Darbības ar dokumentu
Rīgā 2008.gada 7.jūlijā (prot. Nr.46 25.§)
pabeigšanu lauku apvidos” 15.panta piekto daļu
1. Noteikumi nosaka Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas (turpmāk – dienesta reģionālā nodaļa) zemes robežu strīdu komisijas izveidošanas kārtību, komisijas tiesības un pienākumus, kā arī pieteikuma iesniegšanas, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas kārtību.
2. Dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisija (turpmāk – komisija) ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izveidota zemes robežu strīdu izskatīšanai atbilstoši likumam “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”.
3. Komisija izskata zemes vienības pirmreizējas noteikšanas procesā vai jau noteiktās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas procesā zemes reformas ietvaros radušos zemes robežu strīdus:
3.1. starp personām par zemes vienībām, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā;
3.2. par robežzīmju (robežpunktu) izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, ja strīds ir radies starp personām un vismaz viena no strīdā iesaistītajām zemes vienībām nav ierakstīta zemesgrāmatā.
4. Komisija neizskata zemes robežu strīdus, kas radušies, ja zemes kadastrālā uzmērīšanā licencēta vai sertificēta persona (turpmāk – mērnieks) zemes vienības īpašniekam apseko vai atjauno zemesgrāmatā ierakstīto zemes vienības robežu, kas kopēja ar lietojumā esošu zemes vienību, un zemes vienības lietotājs vai īpašnieks iebilst pret noteikto robežu. Šajā gadījumā zemes vienības īpašnieks zemes robežu strīdu risina saskaņā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
5. Komisija kā zemes robežu strīdu izskata arī mērnieka iesniegto darba pārtraukšanas aktu, ja tajā norādīts, ka pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu nav iespējams uzsākt šādu iemeslu dēļ:
5.1. attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtā lēmuma par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā (turpmāk – lēmums par zemes piešķiršanu) grafiskais pielikums neatbilst tās zemes vienības zemes robežu plānam, kura robežojas ar uzmērāmo zemes vienību;
5.2. attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtajam lēmumam par zemes piešķiršanu nav grafiskā pielikuma vai tie ir vairāki.
6. Šo noteikumu 3. un 5.punktā minētajos gadījumos mērniekam ir pienākums 10 dienu laikā pēc zemes robežu strīda konstatēšanas vai darba pārtraukšanas akta sastādīšanas iesniegt komisijā zemes robežu strīda pieteikumu (turpmāk – pieteikums).
7. Strīdus robežpunkts šo noteikumu izpratnē ir mērnieka atjaunots vai noteikts robežpunkts apvidū vai esošs robežpunkts, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt kāds no pierobežniekiem.
9. Komisijas sastāvā ir vismaz četri komisijas locekļi, no kuriem vismaz viens ir dienesta reģionālās nodaļas speciālists juridiskajos jautājumos, vismaz viens – speciālists zemes kadastrālās uzmērīšanas jautājumos un vismaz viens – speciālists kadastra jautājumos.
10. Komisijas darbu reglamentē komisijas nolikums. Nolikumu izdod dienesta reģionālās nodaļas vadītājs.
11. Komisijas pienākums ir izvērtēt zemes robežu strīda faktiskos un juridiskos apstākļus un pieņemt attiecīgu lēmumu.
12. Komisijai ir šādas tiesības:
12.1. pieprasīt no Valsts zemes dienesta struktūrvienībām, kā arī no citām fiziskām un juridiskām personām, tai skaitā no pašvaldības, papildu informāciju, kas nepieciešama komisijas lēmuma pieņemšanai;
12.2. pieprasīt no visiem zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistītajiem mērniekiem ierosinātās lietas skaidrojumu;
12.3. uzaicināt uz komisijas sēdi kā trešo personu tās pašvaldības pārstāvi, kuras administratīvajā teritorijā atrodas zemes vienība;
12.4. uzaicināt uz komisijas sēdi pierobežniekus, Centrālās zemes komisijas pārstāvi, mērniekus un citas personas (turpmāk – zemes robežu strīdā iesaistītās personas), lai noskaidrotu zemes robežu strīda faktiskos apstākļus un uzklausītu viedokļus un argumentus;
12.5. uzaicināt piedalīties komisijas sēdē citu institūciju speciālistus, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama komisijai lēmuma pieņemšanai;
12.6. pieaicināt tiesībaizsardzības iestādes pārstāvjus, ja tiek traucēta zemes robežu apskate un situācijas novērtēšana vai kontrolmērījumu veikšana apvidū (turpmāk – zemes robežu pārbaude).
13. Mērnieks iesniedz dienesta reģionālajā nodaļā vai tās birojā pēc zemes vienības atrašanās vietas komisijai adresētu rakstisku pieteikumu.
14. Pieteikumā norāda šādas ziņas:
14.1. ja pieteikumu iesniedz mērnieks – zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta fiziskā persona, – zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēja vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru;
14.2. ja pieteikumu iesniedz mērnieks – zemes kadastrālajā uzmērīšanā licencēta juridiskā persona, – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un attiecīgā pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju (pievieno pilnvarojumu apliecinošu dokumentu);
14.3. mērnieka adresi un citu kontaktinformāciju;
14.4. iesniedzamās prasības satura izklāstu un prasības pamatojumu atbilstoši šo noteikumu 3. un 5.punktam.
15. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētā zemes robežu strīda gadījumā mērnieks pieteikumam pievieno:
15.1. attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību – lēmumu par zemes piešķiršanu un tā grafisko pielikumu;
15.2. zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu (apliecinātu kopiju), kuru ir parakstījis mērnieks un tie zemes vienības pierobežnieki, kuriem nav iebildumu, – ja strīds radies ar zemes lietotāju, kuram zemes vienības robežas ir instrumentāli uzmērītas vai ir noteiktas, izmantojot grafiskās metodes, bet zemes vienība nav ierakstīta zemesgrāmatā;
15.3. zemes robežu noteikšanas aktu (apliecinātu kopiju), kuru ir parakstījis mērnieks un tie zemes vienības pierobežnieki, kuriem nav iebildumu, – ja veic pirmreizēju zemes vienības robežu posma noteikšanu;
15.4. zemes robežu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformētu iebildumu aktu (oriģinālu);
15.5. strīdus robežpunkta piesaistes abrisu;
15.6. grafisko (plāna) materiālu atbilstošā mērogā, kur:
15.6.1. attēlota apvidus situācija;
15.6.2. attēlota mērnieka noteiktā strīdus robežpunkta atrašanās vieta;
15.6.3. norādīta robežpunkta atrašanās vieta atbilstoši zemes robežu strīdā iesaistīto personu viedoklim;
15.6.4. attēlotas lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajā pielikumā norādītās robežas;
15.7. attiecībā uz šo noteikumu 15.6.1., 15.6.2. un 15.6.3.apakšpunktā minēto informāciju – uzmērīšanas tehnisko dokumentāciju (valsts ģeodēziskā tīkla vai ierīkotā uzmērīšanas pamattīkla punktu datus, ierīkotā uzmērīšanas tīkla shēmu, mērījumu datus, uzmērīšanas abrisu, aprēķinus un aprēķinu rezultātus) par mērnieka veiktajiem mērījumiem.
16. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētā zemes robežu strīda gadījumā mērnieks pieteikumam pievieno:
16.1. lēmumu par zemes piešķiršanu un tā grafisko pielikumu, ja iebildumu izteicis zemes lietotājs;
16.2. zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktu (apliecinātu kopiju), kurā norādīti izteiktie iebildumi un kuru ir parakstījis mērnieks un tie zemes vienības pierobežnieki, kuriem nav iebildumu;
16.3. darba pārtraukšanas aktu;
16.4. šo noteikumu 15.5., 15.6. un 15.7.apakšpunktā minēto dokumentāciju.
17. Šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā mērnieks pieteikumam pievieno darba pārtraukšanas aktu un dokumentus, uz kuru pamata ir pieņemts lēmums par darba pārtraukšanas akta sastādīšanu.
18. Pirms pieteikuma iesniegšanas mērnieks apseko un atjauno uzmērāmās zemes vienības robežu visā perimetrā, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu vai atsevišķus gadījumus, ko nosaka komisija.
19. Ja zemes robežu strīds ir izbeigts, mērnieks rakstiski atsauc pieteikumu, iesniedzot iesniegumu par zemes robežu strīda izbeigšanu. Iesniegumā norāda strīda izbeigšanas apstākļus. Ja iesniegumu iesniedz pēc tam, kad komisija par konkrēto zemes robežu strīdu pieņēmusi attiecīgu lēmumu, komisija izvērtē, vai zemes robežu strīds ir atrisināts, un pieņem lēmumu par pieteikuma atsaukšanas pamatotību. Ja mērnieks 10 dienu laikā pēc zemes robežu strīda rašanās neiesniedz pieteikumu komisijai vai nepamatoti atsauc iesniegto pieteikumu, zemes robežu strīdā iesaistītās personas:
19.1. par zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas darbību (bezdarbību) var iesniegt sūdzību sertificēšanas institūcijā;
19.2. (zaudējis spēku ar 01.01.2011., sk. 43.punktu).
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1547 redakcijā)
21. Izskatot pieteikumu, komisija izvērtē, vai:
21.1. lēmumu par zemes robežu strīdā iesaistīto zemes vienību piešķiršanu grafiskie pielikumi ir savstarpēji atbilstīgi;
21.2. zemes robežu strīdā iesaistītajām uzmērītajām zemes vienībām, no kurām viena zemes vienība ir ierakstīta zemesgrāmatā, bet otra nav, zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi;
21.3. zemes robežu plāns ir sagatavots atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam;
21.4. mērnieks zemes robežas apvidū ir atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam vai noteicis atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam.
22. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešams pārbaudīt zemes robežas, komisijas norīkots speciālists veic nepieciešamās darbības apvidū un par tām sastāda robežu pārbaudes aktu, kā arī uzmērīšanas abrisā norāda kontrolmērījumus. Komisija ar zemes robežu strīdā iesaistītajām personām vienojas (izmantojot telefonu vai elektroniskos saziņas līdzekļus) par zemes robežu pārbaudi un tās laiku. Ja ar zemes robežu strīdā iesaistīto personu šādi sazināties nav iespējams vai vienošanos nevar panākt, komisija 10 dienas iepriekš nosūta uzaicinājumu pa pastu.
23. Ja uzaicinātā zemes robežu strīdā iesaistītā persona neierodas uz zemes robežu pārbaudi vai nenodrošina piekļuvi, lai varētu pārbaudīt zemes robežas, komisijas norīkots speciālists sastāda komisijas darba pārtraukšanas aktu (pielikums) un komisija pieņem lēmumu par lietas atlikšanu un termiņa skaitījuma apturēšanu ar nosacījumu turpināt lietas izskatīšanu pēc traucējošo apstākļu novēršanas. Persona komisijai rakstiski paziņo par laiku, kad viņa varēs ierasties uz zemes robežu pārbaudi.
24. Komisija pieņem lēmumu noraidīt iebildumu, kas ir pamats zemes robežu strīdam, un nosaka turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, ja konstatē, ka:
24.1. mērnieks zemes robežas ir atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam, zemes robežu plāns ir izgatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un lēmuma par zemes vienības piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums atbilst attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtā lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam;
24.2. mērnieks zemes robežas ir noteicis atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam un attiecībā uz zemes robežu strīdā iesaistīto zemes vienību pieņemto lēmumu grafiskie pielikumi par zemes piešķiršanu ir savstarpēji atbilstīgi.
25. Ja komisija konstatē, ka mērnieks zemes robežas nav atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam vai nav tās noteicis atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam, komisija mērniekam uzdod atkārtoti veikt darbus atbilstoši minētajiem dokumentiem.
26. Ja komisija konstatē, ka mērnieks tādas zemes vienības robežas, uz kuru īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam, bet zemes robežu plāns nav sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam, komisija pieņem lēmumu par zemes robežu plāna anulēšanu un atkārtotu zemes vienības robežu noteikšanu atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam, kā arī par zemes robežu strīda atzīmes ierakstīšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes vienībām, kuras skar zemes robežu strīds. Lēmumam pievieno grafisko pielikumu, kurā attēlots robežu pareizais izvietojums.
27. Ja komisija konstatē, ka mērnieks tādas zemes vienības robežas, kura ir ierakstīta zemesgrāmatā, atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam, bet zemes robežu plāns nav sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam, komisija pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu, zemes robežu strīda atzīmes ierakstīšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes vienībām, kuras skar zemes robežu strīds, un strīda turpmāko risināšanu civiltiesiskā kārtībā.
28. Ja komisija konstatē, ka attiecībā uz strīdā iesaistītajām zemes vienībām pieņemto lēmumu par zemes piešķiršanu grafiskie pielikumi nav savstarpēji atbilstīgi, komisija sagatavo atbilstošu grafisko pielikumu, kā arī grafisko pielikumu, kas atspoguļo zemes vienību robežu savstarpēju nesakritību, vai norāda, ka zemes robežas nav projektētas atbilstoši faktiskai situācijai (nav ievērots apvidus objektu izvietojums apvidū vai ir kļūdas izmantotajā kartogrāfiskajā materiālā) un lūdz pašvaldībai vai Centrālajai zemes komisijai, kas pieņēmusi lēmumu par zemes piešķiršanu (turpmāk – atbildīgā institūcija), saskaņot grafisko pielikumu un pieņemt lēmumu par zemes vienības robežu un platības precizēšanu, ja tas nepieciešams. Līdz atbildīgās institūcijas atbildes saņemšanai komisija pieņem lēmumu par lietas atlikšanu un termiņa skaitījuma apturēšanu.
29. Ja komisija konstatē, ka attiecībā uz strīdā iesaistīto zemes vienību pieņemtajam lēmumam par zemes piešķiršanu grafiskā pielikuma nav, komisija sagatavo atbilstošu grafisko pielikumu un lūdz atbildīgajai institūcijai to saskaņot un pieņemt lēmumu par zemes vienības robežu un platības precizēšanu, ja tas nepieciešams. Līdz atbildīgās institūcijas atbildes saņemšanai komisija pieņem lēmumu par lietas atlikšanu un termiņa skaitījuma apturēšanu.
30. Ja komisija konstatē, ka attiecībā uz strīdā iesaistīto zemes vienību pieņemtajam lēmumam par zemes piešķiršanu ir divi vai vairāki atšķirīgi grafiskie pielikumi, komisija tos izvērtē un pēc atbildīgās institūcijas viedokļa saņemšanas izlemj, kurš no tiem ir apstiprināms. Ja nepieciešams, komisija sagatavo jaunu grafisko pielikumu un lūdz atbildīgajai institūcijai to saskaņot un pieņemt lēmumu par zemes vienības robežu un platības precizēšanu. Līdz atbildīgās institūcijas atbildes saņemšanai komisija pieņem lēmumu par lietas atlikšanu un termiņa skaitījuma apturēšanu.
31. Ja atbildīgā institūcija ar jaunu lēmumu saskaņojusi grafisko pielikumu un, ja bijis nepieciešams, pieņēmusi lēmumu par zemes vienības robežu un platības precizēšanu zemes vienībai, uz kuru īpašuma tiesības nav nostiprinātas, komisija pieņem lēmumu turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus saskaņā ar minētajiem dokumentiem. Par tās zemes vienības robežas izmaiņām, uz kuru tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pašvaldība vienojas ar zemes īpašnieku. Ja vienošanās nav panākta, ieinteresētā persona jautājumu risina likumā noteiktajā kārtībā.
33. Ja mērnieka sagatavotie un iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi noformēti vai neatbilst normatīvo aktu prasībām, komisija atliek lēmuma pieņemšanu līdz trūkumu novēršanai. Pieteikumu uzskata par iesniegtu brīdī, kad ir saņemti visi nepieciešamie dokumenti.
34. Ja zemes robežu strīdā iesaistītās zemes vienības robeža sakrīt ar administratīvo robežu vai šķērso to un ir iespēja vērsties divu dažādu dienesta reģionālo nodaļu komisijās, lietu izskata tās dienesta reģionālās nodaļas komisija vai pilsētas zemes komisija (ja tāda ir), kuras teritorijā atrodas uzmērāmā zemes vienība ar strīdus robežpunktu vai tās lielākā daļa.
35. Komisija pieņem lēmumu par atteikumu izskatīt pieteikumu, ja:
35.1. pieteikums saņemts no personas, kas nav tiesīga iesniegt pieteikumu;
35.2. zemes robežu strīds ir par zemes vienībām, kas ir ierakstītas zemesgrāmatā, izņemot šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto gadījumu;
35.3. par to pašu strīda priekšmetu un uz tā paša pamata par zemes robežu strīdu ir jau pieņemts komisijas lēmums vai (ja tas ir apstrīdēts) Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora lēmums, vai tiesas spriedums, kas likumā noteiktajā kārtībā ir stājies spēkā;
35.4. ja ir uzsākta tiesvedība par zemes vienības robežpunkta atrašanās vietu;
35.5. pieteikumā minētā jautājuma izskatīšana neatbilst komisijas kompetencei.
36. Komisijas sēdi, kurā piedalās uzaicinātās personas, protokolē. Protokolā norāda sēdes sasaukšanas vietu, datumu, komisijas sastāvu, uzaicinātās un ieradušās personas, uzaicināto personu viedokli un argumentus.
38. Ja paredzams kādai no pusēm nelabvēlīgs komisijas lēmums, komisija informē attiecīgo personu par lēmuma būtību un sniedz tā pamatojumu, kā arī lūdz attiecīgo personu izteikt tās viedokli un argumentus. Mutiski izteikto viedokli un argumentus var ierakstīt komisijas sēdes protokolā. Ja komisija lūdz izteikt viedokli rakstiski, viedokļa sniegšanai nosaka termiņu, kas nav mazāks par 20 dienām no vēstules nosūtīšanas brīža.
40. Komisijas lēmumu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas locekļi. Komisijas lēmuma grafisko pielikumu, ja tāds ir, paraksta komisijas priekšsēdētājs.
41. Komisija lēmumu zemes robežu strīdā iesaistītajām personām paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(MK 05.09.2017. noteikumu Nr. 531 redakcijā)
42. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai ierakstīta zemes robežu strīda atzīme nepieļauj jaunas zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas reģistrāciju. Atzīmi noņem:
42.1. pamatojoties uz spēkā stājušos komisijas lēmumu vai – apstrīdējuma gadījumā – pamatojoties uz Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora lēmumu;
42.2. pamatojoties Valsts zemes dienestā iesniegto tiesas nolēmumu par strīda atrisināšanu;
42.3. pēc tam, kad attiecīgie kadastrālās uzmērīšanas darbi ir veikti atbilstoši komisijas vai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora lēmumam vai tiesas nolēmumam un reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Tieslietu ministrs G.Bērziņš
 |
 |
 |
 |