Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 02.06.2017. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.326

Rīgā 2008.gada 13.maijā (prot. Nr.30 8.§)
Dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma funkcionālo zonējumu;

1.3. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai saglabātu dabiskās palieņu pļavas Lielupes krastos, īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un teritorijai raksturīgo ainavu.

3. (Svītrots ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 285)

4. Dabas lieguma platība ir 364 hektāri. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

(Grozīts ar MK 25.01.2011. noteikumiem Nr.79; MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 285)

5. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Speciālās informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

6.1. dabas lieguma zona;

6.2. neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

7. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa speciāli ierīkoto taku, kas norādīta šo noteikumu 1.pielikumā un paredzēta dabas lieguma apskatei.

8. Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju var izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

8.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju vai saskaņojot noteikumos minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests veic sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu vai izsniedz tehniskos noteikumus, Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama.

(MK 25.01.2011. noteikumu Nr.79 redakcijā)

9. Visā dabas lieguma teritorijā ir aizliegts:

9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

9.2. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot ugunskurus tādu ciršanas atlieku sadedzināšanai, kas rodas, izcērtot kokus, krūmus un atjaunojot pļavas);

9.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

9.4. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeni personiskām vajadzībām;

9.5. pārvietoties ar ūdens motocikliem, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

9.6. medīt putnus;

9.7. pieļaut lauksaimniecības zemes dabisko apmežošanos;

9.8. uzstādīt vēja ģeneratorus;

9.9. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas ierīkot publiski pieejamus tūrisma infrastruktūras objektus.

(Grozīts ar MK 25.01.2011. noteikumiem Nr.79; MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 285)

III. Dabas lieguma zona

10. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu dabiskās palieņu pļa­vas, kuras veido eitrofas augsto lakstaugu audzes un mēreni mitras pļavas, kā arī īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu – piemēram, griezes (Crex crex), ķikuta (Gallinago media), melnā zīriņa (Chlidonias niger), upes zīriņa (Sterna hirundo), purva tilbītes (Tringa glareola) – dzīvotnes, kā arī īpaši aizsargājamo augu – Baltijas dzegužpirkstītes (Dactylorhiza baltica) un plankumainās dzegužpirkstītes (Dactylorhiza maculata) – un Latvijā reto augu ar izplatības īpatnībām – meža tulpes (Tulipa sylvestris) un rūtainās fritilārijas (Fritilaria meleagris) – sugu dzīvotnes.

11. Dabas lieguma zonā aizliegts:

11.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot:

11.1.1. tūrisma infrastruktūras ierīkošanu, kas norādīta šo noteikumu 1.pielikumā;

11.1.2. plānotā ziemeļu šķērsojuma (Jelgavas ziemeļu–rietumu apvedceļa posms) pār Lielupi un dabas lieguma teritoriju būvniecību atbilstoši normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktajai kārtībai;

11.2. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

11.3. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadracikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas darbiem;

11.4. ierīkot nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

11.5. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdens­slēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma brau­cienus;

11.6. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu pļavas un lauces;

11.7. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

11.8. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

11.9. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot kontrolētu dedzināšanu kā apsaimniekošanas pasākumu pļavu biotopu atjaunošanai un uzturēšanai dabas lieguma teritorijā, kas ietilpst Jaunsvirlaukas pagastā, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes un par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgās institūcijas rakstiska atļauja;

11.10. (svītrots ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 285);

11.11. ieaudzēt mežu;

11.12. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

11.12.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

11.12.2. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

11.12.3. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot šo noteikumu 1.pielikumā norādītos;

11.12.4. vākt dabas materiālus kolekcijām;

11.12.5. ierīkot ūdenstransporta līdzekļu bāzes;

11.12.6. ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas ganības.

(Grozīts ar MK 25.01.2011. noteikumiem Nr. 79; MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 285)

12. Dabas lieguma teritorijā, kas ietilpst Jaunsvirlaukas pagastā, pieļau­jama esošo meliorācijas sistēmu darbības pārtraukšana pēc tam, kad sa­ņemta Dabas aizsardzības pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes un attiecīgās pašvaldības rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 25.01.2011. noteikumiem Nr.79)

IV. Sezonas liegums

13. Lai nodrošinātu netraucētu īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu, dabas lieguma zonā ir noteikts sezonas liegums.

14. Sezonas lieguma shēma ir noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

(Grozīts ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 285)

15. Sezonas liegums tiek noteikts katru gadu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.

16. Sezonas lieguma teritorijā ir spēkā visi dabas lieguma zonā noteiktie ierobežojumi.

17. Sezonas liegumā aizliegts uzturēties, izņemot gadījumus, ja tas ne­pieciešams lieguma uzraudzībai, apsaimniekošanas pasākumu un zinātnisko pētījumu veikšanai.

V. Neitrālā zona

18. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu raksturīgās ainavas saglabāšanu, teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu, kā arī dabas tūrisma un rekreācijas infrastruktūras attīstību.

(MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 285 redakcijā)

19. Neitrālajā zonā aizliegts:

19.1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu;

19.2. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus (piemēram, dabas taku, informācijas stendu, skatu platformu, informācijas centru, atpūtas vietu, sabiedriskās tualetes, zirgu barības novietni, auto stāvlaukumu, zirgu novietni plūdu un ziemas periodam).

(Grozīts ar MK 25.01.2011. noteikumiem Nr.79; MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 285)

20. Būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 13.maija noteikumiem Nr.326
Dabas lieguma "Lielupes palienes pļavas" funkcionālo zonu shēma

(Pielikums MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 285 redakcijā)

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1: 10000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 13.maija noteikumiem Nr.326
Dabas lieguma "Lielupes palienes pļavas" funkcionālo zonu sastāvs un robežu apraksts, kā arī sezonas lieguma robežu apraksts

(Pielikums svītrots ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 285)

3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 13.maija noteikumiem Nr.326
Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

02.JPG (9969 bytes)

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides ministrs R.Vējonis
02.06.2017