Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra noteikumus Nr. 1121 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei".
Rīgā 2008.gada 13.maijā (prot. Nr.30 9.§)
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu (turpmāk – sertifikāts).
2. Lai saņemtu sertifikātu, privātpersona iesniedz attiecīgajā Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu.
3. Sertifikātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti regulējošajos normatīvajos aktos (turpmāk – veterinārie normatīvie akti) (pielikums) noteiktajos gadījumos izsniedz un apstiprina dienesta pilnvarots veterinārais inspektors vai pilnvarots pārtikas inspektors – veterinārārsts, kuru dienests pilnvarojis izsniegt un apstiprināt sertifikātu (turpmāk – oficiālais veterinārārsts).
4. Oficiālais veterinārārsts pārzina:
4.1. veterināros normatīvos aktus;
4.2. kārtību, kādā aizpilda un izsniedz sertifikātu;
4.3. informāciju, kas nepieciešama sertifikāta apstiprināšanai;
4.4. pārbaudes un analīzes (to veidus un apjomu), kas veicamas pirms sertifikāta apstiprināšanas.
5. Oficiālais veterinārārsts neapstiprina:
5.1. informāciju, par kuras pareizību tas nav pārliecināts vai kuru nevar pārbaudīt;
5.2. neaizpildītas vai nepilnīgi aizpildītas sertifikāta veidlapas;
5.3. sertifikātu, ja attiecīgie dzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes produkti nav pārbaudīti;
5.4. sertifikātu, ja nav veikta attiecīgo dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālā kontrole.
6. Ja oficiālā veterinārārsta rīcībā ir citi atbilstoši sertifikāti vai apliecinājumi, tas sertifikātu apstiprina, pamatojoties uz minētajiem dokumentiem.
7. Oficiālais veterinārārsts apstiprina sertifikātu, ja:
7.1. nepieciešamo informāciju, kas minēta šo noteikumu 4., 5. un 6.punktā, viņam ir sniedzis cits oficiālais veterinārārsts vai persona, kurai saskaņā ar dienesta pilnvarojumu ir tiesības izsniegt dokumentus, kas nepieciešami sertifikāta aizpildīšanai un apstiprināšanai, vai ārvalsts kompetentās institūcijas oficiālais veterinārārsts;
7.2. nepieciešamo informāciju tas ir ieguvis, pamatojoties uz veterinārajos normatīvajos aktos minētām valsts uzraudzības programmām.
8. Dienests izstrādā vienotu sertifikāta izsniegšanas un sertifikāta kopiju glabāšanas kārtību, nodrošinot to izsekojamību.
9. Oficiālais veterinārārsts pilnībā apzinās katrā viņa parakstītajā sertifikātā ietvertās informācijas nozīmību.
10. Oficiālajam veterinārārstam nav tiešas komerciālas intereses par dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, par kuriem tiek izsniegts sertifikāts, vai par izcelsmes novietnēm un uzņēmumiem.
11. Sertifikātu aizpilda valsts valodā un vismaz vienā no galamērķa valsts oficiālajām valodām vai valodā, kas saskaņota ar galamērķa valsts kompetento amatpersonu.
13. Dienestā ir izveidota kontroles sistēma, lai nepieļautu viltotu vai maldinošu sertifikātu izgatavošanu, izsniegšanu un izmantošanu.
14. Ja tiek konstatēti viltoti vai maldinoši sertifikāti, dienests veic attiecīgu pārbaudi vai dienesta izmeklēšanu.
15. Ja dienesta izmeklēšanas vai pārbaudes laikā konstatē, ka:
15.1. oficiālais veterinārārsts, apstiprinot sertifikātu, ir apzināti norādījis nepatiesu informāciju (maldinājis), dienests saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem veic visus pasākumus, lai nepieļautu šādu nodarījumu atkārtošanos;
15.2. privātpersona ir apzināti sniegusi nepatiesu informāciju (maldinājusi) vai izdarījusi labojumus apstiprinātā sertifikātā, dienests saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem veic visus pasākumus, lai nepieļautu šādu nodarījumu atkārtošanos.
16. Dienests turpmāk var atteikt izsniegt sertifikātu privātpersonai, kura sniegusi nepatiesu informāciju (maldinājusi) vai izdarījusi labojumus apstiprinātā sertifikātā.
17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumus Nr.379 “Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro (veselības) sertifikātu” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 88.nr.).
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1996.gada 17.decembra Direktīvas 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu.
Zemkopības ministrs M.Roze
Nr. p.k. | Dzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes produkti | Normatīvie akti |
1. | Liellopi (govis) un cūkas | Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.301 “Veterinārās prasības govju un cūku apritei” |
2. | Liellopu sperma | 1) Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.529 “Veterinārās prasības buļļu spermas tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām valstīm”; 2) Ministru kabineta 2005.gada 13.septembra noteikumi Nr.706 “Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to bioprodukta un transplantējamo embriju sertifikācijas kārtība” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.706) |
3. | Liellopu olšūnas un embriji | 1) Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.491 “Veterinārās prasības govju, cūku, aitu, kazu un zirgu embriju un olšūnu un ērzeļu, āžu un teķu spermas tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām valstīm” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.491); 2) Ministru kabineta noteikumi Nr.706 |
4. | Zirgu dzimtas dzīvnieki | 1) Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumi Nr.145 “Noteikumi par veterinārajām prasībām zirgu apritei un importam no trešajām valstīm”; 2) Ministru kabineta noteikumi Nr.491; 3) Ministru kabineta noteikumi Nr.706 |
5. | Kuiļu sperma | 1) Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumi Nr.235 “Veterinārās prasības cūku sugas dzīvnieku spermas tirdzniecībai”; 2) Ministru kabineta noteikumi Nr.706 |
6. | Diennakti veci cāļi un inkubējamās olas | Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.302 “Mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtība” |
7. | Akvakultūras dzīvnieki un produkti | Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumi Nr.141 “Veterinārās prasības zivju un molusku iegūšanai, akvakultūras dzīvnieku un akvakultūras produktu pārvadāšanai un piedāvājumam tirgū” |
8. | Aitas un kazas | Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.206 “Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei” |
9. | Citi dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji | 1) Ministru kabineta noteikumi Nr.491; 2) Ministru kabineta noteikumi Nr.706 |
10. | Visas dzīvnieku grupas | 1) Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”; 2) Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.436 “Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli”; 3) Eiropas Padomes 2004.gada 22.decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr.1255/97 |
11. | Svaiga gaļa, mehāniski atdalīta gaļa, malta gaļa, gaļas izstrādājumi un gaļas produkti | Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 853/2004) |
12. | Olu produkti | Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 853/2004 |
13. | Divvāku gliemenes | Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 853/2004 |
14. | Zvejas produkti | Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 853/2004 |
15. | Piens un piena produkti | Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 853/2004 |
16. | Dzīvi gliemeži | Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 853/2004 |
17. | Citi dzīvnieku izcelsmes produkti | 1) Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.207 “Noteikumi par veterinārajām prasībām tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem”; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 853/2004 |
 |
 |
 |
 |