Darbības ar dokumentu

Valsts budžeta revīzijas departaments

Kolēģijas lēmums Rīgā 1999.gada 2.septembrī

Par revīzijas rezultātiem Latvijas Medicīnas akadēmijā

Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija šādā sastāvā: departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi B.Breidaks un M.Prāma izskatīja revīzijas rezultātus par rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem Latvijas Medicīnas akadēmijā 1995. - 1998.gadā un

konstatēja:

Revīzija Latvijas Medicīnas akadēmijā (turpmāk tekstā - AML) noteikta ar revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-199, kas izrakstīts 1997.gada 31.oktobrī, un revidējamā iestādē tā uzsākta 1997.gada 6.novembrī. Revīziju bija paredzēts pabeigt līdz 1997.gada 30.decembrim, taču sakarā ar to, ka revidējamās iestādes amatpersonas nesniedza savlaicīgi valsts revidentiem revīzijā nepieciešamo informāciju, tā vairākkārt ir pagarināta, paplašinot revidējamo periodu līdz 1998.gadam ieskaitot. Sakarā ar to, ka AML rektors J.Vētra nebija savlaicīgi izpildījis valsts revidentu likumīgās prasības par revīzijā nepieciešamo ziņu sniegšanu, 1998.gada 7.decembrī tika sastādīts protokols par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, bet valsts kontrolieris lietvedību izbeidza, izsakot pārkāpuma izdarītājam mutvārdu aizrādījumu. Taču arī tas nemainīja revidējamās iestādes amatpersonu attieksmi pret revīziju. AML atbildīgās amatpersonas rektors J.Vētra, ekonomikas un pārvaldes prorektore M.Gulmane, galvenā grāmatvede N.Savicka, Plānu daļas vadītāja G.Stangvila u.c. uz dažiem revidentu pieprasījumiem ziņas sniedza tikai daļēji, bet uz vairākiem citiem ziņas vispār nesniedza, tāpēc revīzija pabeigta 1999.gada 2.jūlijā, sastādot revīzijas aktu un dodot atzinumu uz esošo materiālu pamata, kā to paredz Valsts kontroles revīzijas reglamenta 7.pants.

Arī 1998.gada 27.jūlijā revīzijas akts bija sastādīts uz esošo materiālu pamata, bet Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija 1998.gada 8.oktobrī atbilstoši Valsts kontroles revīzijas reglamenta 61.pantam noteica papildu revīziju.

Veicot revīziju līdz 1998.gada 27.jūlijam un papildu revīziju līdz 1999.gada 2.jūlijam, noskaidrots:

1. Latvijas Medicīnas akadēmija ir viena no lielākajām Latvijas augstskolām, tā nodrošina valstī nepieciešamo atbilstošas kvalifikācijas medicīnas un farmācijas speciālistu sagatavošanu, zinātniskās pētniecības darbu medicīnā un farmācijā, kā arī iedzīvotāju veselības aprūpi normatīvajos aktos noteiktā apjomā, taču rīcībā ar mantu un naudas līdzekļiem pieļauti dažādi pārkāpumi un grāmatvedības uzskaite, kā arī pārskati neatspoguļo patieso augstskolas finansiālo stāvokli un finansiāli saimniecisko darbību. AML pieprasījumos par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu atalgojumiem un citiem izdevumiem nav ņemti vērā patiesie resursu apjomi, tie AML rīcībā ir bijuši lielāki, nekā uzrādīts grāmatvedības uzskaitē un pārskatos. AML ne visos gadījumos ir nodrošināta likumīga, pareiza un lietderīga naudas līdzekļu iekasēšana un izlietošana, kā arī materiālo vērtību izmantošana;

2. AML grāmatvedības uzskaitē nav ievērots likums "Par grāmatvedību" un noteikumi, kādi bija Finansu ministrijas Valsts kases departamenta 1994.gada 1.jūlijā ar rīkojumu Nr.20 apstiprinātajā Instrukcijā par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs, kas bija spēkā līdz 1997.gada 1.janvārim, un finansu ministra 1997.gada 16.decembrī ar rīkojumu Nr.761 apstiprinātajā Budžeta iestāžu grāmatvedības kontu plānā un metodiskajos norādījumos kontu plāna piemērošanai, kas bija spēkā līdz 1998.gada 31.decembrim;

3. AML pieļauti kases disciplīnas pārkāpumi;

4. Ikgadējās inventarizācijas AML veiktas nepilnīgi, neievērojot Finansu ministrijas 1993.gada 6.septembra norādījumus Nr.832 un Finansu ministrijas Valsts kases departamenta 1995.gada 27.septembrī ar rīkojumu Nr.10 apstiprināto Nolikumu par Latvijas Republikas budžeta iestāžu pārskatiem un bilancēm;

5. AML nav nodrošināts revīzijas komisijas darbs, kādu paredz Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes 6.5.punkts.

1. AML finansiālais stāvoklis un finansiāli saimnieciskā darbība

Lai nodrošinātu Medicīnas akadēmijas Satversmē noteikto uzdevumu izpildi, AML izveidota struktūra, kas iekļauj:

• augstskolas pašpārvaldes institūcijas (Satversmes sapulce, Senāts, rektors, revīzijas komisija utt.);

• AML organizatoriskās struktūrvienības (8 fakultātes, kuru sastāvā ir nodaļas un akadēmiskās skolas, un 3 dažādas medicīnas speciālistu skolas);

• AML akadēmiskās struktūrvienības (42 katedras);

• AML zinātniskās struktūrvienības (7 institūti ar atbilstošiem centriem, laboratorijām, nodaļām, katedrām, kursiem un kabinetiem);

• 29 dažādas AML pārvaldes struktūrvienības (daļas, nodaļas, viena pārvalde, centrs u.c.).

AML Senāts 1998.gada 10.martā ir pieņēmis lēmumu par Sociālo zinātņu fakultātes izveidošanu augstskolas sastāvā un bez pienācīgi apstiprināta nolikuma tā uzsākusi darbību ar 1998./1999.mācību gadu. Tas neatbilst AML Satversmes 1.1.punktam, kurā noteikts, ka AML ir augstākās medicīniskās un farmaceitiskās izglītības iestāde, un Augstskolu likuma 24.panta otrajai daļai, kas nosaka, ka fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Šajā gadījumā nav ievērotas ne tikai minētās likuma prasības, bet arī likuma prasību piemērošanas kārtība.

Pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem AML pieder pamatkapitāls 9 dažādās uzņēmējsabiedrībās:

• SIA "Konkordija", Latvijas-Libānas kopuzņēmums;

• SIA "Legedy";

• Komanditsabiedrība "Konkordia Med", Rīgā;

• AML SIA "Akadēmiskā aptieka";

• SIA "AML Namīpašumu pārvalde";

• B/o SIA "AML Attīstības atbalsta fonds";

• B/o SIA "Austākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs";

• Taiho Latvijas fonds (bez ieguldījuma);

• SIA "Diplomātiskā servisa medicīnas centrs".

1999.gada 25.februārī AML rektora v.i. V.Zirdziņš un mācību daļas vadītāja A.Gulbe ir iesnieguši Valsts kontrolei paskaidrojumu, kurā norādīts, ka AML pārziņā (ar finansējumu no Labklājības ministrijas) nodotas AML Bērnu klīniskā slimnīca un P.Stradiņa klīniskā slimnīca, taču tas neatbilst normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets 1995.gada 30.augustā izdeva rīkojumu Nr.495 par nekustamo īpašumu Rīgā, Pilsoņu ielā 13, un Vienības gatvē 45, nodošanu AML valdījumā, kā arī par minēto klīnisko slimnīcu nodošanu augstskolai, sakarā ar ko slimnīcas AML pārziņā bija no 1995.gada 30.augusta līdz 1997.gada 3.septembrim, kad Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.443 atcēla sava iepriekš izdotā rīkojuma Nr.495 3.punktu par slimnīcu nodošanu Latvijas Medicīnas akadēmijai. Tagad LMA nodoti tikai nekustamie īpašumi, kuros slimnīcas atrodas. Pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem 1999.gada 24.augustā minētajās adresēs reģistrētas BO VAS "P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un BO VAS "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca". Šāds stāvoklis neatbilst iepriekš pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, tāpēc par šo neatbilstību nepieciešams paziņot Ministru kabinetam. 1999.gada 3.jūnijā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumus Nr.277 un Nr.278 par minēto valsts akciju sabiedrību dibināšanu, bet ar šiem rīkojumiem pretrunīgā situācija rīcībā ar valsts mantu pilnībā nav novērsta.

Tā kā revīzijā pieprasītās ziņas par AML rīcību ar mantu un finansu līdzekļiem nav sniegtas pilnā apjomā, izvērtēt visu AML rīcībā esošās un tai piekritīgās mantas un finansu līdzekļu izmantošanas lietderību nav iespējams. Par dažādiem trūkumiem un pieļautiem pārkāpumiem AML finansiāli saimnieciskajā darbībā ir šāda informācija.

1.1. Pārskati

Pēc AML grāmatvedības pārskatiem revidējamās iestādes finansiālo stāvokli raksturo šādi dati par naudas plūsmu:

Ls

Gads	Ieņēmumi .	Izde-
	No valsts	Pašu ieņēmumi (ar	Faktiskā	vumi
	pamatbudžeta .	atlikumu uz gada sākumu)	izpilde	kopā
	Tāme	Fakt.	Tāme	Fakt.	kopā
		izpilde		izpilde
1995.	2 524 971	2 299 574	34 400	375 544	2 675 118	2 642 916
1996.	2 742 361	274 282	384 446	233 158	2 975 340	2 921 441
1997.	2 550 390	2 550 390	*459 054	*502 875	3 053 265	2 996 735
1998.	2 818 612	2 818 612	*609 037	*685 546	3 504 158	3 481 471

* Pašu ieņēmumos iekļauti Zinātnes padomes piešķirtie līdzekļi.

AML nav ievērotas 1995.gada 27.septembrī ar Finansu ministrijas Valsts kases departamenta rīkojumu Nr.10 apstiprinātā Nolikuma par Latvijas Republikas budžeta iestāžu pārskatiem un bilancēm, kas bija spēkā līdz 1998.gada 31.decembrim, prasības, pārskatos nav nodrošināts visu revidējamā perioda finansu operāciju atspoguļojums, kā arī naudas līdzekļu, pamatlīdzekļu, nepabeigtās celtniecības un materiālo vērtību patiesais stāvoklis.

1995.gada pārskatā no AML kasē un bankas valūtas kontā iemaksātajiem USD 404 820 uzrādīti tikai ieņēmumi valūtā, kuri konvertēti latos, t.i., USD 244 800, bet ieņēmumi USD 160 020 apmērā AML grāmatvedības pārskatā par 1995.gadu nav uzrādīti. Arī naudas līdzekļu atlikums, kāds bija uz 1995.gada 1.janvāri - Ls 80 766, pārskatā par 1995.gadu nav uzrādīts. Bet 1996.gada grāmatvedības pārskatā nav uzrādīti AML ieņēmumi USD 9 585 apmērā.

Revidējamā periodā AML bilancēs nav uzrādītas uzņēmējsabiedrībās 1995., 1996. un 1998.gadā ieguldītās materiālās vērtības un naudas līdzekļi kopsummā par Ls 90 563,30, tai skaitā:

•SIA "AML Namīpašumu pārvalde" apgrozāmo līdzekļu papildināšanai nodotie Ls 73 897,30 un pamatkapitālā ieguldītie datori Ls 2266 vērtībā;

•SIA "AML Akadēmiskā aptieka" apgrozāmo līdzekļu papildināšanai 1995.gadā nodotie Ls 10 000 un pamatkapitālā ieguldītie Ls 2000;

•1996.gadā SIA "AML Attīstības atbalsta fonds" pamatkapitāla veidošanai nodotie datori Ls 2100 vērtībā;

•1998.gadā SIA "Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas centrs" statūtkapitālā ieguldītie Ls 300.

1998.gada bilancē nav uzrādīti ilgtermiņa ieguldījumi - nepabeigtās celtniecības izmaksas objektam "AML administratīvais korpuss" Rīgā, Dzirciema ielā 16. Bez dokumentāra pamatojuma 1998.gada decembrī grāmatvedības uzskaites dokumentos iekļauts kreditoru parāds SIA "AML Namīpašumu pārvalde" par Ls 101 386,19. Noslēdzot 1998.gadu, AML kreditoru parādos bilancē nav uzrādīti Ls 1964,42, bet debitoru parādos - Ls 5663,62.

Pēc stāvokļa uz 1998.gada 31.decembri kopējie AML bilancē uzrādītie kreditoru parādi bija Ls 254 656 un debitoru parādi - Ls 113 800.

1.2. Studentu mācību maksas iekasēšanā pieļautie pārkāpumi

Revīzijā konstatētais liecina, ka AML vadības nepareizas un normatīvo aktu prasībām neatbilstošas rīcības rezultātā augstskolas rīcībā nav nonākuši visi tai piekritīgie studentu mācību maksas līdzekļi.

Neievērojot Augstskolu likuma 83.panta pirmās daļas 4.punkta prasības, kas nosaka, ka ārvalstniekiem, kas mācās Latvijas augstskolās, mācību maksa ir jāmaksā augstskolai un tā izlietojama atbilstoši minētā likuma prasībām, 1996. un 1997.gadā un 1998.gada I pusē AML nav iekasēta mācību maksa no ārvalstu studentiem ne mazāk kā Ls 374 247.

Aprēķins veikts, ņemot vērā AML maksas grupās noteiktās mācību maksas apmērus, kā arī rektora J.Vētras kolēģijas sēdē sniegtās ziņas par ārvalstu studentu kopējo skaitu AML atsevišķos mācību gados.

No revidējamās iestādes amatpersonu paskaidrojumiem un no dokumentiem, kas saņemti revīzijas gaitā, redzams, ka mācību maksa no ārvalstniekiem kasēta bezpeļņas organizācijā SIA "AML Attīstības atbalsta fonds" (turpmāk tekstā - SIA "AML AAF") vai arī mācību maksa aizstāta ar ziedojumiem, kas iemaksāti šajā uzņēmējsabiedrībā. Pēc AML kases inventarizācijas laikā uzrādītām SIA "AML AAF" kases grāmatām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šīs summas no 1997.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 31.decembrim iekasētas USD 344 595 (vai Ls 200 898 pēc valūtas kursa uz revīzijas materiālu izskatīšanas dienu) un Ls 42 000 apmērā, kopā - Ls 242 898. No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iesniegtajiem dokumentiem redzams, ka no ārvalstniekiem, kas mācās AML, laikā no 1996.gada I pusgada līdz 1998.gada 31.augustam SIA "AML AAF" iekasēti arī citi maksājumi - drošības nauda, studentu apdrošināšanas summas un citas ar nenoteiktu maksājuma mērķi saņemtas summas USD 212 998 apmērā (vai Ls 124 177 pēc valūtas kursa uz revīzijas materiālu izskatīšanas dienu).

Valsts kontroles revīzija AML dibinātajā SIA "AML AAF" nav veikta, tādēļ minētās summas precizētas nav. 1998.gada 11.marta revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-67 par Valsts kontroles revīziju valsts iestādes dibinātajā uzņēmējsabiedrībā SIA "AML AAF" Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta direktors V.Grasis 1999.gada 4.janvārī anulējis, norādot, ka revīziju veikt nav iespējams, jo dibinātāja pilnvarotais pārstāvis J.Vētra nav sniedzis Valsts kontroles revidentei ziņas par uzņēmējsabiedrības saimniecisko un finansiālo darbību.

1999.gada 21.aprīlī SIA "AML AAF" direktoram M.Dūzem tika iesniegts revidentu pieprasījums sniegt paskaidrojumu par SIA "AML AAF" saņemtām mācību maksām no AML studentiem. 1999.gada 28.aprīlī M.Dūze rakstiski atbildēja, ka 1996. un 1997.gadā SIA "AML AAF" mācību maksa nav iemaksāta. Tas neatbilst patiesībai. No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes revīzijas laikā saņemti dokumenti (kvīšu kopijas), kā arī revidentiem uzrādītas SIA "AML AAF" kases grāmatas, kas liecina par mācību maksas iekasēšanu SIA "AML AAF" no AML studentiem. Par šādu amatpersonas pretlikumīgu rīcību, kas saistīta ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, kas ar likumu pilnvarota pieprasīt informāciju, nepieciešams paziņot prokuratūrai.

Ziņas par 1995.-1998.gadā AML studējošiem ārvalstniekiem, kas revīzijas gaitā bija pieejamas revidentiem, ir fragmentāras un atšķirīgas, un tās ir šādas:

Mācību	Studentu skaits .
gads	Pēc 1998.gada 9.februārī	Rektora J.Vētras	Pēc Pilsonības un
	AML arhīvā uzrādītajām	kolēģijas sēdē	migrācijas lietu
	rektora pavēlēm	nosauktie dati	pārvaldes informācijas
1994./95.	nav uzrādītas	94	202
1995./96.	128	135	163
1996./97.	159	148	168
1997./98.	nav uzrādītas	160	158

Revidentiem nav uzrādīti visi līgumi, kas noslēgti ar AML studējošiem ārvalstniekiem. Par 1998./99.mācību gadu uzrādīti 137 līgumi. Šie līgumi nav reģistrēti, maksājuma dokumenti uzrādīti par 58 studentiem un sešiem rezidentiem. Revīzijas gaitā uz atkārtotiem revidentu pieprasījumiem AML atbildīgās amatpersonas ir sniegušas nepilnīgas ziņas par ārvalstniekiem, kas mācījušies AML, un par to, kādas ir bijušas viņu mācību maksas, bet pārrunās par revīzijas gaitu 1999.gada 11.maijā Valsts kontrolē J.Vētra paziņoja, ka šādas ziņas Valsts kontrolei netiks sniegtas.

Rakstiskajos iebildumos, ko, iepazīstoties ar revīzijas aktu, iesniegusi revidējamā iestāde, minēts, ka ārvalstnieki mācību maksu iemaksājuši SIA "AML AAF" un tā izlietota augstskolas interesēs, kolēģijas sēdē to pašu paskaidroja rektors J.Vētra, bet, kā minēts iepriekš, AML vadība nepieļāva, lai šo līdzekļu izlietojums tiktu revidēts, tādēļ nav iespējams secināt, ka AML vadītāja apgalvojumi atbilst patiesībai.

Ar mācību maksas iekasēšanu no ārvalstniekiem, kas mācījušies AML Stomatoloģijas fakultātē, ir nodarbojies arī Starptautiskais Universitāšu centrs (turpmāk tekstā - SUC), kas atrodas Corso Sangallo , Monte San Savino , Italia 52048. AML un AML Stomatoloģijas institūts, kas atrodas Rīgā, Dzirciema ielā 20, līgumu ar SUC noslēguši 1994.gada 14.septembrī un, kā kolēģijas sēdē paskaidroja rektors J.Vētra, līgums darbojies nepilnus trīs gadus līdz 1997.gada jūnijam. Slēdzot līgumu, līgumslēdzēji vienojušies, ka AML un AML Stomatoloģijas institūts veiks Itālijas studentu uzņemšanu AML Stomatoloģijas fakultātes 4.kursā tālākai apmācībai pēc bakalaura studiju programmas beigšanas Latvijas Universitātē, bet SUC veiks ieņēmumu un izdevumu tāmes izpildi.

1994.gada 27.decembrī AML rektors J.Vētra ir izdevis pavēli Nr. 01/3-89 par to, ka atbilstoši minētajam līgumam pēc sekmīgas Latvijas Universitātes bakalaura studiju programmas stomatoloģijā beigšanas AML Stomatoloģijas fakultātes 4.kursā tiek uzņemts 31 ārvalstnieks. 1995.gada 29.decembrī rektors J.Vētra un dekāne I.Urtāne parakstījuši sarakstu par to, ka 29 no minētajiem ārvalstniekiem pēc visu ieskaišu un eksāmenu nokārtošanas tiek pārcelti 5.kursā. 1996.gada 11.jūlijā rektors J.Vētra un Stomatoloģijas fakultātes dekāne I.Urtāne izdevuši pavēli Nr. 01/1-218 par to, ka pēc sekmīgas Latvijas Universitātes bakalaura studiju programmas stomatoloģijā beigšanas AML Stomatoloģijas fakultātē 4.kursā tiek uzņemts vēl 21 itāļu students, t.sk. arī divas studentes ar latviskiem vārdiem un uzvārdiem - Sandra Strausa un Aija Rone. Dokumentos norādīts, ka Latvijas Universitātē bakalaura studiju programma stomatoloģijā apgūta Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē (dekāns - O.Zīds, Stomatoloģijas studiju direktors Latvijas Universitātē - A.Skaģers).

No tāmēm, kas sastādītas sakarā ar minēto līgumu, redzams, ka no katra itāļu studenta 1994./95. mācību gadā iekasējami USD 5000, 1995./96.mācību gadā - USD 2975, bet 1996./97.mācību gadā - USD 5000, no kuriem 29% ieskaitāmi AML Stomatoloģijas institūtam, bet pārējā summa atstājama SUC rīcībā. No revīzijā uzrādītiem AML grāmatvedības dokumentiem nav redzams, ka par itāļu studentu apmācību AML būtu saņēmusi maksu. Kolēģijas sēdē AML rektors J.Vētra paskaidroja, ka viņš nezina, kādas summas SUC ir iekasējis no ārvalstu studentiem par apmācību AML un cik no šīs naudas atstājis sev. Līdz ar to AML par minēto studentu apmācību 1995.-1997.gadā nav saņemti ne mazāk kā USD 346 275 (vai Ls 201 878 pēc valūtas kursa uz revīzijas materiālu izskatīšanas dienu).

Kā redzams no viena gadījuma par bezskaidras naudas norēķinu 1998.gada 15.oktobrī (maksājuma uzdevums Nr.154), norēķinus par ārvalstu studentu mācību maksām ir kārtojusi arī firma "Marina Trading Company", kas atrodas Šrilankā, Kolombo. Šajā gadījumā AML pārskaitīti USD 500 kā Majellas Rominas Thevathasan mācību maksa. Kāds sakars ar firmu "Marina Trading Company" ir AML, rektors J.Vētra un ekonomikas un pārvaldes prorektore Marina Gulmane paskaidrot nevarēja.

Ar AML rektora 1995.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.8 mācību maksa 1995./96.mācību gadā bija noteikta Ls 913 apmērā katram studentam. Neievērojot šo rīkojumu, no studentiem, kuri maksas grupās uzņemti iepriekšējā mācību gadā, mācību maksu 1995./96.mācību gadā iekasēta Ls 800 apmērā no katra. Nav iekasēti Ls 4585.

1996./97.mācību gadā ar AML rektora 1996.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.16 mācību maksa bija noteikta Ls 1015 apmērā katram studentam. Neraugoties uz šo rīkojumu, no studentiem, kuri AML maksas grupās uzņemti 1994./95.mācību gadā, mācību maksa 1996./97.mācību gadā iekasēta to pašu Ls 800 apmērā no katra, bet no studentiem, kuri uzņemti 1995./96.mācību gadā, - Ls 913 no katra. Nav iekasēti Ls 11 702,50. Divos minētajos mācību gados no Latvijas iedzīvotājiem, kas mācās AML, nav iekasēta mācību maksa kopsummā Ls 16 287,50.

Tai pašā laikā pretēji Augstskolu likuma 78.panta pirmās daļas pirmajam punktam AML no Stomatoloģijas fakultātes studentiem, kuru mācības tiek finansētas no valsts pamatbudžeta, 1996.-1998.gadā nelikumīgi iekasēta maksa par studiju tehnisko nodrošinājumu kopsummā Ls 77 500.

Neiekasējot mācību maksu no visiem studējošiem un neuzskaitot grāmatvedībā parādu summas, AML ir pārkāpti Augstskolu likuma 83.panta pirmās daļas 4.punkta noteikumi par to, ka mācību maksu ārvalstnieki maksā augstskolai atbilstoši līgumam, ko augstskola noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem, un 52.panta pirmā daļa, kurā noteikts, ka studentiem jāsedz mācību maksa saskaņā ar līgumiem. Nav ievēroti likuma "Par grāmatvedību" 2.panta noteikumi, ka iestādes grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis, kā arī 1994.gada 1.jūlijā ar Finansu ministrijas Valsts kases departamenta rīkojumu Nr.20 apstiprinātās Instrukcijas par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs, kas bija spēkā līdz 1997.gada 31.decembrim, 17. un 141.punkts, un 1997.gada 16.decembrī ar Finansu ministrijas rīkojumu Nr.761 apstiprinātā Budžeta iestāžu grāmatvedības kontu plāna un metodisko norādījumu kontu plāna piemērošanai 4.15.punkts, kas bija spēkā līdz 1998.gada 31.decembrim. Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 2.panta trešo daļu, AML 1994.gada 29.augustā apstiprinātajiem ekonomikas un pārvaldes prorektores darba pienākumiem un Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru (2411 atsevišķā grupa), kas bija spēkā līdz 1998.gada 10.oktobrim, par minēto normatīvo aktu neievērošanu atbildīgi ir AML rektors J.Vētra, ekonomikas un pārvaldes prorektore M.Gulmane un galvenā grāmatvede N.Savicka.

No tā, ko rektors J.Vētra 1995.gada 12.septembrī teicis AML Senāta sēdē (protokols Nr.12/13), redzams, ka nekārtības studentu mācību maksu iekasēšanā AML ir radītas apzināti, lai izslēgtu kontroli par līdzekļiem, kas šai valsts mācību iestādei ir piekritīgi.

1.3. Rīcība ar materiālajām vērtībām un naudas līdzekļiem

Nekustamie īpašumi

Pēc stāvokļa uz 1998.gada 31.decembri AML bilancē uzskaitīti vienpadsmit nekustamie īpašumi kopsummā par Ls 845 965. No revīzijā uzrādītajiem dokumentiem redzams, ka četrus no šiem īpašumiem Rīgā, Dzirciema ielā 16, Mārupes ielā 17, Kronvalda bulvārī 9, un F.Brīvzemnieka ielā 24, 1998.gadā ir inventarizējis VZD Rīgas pilsētas nodaļas Nekustamā īpašuma vērtēšanas birojs un to pašreizējā vērtība noteikta ievērojami augstāka. 1998.gadā nekustamie īpašumi, ko valsts nodevusi AML lietošanā, zemesgrāmatā uz valsts vārda reģistrēti vēl nebija.

Ar 1995.gada 12.augustu AML pati savus nekustamos īpašumus nepārvalda un neapsaimnieko. Neievērojot AML Satversmes 4.3. un 4.4.punkta noteikumus, tikai uz AML rektorāta lēmuma pamata, kas pieņemts 1995.gada 28.jūlijā, pārkāpjot kompetenci, izveidota un 1995.gada 1.augustā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta SIA "AML Namīpašumu pārvalde". Šīs SIA pārvaldīšanā uz līgumu pamata nodoti AML nekustamie īpašumi. Revīzijā, ko 1998.gada 15.septembrī Valsts kontrole veica SIA "AML Namīpašumu pārvalde", konstatēti dažādi pārkāpumi, kas pieļauti minētajā uzņēmējsabiedrībā, rezultāti izskatīti Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijā 1998.gada 29.septembrī. Revīzijā konstatēts, ka 1995.-1998.gadā no AML uz SIA "AML Namīpašumu pārvalde" pārskaitīti naudas līdzekļi kopsummā ne mazāk kā Ls 526 234 un nodotas materiālās vērtības par Ls 2 266, tai skaitā:

• ieguldījums pamatkapitālā (2 datori) - Ls 2266,

• uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi - Ls 452 337,

• apgrozāmo līdzekļu papildināšanai pārskaitīti un nav atmaksāti - Ls 73 897.

Nododot nekustamos īpašumus pārvaldīšanā un apsaimniekošanā SIA "AML Namīpašumu pārvalde", AML nav nodrošinājusi kontroli pār to, lai rīcība ar nedzīvojamām telpām šajos objektos atbilstu AML interesēm un veicinātu tās pamatuzdevumu izpildi. Par to tieši atbildīgs ir AML pilnvarnieks uzņēmējsabiedrībā - rektors J.Vētra. Nomas līgumos, kas noslēgti ar SIA "Harrisa", kurā pamatkapitāls pieder AML ekonomikas un pārvaldes prorektorei M.Gulmanei, z/s "Anšpēteri", kas pieder M.Gulmanes ģimenes loceklim, un SIA "Moora" par telpu iznomāšanu ēdnīcas, kafejnīcas un veikala ierīkošanai, nomas maksa noteikta z/s "Anšpēteri" - Ls 1,33, SIA "Harrisa" - Ls 1,50 un SIA "Moora" - Ls 1,70 mēnesī par 1 m2. Vienlaikus noteikts, ka nomas maksa tiek samazināta par nomnieku veiktajiem remontdarbiem. Nosakot norēķinu kārtību, līgumos paredzēts, ka nomas maksa iemaksājama izīrētāja kasē Ls 1 apmērā par 1 m2 mēnesī, izņemot SIA "Moora", kam par iznomātajiem 159,1 m2 kasē jāiemaksā Ls 1,07 par 1 m2 mēnesī. Dokumenti par nomnieku veiktajiem remontiem iznomātajās telpās revīzijā nav uzrādīti, bet maksāti tiek tikai Ls 1 un Ls 1,07 par 1 m2 mēnesī. Revidējamās iestādes atsauce uz to, ka tas darīts studentu interesēs, neatbilst patiesībai, jo SIA "Harrisa" nomātajās telpās ir iekārtota kafejnīca, bet z/s "Anšpēteri" - ēdnīca, kuras var izmantot visi pilsētas iedzīvotāji. Kā kafejnīcā, tā arī ēdnīcā notiek tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem un ar studentu ēdnīcu tam ir tik daudz sakara, ka viss tas iekārtots studentu dienesta viesnīcā Rīgā, Mārupes ielā 17, ar atsevišķām ieejām no ielas. Produkcija tiek pārdota par iespējami augstākām cenām. Vienā no SIA "Moora" nomātajām telpām Rīgā, Dzirciema ielā 16, iekārtota kafejnīca veikals, kas domāta apmeklēšanai visiem pilsētas iedzīvotājiem, un arī tur tiek pārdoti alkoholiskie dzērieni. Telpas iznomātas bez konkursa. Ar M.Gulmanei un viņas ģimenes loceklim piederošajām z/s "Anšpēteri" un SIA "Harrisa" nomas līgumi noslēgti uz 25 gadiem. Ņemot vērā valdības noteiktās minimālās nomas maksas, par kādām iznomājamas telpas valsts iestādēm piederošajos nekustamajos īpašumos, revidējamā periodā no minētajām trim uzņēmējsabiedrībām nomas maksas veidā nav iekasēti ne mazāk kā Ls 23 400.

Pirms telpu iznomāšanas SIA "Harrisa" Rīgā, Mārupes ielā 17, tajās par AML līdzekļiem Ls 8002 apmērā tika veikts remonts un telpās, kas iznomātas SIA "Moora" kafejnīcas veikala ierīkošanai, veikts remonts par Ls 1025. Ziņas par izdevumiem, kādi bijuši uzņēmējsabiedrībām sakarā ar nomāto telpu remontu, uz revidentu pieprasījumiem nav sniegtas.

AML uzņēmējdarbība

AML izveidotas dažādas struktūrvienības, lai nodarbotos ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem veselības aprūpes jomā. Trijās no šīm struktūrvienībām - "AML Veselības aprūpes centrs", "AML Akadēmiskā aptieka" un "AML Ambulance" ieņēmumi ir bijuši daudzkārt mazāki par to darbības nodrošināšanai izlietotajiem līdzekļiem. 1995.-1998.gadā no studentu apmācībai paredzētajiem līdzekļiem šo triju struktūrvienību vajadzībām izlietoti ne mazāk kā Ls 210 610, t.sk.:

• AML Veselības aprūpes centram, kas bija izvietots Rīgā, Basteja bulvārī 14, un savu darbību pārtraucis 1998.gadā, - Ls 163 347,

• AML Akadēmiskajai aptiekai - 22 006, •AML Ambulancei - 25 256.

Bez tam AML izveidota Zobu higiēnistu skola audzēkņu apmācībai, kam nepamatoti izlietoti valsts budžeta līdzekļi atalgojuma izmaksai un sociālā nodokļa samaksai Ls 4387,59. Kā paskaidroja skolas direktore, no audzēkņiem nekāda maksa nav iekasēta.

AML grāmatvedībā netika uzrādīta analītiskā uzskaite par AML struktūrvienības - Ārstnieciskās, higiēniskās un dekoratīvās kosmētikas līdzekļu speciālistu skolas ieņēmumiem un izdevumiem, tādēļ noteikt, kādi līdzekļi izlietoti šīs skolas darbībai, nebija iespējams.

Revidējamās iestādes amatpersonu iebildes par to, ka šīs struktūrvienības veidotas nevis peļņas gūšanai, bet studentu apmācībai, nav pamatotas, jo šāda uzņēmējdarbība neatbilst Augstskolu likuma 80.panta 4.daļai, kas atļauj veikt augstskolu profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, ja ienākumi tiek ieskaitīti augstskolas budžetā tās attīstībai. Šī AML veiktā uzņēmējdarbība ir radījusi tikai papildu izdevumus.

Inventārs un pārējās materiālās vērtības

AML nav nodrošināta lietderīga inventāra un citu materiālo vērtību izmantošana. Par to liecina revīzijas laikā veiktās pārbaudes AML objektos Rīgā, Mārupes ielā 17, Dzirciema ielā 16, un Kronvalda bulvārī 9.

Inventārs, kas atrodas Rīgā, Mārupes ielā 17, kur iekārtota studentu dienesta viesnīca, ne viss tiek izmantots studentu vajadzībām. Šajā ēkā izvietota z/s "Anšpēteri" ēdnīca un tās aizņemtajās telpās atrodas AML piederošās materiālās vērtības par Ls 3216. Z/s "Anšpēteri" bez likumīga pamata un bez maksas izmanto AML piederošo aukstuma vitrīnu un ēdienu sadales leti.

Pārbaudes laikā uz vietas Rīgā, Mārupes ielā 17, netika uzrādīti pamatlīdzekļi Ls 1484 vērtībā, kam pēc grāmatvedības datiem tur bija jāatrodas.

Bez pielietojuma divās dienesta viesnīcas telpās un šķūnī Mārupes ielā 17 novietoti pamatlīdzekļi par Ls 2977, t.sk. elektriskā plīts par Ls 339, kases aparāts par Ls 343, maisītājs par Ls 920, kafijas vārāmā iekārta par Ls 840, kafijas maļamās dzirnaviņas par Ls 194, dušas kabīne par Ls 168 (iegādāta 1994.gadā, vēl atrodas iepakojumā), caurplūdes ūdens sildītājs par Ls 173.

Nav ticamības iekšējās aprites dokumentiem par pamatlīdzekļu kustību. Piemēram, z/s "Anšpēteri" izmantotajās telpās 1999.gada 11.jūnija pārbaudē konstatētā aukstuma vitrīna par Ls 1921 vienlaicīgi tiek uzrādīta kā 1999.gada 22.februārī nodota SIA "Moora" kafetērijas vajadzībām. Iekšējās kustības pavadzīmē uzrādīts, ka materiālās vērtības par Ls 3783 (bez PVN) saņemtas no SIA "AML Namīpašumu pārvalde", bet pēc AML grāmatvedības datiem šīs iekārtas ir iegādātas par AML līdzekļiem. SIA "Moora" bezatlīdzības lietošanā ir nodotas AML materiālās vērtības par Ls 18 942,98.

Pēc Veselības aprūpes centra likvidācijas 1998.gada 19.maijā AML piederošās materiālās vērtības ir bez praktiska pielietojuma kopsummā par Ls 24 560, t.sk. masāžas aparatūras komplekts par Ls 2056, pacienta kušete par Ls 964, trīsvietīgs dīvāns "Nīce" par Ls 521 u.c.

AML uzskaitē Kronvalda bulvārī 9 esošie pamatlīdzekļi par Ls 2045 atrodas kafejnīcas telpās, kuru apsaimnieko z/s "Anšpēteri".

1998.gadā bez atlīdzības saņemti pamatlīdzekļi par Ls 164 569, tai skaitā no SIA "AML AAF" par Ls 144 861. Pieņemšanas akti nav noformēti. Kā pamatojums pamatlīdzekļu saņemšanai uzrādītas nepilnīgi noformētas SIA "AML AAF" pavadzīmes (bez datuma, bez darījumu apstiprinošiem parakstiem).

1998.gada decembrī AML grāmatvedībā uzskaitīta datortehnika par Ls 138 177 kā dāvinājums no SIA "AML AAF" uz 1998.gada decembrī izrakstītas pavadzīmes pamata, kurā nav nepieciešamo rekvizītu, t.sk. nav uzrādīts ne dāvinātājs (pārdevējs), ne arī saņēmējs (pircējs). No Valsts kontroles rīcībā esošā 1998.gada 5.marta Vienošanās protokola teksta redzams, ka datorus kā pircējs ir pasūtījusi AML no a/s "Capital Technology Holding LLC", izmantojot SIA Hanza līzings pakalpojumus. Vienošanās protokolā minēta līguma summa - USD 117 439. Līgums revidentiem nav uzrādīts, datu par līzinga līguma saskaņošanu ar finansu ministru, kā tas noteikts Likuma par budžetu un finansu vadību 36.panta otrajā daļā, arī nav.

Revīzijas periodā AML norakstīti pamatlīdzekļi Ls 258 811 vērtībā, t.sk.:

• 1995.gadā - Ls 86 880,

• 1996.gadā - Ls 27 343,

• 1997.gadā - Ls 118 373,

• 1998.gadā - Ls 26 215.

Norakstot pamatlīdzekļus, nav ievēroti 1992.gada 24.janvāra Finansu ministrijas Instrukcijas par materiālo vērtību (pamatlīdzekļu, mazvērtīgo un ātri nolietojamo priekšmetu) norakstīšanas kārtību budžeta iestādēs un 1995.gada 28.septembra Finansu ministrijas Valsts kases departamenta Instrukcijas par visu veidu materiālo vērtību norakstīšanas kārtību valsts budžeta iestādēs prasības: norakstot nederīgo inventāru, netiek uzskaitītas izmantošanai derīgās detaļas, neizmantojamās detaļas nav nodotas metāllūžņos.

Bez attaisnojuma dokumentiem par iegādāto materiālo vērtību izlietošanu AML grāmatvedības reģistros materiālās vērtības norakstītas kopsummmā par Ls 12 184,05:

•1995.gadā - par Ls 6465,71,

•1996.gadā - par Ls 5727,34.

Autotransports

Uz 1998.gada 1.janvāri AML bilancē bija 22 transporta vienības Ls 99 597 kopvērtībā: 16 vieglie automobiļi, 3 kravas automobiļi, 2 mikroautobusi un 1 traktors. 1995.-1997.gadā AML ir segusi SIA "Konkordija" piederošā automobiļa "Volvo" (numura zīme BB 3634) ekspluatācijas izdevumus Ls 2787 apmērā un 1998.gadā - SIA "AML AAF" piederošo automobiļu "Mazda 323" (numura zīmes DC 5183 un DC 5181) ekspluatācijas izdevumus Ls 933,72 apmērā. Dokumenti par šo automobiļu nomu no SIA "Konkordija" un SIA "AML AAF" revīzijā nav uzrādīti.

AML nav nodrošināta kontrole pār atbilstošas degvielas izlietojumu konkrētam automobilim. Tā, 1998.gadā uz automobili SAZ 3503 A-76 markas benzīna vietā norakstīts Ai-95 un Ai-98 markas benzīns Ls 732,37 vērtībā, uz automobili UAZ-6952-60 A-76 markas benzīna vietā - Ai-95 markas benzīns Ls 1719,80 vērtībā. Kopsummā norakstīta neatbilstoša degviela Ls 2470,57 vērtībā. Revidējamās iestādes iebildumi par to, ka automobiļiem nomainīti motori un tāpēc ir bijusi vajadzīga augstvērtīgāka degviela, revīzijā nav apstiprināti. Autotransporta daļas vadītājs A.Logins šos iebildumus apstiprinošus dokumentus nav varējis uzrādīt.

AML automobilis "VW Golf" ar valsts Nr. BF-3055 nodots AML mācību prorektora J.Zaļkalna rīcībā. 1998.gadā par šī automobiļa izlietoto degvielu, autoapkopēm un iegādātajiem autopiederumiem izlietoti Ls 2502,34. Norēķini Ls 869,37 apmērā veikti, pamatojoties uz kvītīm, kurās ir pārbaudāma AML mācību prorektora J.Zaļkalna parakstu identitāte.

1998.gadā no 1. līdz 10.decembrim noslēgti līgumi ar četrām uzņēmējsabiedrībām: SIA "Va Bene", "CRS", "Ultra A" un "Seģene" par studentu pārvadāšanu no Rīgas uz mācību bāzēm Jūrmalā, Sauriešos u.c. 1998.gadā no 21. līdz 29.decembrim šīm firmām samaksāti bezskaidras naudas norēķinu kārtībā Ls 16 838,08. Attaisnojuma dokumenti par to, ka pēc līgumu noslēgšanas firmas ir pārvadājušas studentus, revīzijā nav uzrādīti. Rēķini par pakalpojumiem izrakstīti līgumu noslēgšanas dienā, pēc rokraksta spriežot, tos izrakstījusi viena un tā pati persona. Transporta pakalpojumu grafiki sastādīti, un rektors J.Vētra tos parakstījis par iepriekšējo periodu, tos neapstiprina dokumenti par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, tāpēc atzīstams, ka maksājumi izdarīti nelikumīgi.

1995.gada februārī pārdoti četri AML piederoši automobiļi kopsummā par Ls 570, nauda iemaksāta AML kasē. Neievērojot Ministru kabineta 1994.gada 12.jūlijā pieņemto noteikumu Nr.133 "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" 45.punkta prasības, kas bija spēkā darījuma veikšanas laikā, iegūtie līdzekļi nav ieskaitīti valsts budžetā. Turklāt automobiļa M-21401 pircējs ir AML Autotransporta daļas vadītājs A.Logins, kurš dokumentos parakstījies arī kā pārdevējs. Automobiļa M-21401 pārdošanas cena - Ls 120.

Autotransporta daļas vadītājs A.Logins revīzijā nav uzrādījis nekādu dokumentāciju par AML autotransporta izmantošanu, ko pieprasīja revidenti.

Atalgojumi, stipendijas un transporta izdevumu kompensācijas

Darba samaksai un studentu stipendijām un transporta izdevumu kompensācijām izlietoto līdzekļu īpatsvars no kopējiem AML uzturēšanas izdevumiem (neskaitot kapitālieguldījumiem piešķirtos līdzekļus) pēc AML pārskatiem revidējamā periodā ir bijis šāds:

Gads	Izdevumu	Tai skaitā .
	kopējā	Darba	Stipen-	Transporta izdevumu
	summa	samaksa .	dijas .	kompensācija .
		summa	% %	summa	% %	summa	% %
1995.	2642916	1023745	38,7	271617	10,3	52427	2,0
1996.	2921441	1154 305	39,5	320465	11,0	72466	2,5
1997.	2996 735	1260315	42,1	357 815	11,9	78583	2,6
1998.	3481 471	1456 024	41,8	321434	9,2	96943	2,8

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts 1997.gada 24.jūlijā ar SIA "Lursoft", AML algu aprēķiniem no SIA "Lursoft" ir iegādājusies datorprogrammas "Grāls Algas" un "Medalga". Par šo programmu izstrādi un citiem darbiem saistībā ar programmu ieviešanu no 1998.gada 9.februāra līdz 23.decembrim AML ir samaksājusi Ls 21 084,70, bet to, kā programmas tiek praktiski pielietotas, revīzijas laikā AML grāmatvedības darbinieki neuzrādīja.

Revīzijā vispār nav uzrādīti visi nepieciešamie dokumenti par darba algas fonda uzskaiti, tā sadalījumu pa struktūrvienībām un algu aprēķiniem.

Labklājības ministrijas vadība akceptējusi dotācijas valsts pamatbudžeta programmu ieņēmumiem un izdevumiem, neizvērtējot AML sastādītos un iesniegtos projektus, nav izvērtēts arī darba samaksai faktiski nepieciešamo līdzekļu apjoms.

Pārbaudot 1998.gadā aprēķinātās darba algas AML kancelejā, plānu daļā, ambulancē un grāmatvedībā konstatēts, ka faktiski aizpildīto štata vienību skaits tajās ir aptuveni 50% no plānotā un pieļauts darba algas fonda pārtēriņš par Ls 7 189,58 uz citu AML struktūrvienību darba samaksas fonda rēķina.

Vēl konstatēti šādi pārkāpumi sakarā ar darba algas fonda un studentu stipendiju fonda izlietojumu, kā arī studentu transporta izdevumu kompensāciju izmaksām.

AML nav sakārtots jautājums par atalgojuma noteikšanu akadēmiskajam personālam un vispārējam augstskolas personālam. Revidentiem nav uzrādīti AML Senāta lēmumi par AML budžeta un tā līdzekļu izmantošanu struktūrvienību sadalījumā, mutiski paskaidrojot, ka šāda līdzekļu sadalījuma nav. Augstskolu likuma 77.pants paredz, ka finansu resursu struktūru nosaka Senāts un atsevišķu struktūrvienību finansu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst augstskolas budžetā, tādēļ minētajam sadalījumam AML vajadzēja būt.

Analizējot datus par AML personālam noteikto atalgojumu, revīzijā ir izvērtētas uzrādītās darba laika uzskaites tabeles, darbinieku personīgā konta kartiņas un uzrādītās rektora pavēles par atalgojuma izmantošanu. Darbinieku personīgā konta kartiņās ne visos gadījumos uzrādīti visi nepieciešamie dati (ieņemamais amats, rīkojumi par darbinieku prēmēšanu, materiālo pabalstu piešķiršanu un piemaksām). Revidentiem praktiski nebija iespējams izvērtēt visu AML atalgojuma sistēmu kopumā, bet no tiem algu aprēķināšanas un izmaksu dokumentiem, kādi revīzijā bija pieejami, konstatēts, ka atalgojuma noteikšanā AML nav vienotas sistēmas. Tā, Sociālo zinātņu fakultātē ar atsevišķiem rektora rīkojumiem noteiktas piemaksas darbinieku pamatalgām, kas vairākkārt (pat 3-4 reizes) pārsniedz amatalgas:

•dekānei I.Ostrovskai pie pamatalgas Ls 172,50 mēnesī no 1998.gada septembra līdz gada beigām noteiktas piemaksas Ls 480 mēnesī;

•lektora v.i. A.Kehrei pie pamatalgas Ls 104 1998.gada septembrī un oktobrī un Ls 140 novembrī noteiktas piemaksas Ls 517,60 mēnesī;

•līgumdarbiniecei - lektorei S.Omarovai 1998.gada oktobrī-decembrī pie pamatalgas Ls 128 mēnesī noteiktas piemaksas Ls 451,20 mēnesī;

•lektoram A.Dimantam 1998.gada decembrī pie pamatalgas Ls 54,48 noteikta piemaksa Ls 299,12 apmērā;

•lektora v.i. I.Rezepinai 1998.gada oktobrī-decembrī pie pamatalgas Ls 104 mēnesī bija noteikta piemaksa Ls 475,60 ik mēnesi;

•lektora v.i. J.Kapustinam 1998.gada decembrī pie pamatalgas Ls 104 noteikta piemaksa Ls 909,60; utt.

Nevienā citā AML fakultātē šādas piemaksas darbiniekiem pie pamatalgām nav konstatētas.

Saskaņā ar AML Ārzemju studentu nodaļas uzņemšanas noteikumiem lekcijas ārvalstu studentiem notiek angļu valodā, par ko mācībspēkiem noteiktas piemaksas. Tā kā 1996./97. mācību gadā AML no ārvalstu studentiem mācību maksu nesaņēma, tad Ls 42 923 šīm piemaksām izlietoti nepareizi (darba samaksai - Ls 32 510, sociālais nodoklis - Ls 10 413).

1998.gada februārī AML ir noslēgusi piecus līgumus ar latviešu valodas, anatomijas, histoloģijas un latīņu valodas pasniedzējiem par ārvalstu studenta Salima Mutifas individuālo apmācību. Izdevumi pēc šiem līgumiem ir kopsummā par Ls 670,14, bet to segšanai līdzekļi nav iemaksāti ne AML kasē, ne bankas norēķinu kontā.

Atbilstoši AML rektora J.Vētras 1998.gada 16., 17. un 19.novembra pavēlēm Nr.17/96, 07/99 un 07/103 par labu sabiedriskā darba organizēšanu un par AML prestiža veicināšanu no stipendiju fonda izmaksātas prēmijas Sociālo zinātņu fakultātes 29 pirmā kursa studentiem Ls 870 apmērā un fakultātes dekānei I.Ostrovskai - Ls 200. Kopsummā izmaksāti Ls 1070, kas vērtējams kā studentu stipendiju fondam paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietošana tāmē neparedzētiem mērķiem, bez apropriācijas.

1998.gadā studentu stipendiju izmaksu sarakstos nav norādīts, konkrēti kādiem studentiem kādas naudas summas aprēķinātas un izmaksātas, katrā sarakstā uzrādīta tikai visai mācību grupai aprēķinātā kopējā stipendiju summa, bez atsevišķu studentu uzvārdiem. Aprēķinātā kopējā summa izmaksāta vienam grupas pārstāvim. Šādi faktiskajos izdevumos 1998.gadā norakstīti Ls 107 625,56 kā studentiem izmaksātās stipendijas. Nav ievērotas ar Finansu ministrijas Valsts kases departamenta 1995.gada 2.novembra rīkojumu Nr.13 apstiprinātā Nolikuma par kases operācijām valsts budžeta iestādēs 15.punkta prasības par naudas izmaksām pēc izmaksu sarakstiem. Minētais pārkāpums novērsts revīzijas laikā, 1999.gadā uzsākot stipendiju izmaksu studentiem pēc prasībām atbilstošiem izmaksu sarakstiem.

Ls 3 148,03 izmaksāti, neievērojot Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas 1994.gada 23.janvārī apstiprinātās instrukcijas "Par kārtību, kādā vidējo, speciālo un arodizglītības mācību iestāžu audzēkņiem un augstskolu studentiem aprēķināmas un izmaksājamas kompensācijas par braucieniem sabiedriskajā transportā" prasības, nosakot kompensācijas par braucieniem pilnā apmērā paredzēto 50% vietā, bez studentu iesniegumu izskatīšanas un bez attiecīgiem aprēķiniem.

2. AML grāmatvedības uzskaite

AML grāmatvedības uzskaitē ne vienmēr ievērotas likuma "Par grāmatvedību" un citu normatīvo aktu prasības. Būtiskākie trūkumi ir šādi.

Kā minēts iepriekš, AML grāmatvedībā nav atspoguļoti visi saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis, pārskata dati neatbilst grāmatvedības uzskaitei. Revīzijās revidentiem uzrādīti grāmatvedības reģistri ar labojumiem, labotajos ierakstos nav redzams to sākotnējais saturs, labojumi nav atrunāti un nav apstiprināti ar parakstu. Nav saprotams, kad un kāpēc labojumi izdarīti. Viss minētais attiecas arī uz AML galvenajām grāmatām, kurās bez tam ieraksti izdarīti ar zīmuli. Ieraksti galvenajās grāmatās tika laboti revīzijas laikā, kad 1998.gada finansu pārskats Labklājības ministrijai jau bija nodots. Grāmatvedības uzskaite kārtota uz normatīvo aktu prasībām neatbilstoši noformētu dokumentu pamata (dažos nav minēti datumi, nav vajadzīgo parakstu, citi nav numurēti, tajos nav uzrādīts maksājuma mērķis utt.).

AML grāmatvedībā nav izstrādāta pienākumu sadale un grāmatvedības dokumenta apgrozības apraksts. Nav apstiprināts grāmatvedības kontu plāns. Viss minētais ne tikai apgrūtina grāmatvedības kārtošanu atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" 2.panta prasībām, lai būtu iespēja gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei, bet arī kontroli par AML finansiāli-saimniecisko darbību.

Bez tam:

• norēķinos ar avansieriem nav ievērota noteiktā avansu izsniegšanas kārtība, norēķini nav veikti savlaicīgi, jauni avansi izsniegti pirms norēķiniem par iepriekš saņemtajiem;

• bez attaisnojuma dokumentiem par iegādāto materiālo vērtību izlietošanu 1995. un 1996.gadā grāmatvedības reģistros norakstītas materiālās vērtības par Ls 12 184,05, kas minēts šajā lēmumā iepriekš un uz izdevumiem attiecinātas izmaksas bez dokumentiem par sniegtajiem pakalpojumiem Ls 5 925,64 apmērā un veiktajiem celtniecības darbiem par Ls 96 465;

• 1997.gadā nebija inventarizēti veikto darbu apjomi nepabeigtajos būvobjektos - AML poliklīnikā "Imanta" par Ls 1 150 049 Anniņmuižas bulvārī 26-a, Rīgā (Labklājības ministrijas 1995.gada 6.aprīļa rīkojumā Nr.84 par objekta nodošanu AML norādīta cita adrese - Anniņmuižas bulvārī 31, Rīgā) un galvenās ēkas piebūvē Dzirciema ielā 16, Rīgā.

3. Pārkāpumi AML kasē

Pārbaudot revīzijā AML kases dokumentus un veicot kases pēkšņo inventarizāciju, konstatēti dažādi kases operāciju pārkāpumi.

Netiek ievērots ar Finansu ministrijas Valsts kases departamenta 1995.gada 2.novembra rīkojumu Nr.13 apstiprinātais Nolikums par kases operācijām valsts budžeta iestādēs, kā rezultātā pieļauti būtiski finansu disciplīnas pārkāpumi. Pēkšņajā kases inventarizācijā 1999.gada 3.jūnijā konstatēts naudas līdzekļu pārpalikums kopsummā par Ls 7 055,96 un USD 10 941, kurš saskaņā ar minētā nolikuma 22.punktu ieskaitāms budžeta ieņēmumos. Nolikuma 25.punkts nosaka, ka aizliegts glabāt kasē skaidru naudu un citas vērtības, kas nepieder attiecīgajai iestādei.

Veicot naudas līdzekļu iekasēšanas pareizības pārbaudi, konstatēts, ka ar kvītīm, kas nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā, 1995.-1997.gadā AML iekasēti naudas līdzekļi kopsummā Ls 2 963,31, bet 1998.gadā - Ls 24 585,41. Šajos gadījumos nav ievērots Valsts ieņēmumu dienesta 1995.gada 4.augusta rīkojums Nr.148 "Par darījumu apliecinošo kvīšu reģistrācijas un piemērošanas kārtību", par ko informējams Valsts ieņēmumu dienests.

Neievērojot Ministru kabineta 1997.gada 6.maija izdotās instrukcijas Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus" 13.punkta prasības, 1998.gadā AML Pēcdiploma izglītības fakultātē iekasēta skaidra nauda Ls 27 747 kā maksa par pakalpojumiem, kas nav laikus iemaksāta AML kasē un līdz ar to arī norēķinu kontā. Minētās instrukcijas 14.punkts nosaka, ka iekasētā nauda šādā gadījumā bezstrīdus kārtībā ieskaitāma valsts pamatbudžetā.

Viss minētais norāda arī uz iespējamām kases operācijām AML struktūrvienībās ārpus iestādes kases.

AML Satversmes 6.5.punktā noteikts, ka Senāta noteikto finansu līdzekļu izmantošanu kontrolē AML Revīzijas komisija, bet uz revidentu pieprasījumiem netika uzrādīts neviens akts par AML Revīzijas komisijas veiktajām pārbaudēm. Tas, ka AML faktiski nav darbojusies revīzijas komisija, ir veicinājis pārkāpumus šajā augstskolā rīcībā ar mantu un finansu līdzekļiem.

Ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 1999.gada 12.augusta rīkojumu Nr.384 noteikta Latvijas Medicīnas akadēmijas pievienošana Latvijas Universitātei, kolēģija atzīst, ka Latvijas Medicīnas akadēmijai uzrēķini nav nosakāmi, bet atbilstoši Likuma par budžetu un finansu vadību 47.pantam jautājums par šajā revīzijā konstatētajiem finansu vadības noteikumu pārkāpumiem sankciju piemērošanai nododams izskatīšanai finansu ministram, nosūtot revīzijas aktus un departamenta kolēģijas lēmumu.

Atbilstoši Valsts kontroles revīzijas reglamenta 9.pantam par konstatētajiem tiesībpārkāpumiem iesniedzams paziņojums prokuratūrā, vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās atbildības, tai skaitā:

• par apzinātu grāmatvedības datu sagrozīšanu, sastādot un iesniedzot AML gada pārskatus;

• par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm (studentu mācību maksas neiekasēšana pilnā apjomā no Latvijas iedzīvotājiem, kas mācās AML un no ārvalstniekiem, kas 1996.-1998.gadā studējuši AML);

• par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, iznomājot telpas valsts nekustamajos īpašumos uzņēmējsabiedrībām SIA "Harrisa", SIA "Moora" un z/s "Anšpēteri" par nepamatoti pazeminātu maksu un neiekasējot līgumos noteikto maksu pilnā apjomā, atsaucoties uz ieguldījumiem remontos, kādi nav veikti;

• par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, nododot SIA "Moora" un z/s "Anšpēteri" lietošanā AML pamatlīdzekļus bez atlīdzības;

• par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, slēdzot pārvadājuma līgumus ar SIA "Va Bene", SIA "Ultra A", SIA "Seģene" un SIA "CBS" un pārskaitot valsts līdzekļus pēc šiem līgumiem par pakalpojumiem, kas nav veikti;

• par neapzinīgu amatpersonas pienākumu pildīšanu sakarā ar darījumu par datortehnikas iegādi no a/s Capital Technology Holding LLC , izmantojot SIA "Hanza līzings" pakalpojumus;

• par nevērīgu amatpersonas pienākumu pildīšanu sakarā ar zaudējumiem, kas Ls 163 347 apmērā nodarīti valstij, izveidojot AML Veselības aprūpes centru Basteja bulvārī 14, Rīgā un nenodrošinot pienācīgu šīs struktūrvienības darbību;

• par SIA "AML AAF" direktora M.Dūzes kā amatpersonas pretlikumīgo rīcību, kas saistīta ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Valsts kontrolei, kas ar likumu pilnvarota pieprasīt informāciju.

Departamenta kolēģija atzīst, ka Valsts kontroles padomei nododams izskatīšanai jautājums par pieprasījumu, lai saskaņā ar Latvijas DLK 38.pantu tiktu lauzts darba līgums ar AML ekonomikas un pārvaldes prorektori M.Gulmani un grāmatvedības nodaļas vadītāju - galveno grāmatvedi N.Savicku, kuras ir pārkāpušas darba likumdošanas aktus un nav saudzīgi izturējušās pret darba devēja mantu (naudas līdzekļiem).

Kolēģijas sēdē piedalījās un sniedza paskaidrojumus AML rektors J.Vētra, ekonomikas un pārvaldes prorektore M.Gulmane, klīniku prorektors J.Gardovskis, mācību prorektors J.Zaļkalns, Grāmatvedības nodaļas vadītāja - galvenā grāmatvede N.Savicka un Plānu daļas vadītāja G.Stangvila, kā arī piedalījās Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietniece - Budžeta un finansu departamenta direktore A.Groza, Latvijas Universitātes direktors A.Peičs un Plānu-finansu daļas vadītāja A.Tērauda.

Pamatojoties uz likuma "Par Valsts kontroli" 19.panta 2.punktu un Valsts kontroles revīzijas reglamenta 9., 59. un 64.pantu, Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija

nolēma:

1. Par pretrunām rīcībā ar valsts mantu, kādas radušās sakarā ar nekustamo īpašumu Rīgā, Pilsoņu ielā 13 un Vienības gatvē 45 nodošanu Latvijas Medicīnas akadēmijas valdījumā un bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" izveidošanu, paziņot Ministru kabinetam.

2. Par Likuma par budžetu un finansu vadību pārkāpumiem, kādi Latvijas Medicīnas akadēmijā pieļauti 1995.-1998.gadā un konstatēti revīzijā, paziņot finansu ministram likumā paredzēto sankciju piemērošanai.

3. Par Latvijas Medicīnas akadēmijas revīzijā konstatētajiem tiesībpārkāpumiem paziņot prokuratūrai vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās atbildības.

4. Iesniegt Valsts kontroles padomē izskatīšanai jautājumu par pieprasījumu lauzt darba līgumu ar Latvijas Medicīnas akadēmijas ekonomikas un pārvaldes prorektori M.Gulmani un Grāmatvedības nodaļas vadītāju - galveno grāmatvedi N.Savicku, pamatojoties uz Latvijas Darba likumu kodeksa 38.pantu.

5. Par naudas iekasēšanu Latvijas Medicīnas akadēmijā, nepiemērojot Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas darījumu apliecinošas kvītis, paziņot Valsts ieņēmumu dienestam.

6. Revīziju Latvijas Medicīnas akadēmijā slēgt.

7. Par revīzijas rezultātiem un par tās slēgšanu paziņot revidējamai iestādei, Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

Lēmumu var pārsūdzēt Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.

Departamenta direktors K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: B.Breidaks, M.Prāma