Izdarīt likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 6.nr.; 2001, 8.nr.; 2002, 5.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:
"2.pants. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību pilnvaras
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās starptautiskajās operācijās Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas apstiprināta mandāta ietvaros vai saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Latvijas Republikas likumiem, kā arī ar Saeimas, Ministru kabineta vai - likumā īpaši paredzētajā gadījumā - aizsardzības ministra lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās."
2. 5.pantā:
papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Pēc ārvalstu pieprasījuma par neatliekamās palīdzības nepieciešamību aizsardzības ministrs var pieņemt lēmumu par atsevišķu īpaši sagatavotu Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starp-tautiskajās glābšanas operācijās un starp-tautiskajās humānajās operācijās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstīs.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesai-stīti starptautiskajās glābšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās pēc ārvalstu pieprasījuma par neatliekamās palīdzības nepieciešamību."
3. Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:
"5.1 pants. Lēmuma pieņemšana par to Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru piedalīšanos starptautiskajās operācijās, kuri nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas štābos, Eiropas Savienības militārajos štābos un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, kuri ir nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas štābos, Eiropas Savienības militārajos štābos un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos, var nosūtīt dalībai starptautiskajās operācijās, pamatojoties uz šo organizāciju lēmumu un saskaņā ar šā likuma 5.pantā noteikto kārtību."
4. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:
"10.1 pants. Sociālās garantijas civilpersonām sakarā ar komandējumiem uz starptautisko operāciju rajoniem
(1) Ja Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, ierēdnis vai cits valsts institūcijā nodarbinātais, kurš laikā, kad viņš atradās komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot darba (dienesta) pienākumus, ir cietis nelaimes gadījumā un guvis sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā šādu atlīdzību par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā:
1) smaga veselības traucējuma gadījumā - piecu mēnešalgu apmērā;
2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā - triju mēnešalgu apmērā;
3) viegla veselības traucējuma gadījumā - vienas mēnešalgas apmērā.
(2) Ja Valsts prezidentam, Saeimas deputātam, Ministru kabineta loceklim, parlamentārajam sekretāram, ierēdnim vai citam valsts institūcijā nodarbinātajam amata pienākumu pildīšanas laikā vai dienesta vai darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, vai gada laikā pēc amata atstāšanas vai dienesta vai darba tiesisko attiecību izbeigšanas noteikta invaliditāte tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts laikā, kad viņš atradās komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot darba (dienesta) pienākumus, viņam izmaksā šādu atlīdzību par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā:
1) I grupas invalīdam - 20 mēnešalgu apmērā;
2) II grupas invalīdam - 15 mēnešalgu apmērā;
3) III grupas invalīdam - 10 mēnešalgu apmērā.
(3) Veselības traucējuma smaguma pakāpi un invaliditāti nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.
(4) Ja Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, ierēdnis vai cits valsts institūcijā nodarbinātais, kurš laikā, kad viņš atradās komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot darba (dienesta) pienākumus, gājis bojā, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa ģimenes locekļi (laulātais, bērni vai vecāki, ja viņam nav bērnu vai laulātā) saņem kompensāciju 50 000 latu apmērā.
(5) Ja Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, ierēdnis vai cits valsts institūcijā nodarbinātais darba vai dienesta tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā vai gada laikā pēc amata atstāšanas vai dienesta vai darba attiecību izbeigšanas tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts laikā, kad viņš atradās komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot darba (dienesta) pienākumus, gājis bojā, viņa ģimenes locekļi (laulātais, bērni vai vecāki, ja viņam nav bērnu vai laulātā) saņem kompensāciju 50 000 latu apmērā.
(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto atlīdzību izmaksā papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām vai pabalstiem sakarā ar amata pienākumu izpildes laikā gūto sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu.
(7) Šajā pantā minētās atlīdzības un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.
(8) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto atlīdzību un kompensāciju izmaksas kārtību."