Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumus Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu".
Rīgā 2008.gada 21.aprīlī (prot. Nr.25 21.§)
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību;
1.2. nosacījumus sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
1.3. kritērijus aprūpes līmeņa noteikšanai un klientu izvērtēšanai;
1.4. klienta aprūpes līmenim atbilstoša valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma finansēšanas kārtību;
1.5. valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un kvalifikāciju.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
2. Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību persona vai viņas likumiskais pārstāvis pieprasa pašvaldībā, kuras teritorijā reģistrēta personas dzīvesvieta, vai vēršoties tieši pie pakalpojuma sniedzēja šo noteikumu 7.punktā minētajos gadījumos.
3. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk - sociālais dienests) un iesniedz:
3.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;
3.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, ja tiek pieprasīta sociālā palīdzība vai sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta;
3.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli. Izziņā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
3.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (1. pielikums), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem vai bērns ar garīgās attīstības traucējumiem;
3.5. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691);
3.6. citus dokumentus atbilstoši attiecīgā sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības veidam.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr. 360; MK 21.06.2010. noteikumiem Nr. 556; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
4. Lai saņemtu vienreizēju pabalstu krīzes situācijā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta otrajai daļai, persona iesniedz šo noteikumu 3.1. un 3.6.apakšpunktā minētos dokumentus.
(Grozīts ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
5. Sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas veic šādas darbības:
5.1. ja persona pieprasījusi sociālo palīdzību:
5.1.1. novērtē ģimenes (laulāto, personu, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī) vai atsevišķi dzīvojošas personas ienākumus un materiālo stāvokli;
5.1.2. apmeklē personu tās dzīvesvietā un sastāda dzīvesvietas apsekošanas aktu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;
5.2. izvērtē personas vajadzības un nosaka aprūpes līmeni, ja persona ir pieprasījusi sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
5.3. ja persona pieprasījusi šo noteikumu 5.2.apakšpunktā neminētu pašvaldības nodrošinātu sociālo pakalpojumu, aizpilda brīva parauga karti, kurā novērtē attiecīgās personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem, un norāda datus par personu un tās ģimeni, dzīves apstākļiem, personas resursu un pašaprūpes novērtējumu, kā arī nepieciešamo sociālā pakalpojuma veidu un pakalpojuma saņemšanas ilgumu;
5.4. izvērtē:
5.4.1. pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību;
5.4.2. personas vai viņas ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt par to vienošanos;
5.4.3. nepieciešamību sastādīt rehabilitācijas plānu;
5.5. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības piešķiršanu vai par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja nodrošināt sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību ir pašvaldības pienākums, vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības, un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu;
5.5.1 kopā ar lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nosūta vai izsniedz personai šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētās kartes kopiju;
5.6. var atkārtoti nevērtēt ienākumus un materiālo stāvokli, ja persona sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību pieprasa laikposmā, uz kuru tai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr. 360; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
6. Ja persona pieprasa valsts finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu, tai skaitā šo noteikumu 3.pielikumā minētajā iestādē, sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību. Sociālais dienests mēneša laikā iesniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (turpmāk – aģentūra) šo noteikumu 3.1., 3.3., 3.4. apakšpunktā minētos dokumentus.
(MK 13.10.2009. noteikumu Nr. 1165 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
7. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus naktspatversmē, patversmē, dienas centrā, krīzes centrā un sociālā darba pakalpojumu kopienā, kā arī redzes un dzirdes invalīdiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši attiecīgās institūcijas dibinātāja noteiktajai kārtībai.
(Grozīts ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
8. Redzes un dzirdes invalīdiem par valsts budžeta līdzekļiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nosacījumiem un kārtību, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku.
(MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1165 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
9. (Svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; grozījums attiecībā uz punkta svītrošanu stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
10. (Svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; grozījums attiecībā uz punkta svītrošanu stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
11. (Svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; grozījums attiecībā uz punkta svītrošanu stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
12. Pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu (izņemot gadījumu, ja personai nav reģistrētās dzīvesvietas), bet, ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, norāda atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.
13. Bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nodrošina, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, bet bērnam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem - šo noteikumu 3. un 6.punktā noteiktajā kārtībā.
14. Pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pēc vecāku lūguma bērnam nodrošina, pamatojoties uz šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem un ņemot vērā šo noteikumu 5.4.apakšpunktā noteikto kārtību.
15. Ārkārtas gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa, bērnu var nekavējoties ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:
15.1. bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu;
15.2. policijas aktu par veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos pamestu bērnu.
16. Ja šo noteikumu 15.punktā minētajā gadījumā bērnu sociālās aprūpes centrā ievietota bērna dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, sociālās aprūpes centra direktors vienas darbdienas laikā par to informē pašvaldību, no kuras teritorijas bērns ievietots centrā, un aģentūra pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu līdz trim mēnešiem.
(Grozīts ar MK 20.11.2008. noteikumiem Nr.952; MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1015)
17. Ja šo noteikumu 16.punktā minētajā gadījumā sociālā pakalpojuma nodrošināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ir valsts pienākums, pašvaldība triju mēnešu laikā iesniedz aģentūrā šo noteikumu 3.punktā minētos dokumentus pakalpojuma piešķiršanai par valsts budžeta līdzekļiem.
(Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1015)
19. Aģentūra:
19.1. 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības iesniegto dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
19.1.1. par sociālā pakalpojuma piešķiršanu;
19.1.2. par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai personas dzīvesvietai tuvākajā ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā vai personas iesniegumā norādītajā institūcijā;
19.1.3. par atteikumu sniegt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomu regulējošos normatīvajos aktos minētās prasības;
19.2. ja nepieciešams, piecu darbdienu laikā pēc pašvaldības iesniegto dokumentu saņemšanas pieprasa sociālajam dienestam iesniegt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju un par to informē iesniedzēju;
19.3. šo noteikumu 19.1.2.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai personai sociālais pakalpojums ir nepieciešams, tai skaitā pieprasa no jauna šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos dokumentus, ja tie ir vecāki par 12 mēnešiem, un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības;
19.4. 10 darbdienu laikā pēc iesniegto dokumentu saņemšanas, pamatojoties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja un personas iesniegumu, pieņem lēmumu par pusceļa mājas pakalpojuma piešķiršanu uz 12 mēnešiem vai par atteikumu to piešķirt, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības vai persona ir atzīta par neatbilstošu pusceļa mājas pakalpojuma saņemšanai;
19.5. 10 darbdienu laikā pēc sociālā dienesta lēmuma saņemšanas par personas uzņemšanu grupu mājā (dzīvoklī) pieņem lēmumu izbeigt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu un sagatavo apliecinājumu, ka persona 12 mēnešu laikā no grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma uzsākšanas dienas var atgriezties valsts finansētajā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja nespēs pielāgoties dzīvei grupu mājā (dzīvoklī);
19.6. pieņem lēmumu izbeigt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu;
19.7. pieņem lēmumu apturēt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, ja persona atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā divus mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu paziņots policijai;
19.8. pieņem lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas atjaunošanu ar dienu, kad persona ir atgriezusies pie pakalpojuma sniedzēja, ja pakalpojuma sniegšana personai tika apturēta šo noteikumu 19.7.apakšpunktā minētajā gadījumā;
19.9. piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 19.1., 19.3., 19.4., 19.5., 19.6., 19.7. un 19.8.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta lēmumu personai, kā arī informē attiecīgo sociālo dienestu un pakalpojuma sniedzēju par pieņemto lēmumu.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr. 1015 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
20. Ja bērnam invalīdam ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurš uzturējies ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā, pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas nav iespējams nodrošināt sociālo pakalpojumu viņam nepieciešamajā apjomā dzīvesvietā, aģentūra pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu attiecīgajai personai institūcijā, kas paredzēta pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Minēto lēmumu pieņem, pamatojoties uz:
20.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja iesniegumu, kuram pievienots bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā dzīvojošās pilngadīgās personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vai tās likumiskā pārstāvja iesniegums un šo noteikumu 3.3., 3.4. apakšpunktā minētie dokumenti;
20.2. sociālā dienesta un ģimenes rakstisku apliecinājumu, ka nav iespējams nodrošināt aprūpi personai nepieciešamajā apjomā.
(Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr. 1165; MK 21.06.2010. noteikumiem Nr. 556; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
21. Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojoša persona ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vēlas mainīt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pret sociālās aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā, persona vēršas pie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja ar iesniegumu par atbalsta sniegšanu sociālo pakalpojumu veida maiņai. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs sadarbībā ar pašvaldību, kura ir lēmusi piešķirt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, vai pašvaldību, kurā klients turpmāk vēlas dzīvot, noskaidro pašvaldības iespējas nodrošināt klientam piemērotus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
22. Ja klientam ir iespēja nomainīt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pret sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs nosūta attiecīgās pašvaldības sociālajam dienestam šādus dokumentus:
22.1. klienta iesniegumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā nomaiņu pret sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā un šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto dokumentu;
22.2. sociālās rehabilitācijas kursa laikā dzīvei ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas veiktu personas prasmju un spēju novērtējumu dinamikā;
22.3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atzinumu, ka persona ir piemērota dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī), ja personai ir nepieciešams grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;
22.4. citu informāciju, kas ir būtiska, lai pieņemtu lēmumu par sociālo pakalpojumu dzīvesvietā.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
23. Sociālais dienests 30 dienu laikā no šo noteikumu 22. punktā minēto dokumentu saņemšanas:
23.1. izvērtē šo noteikumu 22. punktā minētos dokumentus;
23.2. ja nav sniegts šo noteikumu 24. punktā minētais vienotais atzinums, sniedz atzinumu par personas piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī);
23.3. šo noteikumu 5.5. apakšpunktā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par piemērotākā sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu;
23.4. informē par pieņemto lēmumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
24. Lai izvērtētu personas piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī), ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs var izveidot personas prasmju un spēju izvērtēšanas komisiju. Komisijā iekļauj pašvaldības sociālā dienesta un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzēja pārstāvjus, kā arī citus speciālistus. Komisija sniedz vienotu atzinumu par personas piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī).
25. Ja atzinums par klienta piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī) tiek sniegts šo noteikumu 24.punktā noteiktajā kārtībā, atsevišķi institūcijas un sociālā dienesta atzinumi par klienta piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī) nav nepieciešami.
(Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr. 1165; MK 21.06.2010. noteikumiem Nr. 556; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
25.1 Ja šo noteikumu 21. punktā minētajai personai tiek piešķirts grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, sociālais dienests sadarbībā ar grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu sniedzēju iesniedz Labklājības ministrijā iesniegumu par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētos dokumentus, lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanu (kopiju) un citus dokumentus, kas ir sociālā dienesta rīcībā un ir būtiski lēmuma pieņemšanai par valsts līdzfinansējumu.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumus Nr.946 "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 190.nr.).
27. Ja Sociālo pakalpojumu pārvalde ir pieņēmusi lēmumu par personas ievietošanu valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā uz četriem mēnešiem, lēmums par personas ievietošanu institūcijā uzskatāms par lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu.
(MK 20.11.2008. noteikumu Nr.952 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165)
28. Ja persona, kura atrodas valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vēlas saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu citā valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, persona vai tās likumiskais pārstāvis ar iesniegumu ne biežāk kā reizi 12 mēnešos vēršas pie tās valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja, kurā persona saņem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
(MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1165 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2010. noteikumiem Nr.556; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1015)
28.1 Valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs personas iesniegumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu un šo noteikumu 3.3., 3.4. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas nosūta aģentūrai, izņemot šo noteikumu 28.2 punktā minētos gadījumus.
(MK 21.06.2010. noteikumu Nr. 556 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
28.2 Ja persona, kura saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu valsts sociālās aprūpes centrā, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju, par personas pārvietošanu pie cita pakalpojumu sniedzēja lēmumu pieņem:
28.2 1. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona saņem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ja persona vēlas saņemt pakalpojumu citā šā centra filiālē;
28.2 2. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojoties ar tā valsts sociālās aprūpes centra vadītāju, kurā persona saņem pakalpojumu, pēc personas iesnieguma un šo noteikumu 3.3., 3.4. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas.
(MK 21.06.2010. noteikumu Nr. 556 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
28.3 Šo noteikumu 28.2 punktā minētajos gadījumos valsts sociālās aprūpes centra vadītājs pirms lēmuma par pakalpojuma sniedzēja maiņu pieņemšanas elektroniski noskaidro aģentūrā, vai nepastāv šo noteikumu 28.4 punktā minētie apstākļi, un piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta attiecīgo informāciju aģentūrai.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1015 redakcijā)
28.4 Ja šo noteikumu 28.2 punktā minētajos gadījumos vietu trūkuma vai citu svarīgu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt pakalpojuma sniedzēja maiņu, valsts sociālās aprūpes centra vadītājs personas iesniegumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu un šo noteikumu 3.3., 3.4. apakšpunktā minētos dokumentus nosūta aģentūrai.
(MK 21.06.2010. noteikumu Nr. 556 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
29. Aģentūra 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28.1 vai 28.4 punktā minēto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas:
29.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
29.1.1. par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai personas iesniegumā norādītajā institūcijā;
29.1.2. par pakalpojuma sniedzēja maiņu;
29.1.3. par atteikumu mainīt pakalpojuma sniedzēju, ja klientu uzņemšana personas iesniegumā norādītajā institūcijā ir apturēta, pārtraukta vai attiecīgā institūcija beigusi darbību;
29.2. informē personu par pieņemto lēmumu.
(MK 21.06.2010. noteikumu Nr.556 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1015)
30. Ja persona, kura atrodas valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vēlas saņemt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vienā no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām iestādēm, persona papildus šo noteikumu 28.punktā minētajam iesniegumam iesniedz psihiatra ieteikumu pakalpojuma sniedzēja maiņai.
(MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1165 redakcijā)
31. Personas vajadzības izvērtē un aprūpes līmeni nosaka klientam, kurš pieprasa vai saņem valsts vai pašvaldības finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu, tai skaitā izglītojamam, kurš mācās speciālās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
32. Klienta vajadzības izvērtē un aprūpes līmeni nosaka šādos gadījumos:
32.1. ja klients vai tā likumiskais pārstāvis pieprasa sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un aprūpes līmenis iepriekš nav bijis noteikts;
32.2. izstrādājot un aktualizējot klienta individuālo sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plānu vai pēc šo noteikumu 33. punktā minēto speciālistu iniciatīvas, ja klients saņem sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un vismaz pēdējo triju mēnešu laikā konstatētas klienta funkcionālo spēju izmaiņas;
32.3. ja klients vai tā likumiskais pārstāvis pieprasa citam aprūpes līmenim atbilstošu sociālo pakalpojumu.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
33. Klienta vajadzību izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu var veikt šādu institūciju sociālie darbinieki vai sociālie aprūpētāji (turpmāk – speciālists):
33.1. tās pašvaldības sociālā dienesta vai tā deleģētas institūcijas speciālists, kuras teritorijā deklarēta klienta dzīvesvieta;
33.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālists.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
34. Speciālists izvērtē klientu:
34.1. atbilstoši šo noteikumu 4. vai 5. pielikumā norādītajiem kritērijiem personas ar funkcionāliem traucējumiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai un aprūpes līmeņa noteikšanai, ja vērtē klienta atbilstību pašvaldības finansēta sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai;
34.2. atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā norādītajiem kritērijiem personas ar garīga rakstura traucējumiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai un aprūpes līmeņa noteikšanai, ja vērtē klienta atbilstību valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai institūcijā.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
35. Saņemot klienta vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu vai ziņas par klienta funkcionālo spēju izmaiņām, speciālists:
35.1. vienojas ar klientu vai viņa likumisko pārstāvi par laiku un vietu, kur notiks izvērtēšana;
35.2. noskaidro komunikācijas veidu ar klientu un attiecīgi intervē un novēro klientu, nosakot viņa prasmes un spējas, ja nepieciešams, izvērtēšanas procesā iesaistot (mutiski vai rakstveidā) viņa likumisko pārstāvi vai citu ikdienā klātesošu ģimenes locekli, aprūpes vai ārstniecības personu, kas spēj raksturot klienta prasmes un spējas dažādās jomās.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
36. Speciālists, vērtējot klientu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem kritērijiem, aizpilda attiecīgu veidlapu.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
37. Speciālists, vērtējot klientu atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā norādītajiem kritērijiem, aizpilda veidlapu un šo noteikumu 6. pielikumā minēto klienta novērtēšanas karti (protokolu). Karti nosūta:
37.1. sociālajam dienestam, ja karte nepieciešama klienta sociālās aprūpes organizēšanā vai nepieciešams piešķirt citu klienta vajadzībām atbilstošāku sociālo pakalpojumu;
37.2. sociālo pakalpojumu sniedzējam, ja klientam vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā un viņš uzsāk saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā;
37.3. Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vai par pakalpojuma sniedzēja – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas – maiņu.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
38. Šo noteikumu 4. un 6. pielikumā minēto novērtēšanas karti izsniedz klientam vai viņa likumiskajam pārstāvim, ja klients vai viņa likumiskais pārstāvis to ir pieprasījis.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
39. Šo noteikumu 4. un 6. pielikumā minēto novērtēšanas karti ar izvērtēšanas rezultātiem izmanto klienta aprūpes organizēšanā un funkcionālo spēju izmaiņu novērtēšanā, ja klients saņem sociālās aprūpes pakalpojumu.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
40. Izvērtēšanas rezultātā iegūto punktu skaits attiecībā pret šo noteikumu 4. un 6. pielikumā norādīto maksimāli iespējamo punktu skaitu tiek pārrēķināts procentos, lai norādītu klienta funkcionālo spēju apjomu procentuālā izteiksmē un atbilstību attiecīgajam aprūpes līmenim:
40.1. pirmais aprūpes līmenis – 100 %–75 %;
40.2. otrais aprūpes līmenis – 74 %–50 %;
40.3. trešais aprūpes līmenis – 49 %–25 %;
40.4. ceturtais aprūpes līmenis – 24 %–0 %.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
41. Sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējs klienta aprūpes līmeni ņem vērā, sastādot klienta sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
42. Ja viena mēneša laikā pēc tam, kad uzsākta klienta sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšana, konstatēta klienta funkcionālo spēju neatbilstība dokumentos norādītajai vai konstatētas šo spēju izmaiņas, valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija var atkārtoti izvērtēt klientu.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
43. Ja atkārtotā izvērtēšanā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālists secina, ka klienta funkcionālais stāvoklis ir labāks, nekā norādīts sociālā dienesta novērtējumā (tas atbilst pirmajam vai otrajam aprūpes līmenim), un ka klientam ir tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā, par ko klients ir izteicis attiecīgu viedokli:
43.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija par izvērtēšanas rezultātiem rakstiski informē sociālo dienestu, kurš pieņēma lēmumu par nepieciešamību ievietot klientu valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, un nosūta dienestam klienta novērtēšanas karti un viņa iesniegumu, norādot, ka var tikt pieņemts lēmums par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu;
43.2. sociālais dienests sešu mēnešu laikā no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas izvērtējuma rezultātu saņemšanas organizē klientam sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu dzīvesvietā.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
44. Ja sociālais dienests nepiekrīt šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētajam izvērtēšanas rezultātam, dienests šo noteikumu 43.2. apakšpunktā norādītajā termiņā sadarbībā ar Sociālās integrācijas valsts aģentūru organizē neatkarīgu speciālistu veiktu klienta izvērtēšanu, ņemot vērā arī klienta viedokli.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
45. Klientam šajos noteikumos un pašvaldības noteiktajā kārtībā par sociālā pakalpojuma saņemšanu atbilstoši izvērtēšanas rezultātam un noteiktajam aprūpes līmenim piešķir šādus sociālās aprūpes pakalpojumus:
45.1. pansijas, dienas aprūpes centra, aprūpes mājās, tai skaitā drošības pogas pakalpojumu, grupu mājas (dzīvokļa) vai citu sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, kas atbilst personu ar funkcionāliem traucējumiem speciālajām vajadzībām, ja personai ir noteikts kāds (jebkurš) no aprūpes līmeņiem;
45.2. pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;
45.3. ja sociālās aprūpes pakalpojums nepieciešams bērnam ar funkcionāliem traucējumiem – sociālos pakalpojumus atbilstoši bērna vajadzībām saskaņā ar speciālista veiktu bērna individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, nenosakot aprūpes līmeni.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
46. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu sniegšanā, kurus finansē valsts, iesaista šo noteikumu 7. pielikumā norādītos sociālā darba speciālistus, ārstniecības personas un citus speciālistus, kas nepieciešami klientu drošības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
47. Valsts budžeta finansējumu šo noteikumu 46. punktā minētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām aprēķina, ņemot vērā institūcijā ievietoto klientu skaitu attiecīgajā aprūpes līmenī.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
48. Valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmaksas institūcijā uz vienu klientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
| Izdevumi vidēji | = | FxALG | + | Fatl.Aa + Ff.izd + Fuzt.kl | , kur: |
| uz vienu klientu | Qx | Q |
x – klienta aprūpes līmenis;
FxALG – plānotais finansējums x aprūpes līmeņa klientu personāla atlīdzības izdevumiem institūcijā;
Qx – klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ar noteiktu x aprūpes līmeni;
Fatl.Aa – plānotais finansējums atbalsta (administrācijas, saimniecības nodaļu un vadības personāls) personāla atlīdzības izdevumiem institūcijā;
Ff.izd – plānotie fiksētie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izdevumi, kuru apjomu neietekmē klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
Fuzt.kl – plānotie klientu uzturēšanas un citi izdevumi (neietilpst Ff.izd) institūcijā (t. sk. plānotais maksājumu apjoms ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas klientiem personiskiem izdevumiem, kapitālie izdevumi);
Q – klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
49. Labklājības ministrija līdz 2017. gada 31. decembrim organizē pašvaldību sociālo dienestu speciālistiem apmācības par klienta aprūpes līmeņa noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 4. un 5. pielikumā norādītajiem kritērijiem.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
50. Klientus, kuri līdz 2017. gada 31. decembrim uzsākuši sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanu un turpina to pēc 2018. gada 1. janvāra, un klientus, par kuriem pieņemts lēmums par sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, bet aprūpes līmenis nav noteikts, izvērtē un aprūpes līmeni nosaka līdz 2018. gada 30. decembrim. Uz šajā punktā minētajiem klientiem neattiecas šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētais lēmums par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
51. Valsts budžeta finansētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas līdz 2018. gada 30. decembrim nodrošina šo noteikumu 7. pielikumā minēto personāla skaitu, kā arī personāla atbilstību norādītajai kvalifikācijai. Personāls turpmākajā darbībā ievēro šo noteikumu 7. pielikuma nosacījumus.
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
Labklājības ministre I.Purne
Ministru kabineta
2008.gada 21.aprīļa
noteikumiem Nr. 288
(Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
| 1. | Atzinuma sniedzējs | 1.1. Iestāde, speciālists, kas sniedza atzinumu | |
| (nosaukums, reģistrācijas Nr., vārds, uzvārds, kvalifikācija) | |||
| 1.2. Atzinuma sniegšanas adrese un kontaktinformācija | |||
| ____________________________________________________________________________ (iela, mājas nr., korpuss, pilsēta, novads)
_____________________________________________________________________________ | |||
| 2. | Atzinuma saņēmējs | 2.1. Klients | |
| (vārds, uzvārds) | |||
2.2. Personas kods  -
| |||
2.3. Dzīvesvietas adrese | |||
| (iela, mājas nr., dzīvokļa nr., pilsēta, novads)
_______________________________________________________________________________________ | |||
| 3. | Personas psihiskās veselības un uzvedības traucējumu anamnēze | Anamnēze (atbilstošo atzīmēt ar X) Personai ir smagi vai ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi viegli vai mēreni izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi līdz šim nav ārstējies pie psihiatra ārstējies ambulatori pie psihiatra nav ārstējies psihiatriskā stacionārā ir ārstējies psihiatriskā stacionārā ir ārstējies pie atzinuma sniedzēja pirmreizēji | |
| 4. | Personas psihiskās veselības un uzvedības traucējumu novērtējums | Orientēšanās spējas (atbilstošo atzīmēt ar X) nespēj orientēties laikā nespēj orientēties telpā traucējumi sevis apzināšanā Spējas funkcionēt patstāvīgi neprot patstāvīgi organizēt dienas kārtību ar nelielu atbalstu orientējas ierastajā vidē (dzīvoklī, mājā) viens pats nespēj doties ārpus mājas spēj viens pats atrasties ārpus mājas zināmā vidē vai maršrutā neatkarīgs Saskarsmes spējas nepazīst apkārtējos pazīst savējos, bet neveido kontaktus ar apkārtējiem nav mutvārdu saziņas spēju sazinās, izmantojot valodu, adekvāti reaģē Emocionālā joma biežas garastāvokļa maiņas neadekvātas emocijas bieži nomākts garastāvoklis bieži pacilāts garastāvoklis emocionāli līdzsvarots Uztveres traucējumi ir nav novēroti agrāk Uzmanības un koncentrēšanās spējas uzmanība nenoturīga grūtības pārslēgt uzmanību nav traucēta Domāšanas traucējumi nav traucējumu ir formālie domāšanas traucējumi aktuālas pārvērtēšanas vai murgu idejas Atmiņa īstermiņa atmiņas traucējumi, fiksācijas amnēzija ilglaicīgās atmiņas traucējumi demence nav traucēta Uzvedība agresivitāte pašdestruktīva un autoagresīva uzvedība adekvāta situācijai Attieksme pret saviem psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem kritiska nekritiska Atkarības, agrāk un pēdējā laikā alkohols smēķēšana medikamenti nevieliskās atkarības narkotikas nav atkarības pazīmju Medikamentu lietošana nav izpratnes par medikamentu lietošanas nepieciešamību uzvedība atkarīga no regulāras medikamentu lietošanas nepieciešama palīdzība medikamentu lietošanā nepieciešama uzraudzība medikamentu lietošanā spēj patstāvīgi lietot medikamentus un izprot medikamentu lietošanu | |
| 5. | Informācija par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju esību sociālo pakalpojumu saņemšanai | Kontrindikācijas: 1) terapeitiski rezistenti psihotiski traucējumi, kuru dēļ persona ir bīstama apkārtējiem vai sev (augsts agresijas vai autoagresijas risks); 2) asociāla, emocionāli labila, paranoida personība, organiski personības un uzvedības traucējumi, persona ar augstu agresīvas (vardarbīga, destruktīva) uzvedības risku, patoloģisku tieksmju izbrīvēšanos; 3) augsts pašnāvības risks (tiek novērots pēdējā gada laikā); 4) personai ar tiesas lēmumu ir noteikti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi; 5) psihoaktīvu vielu atkarība ar aktīvu lietošanu. (atbilstošo atzīmēt ar X)
| |
| 6. | Uzraudzības nepieciešamība | Uzraudzība (atbilstošo atzīmēt ar X) nav nepieciešama uzraudzība nepieciešama uzraudzība medikamentu lietošanā nepieciešama periodiska uzraudzība (1–2 stundas nedēļā) nepieciešama periodiska uzraudzība (dienas laikā) nepieciešama pastāvīga (24 h) uzraudzība | |
| 7. | Cita informācija (t. sk. ieteicamā terapija, ja persona ar garīga rakstura traucējumiem vēlas saņemt sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā) | ||
| 8. | Atzinuma sniegšanas datums | . . . | |
| 9. | Atzinumu sastādīja | Psihiatrs | |
| (speciālista paraksts*) | |||
Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "speciālista paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
(Pielikums svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691)
(Pielikums MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1165 redakcijā)
1. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs".
2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca".
3. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža".
4. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca".
Ministru kabineta
2008. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 288
(Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
| Klienta vārds, uzvārds | ||||
| Vieta/laiks | ||||
| Speciālista vārds, uzvārds, amats, institūcija | ||||
| Personas pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgās dzīves spēju novērtēšanas vispārējie kritēriji: • Neatkarīgs – 4 punkti – pilnībā veic patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte nav traucēta • Gandrīz neatkarīgs – 3 punkti – mēģina un lielākoties spēj veikt patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte ir traucēta atsevišķu darbību veikšanai. Nepieciešami pakalpojumi ar funkcijas nodrošināšanu saistīto darbību atbalstam • Daļēji atkarīgs – 2 punkti – nespēj veikt patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte ir traucēta un bez palīdzības nespēj veikt saistītās darbības. Nepieciešami pakalpojumi ar funkcijas realizāciju saistīto darbību uzturēšanai un atbalstam • Būtiski atkarīgs – 1 punkts – nespēj veikt patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte ir traucēta, nepieciešami pakalpojumi funkcijas kompensēšanai/saistīto darbību aizstāšanai vai uzturēšanai • Atkarīgs – 0 punktu – nespēj veikt patstāvīgi, spējas/funkcionalitāte nepiemīt, nepieciešami pakalpojumi spēju kompensēšanai/saistīto darbību pilnīgai aizstāšanai | Maksimālā punktu vērtība | Pašaprūpes spēju maksimālā procentuālā vērtība | Iepriekšējās izvērtēšanas rezultāti, ja tāda veikta (dd/mm/gg) | Rekomendējamās darbības (ja informācija nepieciešama aprūpes vai rehabilitācijas plāna sastādīšanai) |
| 1. Pamatvajadzības: | 16 | 20 % | ||
| 1.1. ēšana, dzeršana (tai skaitā spēja sakošļāt un norīt barību) | ||||
| 1.2. ēdiena pagatavošana un servēšana | ||||
| 1.3. pārtikas un rūpniecības preču uzkrājumu veidošana (iepirkšana) | ||||
| 1.4. fizioloģiskā funkcionēšana (piemēram, spējas patstāvīgi elpot vai kompensēt elpas trūkumu ar zālēm vai ierīcēm, kontrolēt asinsspiedienu) | ||||
| 2. Mobilitāte: | 16 | 20 % | ||
| 2.1. pārvietošanās (piemēram, no gultas uz krēslu un atpakaļ) | ||||
| 2.2. kustīgums (piemēram, spēja pārvietoties mājoklī un ārpus tā) | ||||
| 2.3. kāpnes (piemēram, spēja pārvietoties pa kāpnēm) | ||||
| 2.4. ģērbšanās (piemēram, spēja uzturēt mobilitāti) | ||||
| 3. Sevis apzināšanās, kognitīvās spējas un drošība: | 20 | 15 % | ||
| 3.1. izpratne par sevi un savām vajadzībām | ||||
| 3.2. kognitīvās spējas – sajust, uztvert, atcerēties, domāt, analizēt un iztēloties | ||||
| 3.3. orientācija laikā un telpā | ||||
| 3.4. sazināšanās prasmes | ||||
| 3.5. drošības sajūta | ||||
| 4. Uzvedība un sociālie kontakti: | 12 | 9 % | ||
| 4.1. paškontroles spējas | ||||
| 4.2. spējas veidot un uzturēt sociālos kontaktus | ||||
| 4.3. spēja kārtot darījumus (piemēram, maksāt rēķinus), piedalīties un organizēt saturīgu brīvo un darba laiku | ||||
| 5. Personiskā higiēna: | 24 | 30 % | ||
| 5.1. rūpes par izskatu | ||||
| 5.2. vannošanās | ||||
| 5.3. vēdera izeja | ||||
| 5.4. urinācija | ||||
| 5.5. tualetes apmeklēšana | ||||
| 5.6. medikamentu lietošana | ||||
| 6. Palīdzība mājsaimniecībā: | 12 | 6 % | ||
| 6.1. mājas darbi | ||||
| 6.2. veļas mazgāšana | ||||
| 6.3. mājsaimniecības atbalsts, starpnieka pakalpojumi | ||||
| Kopā | 100 | 100 % | ||
Noteiktais aprūpes līmenis _________________ | |
Speciālista paraksts* ________________________ |
Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītu "Speciālista paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. Lai pārrēķinātu iegūto punktu skaitu procentos, tabulā izmantoti šādi sadaļas punktu vērtības koeficienti:
1. sadaļā – 1,25;
2. sadaļā – 1,25;
3. sadaļā – 0,75;
4. sadaļā – 0,75;
5. sadaļā – 1,25;
6. sadaļā – 0,5.
3. Izvērtējot klienta atbilstību kritērijam, tabulā iekļauj kontroljautājumus, kurus formulē, papildina un precizē atbilstoši klienta spējām uztvert un saprast jautājumus, nemainot kritērijus un to maksimālo procentuālo vērtību attiecīgajās sadaļās.
4. Ja nepieciešams, kritērijus var papildināt ar apakškritērijiem, kas pēc satura un būtības ir iederīgi kritērija vērtēšanai. Ja līdz ar to mainās kritērijā iespējamā maksimāli iegūstamā punktu summa, attiecīgās sadaļas punktiem tiek aprēķināts punktu vērtības koeficients, lai punktu procentuālā vērtība atbilstu tabulā norādītajai sadaļas procentuālajai vērtībai.
Ministru kabineta
2008. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 288
(Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
| Klienta pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgās dzīves prasmju novērtēšanas kritēriji: • Veic patstāvīgi/funkcionalitāte nav traucēta – 3 p. • Mēģina un spēj veikt patstāvīgi ar palīdzību, funkcionalitāte biežāk nav traucēta – 2 p. • Mēģina un spēj patstāvīgi veikt ar palīdzību, funkcionalitāte biežāk ir traucēta – 1 p. • Nespēj veikt patstāvīgi/funkcionalitāte ir traucēta – 0 p. | |
| Punkti | |
| 1. Sevis apzināšana: | |
| 1.1. spēj un prot nosaukt (zina) savu vārdu un uzvārdu Kontroljautājums*: Kāds ir Jūsu vārds, uzvārds? |  |
| 1.2. zina savu dzimšanas gadu un datumu, vecumu, dzimumu, dzīvesvietu Kontroljautājums: Cik Jums gadu? Kad Jums ir dzimšanas diena? Kāda ir Jūsu adrese? | |
| 1.3. spēj apzināties savas stiprās un vājās puses Kontroljautājums: Ko Jūs spējat darīt vislabāk? Ko vislabāk patīk darīt? Ko nepatīk darīt? | |
| 1.4. apzinās, kāpēc nepieciešama palīdzība (atbalsts) Kontroljautājums ja persona dzīvo sociālās aprūpes institūcijā: Vai Jūs zināt, kāpēc Jums ir jādzīvo institūcijā? | |
| 1.5. spēj izprast un apzināties savas rīcības sekas Kontroljautājums: Izstāstiet (klients spēj informēt), kas būs, ja Jūs kaitināsiet svešu suni? | |
| 1.6. spēj un prot pastāstīt (spēj informēt) par savu ģimeni, tuviniekiem Kontroljautājums atkarīgs no tā, vai klientam ir ģimene, tuvinieki: Kādas Jums ir attiecības ar ģimeni? | |
| 1.7. zina savas tiesības, pienākumus un atbildību Kontroljautājums: Kādi ir Jūsu pienākumi mājās? Par ko esat atbildīgs? Kādas ir Jūsu tiesības? | |
| Maksimālais punktu skaits 27 | |
| 2. Ēšana, ēdiena gatavošana, šķidruma uzņemšana: | |
| 2.1. spēj ēst patstāvīgi Kontroljautājums: Kur ēdat brokastis, pusdienas, vakariņas? | |
| 2.2. spēj sakošļāt un norīt barību Kontroljautājums: Kas Jums vislabāk garšo? Kas negaršo? | |
| 2.3. spēj un prot atbilstoši lietot galda piederumus Kontroljautājums: Kādus galda piederumus parasti izmantojat, lai paēstu? | |
| 2.4. spēj un prot sevi apkalpot pie galda, ielikt ēdienu šķīvī, ieliet tēju, sagriezt maizi Kontroljautājums: Kā ieliek ēdienu šķīvī? Kādas sviestmaizes vislabāk garšo? | |
| 2.5. spēj un prot pagatavot uzkodas Kontroljautājums: Kā var pagatavot, piemēram, sviestmaizes? | |
| 2.6. spēj un prot pagatavot ēdienu no svaigiem produktiem Kontroljautājums: No kā gatavo ēst un kā to dara? | |
| 2.7. spēj un prot uzņemt nepieciešamo šķidruma daudzumu Kontroljautājums: Ko Jūs labprāt dzerat – tīru ūdeni, sulu, tēju, kafiju vai kādu citu dzērienu? Cik daudz šķidruma dienā izdzerat? | |
| 2.8. spēj un prot uzsildīt ūdeni un pagatavot siltu dzērienu, ēdienu, noteikt tā temperatūru un daudzumu traukā Kontroljautājums: Kā var uzsildīt ūdeni un pagatavot siltu tēju vai kafiju? | |
| 2.9. spēj un prot lietot virtuves tehniku: plīti, mikroviļņu krāsni utt. Kontroljautājums: Uz kā var pagatavot ēst? Ar ko var uzvārīt ūdeni? | |
| 2.10. spēj un prot uzklāt un novākt galdu Kontroljautājums: Kādi trauki nepieciešami, lai paēstu, piemēram, zupu? Pastāstiet (klients zina), kā uzklājat un novācat galdu? | |
| 2.11. spēj un prot nomazgāt, noslaucīt un nolikt vietā traukus Kontroljautājums: Kad paēdat, ko dara ar netīriem traukiem? Kur liek tīros traukus? | |
| 2.12. spēj un prot izvērtēt, ko drīkst un ko nedrīkst ēst atbilstoši noteiktai diētai Kontroljautājums: Kādi produkti ir veselīgi un kādus nav ieteicams ēst bieži un daudz? Pastāstiet (klients zina vai spēj informēt), vai ir kādi produkti, kurus nedrīkstat lietot? Kādēļ? | |
| Maksimālais punktu skaits 66 | |
| 3. Ģērbšanās: | |
| 3.1. spēj un prot apģērbties un noģērbties pats Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Cik reizes dienā Jūs pārģērbjaties? | |
| 3.2. spēj un prot aizpogāt un atpogāt apģērbu Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kādas pogas kreklam/blūzei Jums patīk vislabāk – lielākas vai mazas? Cik laika paiet, kamēr aizpogājat vai atpogājat savu kreklu/blūzi? | |
| 3.3. spēj un prot tikt galā ar rāvējslēdzēju apģērbā Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kuram apģērbam ir rāvējslēdzējs? Cik bieži Jūs velkat šo apģērbu? | |
| 3.4. spēj un prot sasiet un atsiet auklas apģērbā un apavos Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kuram apģērbam ir sienamās auklas? Vai bieži to nēsājat? Kurām kurpēm vai zābakiem ir sienamās auklas? Kā Jūs tiekat galā ar auklām? | |
| 3.5. spēj un prot izvēlēties apģērbu un apavus atbilstoši laikapstākļiem Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kurš apģērbs Jums vislabāk patīk? Ko Jūs parasti valkājat vasarā, ko ziemā? Kad jāsāk valkāt siltāku apģērbu? | |
| 3.6. zina sava apģērba un apavu izmēru Kontroljautājums: Kāda izmēra bikses/kreklu/svārkus/kleitu Jūs parasti valkājat? Kāds izmērs ir Jūsu kurpēm? | |
| 3.7. spēj un prot uzturēt apģērbu un apavus tīrus, kārtīgus (mazgāt, gludināt, veikt sīkus remontus) Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kādas savas drēbes Jūs mazgājat pats? Kur parasti gludināt savas drēbes? Kur glabājat savus apavus? Kā var notīrīt netīras kurpes vai zābakus? Ja kreklam iztrūkst poga, ko darāt? | |
| Maksimālais punktu skaits 39 | |
| 4. Telpu kopšana un uzturēšana: | |
| 4.1. spēj un prot uzturēt savu istabu un citas telpas tīras un kārtībā Kontroljautājums: Kurš kopj Jūsu istabu? | |
| 4.2. spēj un prot uzklāt savu gultu un nomainīt gultas veļu Kontroljautājums: Kurš Jums saklāj gultu no rītiem? Kurš Jūsu gultai nomaina palagu, spilvendrānu un pārvalku? | |
| 4.3. ir sapratne (klients zina vai spēj informēt) par telpu uzkopšanas nepieciešamību Kontroljautājums: Kādēļ jāmazgā grīda un no plauktiem jāslauka putekļi? | |
| 4.4. spēj un prot lietot telpu uzkopšanas līdzekļus un rīkus Kontroljautājums: Ar ko Jūs slaukāt grīdu? Ar ko mazgājat grīdu? | |
| 4.5. spēj un prot noslaucīt putekļus, izmazgāt grīdu Kontroljautājums: Cik bieži Jūs slaukāt putekļus un mazgājat grīdu savā istabā? Kuras telpas vēl uzkopjat? | |
| 4.6. spēj un prot rūpēties, sakārtot savas lietas ar izpratni Kontroljautājums: Kur Jūs glabājat savas mantas, lietas? Kur glabājat savu ķemmi, kur zeķes? | |
| Maksimālais punktu skaits 33 | |
| 5. Personiskās higiēnas uzturēšana: | |
| 5.1. saprot personiskās higiēnas nepieciešamību (klients zina vai spēj informēt) Kontroljautājums: Kādēļ cilvēks mazgājas? | |
| 5.2. spēj un prot nomazgāties dušā, vannā Kontroljautājums: Kur Jūs parasti mazgājaties? Kur vēl var nomazgāties? | |
| 5.3. spēj un prot rūpēties par saviem matiem (mazgāt, ķemmēt, žāvēt, skūties) Kontroljautājums: Kurš Jums mazgā matus? Kad Jūs ķemmējat matus? Kad Jūs parasti skujaties – no rītiem vai vakaros? | |
| 5.4. spēj un prot rūpēties par nagiem (apgriezt) Kontroljautājums: Kurš Jums parasti griež nagus? | |
| 5.5. spēj un prot iztīrīt zobus/kopt mutes dobumu un zobu protēzes Kontroljautājums: Kad Jūs parasti tīrāt zobus? Kā tīrāt savas zobu protēzes (ja klientam ir zobu protēzes)? | |
| 5.6. spēj un prot lietot higiēnas procedūrām nepieciešamos līdzekļus (ziepes, sūkli, šampūnus, krēmus, kabatas lakatiņu, dezodorantu u. c.) Kontroljautājums: Kādā krāsā ir Jūsu sūklis? Kādas ziepes vai šampūns Jums vislabāk patīk? Kādus higiēnas līdzekļus pazīstat, kādus parasti lietojat? Kur Jūs tos glabājat? | |
| 5.7. spēj un prot apmeklēt tualeti pats gan pa dienu, gan naktī Kontroljautājums: Kur atrodas tualetes telpa? Kas Jums palīdz nokļūt līdz tualetes telpai? Kā Jūs varat aiziet līdz tualetei naktī, kad ir tumšs? | |
| 5.8. spēj un prot lietot autiņbikses, ieliktņus, higiēniskās paketes Kontroljautājums: Kad vajag lietot autiņbikses? Kurš palīdz Jums tās uzlikt (ja klientam nepieciešamas autiņbikses)? Kad vajag lietot higiēniskās paketes (ja kliente ir sieviete)? | |
| Maksimālais punktu skaits 45 | |
| 6. Veselības uzturēšana: | |
| 6.1. ir pamatzināšanas par cilvēka anatomiju (klients zina vai spēj informēt) Kontroljautājums: Kur cilvēkam atrodas sirds, kuņģis, smadzenes u. c. orgāni? | |
| 6.2. ir izpratne par veselību un tās nozīmi (klients zina vai spēj informēt) Kontroljautājums: Ko nozīmē būt veselam? Kad Jūs jūtaties vesels? | |
| 6.3. ir izpratne par medikamentu lietošanu, ja tas nepieciešams (klients zina vai spēj informēt) Kontroljautājums: Kādos gadījumos ir jālieto medikamenti? Kādus medikamentus Jums ir nepieciešams lietot? | |
| 6.4. spēj izprast uzvedības traucējumu saistību ar medikamentu lietošanas regularitāti, ja ir vai mēdz būt uzvedības traucējumi (klients zina vai spēj informēt) Kontroljautājums: Kā medikamentu lietošana ietekmē Jūsu veselības stāvokli/ uzvedību? | |
| 6.5. spēj un prot ievērot medikamentu lietošanas laikus (klients zina vai spēj informēt) Kontroljautājums: Kā Jūs parasti lietojat medikamentus? | |
| 6.6. ir izpratne par kontracepcijas līdzekļu lietošanu Kontroljautājums: Kas ir kontracepcijas līdzekļi? Kā tos lieto? | |
| 6.7. spēj un prot pateikt (klients zina vai spēj informēt), ka jūtas slikti vai ka sāp (zobi, vēders, galva, mugura, kāja, roka), un spēj aprakstīt pašsajūtu Kontroljautājums: Ko parasti sakāt, ja kaut kas sāp? | |
| 6.8. spēj un prot meklēt medicīnisko palīdzību (klients zina vai spēj informēt), ja tas nepieciešams (traumas, saslimšanas u. c.) Kontroljautājums: Kam Jūs parasti sakāt, ja kaut kas sāp vai ja jūtaties slims? | |
| 6.9. ir zināšanas un izpratne par atkarību izraisošu vielu un tehnoloģiju kaitīgo iedarbību uz veselību (alkohols, smēķēšana, medikamenti, narkotikas, azartspēles) Kontroljautājums: Ko Jūs zināt par alkohola, smēķēšanas, narkotiku lietošanas ietekmi uz cilvēka veselību? Kā Jūs domājat, vai, spēlējot kārtis/datorspēles, cilvēks var tā aizrauties, ka aizmirst visu citu? | |
| 6.10. spēj atpazīt un aprakstīt maņu sajūtas (klients spēj informēt) Kontroljautājums: Pastāstiet par to, kā redzat un dzirdat? Var iedot iepriekš sagatavotus maisiņus ar zirņiem, pupām, putraimiem, miltiem un ļaut klientam aptaustīt – kādas atšķirības sajūtat? | |
| Maksimālais punktu skaits 39 | |
| 7. Mobilitāte: | |
| 7.1. spēj un prot mainīt pozu un sēdēt Novēro klientu intervijas laikā, jautā: Kā jūtaties, ilgstoši sēžot? | |
| 7.2. spēj un prot apsēsties uz krēsla, piecelties no tā Novēro klientu intervijas laikā, jautā (klients spēj informēt): Kādas grūtības sagādā piecelšanās vai apsēšanās uz/no krēsla? | |
| 7.3. spēj un prot iekāpt un izkāpt no gultas Kontroljautājums: Pastāstiet (klients zina), kā parasti iekāpjat gultā? Kā tiekat ārā no gultas? | |
| 7.4. spēj un prot piecelties pēc kritiena Kontroljautājums (klients zina): Ko darāt, ja nejauši paklūpat un nokrītat? | |
| 7.5. spēj un prot pārvietoties telpā, lietot tehniskos palīglīdzekļus, ja ir nepieciešams Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Apmēram cik liela ir Jūsu istaba? Ar kādām kurpēm Jūs parasti staigājat pa istabu? Kur ejat skatīties televizoru? Kurš palīdz lietot, piemēram, ratiņus, spieķi u. c. (ja persona izmanto tehniskos palīglīdzekļus)? | |
| 7.6. spēj un prot pārvietoties pa kāpnēm Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kurš Jums palīdz nokāpt vai uzkāpt pa kāpnēm? | |
| 7.7. spēj uzturēties un pārvietoties svaigā gaisā Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kur Jūs parasti pastaigājaties? Cik ilgi Jūs staigājat pa āru? | |
| Maksimālais punktu skaits 39 | |
| 8. Orientēšanās spējas telpā un vidē: | |
| 8.1. spēj un prot orientēties telpā Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kādas telpas atrodas Jūsu istabas tuvumā? | |
| 8.2. spēj un prot orientēties apkārtnē/teritorijā Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Uz kuru pusi ir parks, dīķis u. c.? Kur Jums vislabāk patīk uzturēties, kad esat izgājis ārā? | |
| 8.3. ir izpratne par drošību uz ielas un rīcību atbilstoši situācijai Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā pareizi jāuzvedas uz ielas? Kur drīkst iet pāri ielai? Kur nedrīkst iet pāri ielai? Ja Jums ir nepieciešams iet pāri ielai, ko darāt vispirms? | |
| 8.4. spēj un prot lietot sabiedrisko transportu, nopirkt biļeti Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kad Jūs pēdējo reizi braucāt ar autobusu, vilcienu vai pilsētas sabiedrisko transportu? Kur Jūs parasti iekāpjat autobusā (vai citā transportlīdzeklī, atkarībā no tā, ko klients izmanto vai ir izmantojis)? Kā Jūs zināt, kur jāizkāpj? Kur pērkat biļeti? | |
| 8.5. spēj un prot atpazīt sev vajadzīgo braukšanas maršrutu, izkāpt vēlamā pieturā Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ar kādu autobusu Jums jābrauc, lai nokļūtu ... (atbilstoši klienta braukšanas maršrutam)? Līdz kādai pieturai Jums jābrauc? | |
| Maksimālais punktu skaits 27 | |
| 9. Drošība: | |
| 9.1. izprot tādus apzīmējumus kā "gājēju pāreja", "luksofors", "autobusa pietura", "tualete" u. c. Klientam parāda attēlus ar šiem apzīmējumiem un jautā (klients zina vai spēj informēt), ko tie nozīmē? | |
| 9.2. ir zināšanas, kas ir ārkārtas situācija, zina, kā un kur meklēt palīdzību Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kas ir ārkārtas situācija? Kur Jūs meklēsiet palīdzību un kā? | |
| 9.3. ir zināšanas par ugunsdrošības noteikumiem, prot atbilstoši rīkoties Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ko Jūs zināt par ugunsdrošību? Kā rīkotos, ja sajustu dūmu smaku telpās? Kā rīkotos, ja redzētu, ka aizdedzies papīrgrozs? | |
| 9.4. spēj un prot patstāvīgi uzmeklēt nepieciešamo speciālistu Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kur atrodas ārsts? Kur atrodas sociālais dienests? | |
| Maksimālais punktu skaits 15 | |
| 10. Pamatizglītība: | |
| 10.1. spēj un prot atpazīt skaitļus, prot skaitīt, atņemt, var veikt vienkāršas matemātiskas darbības līdz 10 Klientam demonstrē iepriekš sagatavotus attēlus ar cipariem un matemātiskām darbībām, uzdod jautājumus (klients zina vai spēj informēt), piemēram, cik ir 5 + 4; 6 – 4; 3 x 3 vai 10 : 5 | |
| 10.2. spēj un prot veikt matemātiskas darbības līdz 100 Klientam demonstrē iepriekš sagatavotus attēlus ar cipariem un matemātiskām darbībām, uzdod jautājumus (klients zina vai spēj informēt), piemēram, cik ir 50 – 20; 40 + 30 | |
| 10.3. ir izpratne par svaru, daudzumu, izmēru, lielumu, attālumu Klientam iedod iepriekš sagatavotus divus priekšmetus un jautā (klients zina vai spēj informēt), kurš ir smagāks, kurš lielāks? Kas atrodas tālāk – piemēram, galds vai skapis? | |
| 10.4. spēj un prot lasīt, pazīst burtus Klientam iedod iepriekš sagatavotu tekstu un palūdz nolasīt | |
| 10.5. spēj un prot rakstīt Klientam diktē dažus iepriekš sagatavotus teikumus | |
| 10.6. spēj un prot parakstīties Klientam palūdz parakstīties | |
| 10.7. spēj un prot izmantot telefonu Kontroljautājums: Parādiet, kā protat lietot telefonu? Vai Jums ir telefons? Kam Jūs parasti zvanāt? | |
| 10.8. spēj un prot izmantot datoru Kontroljautājums: Parādiet, kā Jūs, protat, lietot datoru? Vai Jums ir dators? Vai Jūs izmantojat datoru, lai uzzinātu, kā jūtas draugi, radinieki? | |
| Maksimālais punktu skaits 45 | |
| 11. Orientācija laikā: | |
| 11.1. ir sapratne par laiku Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kas tagad ir – rīts, pusdienlaiks, pēcpusdiena vai vakars? | |
| 11.2. spēj saprast jēdzienus "datums", "diena", "gads", "mēnesis", "sezona" Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kāds šodien datums, kāda nedēļas diena? Kāds mēnesis? Kāds gads? Kāda sezona? | |
| 11.3. pazīst kalendāru Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Parādiet kalendārā šodienas datumu! | |
| 11.4. spēj un prot nosaukt pulksteņa laiku Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Pasakiet, cik ir pulkstenis? | |
| 11.5. spēj un prot lietot modinātāju Parādiet, kā var lietot pulksteņa modinātāju! | |
| 11.6. spēj saprast vajadzību būt laikā, nenokavēt Kontroljautājums (klients zina): Cikos Jūs parasti ceļaties? Cikos parasti ir brokastis? | |
| Maksimālais punktu skaits 24 | |
| 12. Naudas lietošana un iepirkšanās: | |
| 12.1. spēj un prot lietot naudu, atpazīst un lieto banknotes un monētas Klientam demonstrē iepriekš sagatavotus naudaszīmju attēlus un jautā (klients zina vai spēj informēt): Kādas monētas vai banknotes Jūs visbiežāk lietojat? | |
| 12.2. izprot naudas vērtību, prot turēt naudu drošībā Kontroljautājums (klients zina): Kāpēc vajadzīga nauda? Kur Jūs glabājat savu naudu? | |
| 12.3. spēj un prot lietot bankas norēķinu karti Kontroljautājums (klients zina): Kas ir bankas norēķinu karte? Ko ar to dara? | |
| 12.4. spēj un prot patstāvīgi iepirkties veikalā, iegādāties ikdienā nepieciešamās lietas Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā Jūs iepērkaties veikalā? Kurš palīdz iepirkties? Ko parasti pērkat veikalā? | |
| 12.5. spēj un prot plānot un racionāli izmantot personīgos naudas līdzekļus Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā Jūs zināt, ko pirkt, kad esat veikalā? Cik bieži ejat uz veikalu iepirkties? | |
| Maksimālais punktu skaits 27 | |
| 13. Saskarsme: | |
| 13.1. spēj verbāli komunicēt (klients spēj informēt), saprotami izteikties, risināt sarunu, veidot dialogu Novēro klientu intervijas laikā | |
| 13.2. izprot dažādus neverbālus signālus (klients zina vai spēj informēt): mīmiku, balss toni, žestus un pozas Kontroljautājums: Kāds parasti izskatās, izklausās priecīgs cilvēks? Kāds – skumjš? Kāds – dusmīgs? | |
| 13.3. spēj un prot saprotami pastāstīt par savām vēlmēm un jūtām Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kas Jūs iepriecina? Ko Jūs gribētu? | |
| 13.4. spēj izprast un respektēt citu cilvēku vajadzības Kontroljautājums (klients zina): Kā Jūs rīkojaties, ja kāds no tuviniekiem ir aizmidzis? | |
| 13.5. spēj un prot adekvāti risināt konfliktsituācijas Kontroljautājums (klients zina): Kā Jūs rīkojaties, ja esat sastrīdējies ar kādu no tuviniekiem? | |
| 13.6. spēj un prot reaģēt atbilstoši situācijai, informācijai vai instrukcijai Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā Jūs rīkotos, ja redzētu, ka kāds paņem svešas mantas (zog)? Kā rīkojaties, ja kāds cits palūdz palīdzēt, taču Jūs negribat to darīt? | |
| 13.7. spēj veidot kontaktu ar apkārtējiem Kontroljautājums: Vai Jums ir draugi? | |
| 13.8. spēj atpazīt savējos, veidot kontaktu ar piederīgajiem Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā sauc................................? | |
| Maksimālais punktu skaits 33 | |
| 14. Uzvedība: | |
| 14.1. spēj un prot uzvesties atbilstoši savam vecumam un dzimumam Klientu novēro intervijas laikā | |
| 14.2. spēj un prot ievērot elementārās pieklājības normas (sasveicināties, pateikties, uzrunāt utt.) Kontroljautājums (klients zina): Kā uzvedas pieklājīgi cilvēki? Novēro klienta uzvedību intervijas laikā | |
| 14.3. spēj un prot rīkoties adekvāti situācijai Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā Jūs rīkojaties, ja redzat, ka kāds cilvēks paklūp un nokrīt? | |
| 14.4. ir humora izjūta Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ko Jūs saprotat ar teicienu "laba humora izjūta"? | |
| 14.5. spēj un prot novērtēt un kontrolēt savu uzvedību Kontroljautājums (klients zina): Kā Jūs rīkojaties, ja kāds palūdz pagaidīt, būt pacietīgam? | |
| 14.6. spēj rīkoties ar apdomu, nav impulsīvs Kontroljautājums (klients zina): Kā Jūs rīkojaties, ja nenotiek tā, kā vēlaties, ja kāds neļauj darīt to, ko gribat? | |
| 14.7. spēj un prot rīkoties mērķtiecīgi, jēgpilni Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kādēļ Jūs lasāt (jautājums atbilstoši personas teiktajam par brīvā laika pavadīšanu un darītajiem darbiem)? | |
| Maksimālais punktu skaits 36 | |
| 15. Pāra – grupas attiecības: | |
| 15.1. spēj iekļauties pāru, grupas darbā Kontroljautājums (klients spēj informēt): Kādās rehabilitācijas nodarbībās vai pulciņos Jums patīk piedalīties? Kas vēl tur piedalās? | |
| 15.2. spēj darboties grupā: ievēro, pieņem grupas uzvedības nosacījumus Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Vai esat piedalījies dažādās nodarbībās? Ko Jūs darāt nodarbību laikā? Kādi noteikumi jāievēro nodarbību laikā? | |
| 15.3. spēj veidot draudzīgas attiecības ar sava un pretējā dzimuma pārstāvjiem Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kas ir draudzība? Ko nozīmē draudzēties? | |
| 15.4. spēj un prot piemēroties jaunai situācijai vai izmaiņām Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā Jūs sadzīvojat ar savu............? | |
| 15.5. spēj un prot adekvāti izpaust savu seksualitāti un apmierināt savas seksuālās vajadzības Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kas ir svarīgi, ja cilvēkam ir draudzene/draugs, ja ir intīmas attiecības? | |
| Maksimālais punktu skaits 21 | |
| 16. Kognitīvās funkcijas: | |
| 16.1. spēj uztvert realitāti Kontroljautājums: Kur mēs šobrīd atrodamies? Kas šobrīd notiek? | |
| 16.2. spēj koncentrēt uzmanību uz konkrētu uzdevumu, situāciju Klientu novēro intervijas laikā, vai viņš ir koncentrējies intervijai | |
| 16.3. spēj noturēt uzmanību konkrētā situācijā Klientu novēro intervijas laikā, vai klients notur uzmanību uzdevuma izpildei | |
| 16.4. spēj pārslēgt uzmanību no viena objekta uz citu un atgriezties pie iepriekš veiktā Klientu novēro intervijas laikā | |
| 16.5. spēj lietot loģisko, abstrakto, darbības domāšanu Klientu novēro intervijas laikā. Kādas ir klienta atbildes (spēja informēt) – vai tās atbilst jautājumam, vai klients izsakās (spēj informēt) saprotami, vai klients lieto tēlainus izteicienus, vai klients runā vairāk izmanto tagadnes formas | |
| 16.6. spēj atcerēties nesenus notikumus Klientu novēro intervijas laikā, vai klients stāsta (spēj informēt) par šodienas notikumiem, kas noticis no rīta. Kontroljautājums: Ko Jūs darījāt šorīt, ko ēdāt brokastīs? | |
| 16.7. spēj atcerēties senus pagātnes notikumus Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kur Jūs dzīvojāt, pirms ieradāties šeit? Klientu novēro intervijas laikā, vai klients stāsta par savu pagātni | |
| Maksimālais punktu skaits 21 | |
| 17. Darba prasmes un spējas: | |
| 17.1. spēj paust interesi par darba aktivitātēm Kontroljautājums (klients spēj informēt): Kas Jūs visvairāk interesē? Kāds darbs Jums patīk? | |
| 17.2. interesējas par jaunām darba aktivitātēm (spēj informēt) Kontroljautājums: Ko interesantu Jūs varat darīt? | |
| 17.3. spēj un prot plānot un secīgi izpildīt uzdevumu Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kad Jūs sākat veikt savus darba uzdevumus? Cik ilgi Jūs strādājat? Cik pārtraukumi ir vajadzīgi, kad strādājat? | |
| 17.4. spēj un prot lietot darbarīkus un inventāru atbilstoši uzdevumam Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ar kādiem darbarīkiem, instrumentiem Jūs parasti strādājat? | |
| 17.5. spēj meklēt palīdzību, ja ir neskaidrības par konkrētā uzdevuma izpildi Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ko darāt, ja neprotat paveikt darbu, piemēram, izravēt dobi? | |
| 17.6. spēj uzņemties atbildību par veicamo uzdevumu, darbu Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kā varat novērtēt savu darbu, piemēram, vai puķu dobē nav nezāļu? Kādus darbus pēdējā laikā esat paveicis? | |
| 17.7. spēj un prot sakārtot un uzturēt kārtībā savu darba vietu Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kad beidzat darbu, ko darāt ar darbarīkiem, instrumentiem? | |
| 17.8. spēj pieņemt kritiku un labot pieļautās kļūdas Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Ko darāt, ja kāds saka, ka Jūs darāt nepareizi vai ka esat kļūdījies? | |
| 17.9. zina un ievēro darba drošības noteikumus Kontroljautājumi (klients zina vai spēj informēt): Kā jārīkojas, piemēram, ar lāpstu vai kādu citu instrumentu? Kas ir svarīgi, ja strādā ar dārza kapli? | |
| 17.10. spēj sadarboties ar citiem uzdevuma, darba veikšanas laikā Kontroljautājums (klients spēj informēt): Kuram Jūs palīdzat paveikt darbu? Kurš Jums palīdz? | |
| Maksimālais punktu skaits 39 | |
| 18. Brīvais laiks: | |
| 18.1. spēj un prot pavadīt brīvo laiku efektīvi, konstruktīvi, atbilstoši vecumam, interesēm Kontroljautājums (klients spēj informēt): Ko darāt savā brīvajā laikā? Kā pavadāt rītus, pēcpusdienas, vakarus? | |
| 18.2. spēj izrādīt iniciatīvu un patstāvīgi plānot, organizēt savu brīvo laiku Kontroljautājums (klients zina vai spēj informēt): Kurā dienas laikā Jums labāk patīk kaut ko darīt, piemēram, lasīt, skatīties TV, spēlēt galda spēles u. c. (atbilstoši klienta interesēm) | |
| 18.3. spēj izmantot piedāvātās brīvā laika pavadīšanas iespējas Kontroljautājumi (klients spēj informēt): Kādos brīvā laika pavadīšanas pasākumos Jūs labprāt piedalāties? | |
| Maksimālais punktu skaits 12 | |
| Kopējais punktu skaits (Maksimālais 588) | |
| Pašaprūpes spēju procentuālā vērtība (%) - pirmais aprūpes līmenis (588–438 punkti) – 100 %–75 %; - otrais aprūpes līmenis (437–291 punkts) – 74 %–50 %; - trešais aprūpes līmenis (290–145 punkti) – 49 %–25 %; - ceturtais aprūpes līmenis (144–0 punkti) – 24 %–0 %. |
Piezīme. * Šajā pielikumā norādītie kontroljautājumi ir speciālistam paredzēts palīginstruments klienta izvērtēšanai, kuru izmantošana ir speciālista kompetencē. Kontroljautājumus formulē, papildina un precizē atbilstoši klienta spējām uztvert un saprast jautājumus, nemainot kritērijus un to maksimālo procentuālo vērtību attiecīgajās sadaļās.
Ministru kabineta
2008. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 288
(Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
| Klienta vārds, uzvārds | ||||
| Vieta/laiks | ||||
| Speciālista vārds, uzvārds, amats, institūcija | ||||
| Klienta pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgās dzīves prasmju novērtēšanas kritēriji | Maksimāli iespējamais/iegūtais punktu skaits | Iepriekšējās izvērtēšanas rezultāti, ja tāda veikta (dd/mm/gg)
| Ieteicamās darbības (ja informācija nepieciešama aprūpes vai rehabilitācijas plāna sastādīšanai) | Piezīmes |
| 1. Sevis apzināšana | 27/ | |||
| 2. Ēšana, ēdiena gatavošana, šķidruma uzņemšana | 66/ | |||
| 3. Ģērbšanās | 39/ | |||
| 4. Telpu kopšana un uzturēšana | 33/ | |||
| 5. Personiskās higiēnas uzturēšana | 45/ | |||
| 6. Veselības uzturēšana | 39/ | |||
| 7. Mobilitāte | 39/ | |||
| 8. Orientēšanās spējas telpā un vidē | 27/ | |||
| 9. Drošība | 15/ | |||
| 10. Pamatizglītība | 45/ | |||
| 11. Orientācija laikā | 24/ | |||
| 12. Naudas lietošana un iepirkšanās | 27/ | |||
| 13. Saskarsme | 33/ | |||
| 14. Uzvedība | 36/ | |||
| 15. Pāra – grupas attiecības | 21/ | |||
| 16. Kognitīvās funkcijas | 21/ | |||
| 17. Darba prasmes un spējas | 39/ | |||
| 18. Brīvais laiks | 12/ | |||
| Kopējais punktu skaits un % | 588/% | |||
Noteiktais aprūpes līmenis | ||||
Speciālista paraksts* | ||||
Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "Speciālista paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Ministru kabineta
2008. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 288
(Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
I. Pilngadīgo personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālistu skaits vidēji uz vienu klientu grupu
| Amats/ kvalifikācija | Aprūpes līmenis/slodžu skaits | Komentārs | ||||
| 1. | 2. | 3. | 4. | Kopā institūcijā | ||
| vidēji 20–24 klienti grupā | vidēji 16–20 klienti grupā | vidēji 12–16 klienti grupā | vidēji 8–12 klienti grupā | institūcijā pilngadīgām personām 8 grupas (2 grupas katrā līmenī), kur katrā vidēji ir 18 viena līmeņa klienti | ||
| Sociālais darbinieks | 0,25 | 0,25 | 0,1 | 0,1 | 1,0 | Speciālists vada vidēji 4 klientu grupas |
| Sociālais aprūpētājs/ sociālais rehabilitētājs | 0,75 | 0,75 | 1,25 | 1,25 | 8,0 | 1., 2. līmenis: vidēji 0,75 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz divām klientu grupām dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–17.00). 3., 4. līmenis: vidēji 1,25 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz divām klientu grupām dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–17.00), papildus viens speciālists uz divām klientu grupām darbdienās (8.30–17.00) |
| Aprūpētājs/ māsas palīgs | 0,75 | 0,75 | 5,5 | 7,0 | 28,0 | 1., 2. līmenis: vidēji 0,75 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists vidēji uz 50 klientiem (2 grupām) naktī, 7 dienas nedēļā (22.00– 6:00). 3. līmenis: vidēji 5,5 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu 24 h diennaktī, papildus viens speciālists uz vienu klientu grupu darbdienās (8.30–17.00); 4. līmenis: vidēji 7,0 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu 24 h diennaktī, papildus viens speciālists vidēji 16 h dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–22.00), papildus viens speciālists uz vienu klientu grupu darbdienās vidēji 4 h |
| Kultūras un sporta pasākumu organizēšanas speciālists | 0,09 | 0,09 | 0,09 | 0,09 | 0,75 | 0,75 slodzes iestādē. Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50 – 0,5 slodzes iestādē |
| Interešu izglītības speciālisti | 0,5 | 0,5 | 0,25 | x | 2,5 | 1., 2. līmenis: vidēji 1,0 slodze uz divām grupām. 3. līmenis: vidēji 0,25 slodzes uz vienu grupu |
| Sertificēts ārsts1 | 0,08 | 0,12 | 0,14 | 0,16 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē. Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50 – 0,5 slodzes iestādē |
| Sertificēta medicīnas māsa2 | 0,69 | 0,69 | 0,97 | 0,97 | 6,50 | 5,5 slodzes iestādē. 3., 4. līmenis: vidēji 0,25 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists vada vidēji 4 klientu grupas |
| Sertificēts fizioterapeits | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē |
| Sertificēts ergoterapeits | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē |
| Sertificēts mākslas terapeits | 0,09 | 0,09 | 0,09 | 0,09 | 0,75 | 0,75 slodzes iestādē. Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50 – 0,5 slodzes iestādē |
| Logopēds | 0,06 | 0,06 | 0,06 | 0,06 | 0,5 | 0,5 slodzes iestādē |
| Sertificēts masieris | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē |
| Sertificēts ārsta palīgs3 | 0,04 | 0,06 | 0,07 | 0,08 | 0,5 | 0,5 slodzes iestādē |
| Psihologs4 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 0,13 | 1,0 | 1,0 slodze iestādē. Ja klientu skaits iestādē ir mazāks par 50 – 0,5 slodzes iestādē |
| KOPĀ (vidēji uz 1 grupu): | 3,8 | 3,9 | 9,0 | 10,6 | x | |
| II. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālistu skaits uz 24 klientiem (3 grupām) | ||||||
| Amats/ kvalifikācija | Slodžu skaits grupā | Kopā | Komentārs | |||
| Sociālais darbinieks/ sociālais pedagogs | 0,25 | 1,0 | Speciālists vada vidēji 3 klientu grupas | |||
| Sociālais aprūpētājs/ sociālais rehabilitētājs | 3,0 | 9,0 | Vidēji 3,0 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu dienā, 7 dienas nedēļā (8.30– 22.00) | |||
| Sertificēta medicīnas māsa2 | x | 5,5 | Slodzes uz grupu neaprēķina, vidēji iestādē nepieciešamas 5,5 slodzes, lai nodrošinātu 24h aprūpi | |||
| Sertificēts ārsts1 | 0,05 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē | |||
| Sertificēts fizioterapeits | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē | |||
| Sertificēts ergoterapeits | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē | |||
| Sertificēts mākslas terapeits | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē | |||
| Logopēds | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē | |||
| Sertificēts masieris | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē | |||
| Sertificēts ārsta palīgs3 | 0,05 | 0,25 | Ieteicamas 0,25 slodzes iestādē | |||
| Psihologs4 | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē | |||
| Kultūras un sporta pasākumu organizēšanas speciālists | 0,15 | 0,5 | Ieteicamas 0,5 slodzes iestādē | |||
| Interešu izglītības speciālisti | 0,25 | 0,75 | Vidēji 0,25 slodzes uz vienu grupu | |||
| Aprūpētājs/ sociālais audzinātājs | 7,5 | 22,5 | Vidēji 7,5 slodzes uz vienu grupu. Viens speciālists uz vienu klientu grupu 24 h diennaktī, papildus viens speciālists vidēji 16 h dienā, 7 dienas nedēļā (8.30–22.00) | |||
| KOPĀ (vidēji uz 1 grupu) | x | x | x | 12,3 | x | |
Piezīmes.
1 Ārsta specialitāti, kas nodrošina pakalpojumu klientiem, nosaka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ņemot vērā klientu funkcionālo traucējumu veidus un smaguma pakāpi, kā arī vecumu.
2 Māsas specialitāti un amatu (piemēram, vecākā māsa) nosaka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ņemot vērā klientu funkcionālo traucējumu veidus un smaguma pakāpi, kā arī vecumu.
3 Ārsta palīgs vada ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas veselības punktu, ja to nav iespējas darīt ārstam.
4 Psihologam, kas strādā ar bērniem, jābūt atbilstošam Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām, pārējos gadījumos psihologam jābūt sertificētam klīniskajā un veselības psiholoģijā.
 |
 |
 |
 |