Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 28.nr.; 2008, 22.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 29.punktu šādā redakcijā:
“29. Valsts meža dienests nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.”
2. Svītrot 30.punktā vārdus “rajonu un pilsētu”.
3. Izteikt 31.punktu šādā redakcijā:
“31. Lai samazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, kā arī sekmīgi dzēstu meža ugunsgrēkus un samazinātu to sekas, veic šādus profilaktiskos pasākumus:
31.1. valsts un pašvaldību autoceļa vai dzelzceļa zemes nodalījuma joslas (turpmāk – nodalījuma josla) īpašnieks (valdītājs) vietās, kur nodalījuma josla robežojas ar mežu un augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 metriem, ierīko mineralizēto joslu (ne mazāk kā 1,5 metrus plata, līdz augsnes minerālslānim attīrīta vai apvērsta augsnes josla, kas kavē uguns izplatīšanos). Mineralizētās joslas atjauno katru gadu un meža ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī;
31.2. meža īpašnieks (valdītājs):
31.2.1. mineralizētās joslas ierīko tehnikai pieejamās kvartālu stigās (izņemot kvartālu stigas, kuras tiek izmantotas kā dabiskās brauktuves), kas šķērso par 50 hektāriem lielākas I, II vai III ugunsbīstamības klases mežaudžu kopas (1.1pielikums), vietās, kur augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 metriem. Mineralizētās joslas atjauno katru gadu un meža ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī;
31.2.2. atjaunojot skujkoku mežaudzes silā, mētrājā, lānā un viršu ārenī, kā arī ieaudzējot mežaudzes un plantāciju mežus, platības, kas lielākas par pieciem hektāriem, ar mineralizēto joslu palīdzību sadala daļās tā, lai neviena no tām nebūtu lielāka par pieciem hektāriem. Mineralizētās joslas atjauno katru gadu un ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī;
31.2.3. dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām, katru gadu līdz 1.maijam:
31.2.3.1. izlīdzina risas, kas ir dziļākas par 0,25 metriem;
31.2.3.2. novāc apaugumu un pielūžņojumu, kas var traucēt ugunsdzēsības transporta pārvietošanos;
31.2.4. katru gadu līdz 1.maijam sakārto ceļus un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un uztur tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu;
31.3. mežu šķērsojošo ceļu īpašnieks (valdītājs) katru gadu līdz 1.maijam izlīdzina risas, kas ir dziļākas par 0,25 metriem.”
4. Papildināt noteikumus ar 31.1punktu šādā redakcijā:
“31.1 Izņēmuma gadījumos, ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus un tehnisku apstākļu dēļ šo noteikumu 31.2.3.1. un 31.3.apakšpunktā minētās risas nav iespējams izlīdzināt, risas izlīdzina divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam.”
5. Izteikt 32.punktu šādā redakcijā:
“32. Ja meža īpašnieks (valdītājs) apsaimnieko meža platības, kas ir lielākas par 10000 hektāriem, viņš izstrādā un katru gadu līdz 1.aprīlim aktualizē meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu. Minēto plānu apstiprina Valsts meža dienests.”
6. Papildināt noteikumus ar 32.1 un 32.2punktu šādā redakcijā:
“32.1 Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānā iekļauj:
32.11. par uguns apsardzību atbildīgo personu sarakstu un tālruņu numurus;
32.12. ugunsdzēsības vajadzībām izmantojamās tehnikas un inventāra sarakstu;
32.13. plānā attēlotu meža īpašuma shēmu elektroniskā formātā. Shēmā atspoguļo šādus objektus:
32.13.1. meža kvartālu tīklu;
32.13.2. ceļus, kas šķērso mežus un purvus;
32.13.3. ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem;
32.13.4. ūdens ņemšanas vietas un ūdenskrātuves;
32.13.5. mineralizētās joslas;
32.13.6. atpūtas vietas;
32.13.7. sadalījumu pa ugunsbīstamības klasēm (1.1 pielikums).
32.2 Šo noteikumu 32.13.apakšpunktā minētā plāna izdruku papīra formātā mērogā 1:50000 meža īpašnieks iesniedz Valsts meža dienestā reizi trijos gados.”
7. Izteikt 34.2.apakšpunkta otro teikumu šādā redakcijā:
“Ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;”.
8. Aizstāt 34.5.apakšpunktā vārdu “nodarbības” ar vārdu “nodarbībās”.
9. Aizstāt 34.7.apakšpunktā vārdus “uz meža” ar vārdiem “uz tos šķērsojošiem”.
10. Aizstāt 34.8.apakšpunktā vārdus “torņu dežurantus” ar vārdiem “darba veicējus”.
11. Izteikt 35.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
“35.1. bojāt ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī ceļa un informācijas zīmes;”.
12. Izteikt 35.3. un 35.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
“35.3. dedzināt ciršanas atliekas vai kurināt ugunskuru:
35.3.1. tuvāk par diviem metriem no augošiem kokiem;
35.3.2. vietās, kur augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem, izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā;
35.4. laikposmā no 1.maija līdz 1.septembrim krautnēt (uzglabāt) kaudzēs mežaudžu ciršanas atliekas, kuru sastāvā ir 70 % un vairāk skuju koku, ja:
35.4.1. kaudze atrodas tuvāk par 50 metriem no 10–40 gadus vecām skuju koku mežaudzēm, kuru platība ir lielāka par hektāru;
35.4.2. 30 metru rādiusā ap kaudzi, kas atrodas tuvāk par 30 metriem no skuju koku mežaudzēm, kas vecākas par 40 gadiem, nav izcirsti un savākti pameža skuju koki, kuru augstums nepārsniedz sešus metrus;”.
13. Papildināt noteikumus ar 35.5.apakšpunktu šādā redakcijā:
“35.5. veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.”
14. Papildināt 4.nodaļu ar 35.1 un 35.2punktu šādā redakcijā:
“35.1 Ja starp šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minēto kaudzi un šo noteikumu 35.4.1.apakšpunktā minēto mežaudzi atrodas vismaz 10 metru plata ceļa trase (no kokiem brīva zeme no vienas meža sienas līdz otrai (pretējai) meža sienai, ieskaitot ceļa klātni, novadgrāvjus un citus infrastruktūras objektus, kas nepieciešami ceļa ekspluatācijai), šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minētās ciršanas atliekas var krautnēt (uzglabāt) kaudzēs.
35.2 Šīs nodaļas nosacījumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ciktāl to individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nenosaka citādi.”
15. Papildināt noteikumus ar 1.1pielikumu šādā redakcijā:
“1.1 pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.82
Nr. | Ugunsbīstamības klase | Mežaudzes vai izcirtuma apraksts | Krāsu kods un krāsu modelis ugunsbīstamības apzīmēšanai meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānā | ||
sarkans | zaļš | zils | |||
1. | I klase – ugunsbīstamība paaugstināta | Par 40 gadiem jaunākas skuju koku audzes visos meža augšanas apstākļu tipos un lauksaimniecības zemēs ieaudzētie skuju koku plantāciju meži. Lauksaimniecības zemēs ieaudzētie lapu koku plantāciju meži, kas jaunāki par 10 gadiem. Mežaudzes un izcirtumi silā un grīnī | 255 | 0 | 0 |
2. | II klase – ugunsbīstamība augsta | Mežaudzes un izcirtumi lānā, mētrājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī | 255 | 0 | 255 |
3. | III klase – ugunsbīstamība vidēja | Mežaudzes un izcirtumi damaksnī, šaurlapu ārenī, mētru ārenī, šaurlapu kūdrenī un mētru kūdrenī | 255 | 255 | 0 |
4. | IV klase – ugunsbīstamība zema | Mežaudzes un izcirtumi vērī, gāršā, slapjā mētrājā, slapjā damaksnī, slapjā vērī, slapjā gāršā, platlapju kūdrenī un platlapju ārenī | 0 | 255 | 0 |
5. | V klase – ugunsbīstamība ļoti zema | Mežaudzes un izcirtumi purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā | 0 | 255 | 255” |