Darbības ar dokumentu

I. Ievads

Kopš 1993.gada valsts pārvaldes politika ir attīstījusies kā atsevišķa politikas joma. Tā īstenota, balstoties uz dažādiem politikas plānošanas dokumentiem, likumiem un normatīvajiem aktiem, par to bijušas atbildīgas dažādas institūcijas. 2001.gadā pieņemtā Valsts pārvaldes reformas stratēģija 2001.–2006.gadam noteica vienotu reformu ietvaru iepriekšējā plānošanas periodā.

2006.gadā tika veikts pētījums par Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006.gadam ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību un sagatavots “Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006.gadam ietekmes uz valsts pārvaldes attīstību novērtējuma ziņojums”. Ievērojot pētījumā identificētos virzienus, tika nolemts izstrādāt valsts pārvaldes politikas attīstību 2008.–2013.gadam.

Ar Ministru prezidenta 2007.gada 15.maija rīkojumu Nr.246 “Par darba grupu pamatnostādņu projekta “Valsts pārvaldes attīstības politika 2007.–2013.gadam” izstrādei” Valsts kancelejas vadībā tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, lai izstrādātu valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnes.

Pamatnostādnēs ir ietverts ievērojams skaits ar valsts pārvaldi un tās darbības efektivitāti saistītu jautājumu – politikas plānošana un finanšu vadība, korupcijas novēršana, institucionālie jautājumi, pakalpojumu kvalitāte, kvalitātes vadība, administratīvā sloga samazināšana, e-pārvaldes attīstība, valsts un privātā partnerība, administratīvais process, cilvēkresursu attīstība, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un citi aktuāli jautājumi. Tādējādi pamatnostādnes izstrādātas, balstoties uz ieviesto reformu izvērtējumu un problēmu analīzi. Par pamatnostādņu īstenošanu ir atbildīgas gan augstākās tiešās valsts pārvaldes institūcijas, gan to padotības iestādes un pašvaldības. Vispārējo pamatnostādņu uzraudzību veic Valsts kanceleja.

II. Mērķis un apakšmērķi

Ievērojot iepriekšējās pamatnostādņu sadaļās minētajos tiesību aktos noteiktos pamatprincipus un attīstības pamatelementus, kā arī balstoties uz ieviesto reformu izvērtējumu un problēmu analīzi, noteikts pamatnostādņu mērķis un tā apakš­mērķi.

Pamatnostādņu ilgtermiņa mērķis ir tiesiska, efektīva un kvalitatīva valsts pārvalde, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām.

Attiecīgi šim mērķim ir pakārtoti vairāki politikas apakšmērķi:

1. Uz nākotni vērsta stratēģiska politikas plānošana, kas līdzsvarota ar tās īstenošanai pieejamiem resursiem.

2. Iedzīvotāju un saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām atbilstoši, pieejami un kvalitatīvi valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumi.

3. Valsts pārvaldes darbības atbilstība likumam un tiesībām, garantējot cilvēktiesības un efektīvi nodrošinot privātpersonu tiesību ievērošanu.

4. Profesionāli, kompetenti un motivēti valsts pārvaldes darbinieki.

5. Nodrošinātas aktīvas pilsoniskās līdzdalības iespējas, un tiek pieņemti izsvērti, lietderīgi un pamatoti lēmumi.

III. Problēmu formulējums un rīcības virzieni

Ievērojot to, ka valsts pārvaldes darbība aptver plašu jautājumu loku, situācijas raksturojums, problēmas un tiem pakārtotie rīcības virzieni iedalīti piecās galvenajās grupās:

1. Politikas plānošana un finanšu vadība

Nepilnīgi ieviesta politikas plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēma, ko ietekmē gan atsevišķu stratēģiskās vadības elementu pakāpeniskā ieviešana, gan nepietiekama valsts augstāko tiešās pārvaldes institūciju un likumdevējvaras sadarbība, gan finanšu vadības neelastīgums.

Rīcības virzieni:

1.1. Finanšu vadības un stratēģiskās plānošanas sistēmas uzlabošana

1.2. Politikas plānošanas sistēmas attīstība

1.3. Politikas plānošanas un likumdošanas procesu sasaiste

1.4. Valsts un pašvaldību savstarpējās sadarbības uzlabošana

1.5. Valsts pārvaldes attīstības pieredzes apmaiņas nodrošināšana

2. Pārvaldes kvalitāte: pakalpojumi un institucionālā sistēma

Kvalitatīvu valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kavē gan nepilnvērtīga valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbība, gan e-pārvaldes pa institūcijām sadrumstalotā attīstība, gan dažādi kavēkļi atsevišķu ar valsts pārvaldes funkcijām un iestāžu statusu saistītu jautājumu risināšanā.

Rīcības virzieni:

2.1. Valsts pārvaldes institūciju statusa un darbības pārskatīšana

2.2. Institūciju pakalpojumu kvalitātes uzlabošana

2.3. E-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstība un pieejamība

2.4. Kvalitātes vadības sistēmas attīstība

2.5. Administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvā sloga mazināšana

2.6. Valsts un privātā sektora sadarbības uzlabošana

3. Pārvaldes darbības tiesiskums

Iestāžu darbības nepilnības administratīvā procesa efektīvā nodrošināšanā, kā arī ļoti augsta administratīvo tiesu noslogotība. Situāciju būtiski ietekmē personāla mainība iestādēs un darbinieku, sabiedrības un dažādu sociālo grupu zināšanu trūkums tiesiskajos jautājumos, arī par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem administratīvajā procesā. Nozīmīgas ir arī tiesiskā regulējuma nepilnības iekšējās kontroles nodrošināšanā un korupcijas riska mazināšanā.

Rīcības virzieni:

3.1. Administratīvā procesa uzlabošana iestādēs

3.2. Efektīvāka administratīvo tiesu darbība

3.3. Iekšējās kontroles sistēmas korupcijas novēršanas jomā nodroši­nāšana un pilnveidošana valsts un pašvaldību institūcijās

3.4. Tiesībsarga lomas stiprināšana

4. Cilvēkresursu attīstība valsts pārvaldē

Vienotas pieejas izstrādi valsts pārvaldes cilvēkresursu politikai kavē sadrumstalota politikas plānošana un ieviešana. Valsts pārvaldē cilvēkresursu vadība ir decentralizēta iestāžu līmenī, un labās prakses pārņemšana notiek reti. Lai gan līdz ar vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanu 2007.gadā ir būtiski uzlabojies augstākās valsts pārvaldes darbinieku atalgojums, tuvinot to privātajam sektoram, tomēr vēl arvien pastāv atšķirības padotības iestāžu līmenī. Valsts pārvaldē nav izstrādātas vienotas ētikas vadlīnijas, atsevišķi ētikas kodeksi pastāv tikai iestāžu līmenī (90 %).

Rīcības virzieni:

4.1. Valsts pārvaldē nodarbināto cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana

4.2. Ētikas normu izstrāde un iedzīvināšana

4.3. Valsts pārvaldes darbinieku izglītības un apmācību sistēmas pilnveidošana

5. Sabiedrības līdzdalība un sadarbība valsts pārvaldē

Nav pietiekami nodrošināta sabiedrības iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā un tiesību aktu izstrādē, ko veicina arī valsts pārvaldē strādājošo nepietiekama sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotāju neiesaistīšanās nevalstisko organizāciju darbībā, kā arī nevalstisko organizāciju kapacitātes un specifisko zināšanu trūkums par valsts pārvaldes procesiem. Šos procesus ietekmē arī iedzīvotāju zemā uzticība valsts pārvaldes iestādēm, politiskajām partijām un likumdevējam – valsts varai kopumā.

Rīcības virzieni:

5.1. Sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā un tiesību aktu izstrādē, to īstenošanā un novērtēšanā

5.2. Sabiedrības tiesiskās apziņas un zināšanu pilnveidošana

55.3. Sabiedrības interešu prioritāte valsts amatpersonu darbībā

IV. Politikas rezultāti un to rādītāji

Tabulā atspoguļoti pamatnostādņu īstenošanas politikas rezultāti un to rādītāji atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajam mērķim un to pakšmērķiem, galvenajiem rīcību virzieniem.

Piezīmes.

^1. Likumprojektu un Ministru kabineta noteikumu projektu, kuriem izstrādātas anotācijas, īpatsvars, kas iesniegti Valsts sekretāru sanāksmē un kas izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem.

^2. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta apkopotā informācija par 2007.gadu.

^3. Dati aprēķināti, ņemot vērā Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta sniegtos statistiskos datus.

^4. Dati būs pieejami, līdzko tiks izveidots Publisko pakalpojumu elektroniskais katalogs.

^5. Dati par 2007.gada I pusgadu aprēķināti, balstoties uz datiem par Nodarbinātības rādītājiem valsts sektora iestādēs un uzņēmumos, kā arī uzņēmumos, kuros valsts ir kapitāla daļu turētāja

^6. Dati aprēķināti saskaņā ar “Transparency International”” publicēto informāciju organizācijas mājaslapā internetā par 2007.gadu (http://www.transparency.org/policy_research/ surveys_indices/cpi/2007).

V. Pamatnostādņu īstenošanas finansējuma avoti

Lai īstenotu Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs ietvertos pasākumus un uzdevumus, Valsts kanceleja un visas iesaistītās institūcijas plāno izmantot un piesaistīt šādus finanšu līdzekļus:

1. Pasākumi, kas saistīti ar dažādu normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, metodiku un instrukciju izstrādi, tiks īstenoti no valsts institūciju piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

2. Finansējums, kas Latvijai būs pieejams no Eiropas Savienības struktūrfondiem 2007.–2013.gada plānošanas periodā darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” 5.prioritātes “Administratīvās kapacitātes stiprināšana” 5.1.pasākuma “Labāka regulējuma politika” un 5.2.pasākuma “Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana” 5.2.1.aktivitātes “Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstība”, 5.3.pasākuma “Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana” ietvaros, – kopumā LVL 43 334 068 (tai skaitā LVL 6 328 022 nacionālais publiskais finansējums, LVL 36 833 957 Eiropas Savienības fondu finansējums, LVL 172 187 privātais finansējums). 5.prioritātes “Administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros tiks atbalstīti pasākumi publiskās pārvaldes institūciju administratīvās spējas stiprināšanai. Prioritāte vērsta uz:

2.1. valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot to efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei;

2.2. valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas veidošanā un ieviešanā.

Šīs aktivitātes ietver apmācības, kvalitātes vadības ieviešanu, administratīvā sloga mazināšanu, cilvēkresursu stiprināšanu u.c. Tomēr pašlaik nav iespējams noteikt līdzfinansējuma apjomu konkrēti pa gadiem un katram pasākumam, kas saistīts ar pamatnostādņu uzdevumu īstenošanu, jo Ministru kabinetā vēl nav apstiprināti attiecīgie Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ieviešanas nosacījumi, kā arī nav uzsākta programmu atlase, vērtēšana un apstiprināšana. Ņemot vērā, ka 2008.gada janvārī ir uzsākts Ministru kabinetu noteikumu projektu saskaņošanas process, pirmo Eiropas Savienības struktūrfondu projektu atlasi varētu uzsākt 2008.gada 2.–3.ceturksnī saskaņā ar darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā norādīto informāciju.

3. Atsevišķu pasākumu īstenošanai visā pamatnostādņu darbības laikā nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta – kopumā LVL 307 500.