Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums Nr.2-02/38
Rīgā 2008.gada 22.februārī
1. Ķekavas pagasta padome 2007.gada 27.novembrī ir pieņēmusi saistošos noteikumus "Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma (2003.-2015.) 2007.gada grozījumu grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"(prot.Nr.24, 1.55.§) (turpmāk - teritorijas plānojuma grozījumi).
2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, izvērtējot teritorijas plānojuma grozījumus, konstatēja, ka:
2.1. Ķekavas pagasta padome pretēji Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk - MKN 883) 41.1apakšpunktā noteiktajam, ka pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas nav pieļaujamas izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā un tās aprobežojumos, 2007.gada 21.novembra un 27.novembra sēdē atbalstīja galīgajā redakcijā noteiktās teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas maiņu vairāk nekā 50 nekustamajiem īpašumiem;
2.2. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 11.nodaļā "Spēkā esošo detālplānojumu saraksts" ir norādīti 162 detālplānojumi, no kuriem 60 ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tie ir apstiprināti pirms 2003.gada 28.novembra, kad ar saistošajiem noteikumiem tika pieņemts Ķekavas pagasta ģenerālplāns. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likuma 6.panta piektajai daļai (2002.gada 29.decembra redakcija) detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai kā pamatojumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem. Līdz ar to Ķekavas pagasta padome nebija tiesīga apstiprināt detālplānojumus pirms teritorijas plānojuma spēkā stāšanās. Ministrijas 2007.gada 5.jūnija atzinumā par teritorijas plānojuma grozījumu galīgo redakciju bija lūgts izvērtēt tos detālplānojumus, kas apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem pirms Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma spēkā stāšanās, un lemt par to juridisko statusu. Minētā prasība netika izpildīta;
2.3. teritorijas plānojuma grozījumu grafiskajā materiālā ir iezīmētas teritorijas ar applūdinājuma varbūtību reizi simt gados. Virszemes ūdens objektu aizsargjosla ir noteikta mazāka par šo teritoriju, kā arī daļā applūstošo teritoriju ir pieļaujama apbūve, kas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 7.panta pirmo daļu un 37.panta pirmās daļas 4.punktu.
3. Ministrijā vairākkārtīgi ir saņemtas privātpersonu sūdzības attiecībā uz teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā notiekošajām sabiedriskajām apspriešanām un privātpersonu sniegto viedokļu izvērtēšanu. Ņemot vērā minēto, ministrija, vērtējot teritorijas plānojuma grozījumus, īpašu uzmanību pievērsa teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskajai apspriešanai, kā rezultātā tika konstatēts, ka:
3.1. atbilstoši iesniegtajai pagasta teritorijas plānojuma grozījumu dokumentācijai teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes gaitā organizētas sešas sabiedriskās apspriešanas. Teritorijas plānojuma dokumentācijai nav pievienotas sniegtās atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem pretēji MKN 883 40.4.apakšpunktā noteiktajam. Spriežot pēc Pārskatā par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi pievienotajos komentāros par "Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumu par Ķekavas pagasta teritorijas plānojumu" (minētie komentāri iekļauti abos pārskata sējumos) minētā, atbildes ir sniegtas. Bet 3.nodaļā "Ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem" sniegtā informācija liecina, ka rakstiskas atbildes par iesniegtajiem priekšlikumiem sniegtas tikai daļai iesniegumu autoru. Pie tam komentāros par pašvaldības darbībām attiecībā uz konkrētiem priekšlikumiem norādītais ne visos gadījumos ir pamatots un atsevišķos gadījumos pie vienādiem nosacījumiem sekojusi atšķirīga pašvaldības rīcība;
3.2. lemjot par teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas izmaiņām, Ķekavas pagasta pašvaldība atšķirīgi interpretēja Teritorijas plānošanas likuma 3.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto pēctecības principu, jo vienā gadījumā fizisko personu iesniegumā izteiktais priekšlikums noraidīts, pamatojot to ar spēkā esošu teritorijas plānojumu vai detālplānojuma projektu, bet citos gadījumos tiek ignorēts detālplānojums, pašvaldības lēmumi par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu un noteikta cita teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, vai lemjot par apbūves teritorijas nomaiņu uz lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamu teritoriju.
4. Ņemot vērā 3.punktā minēto, ir jāsecina, ka Ķekavas pagasta pašvaldība nav pienācīgi izvērtējusi sabiedrības viedokli teritorijas plānošanas procesā, kā arī pēc būtības neizskatīja privātpersonu iesniegumus, kas tika iesniegti sabiedrisko apspriešanu laikā. Ar šādu rīcību Ķekavas pagasta padome ir pieļāvusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus, jo nav ievērojusi:
4.1. Latvijas Republikas Satversmes 104.panta pirmajā teikumā noteikto, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības;
4.2. Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 2.punktā noteikto interešu saskaņotības principu, jo nav tikusi nodrošināta Teritorijas plānošanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā tiesība ikvienai fiziskajai un juridiskai personai iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus, kā arī šī panta otrajā daļā paredzētā fizisko un juridisko personu tiesība iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida atbildi par tiem. Tāpat nav ievērots Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 7.punktā noteiktais teritorijas plānošanas atklātības princips, jo Ķekavas pagasta pašvaldība nav piedāvājusi skaidrus un izsvērtus kritērijus, lai iedzīvotājiem būtu saprotama pašvaldības juridiskā motivācija un lietderības apsvērumi attiecīgā lēmuma par teritorijas atļauto (plānoto) izmantošanu pieņemšanai.
5. Ķekavas pagasta pašvaldības rīcība, pienācīgi neizvērtējot sabiedrības viedokli, kā arī nekonsekventa rīcība, pieņemot atšķirīgus lēmumus līdzīgās situācijās, rada šaubas par lēmuma pieņēmēja objektivitāti, kas savukārt liek apšaubīt paša lēmuma tiesiskumu.1
6. Tiesību doktrīnā ir norādīts, lai pieņemtu pareizu lēmumu, publiskās varas subjektam jāievēro zināmi procesuālie noteikumi: 1) lēmuma pieņemšanas procesam jābūt atklātam (līdz ar to kontrolējamam). Tikai tad katram ir iespēja pārliecināties, ka viss ir noticis korekti; 2) lēmumam jābūt saprātīgam un pamatotam. Taču to nevar sasniegt, neveicot juridisko analīzi un dažādu faktisko apstākļu, tostarp arī sabiedrības viedokļu un priekšlikumu, izvērtējumu.2
Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā abi nosauktie aspekti tiesiska lēmuma pieņemšanai izpalika, kas ir būtisks pārkāpums, jo Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa spriedumā lietā Nr.2006-38-03 secinājumu daļas 14.punktā norādīts, ka būtisks teritorijas plānošanas pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota, ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības izteikt savu viedokli par iespējamo teritorijas apspriešanu, kā arī pieļauti citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi.
7. Ņemot vērā to, ka teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā tika pieļauti būtiski pārkāpumi un nav iespējams noteikt konkrētās teritorijas, attiecībā uz kurām varētu uzskatīt, ka šajā rīkojumā minētie pārkāpumi netika izdarīti, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs nesaskata iespēju piemērot Teritorijas plānošanas likuma 7.1pantu un apturēt teritorijas plānojuma grozījumus daļā.
8. Pamatojoties uz iepriekš minēto motivāciju un saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49.panta pirmo daļu:
8.1. apturu Ķekavas pagasta padomes 2007.gada 27.novembra saistošo noteikumu "Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma (2003.-2015.) 2007.gada grozījumu grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (prot.Nr.24, 1.55.§) darbību;
8.2. rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Ķekavas pagasta padomes priekšsēdētājai Dzintrai Maļinovskai.
1 Meiere S. Par sabiedrības ietekmi uz publisko tiesību subjektiem un to lēmumiem // Latvijas Vēstnesis, Jurista Vārds, 20.02.2001, Nr.4 (197).
2 Turpat.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns