Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumus Nr. 199 "Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 358

Rīgā 1999.gada 19.oktobrī (prot. Nr. 56, 18.§)

Noteikumi par medicīnisko palīdzību notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestādēs

Izdoti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 78.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestādēs (turpmāk - iestāde) sniedzama medicīniskā palīdzība, un medicīniskās palīdzības apjomu.

2. Notiesātie bez maksas saņem valstī noteikto veselības aprūpes pakalpojumu minimumu Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Notiesātajiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes budžeta ietvaros nodrošina arī:

2.1. primāro, sekundāro un terciāro (daļēji) medicīnisko palīdzību;

2.2. neatliekamo stomatoloģisko palīdzību;

2.3. veselības stāvokļa pārbaudes;

2.4. preventīvos un pretepidēmiskos pasākumus;

2.5. medikamentus un injekcijas, kuras izrakstījis iestādes ārsts;

2.6. medicīnisko inventāru.

3. Apcietinātajiem tiek sniegta medicīniskā palīdzība saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, izņemot plānveida stacionāro ārstēšanu un dokumentu noformēšanu izskatīšanai veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā. Apcietinātos uz stacionāru nosūta tikai akūtos gadījumos.

II. Medicīniskā palīdzība

4. Ambulatoro medicīnisko palīdzību notiesātajiem un apcietinātajiem sniedz speciāli iekārtotās pieņemšanas telpās iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā pacientu pieņemšanas laikā, bet akūtos gadījumos - ārstniecības personas darba laikā.

5. Notiesātajiem un apcietinātajiem, kuri cietuši nelaimes gadījumā vai saslimuši, iestādē sniedz medicīnisko palīdzību pirmsslimnīcu etapā.

6. Traumu vai saindēšanās gadījumos ārstniecības personas pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas ziņo par notikušo iestādes administrācijai.

7. Notiesātos uz cietumu slimnīcu stacionārai ārstēšanai nosūta atbilstoši medicīniskajām indikācijām ar ārstējošā ārsta nosūtījumu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes norīkojumu.

8. Ja iestādē nav iespējams sniegt atbilstošu medicīnisko palīdzību, notiesāto vai apcietināto var nosūtīt uz ārstniecības iestādi, nodrošinot apsardzi.

9. Plānveida stacionāro ārstēšanu veic, ņemot vērā notiesātā veselības stāvokli un veselības aprūpei paredzēto finansējumu.

10. Notiesātos uz veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju invaliditātes grupas noteikšanai nosūta tikai saskaņā ar iestādes ārsta lēmumu.

11. Ja notiesāto uz veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju nosūta pirmo reizi, nepieciešamos medicīniskos izmeklējumus veic par valsts budžeta līdzekļiem. Ja notiesāto uz veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju nosūta atkārtoti, nepieciešamos medicīniskos izmeklējumus, kurus nav iespējams veikt iestādē, veic par notiesātā līdzekļiem.

12. Pēc notiesātā vai apcietinātā vēlēšanās iestādes administrācija var vienoties ar vispārējās ārstniecības iestādes vadību par notiesātā vai apcietinātā konsultēšanu un ārstēšanu par viņa līdzekļiem.

13. Notiesātie un apcietinātie medikamentus lieto tikai ārstniecības personu klātbūtnē.

14. Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu izveido ārstu konsultatīvo komisiju, kura sniedz konsultatīvo un metodisko palīdzību iestāžu ārstiem, identificē slimniekus un noformē dokumentus to iespējamai pirmstermiņa atbrīvošanai slimības dēļ.

III. Veselības stāvokļa pārbaude un ārstnieciski profilaktiskais darbs

15. Veselības stāvokli pārbauda:

15.1. uzņemot notiesāto vai apcietināto iestādē;

15.2. pārvietojot notiesāto vai apcietināto uz citu iestādi;

15.3. kārtējā medicīniskajā apskatē, lai diagnosticētu saslimšanu agrīnā stadijā;

15.4. dispanserizējot hroniski slimās personas.

16. Pirms izvietošanas kopējās kamerās iestādē uzņemtajiem notiesātajiem un apcietinātajiem veicama vispārējā medicīniskā apskate, plaušu rentgena izmeklēšana un testi seksuāli transmisīvās slimības un HIV noteikšanai.

17. Ierakstus par veselības stāvokli izdara ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē, kura glabājas tās iestādes medicīnas daļā, kurā atrodas notiesātais vai apcietinātais. Ambulatorā slimnieka medicīnisko karti aizliegts izsniegt notiesātajiem un apcietinātajiem vai ar medicīnu nesaistītām personām. Pēc atbrīvošanas no soda izciešanas ambulatorā slimnieka medicīnisko karti pievieno personas lietai.

18. Notiesātos un apcietinātos, kuri slimo ar slimību akūtā stadijā, ar seksuāli transmisīvo slimību vai citu infekcijas vai lipīgo ādas slimību un nav pabeiguši ārstēšanās kursu, aizliegts nosūtīt uz citu iestādi.  

Ministru prezidents A.Šķēle

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

23.10.1999