Darbības ar dokumentu

I. Risināmā jautājuma būtība

Administratīvā procesa jēga un būtība ir cieši saistīta ar ātru un efektīvu lietu izskatīšanu tiesā. Valstij, pārvaldes ietvaros īstenojot publisko varu, ir pienākums nodrošināt tikpat efektīvu šīs publiskās varas izpausmju kontroles mehānismu.

Administratīvās lietas pašlaik skata Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments.

Diemžēl lielās tiesu noslogotības dēļ administratīvajās tiesās lietu izska­tīšanas termiņi ir ļoti ilgi. Lai risinātu minēto problēmu, adminis­tratīvajās tiesās ir palielināts tiesnešu skaits, tiek aizpildītas vakantās štata vietas, kā arī ir izdarīti grozījumi Administratīvā procesa likumā (stājās spēkā 2006.gada 1.decembrī). Grozījumi Administratīvā procesa likumā laboja neprecizitātes un papildināja regulējumu. Tomēr, lai uzlabotu admi­nistratīvo procesu iestādē un tiesā, iepriekš minētie pasākumi nav pilnībā no­dro­šinājuši iespēju lietas izskatīt ātri un efektīvi.

Līdztekus tiesnešu skaita palielināšanai un atbilstošu štata vietu plāno­šanai tiesu budžetā risināma problēma par administratīvā procesa efektivitātes paaugstināšanu kopumā – par tiesu instanču reducēšanu un par atsevišķu lietu kate­goriju pakļautību administratīvajām tiesām. Vienlaikus saistībā ar adminis­tratīvā procesa uzlabošanu tiesā risināmi jautājumi arī par iestādes faktisko rīcību, pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā un administratīvā procesa uzlabošanu iestādē.

Iestādes faktiskā rīcība. Saskaņā ar spēkā esošo Administratīvā procesa likuma regulējumu administratīvās lietas par iestādes faktisko rīcību ir skatāmas visās trijās administratīvo tiesu instancēs. Izvērtējot tiesisko regu­lējumu un pastāvošo tiesu praksi, ir iespējams identificēt šādas administratīvo lietu kategorijas par iestādes faktisko rīcību, kurām piemērojama tiesu instanču reducēšana:

1) lietas par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana;

2) lietas par iestādes faktisko rīcību, kas nerada personas subjektīvo tiesību aizskārumu (piemēram, Veselības inspekcijas ārstu ekspertu sniegtie atzinumi);

3) lietas par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies izziņas izsniegšanā vai atteikumā izsniegt izziņu, kā arī prasītās izziņas nesniegšanā.

Minēto kategoriju lietās (izņemot lietas par iestādes faktisko rīcību, kas nerada personas subjektīvo tiesību aizskārumu) iestādes un privātpersonas attiecības pamatā regulē Informācijas atklātības likuma un likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” normas, un tās raksturo diezgan vienkārši faktiskie un tiesiskie apstākļi. Turklāt šīs lietas lielākoties nav saistītas ar būtisku personas interešu ierobežojumu. Līdz ar to šo lietu izskatīšana visās trijās tiesu instancēs nav lietderīga un ir pretrunā ar procesa efektivitātes principu.

Ierobežojumi sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā. Izskatot šāda veida administratīvo lietu, gan iestādei, gan tiesai jāievēro speciālajā normatīvajā aktā noteiktie termiņi, savukārt personai ir būtiski laikus zināt, vai sapulces, gājiena vai piketa rīkošana nav aizliegta. Pēc attiecīgā datuma, kurā persona vēlējusies īstenot iespēju brīvi pulcēties, tiesa var lemt vairs tikai par pārsūdzētā paš­valdības lēmuma (rīcības) prettiesiskumu un iespējamo zaudējumu atlīdzi­nāšanu. Ievērojot minēto, arī šo lietu izskatīšana visās trijās tiesu instancēs nav lietderīga un ir pretrunā ar procesa efektivitātes principu.

No sabiedrisko pakalpo­jumu sniegšanas attiecībām izrietošo strīdu un citu strīdu, kas nodoti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetencē, pārsūdzēšanas kārtība. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata strīdus starp privāt­personām:

1) starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju;

2) starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

Saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 32.panta pirmo daļu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā obligāta ie­priekšēja ārpustiesas instance izskata no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošos strīdus, kas ar likumu nodoti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetencē, izņemot strīdus par parāda piedziņu no lietotāja par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpo­jumiem. Savukārt likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 35.panta otrā daļa nosaka, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu lietā par strīda izšķiršanu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Pēc strīdu izskatīšanas Sabiedrisko pakalpojumu regulē­šanas komisijas pieņemtie lēmumi saskaņā ar spēkā esošo regulējumu tiek pārsūdzēti administratīvā procesa kārtībā pēc būtības, un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija attiecīgajā administratīvajā lietā līdz ar to tiek iesaistīta kā viena no procesa dalībniekiem. Tad lieta vairs netiek skatīta kā strīds starp strīdā iesaistītajām privātpersonām, bet kā strīds starp vienu no strīda dalībniekiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Tas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem sabiedrisko pakalpojumu regulē­šanas pamatprincipiem.

Patentu valdes Apelācijas padomes strīdu izskatīšanas kārtība. Strīdi, ko izskata Patentu valdes Apelācijas padome, pamatā attiecas uz privāttiesību jomu, tiem pārsvarā ir civiltiesisks raksturs un administratīvā procesa piemē­rošana to izskatīšanā, kā arī Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu pārskatīšanas procedūrās, īpaši inter partes strīdu gadījumos (strīdos starp divām privātpersonām iebildumi pret Patentu valdes veiktu rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju), bieži nonāk pretrunā ar strīda būtību. Šajos strīdos sa­bied­rības interešu un publisko tiesību izvērtējums nav galvenais, jo rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācija nav atļauja izmantot attiecīgo objektu komercdarbībā – tā vienīgi palīdz nodrošināt izņēmuma tiesības, kas īpašniekam sniedz papildu priekšrocības komercdarbībā un ļauj kom­pensēt saistībā ar rūpniecisko īpašumu veiktos ieguldījumus.

Būvinspektoru kompetence. Būvinspektoriem piešķirtās būvdarbu kon­troles tiesības un pašvaldības administratīvo aktu piespiedu izpilde (ja adresāts to neizpilda labprātīgi) ir saistīta ar iekļūšanu adresāta nekustamajā īpašumā, visbiežāk – pretēji nekustamā īpašuma īpašnieka gribai. Latvijas Republikas Satversmes 96.pants nosaka privātpersonas tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Savukārt Civillikuma 1082.pants paredz, ka “īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi”.

Pašlaik tiesai nav pamata pieņemt lēmumu par piespiedu iekļūšanu nekus­tamajā īpašumā, savukārt likums neierobežo nekustamo īpašumu īpašnieku tiesības un nenosaka obligātu pienākumu ielaist būvinspektorus savā īpašumā. Tādējādi praksē gan būvinspektors, gan pašvaldība, veicot būvniecības kontroles funkciju, nevar to pildīt pilnvērtīgi, jo nevar iekļūt nekustamajā īpašumā, lai konstatētu pārkāpumu vai veiktu administratīvā akta piespiedu izpildi.

II. Risinājumi

1. Tiesu instanču skaita reducēšana

1.variants

Lietās par koleģiālu institūciju lēmumu apstrīdēšanu – konkrētu institūciju koleģiālas institūcijas, kas pieņem sākotnējo lēmumu un kas ir funkcionāli neatkarīgas, pieņem lēmumu koleģiāli, spējot nodrošināt atklātu un objektīvu procesa norisi, un sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem. Pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami Administratīvajā rajona tiesā, bet uzreiz Administratīvajā apgabaltiesā.

Lietās par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies atteikumā izsniegt informāciju vai izziņas izsniegšanā vai atteikumā izsniegt izziņu, neradot personas subjektīvo tiesību aizskārumu, – Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs, izņemot lietas par iestādes faktisko rīcību, kas nerada personas subjektīvo tiesību aizskārumu. Šajās lietās Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā.

Lietās par pašvaldības atteikumu izsniegt atļauju gājiena, mītiņa vai sapulces rīkošanai – Administratīvās rajona tiesas spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā.

Ņemot vērā administratīvā procesa mērķi un minēto tiesu instanču reducēšanas modeļu raksturu, administratīvajā procesā ieviešams uzraudzības institūts. Uzraudzības institūta tiesiskais regulējums veidojams līdzīgi kā šāda institūta regulējums Civilprocesa likumā.

2.variants

Lietās par koleģiālu institūciju lēmumu apstrīdēšanu – ja iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu ir izskatījusi neatkarīga institūcija (kas ir apstrīdēšanas iestāde un kas nav pieņēmusi sākotnējo lēmumu), tā pieņem lēmumu koleģiāli un spēj nodrošināt atklātu un objektīvu procesa norisi, un sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem. Šādas institūcijas lēmums ir pārsūdzams uzreiz Administratīvajā apgabaltiesā.

Lietās par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies atteikumā izsniegt informāciju vai  izziņas izsniegšanā vai atteikumā izsniegt izziņu, kā arī lietās par iestādes faktisko rīcību, kas nerada personas subjektīvo tiesību aizskā­rumu, – Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs.

Lietās par pašvaldības atteikumu izsniegt atļauju gājiena, mītiņa vai sapulces rīkošanai – Administratīvās rajona tiesas spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā.

2. Atsevišķu lietu kategoriju pakļautības maiņa no administratīvajām tiesām uz vispārīgās jurisdikcijas tiesām

No sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošo strīdu pārsū­dzēšanas kārtība – nosakāms, ka lēmumu, ko saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 32.pantu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pieņem kā iepriekšēja ārpustiesas instance, izskatot no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošos strīdus starp divām privātpersonām, nevar pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā, bet, ja privātpersonas šis lēmums neapmierina, tās savu strīdu var turpināt risināt civilprocesuālā kārtībā. Vienlaikus nosakāms, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nav obligāta pirmstiesas strīda izšķiršanas institūcija.

Patentu valdes Apelācijas padomes strīdu izskatīšanas kārtība – problēmas risinājumam Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzību nosaka civilprocesuālā, nevis administratīvi procesuālā kārtībā. Izlemjot jautājumu par administratīvā procesa aizstāšanu ar civilprocesu Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzības lietās, vienlaikus ir jāprecizē un jāpapildina Patentu valdes Apelācijas padomes darbības normatīvais regulējums – piemēram, Patentu valdes Apelācijas padomes locekļu iecelšanas kārtība, funkcionālā neatkarība.

3. Būvinspektoru kompetence

Problēmas risinājumam nepieciešams veikt grozījumus Būvniecības likumā, nosakot, ka būvinspektoram ir tiesības pieaicināt pašvaldības policijas darbiniekus, ja nekustamā īpašuma īpašnieks labprātīgi viņu īpašumā ne­ielaiž, kā arī grozījumus likumā “Par policiju”, nosakot pašvaldības policijas darbi­nieku tiesības, pamatojoties uz tiesas lēmumu, iekļūt nekustamajā īpašumā pret īpašnieka gribu.