Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.708

Rīgā 2007.gada 16.oktobrī (prot. Nr.58 25.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 3.punktu,
18.panta otrās daļas 2.punktu un trešās daļas 1.punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 188.nr.; 2004, 48.nr.; 2005, 210.nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt I nodaļu ar 4.1punktu šādā redakcijā:

"4.1 Valsts augu aizsardzības dienests:

4.11. uzrauga un kontrolē kultūraugu mēslošanas plānus īpaši jutīgo teritoriju saimniecībās;

4.12. nodrošina uzskaiti un uztur datubāzi par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām.";

1.2. aizstāt 12.13.apakšpunktā vārdu "pārsegu" ar vārdiem "dabisku vai mākslīgi veidotu segslāni";

1.3. izteikt 12.15.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.15. veidojot uz lauka pakaišu kūtsmēslu kaudzes pamatni, tajā ieklāj salmu vai kūdras slāni, kas pasargā no barības elementu un šķidrumu noplūdes. Kūtsmēslu kaudzes nosedz ar salmu vai kūdras aizsargslāni, lai aizkavētu noteci vai gaistošo vielu iztvaikošanu;";

1.4. izteikt 12.17.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.17. pakaišu kūtsmēslus, šķidrmēslus un vircu neizkliedē laikposmā no 15.novembra līdz 1.martam;";

1.5. svītrot 12.111.apakšpunktā vārdus un skaitli "vismaz 30 cm biezu";

1.6. papildināt noteikumus ar 12.25.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.25. zemes īpašnieki un lietotāji uzskaita un dokumentē visu saimniecībā iegādāto minerālmēslu daudzumu un uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus.";

1.7. izteikt 12.3punktu šādā redakcijā:

"12.3 Saimniecības izstrādā un īsteno kultūraugu mēslošanas plānus, ievērojot šādas prasības:

12.31. lauka vēsturi uzskaita un dokumentē saimniecībās, kurās mēslošanas līdzekļus iestrādā 10 ha un lielākā platībā, bet augļu un dārzeņu saimniecībās - trīs hektāru un lielākā platībā, un uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus;

12.32. kultūraugu mēslošanas plānu un kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu (2.pielikums) saimniecībās izstrādā vienam gadam;

12.33. kultūraugu mēslošanas plānu izstrādā visās saimniecībās, kurās mēslošanas līdzekļus lieto 20 ha un lielākā platībā, bet augļu un dārzeņu saimniecībās - trīs hektāru un lielākā platībā. Kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datiem, kārtējā gada pavasarim un vasarai izstrādā ne vēlāk kā līdz 15.aprīlim, zālāju un nākamā gada ražai sēto ziemāju mēslošanai rudenī - ne vēlāk kā līdz 15.augustam. Augšņu agroķīmisko izpēti (kartēšanu) veic ne retāk kā reizi piecos gados, un agroķīmiskās kartēšanas lietu glabā vismaz piecus gadus;

12.34. izstrādāto kultūraugu mēslošanas plānu un kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu rakstiski vai elektroniski (elektroniski iesniegto kultūraugu mēslošanas plānu un kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu apstiprina ar elektronisko parakstu) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 12.3 3.apakšpunktā noteiktā termiņa.";

1.8. papildināt noteikumus ar 12.4punktu šādā redakcijā:

"12.4 Lauksaimniecībā izmantojamās saimniecības zemēs rudenī un ziemā uztur minimālu kultūraugu veģetāciju:

12.41. pirmajos divos rīcības programmas īstenošanas gados - vismaz 30 % zemju;

12.42. turpmākajos rīcības programmas īstenošanas gados - vismaz 50 % zemju.";

1.9. izteikt 15.punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

"Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķina atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.";

1.10. papildināt 16.punkta pirmo teikumu aiz vārdiem "Dzīvnieku vienība" ar apzīmējumu "(DV)";

1.11. papildināt noteikumus ar 17.1punktu šādā redakcijā:

"17.1 Zemes īpašnieki un lietotāji uzskaita un dokumentē visu veidu organiskos mēslošanas līdzekļus, kas iegūti, iegādāti vai pārdoti, un uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus.";

1.12. izteikt 33.punktu šādā redakcijā:

"33. Pētniecības monitoringu veic, lai:

33.1. noskaidrotu vides kvalitātes normatīvu pārsniegšanas cēloņus;

33.2. novērtētu cēloņus, kas neļauj panākt vides kvalitātes uzlabošanos;

33.3. novērtētu avāriju radītā piesārņojuma ietekmi uz vidi un sniegtu ieteikumus avāriju seku novēršanas pasākumiem.";

1.13. aizstāt 37.punktā skaitli "50" ar skaitli "25";

1.14. svītrot 41.punktā vārdu "augu";

1.15. izteikt 42.punktu šādā redakcijā:

"42. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem ir tiesības:

42.1. atrasties zemes īpašnieka vai lietotāja zemes platībā, informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju, lai atbilstoši kompetencei kontrolētu šajos noteikumos kultūraugu mēslošanas plāniem noteikto prasību ievērošanu;

42.2. pieprasīt un bez maksas saņemt no zemes īpašnieka vai lietotāja informāciju, kas nepieciešama kultūraugu mēslošanas plānu uzraudzībai saskaņā ar šiem noteikumiem;

42.3. pārbaudīt kultūraugu mēslošanas plānus un to atbilstību šo noteikumu prasībām;

42.4. pieprasīt šo noteikumu 12.25.apakšpunktā un 12.3 un 17.1punktā minētos dokumentus.";

1.16. izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV. Noslēguma jautājumi";

1.17. papildināt noteikumus ar 45.punktu šādā redakcijā:

"45. Šo noteikumu 4.1punkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.";

1.18. izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531

Kultūraugu mēslošanas plāns un kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums

I. Kultūraugu mēslošanas plāns

Kultūraugu mēslošanas plānā saimniecība iekļauj šādu informāciju:

1. Saimniecības nosaukums un atrašanās vieta.

2. Lauka numurs, platība hektāros (ha).

3. Audzējamais kultūraugs, tā šķirne, izmantošanas veids un plānotā raža.

4. Iepriekšējā gadā audzētais kultūraugs (priekšaugs).

5. Slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) iestrādes norma (kg) uz vienu hektāru.

6. Ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma veids) iestrādātais slāpeklis, fosfors un kālijs (turpmāk - NPK).

7. Ar minerālmēsliem iestrādātais NPK, norādot minerālmēslu veidu, daudzumu (svars kg) uz vienu hektāru un visā lauka platībā.

8. Citi bilances faktori.

II. Kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkuma veidlapa

Nr.
p.k.

Norādāmā informācija

Mērvienība

1.

Kopējā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība

_____ ha

2.

Kopējais nepieciešamais NPK daudzums visai apstrādājamās zemes platībai

_____ kg N

_____ kg P2O5

_____ kg K2O

3.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits (pa dzīvnieku grupām)

_________________

_________________

_________________

_________________

4.

Kopējā saražotā NPK masa kūtsmēslos

_____ kg N

_____ kg P2O5

_____ kg K2O

5.

Kopējais NPK izlietojums minerālmēslu veidā

_____ kg N

_____ kg P2O5

_____ kg K2O

6.

Starpība starp barības elementu kopējo nepieciešamo daudzumu un tā nodrošinājumu

_____ kg N

_____ kg P2O5

_____ kg K2O

7.

Slāpekļa izmantošanās no kūtsmēsliem (lauka efekts) %

____%

8.

Ziemāju īpatsvars % kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībā

____%

9.

Kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits (dzīvnieku vienībās) - DV

10.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits (dzīvnieku vienībās) uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (DV/Lf )

_______"

1.19. svītrot 3.pielikumu;

1.20. izteikt 4.pielikumu šādā redakcijā:

"4.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531

Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķināšana

1. Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību (ha) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

DV
L = ——-, kur
DVp

L - kūtsmēslu iestrādei nepieciešamā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (ha);

DV - saimniecības kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits, izteikts dzīvnieku vienībās;

DVp - pieļaujamais lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits, rēķinot uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

2. Saimniecības kopējo lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, kas izteikts dzīvnieku vienībās, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

z
DV = DVi x ni, kur

DV - kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits saimniecībā, izteikts dzīvnieku vienībās;

z - lauksaimniecības dzīvnieku grupu (pēc sugas un vecuma) skaits;

DVi - attiecīgās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas vienam dzīvniekam atbilstošais dzīvnieku vienību skaits saskaņā ar šī pielikuma 3.punktu;

ni - attiecīgās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas skaits saimniecībā.

3. Dzīvnieku vienības (DV) lauksaimniecības dzīvniekiem

Nr.
p.k.

Lauksaimniecības dzīvnieku suga un vecuma grupa

Dzīvnieku vienības

1.

Slaucamā govs

0,70

2.

Zīdītājgovs

0,70

3.

Jaunlops (līdz 6 mēnešiem)

0,20

4.

Jaunlops (no 6 līdz 12 mēnešiem)

0,35

5.

Vaislas tele (no 12 mēnešiem)

0,50

6.

Gaļas liellops (no 6 līdz 12 mēnešiem)

0,50

7.

Vaislas bullis (no 12 mēnešiem)

0,60

8.

Nobarojamā cūka (30-100 kg)

8.1.

viena cūka gadā

0,03

8.2.

viena vieta kūtī

0,10

9.

Zīdītāja sivēnmāte ar sivēniem

0,25

10.

Sivēnmāte bez sivēniem un jauncūkas

0,2

11.

Kuilis

0,25

12.

Atšķirtais sivēns (7,5-30 kg)

0,007

13.

Kaza (ar kazlēniem), aita (ar jēriem)

0,09

14.

Zirgs (vairāk par 6 mēnešiem) vai ķēve ar kumeļiem

0,40

15.

Broilers

15.1.

viens broilers gadā

0,0004

15.2.

viena vieta kūtī

0,007

16.

Dējējvista

0,006

17.

Tītars, zoss

0,01

18.

Trusis

0,024

19.

Strauss

0,11

20.

Kažokzvērs

0,05

21.

Mazais kažokzvērs

0,018"

2. Šo noteikumu 1.7.apakšpunkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā - labklājības ministre D.Staķe
20.10.2007