1. Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācija (turpmāk - delegācija) ir Ministru kabineta izveidota starpnozaru institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas piedalīšanos sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (turpmāk - sarunas).
2. Delegāciju vada ārlietu ministrs (turpmāk - delegācijas vadītājs). Delegācijas darbības nepārtrauktību nodrošina sarunu vadītājs un viņa vietnieki.
4. Delegācijā ir iekļauti Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās, Eiropas integrācijas biroja un Latvijas Bankas norīkotie pārstāvji. Delegācijas personālsastāvu pēc ārlietu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.
(Grozīts ar MK 20.06.2000. noteikumiem Nr.205)
5. Delegācijas vadītājs vai sarunu vadītājs atsevišķu jautājumu risināšanai pēc delegācijas locekļu ieteikuma var pieaicināt ekspertus, kā arī atašejus (Briselē), kuru sniegtā informācija un vērtējumi ir nepieciešami sekmīgai sarunu nodrošināšanai.
6. Delegācijā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Eiropas lietu komisijas norīkotie pārstāvji.
7. Savā darbībā delegācija un tās atsevišķi locekļi ievēro Ministru kabineta apstiprināto pilnvarojumu paust Latvijas Republikas oficiālo nostāju sarunu jautājumos (turpmāk - sarunu mandāts).
8. Delegācijas vadītājs:
8.1. pārstāv Latvijas Republiku starpvaldību konferencē, kur pauž Latvijas Republikas oficiālo nostāju sarunu jautājumos;
8.2. sarunu mandāta ietvaros vienojas par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā līguma nosacījumiem;
8.3. ne retāk kā reizi mēnesī informē par sarunu gaitu Eiropas integrācijas padomi un Saeimas Eiropas lietu komisiju;
8.4. pieņem lēmumus par jebkuriem delegācijas darbības jautājumiem.
(Grozīts ar MK 16.01.2001. noteikumiem Nr.23)
9. Sarunu vadītājs:
9.1. organizatoriski vada delegācijas darbu, sasauc un vada delegācijas darba sanāksmes, kā arī nosaka katra delegācijas locekļa kompetenci;
9.2. pārstāv delegāciju attiecībās ar Eiropas Komisijas dienestiem;
9.3. vienojas ar Eiropas Savienības amatpersonām par sarunu darba kārtību;
9.4. nosaka ar delegācijas darbu saistītās informācijas klasifikācijas pakāpi.
10. Sarunu vadītājs un viņa vietnieki savas kompetences ietvaros var pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām un citām institūcijām informāciju, kas nepieciešama veiksmīgai sarunu norisei.
11. Sarunu vadītāja vietnieki veic sarunu vadītāja noteiktos uzdevumus un pēc delegācijas vadītāja atsevišķa rīkojuma pilda sarunu vadītāja pienākumus viņa prombūtnes laikā.
12. Delegācijas locekļi:
12.1. savas kompetences ietvaros apkopo un analizē sarunām nepieciešamo informāciju;
12.2. ir atbildīgi par attiecīgās nozares institūcijas nostāju attiecīgajos sarunu jautājumos;
12.3. novērtē nozaru institūciju sagatavoto nostāju attiecīgajos sarunu jautājumos;
12.4. piedalās delegācijas darba sanāksmēs un, pēc sarunu vadītāja norādījumiem, - arī sarunu sanāksmēs;
12.5. pilda sarunu vadītāja rīkojumus un norādījumus ar sarunām saistītos jautājumos.
13. Delegācijas darba sanāksmes sasauc un vada sarunu vadītājs. Sarunu vadītājs nosaka sanāksmes darba kārtību un mazāko nepieciešamo delegācijas locekļu skaitu, lai varētu izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Delegācijas darba sanāksmes ir slēgtas. Tās tiek protokolētas.
14. Projektus un pamatojumus Latvijas Republikas nostājai attiecībā uz sarunās apspriežamajiem jautājumiem (turpmāk - sarunu pozīcija), saskaņojot projektus un pamatojumus ar citām nozaru institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, izstrādā un delegācijai iesniedz valsts institūcijas, kas saskaņā ar šo noteikumu pielikumu ir atbildīgas par sarunu attiecīgo sadaļu.
15. Delegācija izvērtē un pēc konsultēšanās ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, ja nepieciešams, papildina iesniegtos sarunu pozīcijas projektus un iesniedz tos Eiropas integrācijas padomē. Ja delegācijas locekļu domas par sarunu pozīcijas projekta saturu atšķiras, Eiropas integrācijas padomē kopā ar attiecīgo projektu iesniedzams atsevišķu delegācijas locekļu rakstisks motivēts viedoklis.
16. Sarunu pozīciju apstiprina Eiropas integrācijas padome. Ja Eiropas integrācijas padome nevar pieņemt vienprātīgu lēmumu kādā jautājumā, sarunu pozīcijas projektu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Īpaši steidzamos gadījumos delegācijas vadītājs var iesniegt sarunu pozīcijas projektu apstiprināšanai tieši Ministru kabinetā.
17. Sarunu nodrošinājumam delegācijas vadītājs var ierosināt ar sarunām saistītu jautājumu ārpuskārtas iekļaušanu Ministru kabineta un Eiropas integrācijas padomes darba kārtībā.
20. Delegācijas sastāvā iekļauto valsts institūciju pārstāvju un pieaicināto ekspertu darba samaksu nodrošina valsts institūcijas, kas viņus norīkojušas. Izdevumi, kas saistīti ar minēto pārstāvju un ekspertu piedalīšanos sarunās, valsts institūcijām, kas viņus norīkojušas, saskaņā ar faktisko līdzekļu izlietojumu tiek atmaksāti no Ārlietu ministrijai šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
(Pielikums grozīts ar MK 20.06.2000. noteikumiem Nr.205)
Sarunu sadaļa | Atbildīgā valsts institūcija | Pārējās iesaistītās valsts institūcijas |
1 | 2 | 3 |
1. Brīva preču kustība | Ekonomikas ministrija | |
1.1. sauszemes transportlīdzekļi | Satiksmes ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Zemkopības ministrija | |
1.2. pārtikas preces | Labklājības ministrija Zemkopības ministrija | |
1.3. ķīmiskās vielas | Labklājības ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Zemkopības ministrija | |
1.4. farmaceitiskie produkti | Labklājības ministrija Zemkopības ministrija | |
1.5. kosmētika, stikls, tekstilizstrādājumi, apavi, koks un atpūtas peldlīdzekļi | Labklājības ministrija Satiksmes ministrija Zemkopības ministrija | |
1.6. jaunā pieeja | Labklājības ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija | |
1.7. horizontālie un procedūru pasākumi | Labklājības ministrija | |
1.8. valsts pasūtījums | Finansu ministrija | |
2. Brīva personu kustība | Izglītības un zinātnes ministrija | Iekšlietu ministrija Labklājības ministrija |
3. Brīva pakalpojumu kustība | Ekonomikas ministrija | |
3.1. finansu pakalpojumi | Finansu ministrija Latvijas Banka | |
3.2. pārējie pakalpojumi | Iekšlietu ministrija Labklājības ministrija Satiksmes ministrija Tieslietu ministrija | |
4. Brīva kapitāla kustība | Finansu ministrija | Latvijas Banka Tieslietu ministrija Iekšlietu ministrija |
5. Uzņēmējdarbības likumdošana | Tieslietu ministrija | |
5.1. uzņēmējdarbība un grāmatvedība | Finansu ministrija | |
5.2. rūpnieciskais un intelektuālais īpašums | Kultūras ministrija | |
6. Konkurences politika | Ekonomikas ministrija | Finansu ministrija |
7. Lauksaimniecība | Zemkopības ministrija | |
8. Zvejniecība | Zemkopības ministrija | |
9. Transports | Satiksmes ministrija | |
10. Nodokļu politika | Finansu ministrija | |
11. Ekonomiskā un monetārā savienība | Finansu ministrija | Ekonomikas ministrija Latvijas Banka |
12. Statistika | Ekonomikas ministrija | Zemkopības ministrija |
13. Sociālā politika un darba likumdošana | Labklājības ministrija | Ekonomikas ministrija Zemkopības ministrija |
14. Enerģētika | Ekonomikas ministrija | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
15. Rūpniecības politika | Ekonomikas ministrija | Zemkopības ministrija |
16. Mazie un vidējie uzņēmumi | Ekonomikas ministrija | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
17. Zinātne un pētniecība | Izglītības un zinātnes ministrija | |
18. Izglītība un mācības | Izglītības un zinātnes ministrija | |
19. Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģija | Satiksmes ministrija | Visas ministrijas |
20. Kultūra un audiovizuālo pakalpojumu politika | Kultūras ministrija | |
21. Strukturālā un reģionālā politika | Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde | Finansu ministrija Ekonomikas ministrija Labklājības ministrija Satiksmes ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Zemkopības ministrija Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts |
22. Vides aizsardzības politika | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija | |
22.1. horizontālā likumdošana | ||
22.2. dabas aizsardzība | Zemkopības ministrija | |
22.3. ūdens kvalitāte | Labklājības ministrija Zemkopības ministrija | |
22.4. gaisa kvalitāte | Labklājības ministrija Satiksmes ministrija Zemkopības ministrija | |
22.5. troksnis no mašīnām un iekārtām | Labklājības ministrija | |
22.6. rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska vadība | Ekonomikas ministrija Iekšlietu ministrija | |
22.7. ķīmiskās vielas un ģenētiski modificētie organismi, ozona slāni noplicinošās vielas | Labklājības ministrija Zemkopības ministrija | |
22.8. kodoldrošība un civilā aizsardzība | Labklājības ministrija Iekšlietu ministrija | |
22.9. atkritumi | Labklājības ministrija | |
23. Patērētāju un veselības aizsardzība | Ekonomikas ministrija | Labklājības ministrija Tieslietu ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
24. Sadarbība tieslietu jomā un iekšlietu jomā | Iekšlietu ministrija | Ārlietu ministrija Tieslietu ministrija |
25. Muitas savienība | Finansu ministrija | Ārlietu ministrija |
26. Ārējās ekonomiskās attiecības | Ārlietu ministrija | Ekonomikas ministrija |
27. Kopējā ārējā un drošības politika | Ārlietu ministrija | |
28. Finansu kontrole | Finansu ministrija | Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts |
29. Finansu un budžeta nosacījumi | Finansu ministrija | Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts |
30. Institucionālie nosacījumi | Ārlietu ministrija | Latvijas Banka Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts |