Darbības ar dokumentu
Konkurences padomes lēmums Nr.115
Lēmuma publiskojamā versija
Rīgā 2007.gada 14.septembrī (prot. Nr.50, 8.§)
Par tirgus dalībnieku apvienošanos
Lieta Nr.1145/07/06/17
Par SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Krāslava D" apvienošanos
Konkurences padome 16.05.2007. saņēma ziņojumu par SIA "MAXIMA Latvija" (turpmāk tekstā - MAXIMA) un SIA "Krāslava D" apvienošanos (turpmāk - Ziņojums), kas notiks MAXIMA iegūstot tiesības izmantot SIA "Krāslava D" aktīvus Daugavpils ielā 8A, Dagdā.
Iepazīstoties ar sniegto informāciju, Konkurences padome secina, ka Ziņojums atbilst Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk - Noteikumi) pielikumā noteiktajām prasībām un ir uzskatāms par pilnīgu no 16.05.2007.
22.05.2007. Konkurences padome nosūtīja MAXIMA vēstuli Nr.1117, kurā informēja, ka par pilnīga ziņojuma iesniegšanas datumu ir uzskatāms 16.05.2007.
13.06.2007. Konkurences padome pieņēma lēmumu Nr.67 (prot.Nr.34, 10.§) par papildu izpētes uzsākšanu lietā Nr.1145/07/06/17 "Par SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Krāslava D" 16.05.2007. ziņojumu par apvienošanos".
SIA "MAXIMA Latvija" 09.12.2003. ir pārreģistrēta komercreģistrā ar reģ. Nr.4000350643, juridiskā adrese: "Abras", Ķekavas pagasts, Rīgas rajons, LV - 2111.
SIA "Krāslava D" 11.02.2005. ir reģistrēta komercreģistrā ar reģ. Nr.41503016837, juridiskā adrese: Varšavas iela 28, Daugavpils, Latvija, LV-5400.
Izvērtējot Ziņojumā ietverto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome
konstatēja:
1. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju MAXIMA pieder pie uzņēmumu grupas, kas ir lielākais mazumtirdzniecības tīkla operators Baltijas valstīs. MAXIMA ir viens no Lietuvas uzņēmuma UAB "Vilniaus Prekyba" koncerna uzņēmumiem. MAXIMA pamata darbības veids ir pārtikas un plaša patēriņa preču mazumtirdzniecība "MAXIMA X", "MAXIMA XX" un "MAXIMA XXX" formāta veikalos (kopējais veikalu skaits šī Ziņojuma iesniegšanas brīdī - 111). Bez tam papildus mazumtirdzniecībai MAXIMA Latvijā sniedz arī ar saviem mazumtirdzniecības veikaliem un izdodamajiem reklāmas izdevumiem saistītus reklāmas un mārketinga pakalpojumus trešajām personām, kā arī iznomā savā īpašumā esošo tirdzniecības centru telpas dažādiem citiem tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem.
2. SIA "Krāslava D" saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju nodarbojas ar pārtikas un plaša patēriņa preču mazumtirdzniecību veikalos un autoveikalos, sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus un nodarbojas ar sava nekustamā īpašuma iznomāšanu. Minētā komercsabiedrība savu saimniecisko darbību veic Krāslavas rajona teritorijā.
3. Saskaņā ar Ziņojumā minēto apvienošanos paredzēts veikt, MAXIMA iegūstot nomas tiesības attiecībā uz SIA "Krāslava D" piederošās ēkas (kadastra Nr.(*), adrese: Dagda, Daugavpils ielā 8A) 1.stāva telpām (*) m2 platībā.
4. Saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto "tirgus dalībnieku apvienošanās ir (…) tāds stāvoklis, kad (…) viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot (…)".
Pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas un nomāto telpu pieņemšanas MAXIMA uzsāks to izmantošanu, kas ir uzskatāma par apvienošanos Konkurences likuma 15.panta izpratnē. Līdz ar to MAXIMA un SIA "Krāslava D" ir uzskatāmas par apvienošanās dalībniecēm.
Apvienošanās rezultātā MAXIMA iegūs ēkas Daugavpils ielā 8A, Dagdā 1.stāva nedzīvojamo telpu (*) m2 platībā nomas tiesības uz (*) gadiem, skaitot termiņu no telpu pieņemšanas akta parakstīšanas dienas. SIA "Krāslava D" saglabās savas minēto telpu īpašuma tiesības.
5. Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikts, ka: "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:
1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;
2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus."
Apvienošanās dalībnieku kopējo apgrozījumu nosaka saskaņā ar Noteikumu IV sadaļu "Apgrozījuma aprēķināšana".
Pamatojoties uz MAXIMA saistību ar citām kapitālsabiedrībām Latvijā, tās kā viena tirgus dalībnieka kopējais apgrozījums Latvijā saskaņā ar Ziņojumā norādīto, kas aprēķināts saskaņā ar Noteikumu prasībām, 2006.gadā bija aptuveni LVL 293 276 000.
Savukārt saskaņā ar Lursoft datiem MAXIMA neto apgrozījums 2006.gadā bija LVL 290 732 254.
SIA "Krāslava D" kopējais neto apgrozījums 2006.gadā bija LVL 604 398, apgrozījums no komercdarbības veikšanas Daugavpils ielā 8A, Dagdā, saskaņā ar MAXIMA sniegto informāciju bija aptuveni LVL (*).
Līdz ar to izpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā paredzētais kritērijs, un MAXIMA pirms apvienošanās bija pienākums iesniegt Ziņojumu par apvienošanos Konkurences padomē.
MAXIMA kapitāla daļas pilnībā pieder SIA "VP Group Latvia". Savukārt Lietuvā reģistrētā sabiedrība UAB "MAXIMA" īsteno izšķirošu ietekmi ar 100% piederošām kapitāla daļām pār SIA "VP Group Latvia". Lietuvas sabiedrība UAB "Vilniaus Prekyba" ar 100% piederošām kapitāla daļām īsteno izšķirošo ietekmi pār UAB "MAXIMA". Tādējādi MAXIMA un tās meitas uzņēmums ietilpst vienā grupā (kā viens tirgus dalībnieks) ar UAB "Vilniaus Prekyba" un tās meitas sabiedrībām.
UAB "Vilniaus prekyba" īsteno izšķirošo ietekmi ar tai piederošām 100% kapitāla daļām pār Lietuvas sabiedrībām UAB "MAXIMA", UAB "AKROPOLIS", UAB "EVA grupe", UAB "EUROVAISTINE".
UAB "Vilniaus Prekyba" un UAB "EUROVAISTINE" atsevišķi nav bijis apgrozījums no preču un pakalpojumu sniegšanas Latvijas teritorijā 2006.gadā. UAB "Vilniaus Prekyba" kapitāla daļu turētāji ir Lietuvas pilsoņi, un nevienam no viņiem 2006.gadā nav notikusi saimnieciskā darbība Latvijas teritorijā.
SIA "MAXIMA Latvija" savukārt īsteno izšķirošo ietekmi ar 100% piederošām kapitāla daļām pār SIA "Skandi krasts".
UAB "AKROPOLIS" īsteno izšķirošo ietekmi ar 100% piederošām kapitāla daļām pār:
1) SIA "Rīgas Akropole";
2) SIA "NDX Projekti";
3) Lietuvas sabiedrību UAB "Delano", kurai ir izšķiroša ietekme ar 100% piederošām kapitāla daļām pār SIA "Eiropica".
Saskaņā ar Ziņojumā norādīto UAB "EVA grupe" īsteno izšķirošo ietekmi ar 100% piederošajām kapitāla daļām pār UAB "AIBE Baltic", kura savukārt īsteno izšķirošu ietekmi ar 95% piederošām kapitāla daļām pār SIA "Latvijas Tirgotāju Kooperācija "AIBE"".
Saskaņā ar Ziņojumā norādīto SIA "Latvijas tirgotāju kooperācija "AIBE"" pieder 35,27% SIA "AIBE Loģistika" pamatkapitāla daļu, pārējās pamatkapitāla daļas pieder 77 dažādām juridiskajām personām, lielākais pamatkapitāla daļu daudzums vienas personas īpašumā ir 4,82%.
6. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu viens no konkrētās preces tirgiem, kurš varētu tikt ietekmēts apvienošanās sakarā, ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē, kur pēc apvienošanās darbosies tikai viens no apvienošanās dalībniekiem - MAXIMA, jo SIA "Krāslava D" pēc apvienošanās procesa pabeigšanas izies no konkrētā tirgus.
Konkurences padome, ņemot vērā Ziņojumā sniegto informāciju un vadoties no iepriekš izvērtētajām līdzīgām apvienošanās lietām1, kurās tika secināts, ka patērētāju rīcību, iegādājoties ikdienā nepieciešamās preces, nosaka tirdzniecības vietas pieejamības ērtums un tuvums, uzskata, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus arī konkrētajā lietā ir nosakāms šaurākās ģeogrāfiskās teritorijas robežās nekā Latvijas Republikas teritorija. Ikdienas patēriņa preču iegāde notiek tajās vietās, kur norisinās patērētāju galvenās aktivitātes (mājas, darbavietas tuvums). Līdz ar to Konkurences padome secina, ka patērētāju rīcību, iegādājoties ikdienas patēriņa preces, nosaka lielveikala pieejamības ērtums un tuvums.
MAXIMA 11.09.2007. vēstulē Nr.421 Konkurences padomei ir norādījusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus būtu jānosaka plašāk nekā Dagdas pilsētas administratīvā teritorija, daļēji vai pilnībā ietverot tajā tuvākos pagastus, jo Dagdas pilsēta ir ļoti neliela. Dagdas gadījumā no jebkuras pilsētas vietas 30 minūšu laikā, ejot kājām, iespējams iziet ievērojami tālu ārpus Dagdas pilsētas administratīvajām robežām. Tuvu pie Dagdas pilsētas atrodas ciemati Ozoliņi, Vecdome, kuru iedzīvotājiem ir izdevīgi un dabiski iepirkties Dagdā. Turklāt tuvākajos Dagdas pagasta ciematos kā Vecdomē, Rabšos, Jubeļos, Alženovā nav līdzvērtīgu iepirkšanās iespēju, kā rezultātā šo ciematu iedzīvotājiem ir jāiepērkas Dagdā.
Konkurences padome, izvērtējot MAXIMA 11.09.2007. vēstulē Nr.421 sniegto viedokli attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko teritoriju, piekrīt, ka lietā konkrētās ģeogrāfiskās teritorijas robežas būtu nosakāmas nedaudz plašāk nekā Dagdas pilsētas administratīvās teritorijas robežas.
Ievērojot teikto, jāsecina, ka ģeogrāfiskais tirgus esošajā gadījumā saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu ir nosakāms kā Dagdas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes teritorija.
Attiecībā uz mazumtirdzniecības tirgu Konkurences padomes prakse liecina, ka ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā vienas pilsētas teritorija un tās tuvākā apkārtne, ar tuvāko apkārtni saprotot 2-3 km teritoriju ārpus pilsētas administratīvajām robežām2. Šajā teritorijā piedāvājuma un pieprasījuma tendences, administratīvās un citas barjeras ir līdzīgas, kā arī konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir līdzvērtīgi visiem tirgus dalībniekiem.
Pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, viens no konkrētajiem tirgiem lietā ir nosakāms kā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Dagdas pilsētā un tās tuvākās apkārtnes teritorijā.
Vēl viens konkrētais tirgus, kas tiek ietekmēts konkrētās apvienošanās sakarā, ir dažādu ikdienas patēriņa preču iepirkuma tirgus, kas ir tālāk sadalāms vairākos konkrētajos preču tirgos. Pamatā minētie tirgi ir ikdienas patēriņa preču tirgi, taču, tā kā mazumtirdzniecības veikali tirgo arī citas preces (elektropreces, apģērbus u.c.), tad arī iepirkuma tirgus ir plašāks un aptver daudzas konkrētās preces.
Ģeogrāfiskais tirgus šajā gadījumā saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu pamatā ir Latvijas teritorija, neizslēdzot iespēju atsevišķu preču gadījumā definēt tirgu arī plašākās robežās.
7. Lietas izpētes gaitā Konkurences padome izvērtēja apvienošanās ietekmi lietā definētajos tirgos:
Ikdienas patēriņa preču tirgus
7.1. Dagdas pilsētas teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē ir vairākas juridiskas personas, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos (saskaņā ar Saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā NACE kodu 52.1. (turpmāk - NACE 52.1)).
Ievērojot Ziņojumā sniegto informāciju, lielākie mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos tirgus dalībnieki ir SIA "Antaris", z/s "Sapnis", SIA "Kornerstone" u.c.
Bez tam Dagdas pilsētā darbojas daži salīdzinoši mazāki mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos tirgus dalībnieki, kā individuālais uzņēmums "Laķi Z", SIA "Mig R", SIA "Vita V", SIA "Vita", SIA "Leven", SIA "Astors B", SIA "Dilanis", SIA "Vārpa", kuri arī veic pārtikas, sadzīves un rūpniecības preču tirdzniecību.
Pašlaik lielākais mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos tirgus dalībnieks ir z/s "Sapnis", kura mazumtirdzniecības apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*). Minētajai komercsabiedrībai ir četras mazumtirdzniecības vietas Dagdas pilsētā, taču jāatzīmē, ka tās ir salīdzinoši nelielas, t.i., no (*) m2.
Nākamais lielākais mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos tirgus dalībnieks ir SIA "Antaris", kura tirdzniecības vietas apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*) un veikala kopējā platība ir (*)m2, kas ir ļoti tuva SIA "Krāslava D" esošā veikala platībai.
Mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos tirgū darbojas vēl SIA "Kornerstone", kuras tirdzniecības apgrozījums 2006.gadā bija LVL (*) un veikala Dagdā, Rīgas ielā 4, kopējā platība ir (*) m2.
Konkurences padome, izvērtējot konkurences situāciju Dagdas pilsētā un tās apkārtnē, secina, ka par konkrētā tirgus, t.i., ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē, tirgus dalībniekiem ir uzskatāmas trīs komercsabiedrības: z/s "Sapnis", SIA "Antaris", SIA "Kornerstone".
SIA "Krāslava D" apgrozījums veikalā, kas atrodas Dagdā, Daugavpils ielā 8A, 2006.gadā bija LVL (*), bet līdz ar attiecīgo telpu iznomāšanu MAXIMA SIA "Krāslava D" darbību šajā konkrētajā tirgū izbeigs.
Plānotā veikala, kurš tiks atvērts apvienošanās rezultātā, apgrozījums saskaņā ar MAXIMA sniegto informāciju ir plānots LVL (*) dienā, kas gadā varētu sasniegt aptuveni LVL (*).
Izvērtējot teikto, jāsecina, ka apvienošanās gadījumā MAXIMA nomainīs konkrētajā tirgū citu tirgus dalībnieku, taču tās plānotais apgrozījums ir būtiski lielāks. Līdz ar to konkurences apstākļi mainīsies, un MAXIMA varētu iegūt vadošo lomu konkrētajā tirgū. Ņemot vērā iepriekš norādīto par tirgus struktūru Dagdas pilsētā un tās apkārtnē, secināms, ka nākotnē MAXIMA varēs sasniegt savu plānoto apgrozījumu arī uz esošo tirgus dalībnieku rēķina.
(*)
Izvērtējot iepriekš minēto informāciju kopsakarā ar konkurences apstākļiem, Konkurences padome secina, ka konkrētajā tirgū ir svarīgi saglabāt esošo tirgus struktūru, kas veicinātu MAXIMA veikalā Dagdā iespējami zemākās cenas noteikšanu, jo, samazinoties tirgus dalībnieku skaitam konkrētajā tirgū, MAXIMA nebūs pietiekoša konkurences spiediena un tā nākotnē varētu piemērot augstākas preču realizācijas cenas.
(*)
No minētā Konkurences padome secina, ka būtiski esošā konkurences līmeņa saglabāšanai konkrētajā tirgū ir pirmie MAXIMA darbības mēneši Dagdas pilsētā un tās apkārtnē, lai esošie tirgus dalībnieki varētu izturēt MAXIMA konkurences spiedienu. Pretējā gadījumā, vājinoties citu konkurentu stāvoklim konkrētajā tirgū, patērētājiem nākotnē var nākties rēķināties ar augstākām ikdienas patēriņa preču cenām.
Izvērtējot apvienošanās ietekmi plašākās robežās, t.i., visas Latvijas teritorijā, ir jāņem vērā fakts, ka MAXIMA ir viens no diviem lielākajiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem visā Latvijas Republikas teritorijā. Minētais fakts norāda uz MAXIMA ietekmi konkrētajā tirgū, kur tai ir konkurences priekšrocības.
7.2. Tā kā Konkurences padome uzskata, ka MAXIMA motivēta interese samazināt cenas varētu būt tikai esot citiem efektīviem konkurentiem konkrētajā tirgū, tad Konkurences padome ir veikusi no Dagdas pilsētas domes un no citiem konkrētā tirgus dalībniekiem saņemtās informācijas izvērtēšanu.
Apvienošanās izvērtēšanas procesā 23.07.2007. Dagdas pilsētas domes vēstulē Nr.1-13.1/318 sniegta informācija, ka MAXIMA darbības uzsākšana Dagdas pilsētā noteikti ietekmēs konkurenci ikdienas patēriņa preču tirgū. Šobrīd esošā situācija ikdienas patēriņa preču tirgū esot nelabvēlīga, jo pilsētā darbojoties liels daudzums tirdzniecības punktu, bet piedāvāto preču klāsts ir ļoti līdzīgs un cenu līmenis ir maz atšķirīgs. Cenas, salīdzinot ar citiem reģioniem, Dagdas pilsētā esot augstākas. Dagdas pilsētas dome cer, ka, atverot lielāku tirdzniecības punktu, kāds ir MAXIMA, samazināsies ikdienas patēriņa preču cenas. Dagdas pilsētas dome 23.07.2007. vēstulē Nr.1-13.1/318 norādījusi, ka MAXIMA var konkurēt tikai ar z/s "Sapnis" un SIA "Antaris", jo citi veikali esot pārāk mazi.
27.08.2007. z/s "Sapnis" vēstulē ir norādīts, ka "(…) MAXIMA atvēršana kardināli mainīs situāciju ne tikai Dagdā, bet arī visā Krāslavas rajonā." Vēl minētā komercsabiedrība ir minējusi, ka "Krāslavas rajonā z/s "Sapnis" ir 24 veikali, rajona ciematos šie veikali ir iedzīvotāju galvenie iepirkšanās punkti. Paredzu, ka MAXIMA veikala atvēršana strauji samazinās apgrozījumu (par 30-40%) Dagdas apkārtnes veikalos, kas izraisīs vairāku zemas rentabilitātes veikalu slēgšanu. Bez tam jau šobrīd z/s "Sapnis" ir grūtības ar preces piegādātājiem ciematu veikaliem. (..). Turklāt MAXIMA atvēršana Dagdā noteikti veicina piegādātāju lēmumu atteikties no nerentabliem braucieniem. Līdz ar to rodas jautājums par z/s "Sapnis" izdzīvošanu".
Z/s "Sapnis" minētajā vēstulē ir norādījusi: "Lai mazinātu veikala "Maxima" atvēršanas Dagdā sekas, lūdzu Konkurences padomi dot man iespēju sagatavoties šim notikumam un pārcelt veikala "Maxima" atvēršanu uz 2008.gada 1.maiju".
Minētajā laika posmā z/s "Sapnis" plāno pārslēgt līgumus ar piegādātājiem, izveidot savu loģistiku, sagatavoties veikalu, kurus nepieciešams slēgt, pārprofilēšanai.
SIA "Antaris" 13.09.2007. vēstulē Nr.1499 ir sniegusi informāciju, ka: "MAXIMA veikala ar ļoti zemo, pat dempinga cenu segmentu atrašanās līdzās, būtiski ietekmēs SIA "Antaris" veikala turpmāko darbību gan kadru, gan darba, gan ienesīguma ziņā. Lai sagatavotu savu veikalu darbību turpmākai darbībai ļoti sīvas konkurences apstākļos ir nepieciešami aptuveni seši mēneši, jo ir jāveic sekojoši pasākumi: (*). Līdz ar to SIA "Antaris" lūdz Konkurences padomi apvienošanās atrisināšanu pagarināt un dot savu atļauju 2008.gada janvāri - februārī.
Savukārt SIA "Kornerstone" savā 25.08.2007. vēstulē ir norādījusi, ka: "Sakarā ar veikalu tīkla MAXIMA ienākšanu Dagdā SIA "Kornertone" ir spiesta pārstrukturēt pašapkalpošanās veikalu Dagdā, Rīgas ielā 4, par kafejnīcu un daļu telpas izīrēt".
Konkurences padome atzīst minētos tirgus dalībnieku argumentus par pamatotiem, taču z/s "Sapnis" norādītais MAXIMA veikala atvēršanas atlikšanas termiņš ir vērtējams kā pārāk ilgs. Dagdas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē tirgus dalībnieki 03.08.2007. Konkurences padomes tikšanās laikā Dagdas domē tika informēti par plānoto SIA "Krāslava D" un MAXIMA apvienošanās darījumu, līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka seši mēneši ir pietiekams laika periods, lai konkrētā tirgus dalībnieki pārslēgtu jaunus sadarbības līgumus ar preču ražotājiem un piegādātājiem, kā arī adaptētos jaunajiem tirgus apstākļiem konkrētajā tirgū.
Preču iepirkuma tirgus
7.3. Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz preču iepirkuma tirgu un ņemot vērā faktu, ka apvienošanās rezultātā nelielā mērā pieaugs MAXIMA iepirkto preču apjoms, Konkurences padome secina, ka tās ietekme uz konkurenci ikdienas patēriņa preču iepirkuma tirgū būs neliela.
Vienlaikus Konkurences padome konstatē, ka MAXIMA ir liela tirgus daļa ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē, kas nodrošina nozīmīgu ietekmi dažādos iepirkuma tirgos. Attiecīgi MAXIMA ir nozīmīgs sadarbības partneris ražotājiem, ko zaudējot, ražotājs Latvijas teritorijā nevar kompensēt ar citu, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu saimniecisku darbību. Tas nodrošina MAXIMA tirgus varas pārsvaru pār piegādātājiem un daudz nozīmīgāku spēju ietekmēt līguma noteikumus līguma slēgšanas procesā. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina par to, ka uz pašreizējo brīdi esošo konkrētā tirgus tirgus dalībnieku rīcībā nav pietiekoši daudz resursu, lai tos uzskatītu par pietiekami efektīviem konkurentiem MAXIMA.
Tomēr secināms, ka konkrētās apvienošanās rezultātā MAXIMA tirgus vara ikdienas patēriņa preču iepirkuma tirgū palielināsies visai nenozīmīgi, galvenais pieauguma avots ir MAXIMA attīstība reģionos ar lielu iedzīvotāju blīvumu un augstu pirktspēju, kas saskaņā ar tās sniegto informāciju notiek samērā intensīvi.
8. MAXIMA līdz šim konkrētajā tirgū nav darbojusies, bet minētās apvienošanās rezultātā, Konkurences padomes skatījumā, iespējams nākotnē var rasties MAXIMA dominējošais stāvoklis.
Lietas faktiskie apstākļi liecina, ka apvienošanās ietekmē ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Dagdas pilsētā un tās apkārtnē var būtiski samazināties konkurence, apdraudot esošo tirgus dalībnieku pastāvēšanu tirgū vai tiem izejot no konkrētā tirgus.
Izvērtējot iespēju Dagdas pilsētā un tās apkārtnē saglabāt tādu tirgus struktūru, kas ļautu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē dalībniekiem iegādāties preces no ražotājiem un piegādātājiem uz konkurētspējīgākiem nosacījumiem, lai konkrētā tirgus dalībnieki Dagdas pilsētā un tās apkārtnē varētu padarīt savu darbību efektīvāku patērētāju interesēs, Konkurences padome uzskata, ka lietā ir nosakāms pārejas periods apvienošanās darījuma īstenošanai.
Saistošo noteikumu noteikšana ir nepieciešama, jo MAXIMA pastāv iepirkuma vara un MAXIMA finanšu resursu apjoms ir daudz lielāks nekā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Dagdas pilsētas un tās apkārtnes tirgus dalībnieku finanšu resursi, kas ļauj tai iepirkt preces, izmantojot apjoma efektu, lētāk nekā to var Dagdas pilsētas un tās apkārtnes tirgus dalībnieki. Šis faktors var izraisīt mazumtirdzniecības uzņēmumu iziešanu no konkrētā tirgus, izmainīt tirgus struktūru konkrētajā tirgū un tā rezultātā negatīvi ietekmēt patērētājus, ilgtermiņā tiem liedzot izvēles iespējas attiecībā uz preču sortimentu, kvalitāti un cenu.
Tādēļ saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta trešo daļu apvienošanās ir atļaujama, nosakot SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Krāslava D" saistošo noteikumu, kuru izpildot, apvienošanās neradīs būtiskas negatīvas sekas konkurencei konkrētajā tirgū.
Ņemot vērā minēto un Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 1.punktu un 16.panta trešo daļu, Konkurences padome
nolēma:
1. Atļaut SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Krāslava D" apvienošanos, kas paredzēta, SIA "MAXIMA Latvija" iegūstot tiesības izmantot SIA "Krāslava D" aktīvus, nosakot apvienošanās dalībniekiem saistošo noteikumu. Vienīgi izpildot saistošajā noteikumā noteikto tiesisko pienākumu, apvienošanās ir uzskatāma par tādu, kuras rezultātā SIA "MAXIMA Latvija" nespēs ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Dagdas pilsētā un tās apkārtnē.
2. Noteikt šādu saistošo noteikumu: uzsākt komercdarbību SIA "MAXIMA Latvija" veikalā Dagdā, Daugavpils ielā 8A, ne ātrāk kā 2008.gada 1.februārī.
Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(*) - Ierobežotas pieejamības informācija
1 Konkurences padomes 13.06.2007. lēmums Nr.65 lietā "Par SIA "Euroaptieka" un SIA "Sprigane" ziņojumu par apvienošanos", 6.p. u.c, www.kp.gov.lv
2 Konkurences padomes 26.10.2005. lēmums Nr.55 lietā "Par SIA "Latvija Statoil" un SIA "Regal" 25.07.2005. ziņojumu par apvienošanos", www.kp.gov.lv.
Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme
 |
 |
 |
 |