Darbības ar dokumentu

Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2006., 103.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2.1. inertie atkritumi – atkritumi, ar kuriem nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, tie nešķīst, nedeg vai ar tiem nenotiek cita veida fizikālas vai ķīmiskas reakcijas, tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, kā arī nerada draudus cilvēka dzīvībai, veselībai un videi. Atkritumu izskalošanās ir nebūtiska, atkritumos esošo piesārņojošo vielu saturs un infiltrāta ekotoksiskums ir nebūtisks un neapdraud virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;”.

2. Izteikt 2.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2.3. šķidrie atkritumi – atkritumi, kas apglabāšanas apstākļos ir šķidrā agregātstāvoklī, tajā skaitā notekūdeņi, izņemot dūņas;”.

3. Papildināt noteikumus ar 2.12.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2.12. mājsaimniecības atkritumi – mājturības atkritumi vai jebkuri citi atkritumi, kas pēc to īpašībām vai sastāva ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem.”

4. Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Noteikumi attiecas uz poligoniem un izgāztuvēm, ieskaitot bīstamo atkritumu poligonus, atkritumu rašanās vietas, kurās atkritumu radītājs tos apglabā, kā arī speciāli aprīkotas vietas atkritumu uzglabāšanai, kur atkritumi tiek glabāti ilgāk par gadu, izņemot:

3.1. atkritumu izkraušanas vietas, kur tos sagatavo pārvadājumiem reģenerācijai, pārstrādei, apstrādei vai apglabāšanai citur;

3.2. vietas, kur atkritumi tiek uzglabāti pirms to apglabāšanas, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par gadu, un vietas, kur atkritumi tiek glabāti pirms to apstrādes vai pārstrādes, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par trim gadiem;

3.3. notekūdeņu dūņu, gultnes padziļināšanas dūņu un līdzīgu materiālu iestrādi augsnē mēslošanai vai labiekārtošanai;

3.4. inerto atkritumu izmantošanu teritoriju labiekārtošanā, ja šie atkritumi ir piemēroti attiecīgajam nolūkam vai arī būvdarbiem poligonos;

3.5. dūņu izvietošanu gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm, no kurām tās ir izņemtas, padziļinot gultni, vai arī izvietošanu virszemes ūdeņos, ieskaitot gultni un tās pamatni, ja dūņas nav bīstamas (atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus);

3.6. derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes, ieguves, apstrādes un glabāšanas gaitā, kā arī karjeru darbības laikā radušās nepiesārņotas augsnes vai inerto atkritumu apglabāšanu, ja atkritumi nav bīstami (atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus).”

5. Izteikt 4.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“4.2. sadzīves (nebīstamo) atkritumu poligoni (turpmāk – sadzīves atkritumu poligoni);”.

6. Papildināt noteikumus ar 7.9.apakšpunktu šādā redakcijā:

“7.9. informācija par poligona projekta atbilstību valsts un attiecīgajam reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam.”

7. Svītrot 15.punktā vārdus “ārējo un iekšējo”.

8. Izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Poligona infrastruktūra ietver:

16.1. pievedceļu;

16.2. elektroapgādes līniju (kabeli);

16.3. elektronisko sakaru tīkla līniju;

16.4. ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi (ūdensvads un (vai) mākslīgā ūdenskrātuve);

16.5. atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonu;

16.6. iekšējos ceļus un laukumus;

16.7. atkritumu apglabāšanas zonu;

16.8. saimniecisko zonu, ieskaitot normatīvo aktu prasībām atbilstošas sadzīves telpas nodarbinātajiem.”

9. Svītrot 17.punktu.

10. Papildināt 4.nodaļu ar 32.¹, 32.² un 32.³ punktu šādā redakcijā:

“32.¹ Lai saņemtu A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, operators pārvaldei sniedz informāciju par poligona vai izgāztuves darbinieku tehnisko kompetenci un šo informāciju pamatojošus dokumentus.

32.² Pirms poligona darbības uzsākšanas Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) veic poligona pārbaudi, lai novērtētu tā atbilstību izsniegtajai A vai B kategorijas atļaujai piesārņojošas darbības veikšanai.

32.³ Izsniedzot A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B katego­rijas piesārņojošo darbību veikšanai, pārvalde ņem vērā šo noteikumu 5. un 6.punktā noteiktās prasības.”

11. Papildināt noteikumus ar 34.8.apakš­punktu šādā redakcijā:

“34.8. atkritumus, kuri satur neidentificētas ķīmiskas vielas, kas radušās pētniecības, mācību vai tehniskajā darbā, kuru ietekme uz cilvēku un vidi nav zināma (vielu un produktu atlikumi no laboratorijām), atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus.”

12. Izteikt 39.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Atkritumu paraugu ņemšanu ķīmiskās analīzes atkritumu apraksta sagatavošanai un atbilstības pārbaudi veic laboratorijas, kuras ir akreditētas valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 : 2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk – laboratorija), vai laboratorijas un institūcijas, kam attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir izsniegušas apliecinājumu vai apstiprinājumu atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām normām, kurš apliecina, ka attiecīgie pētījumi ir veikti un tiek uzraudzīti atbilstoši labas laboratorijas prakses prasībām.”

13. Izteikt 42.punktu šādā redakcijā:

“42. Ja konstatē, ka piegādātie atkritumi nav apglabājami poligonā vai izgāztuvē, tos nodod atpakaļ piegādātājam. Operators par atkritumu neatbilstību atkritumu aprakstam rakstiski informē attiecīgo pārvaldi. Par neatbilstīgiem atkritumu pārrobežu pārvadājumiem operators informē Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atkritumus ieved pārstrādei, kā arī par atkritumu eksporta un tranzīta kārtību.”

14. Izteikt noteikumu 45.punktu šādā redakcijā:

“45. Poligona vai izgāztuves operators nodrošina nodarbinātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba drošību, kā arī apmācību par atkritumu apsaimniekošanas tehniskajiem jautājumiem.”

15. Papildināt 46.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Operators atkritumu piegādātājam izsniedz rakstisku izziņu par katru atkritumu kravu, kura ir pieņemta apglabāšanai poligonā.”

16. Izteikt 47.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

“47.5. apglabāto atkritumu tilpuma mērījumi atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam;”.

17. Papildināt 49.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Attiecīgo paraugu ņemšanu un ķīmiskās analīzes veic laboratorijas, kuras ir akreditētas valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 : 2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai laboratorijas un institūcijas, kam attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir izdevušas apliecinājumu vai apstiprinājumu atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām normām, kas apliecina, ka attiecīgie pētījumi ir veikti un tiek uzraudzīti atbilstoši labas laboratorijas prakses prasībām.”

18. Papildināt 4.1.apakšnodaļu ar 53.¹ un 53.² punktu šādā redakcijā:

“53.¹ Operators nodrošina, lai katrā kontroles urbumā, kas ierīkots, lai mērītu infiltrāta noplūdi no poligona, tiktu veikti infiltrāta tilpuma un sastāva mērījumi (4.pielikums), kā arī katrā atkritumu apglabāšanas nodalījumā ierīko poligona gāzes monitoringa sistēmu.

53.² Poligona vai izgāztuves infiltrāta tilpuma aprēķiniem izmanto ūdens bilances metodi. Ūdens bilances aprēķināšanai izmanto datus no poligonam vai izgāztuvei tuvāk esošās meteoroloģisko novērojumu stacijas saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.”

19. Aizstāt 54.1.apakšpunktā vārdu “sadzīves” ar vārdu “māj­saimniecības”.

20. Papildināt noteikumus ar 54.3.apakš­punktu šādā redakcijā:

“54.3. jebkuras citas izcelsmes sadzīves atkritumus, kas atbilst šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.”

21. Izteikt 65.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“65.2. pārbauda piegādāto bīstamo atkritumu atbilstību bīstamo atkritumu pārvadājumu reģistrācijas kartei-pavadzīmei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo atkritumu uzskaiti, identifi­kāciju, marķēšanu un pārvadājumiem (arī pārrobežu pārvadājumiem);”.

22. Izteikt 80.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“80. Veicot poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivāciju, ievēro šādus nosacījumus:”.

23. Papildināt noteikumus ar 80.¹ punktu šādā redakcijā:

“80.¹ Izgāztuvi, poligonu vai tā daļu uzskata par rekultivētu pēc tam, kad pārvalde ir veikusi pēdējās pārbaudes slēgtajā izgāztuvē, poligonā vai tā daļā pēc rekultivācijas un izvērtējusi operatora sniegtos ziņojumus, kā arī ir stājies spēkā pārvaldes lēmums par izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivāciju.”

24. Izteikt 82.punktu šādā redakcijā:

“82. Pārvalde nosaka monitoringa un kontroles pasākumu veikšanas ilgumu, kas nav mazāks par 20 gadiem izgāztuvei un 30 gadiem poligonam vai tā daļai, ņemot vērā rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas iespējamo ietekmi uz vidi. Monitoringu pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivācijas veic atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.”

25. Papildināt 6.nodaļu ar 82.¹ un 82.² punktu šādā redakcijā:

“82.¹ Pēc izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivācijas operators nodrošina rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas apsaimniekošanu, kontroli un monitoringu atbilstoši šo noteikumu 81. un 82.punktam, kā arī nodrošina poligona gāzu un infiltrāta analīžu veikšanu un pazemes ūdeņu stāvokļa mērījumus rekultivētās izgāztuves, poligona vai tā daļas tuvumā, izmantojot sertificētu laboratoriju pakalpojumus.

82.² Operators ziņo pārvaldei par kontrolē un monitoringā konstatēto negatīvo ietekmi uz vidi. Pamatojoties uz saņemto informāciju, pārvalde pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem un to veikšanas termiņiem, lai novērstu konstatēto negatīvo ietekmi uz vidi.”

26. Izteikt 84.punktu šādā redakcijā:

“84. Izgāztuvju operatori līdz 2009.gada 16.jūlijam iesniedz pārvaldē izgāztuves darbības uzlabošanas plānu, kurā iekļauj informāciju par šo noteikumu 4.nodaļā noteikto prasību izpildi izgāztuvē, pasākumus vides stāvokļa uzlabošanai un paredzamo izgāztuves slēgšanas termiņu, ja šāds plāns nav iesniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Plānā nenorāda informāciju par apsvērumiem attiecībā uz izgāztuves atrašanās vietas izvēli.”

27. Papildināt noteikumus ar 91.punktu šādā redakcijā:

“91. Sadzīves atkritumu izgāztuvēs nodrošina atbilstību šo noteikumu prasībām līdz 2009.gada 16.jūlijam. Slēgto sadzīves atkritumu izgāztuvju rekultivāciju veic atbilstoši reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem.”

28. Izteikt 3.pielikumu šādā redakcijā:

“3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

29. Izteikt 4.pielikumu šādā redakcijā:

“4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

Vides stāvokļa monitoringa parametri poligonā vai izgāztuvē un poligona vai izgāztuves apkārtnē

Piezīmes.

1. Krātuves aizpildīto tilpumu nosaka, veicot topogrāfisko uzmērīšanu. Apglabāto atkritumu slāņa augstumu un blīvumu aprēķina, ņemot vērā krātuves pamatnes atzīmes un ievesto atkritumu svaru.

2. Nepilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

2.1. pH (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

2.2. elektrovadītspēja (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

2.3. ķīmiskais skābekļa patēriņš;

2.4. kopējais slāpekļa daudzums;

2.5. kopējais fosfora daudzums;

2.6. hlorīdi (Cl^-).

3. Pilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

3.1. visi nepilnās ķīmiskās analīzes parametri;

3.2. sausnes saturs;

3.3. bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās;

3.4. oksidējamība (permanganāta metode);

3.5. nitrāti (NO₃^-);

3.6. nitrīti (NO₂^-);

3.7. amonijs (NH₄⁺);

3.8. sulfāti (SO₄^2-);

3.9. fenolu indekss;

3.10. naftas produkti;

3.11. bors;

3.12. metāli – cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un kobalts (Co).

4. Virszemes ūdens objektu caurplūdes mērījumus veic, izmantojot stacionāros posteņus šādu mērījumu veikšanai vai mobilo aprīkojumu caurplūdes noteikšanai.

5. Paraugus pazemes ūdeņu ķīmiskajām analīzēm ņem tikai pēc pH un elektrovadītspējas stabilizācijas.

6. Gāzu sastāva kontrolei izmanto stacionārās vai mobilās iekārtas. Nosakāmie parametri:

6.1. metāns (CH₄);

6.2. slāpeklis (N₂);

6.3. ogļskābā gāze (CO₂);

6.4. skābeklis (O₂);

6.5. sērūdeņradis (H₂S);

6.6. ūdeņradis (H₂);

6.7. atmosfēras spiediens.

7. Gāzes daudzumu nosaka, izmantojot stacionāras iekārtas vai veicot gāzes atsūknēšanu (poligoniem), vai aprēķina (izgāztuvēm), izmantojot specializētās programmas atkritumu gāzes daudzuma aprēķinam.

8. Iztvaikošanas lielumus aprēķina teorētiski kā mēneša vidējo rādītāju. Ja šādi iztvaikošanas aprēķinu dati nav pietiekami, lai izmantotu ūdens bilances metodi, veic papildus iztvaikošanas un infiltrācijas novērojumus.”