2.3. cik bieži indekss tiek publicēts un vai atvērtā fonda neto aktīvu vērtību var aprēķināt atbilstoši noteiktajai metodoloģijai;
44.3. indeksa sastāvā iekļauto bāzes aktīvu izvērtējumu, t.sk.:
44.3.1. vai procedūras, ko izmanto indeksa izveidotājs indeksā iekļauto bāzes aktīvu (augsta riska fondu) neto aktīvu vērtības aprēķina pārbaudei, ir pietiekami drošas;
44.3.2. cik detalizēta informācija par indeksā iekļautajiem augsta riska fondiem un to neto aktīvu vērtībām, t.sk. informācija par ieguldīšanas papildu iespējām tajos, ir publiski pieejama;
44.3.3. vai indeksa sastāvs ir pietiekami diversificēts.
45. Pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem ir finanšu instrumenti ar šādiem kritērijiem atbilstošu sastāvdaļu:
45.1. šīs sastāvdaļas ietekmē naudas plūsma, kas citādi būtu nepieciešama saistībā ar pārvedamu vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu, kas ir pamatinstruments, daļēji vai pilnībā var izmainīties atbilstoši procentu likmei, finanšu instrumenta cenai, valūtas kursam, cenu vai likmju indeksam, kredītreitingam vai kredīta indeksam, vai citam mainīgajam lielumam, un tādā veidā naudas plūsma mainās līdzīgi kā atsevišķam atvasinātajam finanšu instrumentam;
45.2. tās ekonomiskās īpašības un riski nav cieši saistīti ar pamatinstrumenta ekonomiskajām īpašībām un riskiem;
45.3. tā būtiski ietekmē ar pārvedamu vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu saistīto risku un cenas noteikšanu.
46. Pārvedams vērtspapīrs vai naudas tirgus instruments nav uzskatāms par tādu, kurā ietverts atvasinātais finanšu instruments, ja tajā ir ietverta sastāvdaļa, kuru saskaņā ar līguma nosacījumiem ir iespējams atsavināt neatkarīgi no pārvedamā vērtspapīra vai naudas tirgus instrumenta. Šāda sastāvdaļa uzskatāma par atsevišķu finanšu instrumentu.
47. Nodrošināti parāda vērtspapīri (collatrealized debt obligations) vai uz aktīviem balstīti vērtspapīri (asset backed securities) ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai vērtspapīri tiek vai netiek aktīvi pārvaldīti, nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, izņemot gadījumus, kad pamatinstrumentam piemīt vismaz viens no tālāk minētajiem faktoriem:
47.1. nodrošinātie parāda vērtspapīri vai uz aktīviem balstītie vērtspapīri ir strukturēti tā, ka nav ierobežoti ieguldītāju potenciālie zaudējumi (not limited recourse vechicle), un ieguldītāju zaudējumi var būt lielāki nekā to sākotnējie ieguldījumi;
47.2. minēto vērtspapīru struktūra nav pietiekami diversificēta.
48. Ja finanšu instruments ir strukturēts kā alternatīva RTN atvasinātajam finanšu instrumentam, tam piemēro RTN atvasinātajam finanšu instrumentam likumā noteiktās prasības un ierobežojumus. Tādējādi atvērtā fonda vajadzībām pielāgotie hibrīdie (tailor-made hybrid instruments) finanšu instrumenti (piemēram, viena laidiena nodrošinātie parāda vērtspapīri (a single tranche collatrealized debt obligations)) uzskatāmi par finanšu instrumentiem ar ietvertajiem atvasinātajiem instrumentiem. Šāds instruments piedāvā alternatīvu RTN atvasinātā finanšu instrumenta izmantošanai ar tādu pašu mērķi – panākt riska darījumu diversifikāciju un riska pārvaldīšanas politikā noteikto kredītriska līmeni atvērtā fonda ieguldījumu portfelī.
49. Strukturētie finanšu instrumenti, kas vērtējami kā instrumenti ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ir, piemēram:
49.1. ar kredītrisku saistītās parādzīmes (credit linked notes);
49.2. strukturētie finanšu instrumenti, kuru ienesīgums ir saistīts ar noteikta obligāciju indeksa ienesīgumu;
49.3. strukturētie finanšu instrumenti, kuru ienesīgums ir saistīts ar noteikta akciju groza, kas tiek vai netiek aktīvi pārvaldīts, ienesīgumu;
49.4. strukturētie finanšu instrumenti ar garantētu nominālvērtību, kuru ienesīgums ir saistīts ar noteikta akciju groza, kas tiek vai netiek aktīvi pārvaldīts, ienesīgumu;
49.5. konvertējamas obligācijas (convertible bonds);
49.6. apmaināmas obligācijas (exchangeable bonds).
50. Veicot atvērtā fonda līdzekļu ieguldījumus strukturētajos finanšu instrumentos ar ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ievēro šādus nosacījumus:
50.1. sabiedrība nodrošina, ka likumā un atvērtā fonda prospektā noteikto ieguldījumu (pēc veida) ierobežojumu prasības tiek ievērotas, ņemot vērā arī ietvertos atvasinātos instrumentus;
50.2. ņemot vērā to, ka pārvedamos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ietvertos atvasinātos finanšu instrumentus iekļauj kopējā riska aprēķinā, sabiedrība:
50.2.1. izmanto tādu risku pārvaldīšanas politiku, kas nodrošina tai iespēju jebkurā laikā uzraudzīt un noteikt ar attiecīgajām atvasināto finanšu instrumentu pozīcijām saistītos riskus un šo atvasināto finanšu instrumentu ietekmi uz fonda ieguldījumu portfeļa kopējo risku;
50.2.2. nodrošina, ka kopējais risks, kas izriet no darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem un kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 11.11.2011. normatīvajiem noteikumiem Nr. 242 "Fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanas normatīvie noteikumi", nepārsniedz atvērtā fonda neto aktīvu vērtību;
50.2.3. nodrošina, ka darījumu apmērs ar vienu emitentu vai darījumu partneri, ņemot vērā ietvertos atvasinātos instrumentus, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 11.11.2011. normatīvajiem noteikumiem Nr. 242 "Fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanas normatīvie noteikumi", nepārsniedz likumā un atvērtā fonda prospektā noteikto ieguldījumu ierobežojumu apmēru.
(Grozīts ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.304)
51. Sabiedrības pienākums ir pārbaudīt, vai darījumi ar pārvedamos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem atbilst 50.punktā minētajiem nosacījumiem. Šo pārbaužu veids, biežums un apjoms tiek paredzēts riska pārvaldīšanas procedūrās atkarībā no ietverto atvasināto finanšu instrumentu īpašībām un to ietekmes uz atvērtā fonda ieguldījumu risku, ņemot vērā fonda prospektā noteikto ieguldījumu politiku un fonda riska profilu.
(Grozīts ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.304)
52. Sabiedrība nodrošina, ka atvērtā fonda risku pārvaldīšana atbilst veikto darījumu apmēram un sarežģītībai. Ja sabiedrība atzīst, ka darījumu ar vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem ietekme uz fonda ieguldījumu risku nav būtiska, atbilstoši pielāgo arī šā riska kontroli, piemēram, nosakot attiecīgo ieguldījumu ierobežojumu apmēru, ņemot vērā 50.punktā minētos nosacījumus.
(Grozīts ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.304)
53. Kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšana nozīmē atvērtā fonda ieguldījumu portfeļa veidošanu atbilstoši indeksā esošo bāzes aktīvu sastāvam un struktūrai, t.sk., izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus vai ar pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem saistītus darījumus, kas nodrošina efektīvu atvērtā fonda ieguldījumu portfeļa vadību.
54. Kapitāla vai parāda vērtspapīru indekss, kura sastāvu paredz replicēt atvērtais fonds, ir likuma prasībām atbilstošs indekss, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:
54.1. indeksa sastāvs ir pietiekami diversificēts, t.i., ieguldījuma īpatsvars katra atsevišķa indeksa sastāvā esoša emitenta vērtspapīros nepārsniedz 20 procentus no atvērtā fonda aktīvu kopsummas, bet gadījumos, kad atvērtā fonda reģistrēšanai iesniegtajos dokumentos tiek sniegta papildu informācija, kas pamato specifiskus tirgus nosacījumus, ieguldījumu īpatsvaru viena indeksa sastāvā esoša emitenta vērtspapīros ir pieļaujams palielināt līdz 35 procentiem. Šo informāciju iekļauj arī atvērtā fonda prospektā;
54.2. indeksa izveidotājs izmanto vispārēji atzītu indeksa veidošanas metodoloģiju, kas neļauj izslēgt no indeksa sastāva attiecīgā tirgus, uz kuru tas attiecas, nozīmīgāko emitentu;
54.3. indekss ir attiecīgi publicēts, ievērojot šādus nosacījumus:
54.3.1. ieguldītājiem ir brīvi, piemēram, ar interneta starpniecību, pieejama visa būtiskā informācija par indeksu;
54.3.2. indeksa izveidotājs ir neatkarīgs no sabiedrības, kura pārvalda atvērto fondu, kas replicē indeksu. Ir pieļaujams, ka indeksa izveidotājs un sabiedrība var būt vienā grupā esošas komercsabiedrības, ja tiek nodrošināta efektīva interešu konflikta novēršanas kārtība, kas aprakstīta atvērtā fonda ieguldījumu riska pārvaldīšanas politikā.
55. Izvērtējot to, vai ieguldījumi atvērtajam fondam pielīdzināma kopējo ieguldījumu uzņēmuma, kas nav reģistrēts dalībvalstī, (tālāk tekstā – uzņēmums) ieguldījumu apliecībās (daļās) attiecībā uz tiesiskā regulējuma par uzņēmuma valstiskās uzraudzības līdzvērtību un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sadarbību ar attiecīgās valsts uzraudzības institūciju atbilst likumā noteiktajām prasībām, ņem vērā šādus nosacījumus:
55.1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noslēgusi divpusēju vai daudzpusēju informācijas apmaiņas līgumu (Memorandum of Understanding) ar attiecīgās valsts uzraudzības institūciju;
55.2. uzņēmuma ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, tās darbības noteikumus un turētājbanku (līdzekļu turētāju) ir apstiprinājusi uzraudzības institūcija, kas uzrauga šā uzņēmuma darbību;
55.3. uzņēmums ir reģistrēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.
56. Izvērtējot, vai uzņēmuma ieguldītāju aizsardzību var uzskatīt par analoģisku likumā noteiktajām prasībām, ņem vērā šādus nosacījumus:
56.1. ieguldījumu pārvaldes darbības noteikumi nodrošina neatkarīgu uzņēmuma līdzekļu pārvaldīšanu ieguldītāju interesēs;
56.2. ir neatkarīga persona, kuras pienākumi un atbildība attiecībā uz uzņēmuma līdzekļu glabāšanu un darbības pārraudzību ir pielīdzināma turētājbankas pienākumiem un atbildībai;
56.3. ir noteiktas prasības uzņēmuma ieguldījumu apliecības (daļas) cenas noteikšanai un publiskošanai, kā arī pārskatu sagatavošanai;
56.4. ir noteiktas prasības uzņēmuma ieguldījumu apliecību (daļu) atpakaļpirkšanai, kuras ir analoģiskas atvērtajam fondam noteiktajām;
56.5. pastāv ierobežojumi attiecībā uz darījumiem ar personām, kas saistītas ar uzņēmumu;
56.6. tiek nodrošināta uzņēmuma aktīvu nodalīšana no pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja aktīviem.
(Grozīta ar FKTK 11.11.2011. noteikumiem Nr.243)
Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no:
1) Padomes 20.12.1985. Direktīvas 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);
2) Komisijas 19.03.2007. Direktīvas 2007/16/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas;
3) Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas vadlīnijām (CESR/07-044), kas attiecas uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumiem piemērotiem aktīviem;
4) Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas vadlīnijām (CESR/07-434), kas attiecas uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumiem piemērotiem aktīviem. Augsta riska fondu indeksu kā finanšu indeksu klasifikācija;
5) Komisijas 01.07.2010. Direktīvas 2010/43/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu.
 |
 |
 |
 |