Darbības ar dokumentu
Rīgā 2007.gada 18.septembrī (prot. Nr.52 11.§)
1. Noteikumi nosaka paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijus un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumus riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai.
2. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē valsts institūcijas atbilstoši tām normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
3. Kritērijus paaugstinātas bīstamības objektu iedalījumam bīstamības grupās nosaka atbilstoši šo objektu kaitējuma iespējamam apjomam.
4. Kaitējuma iespējamo apjomu nosaka objektu civilās aizsardzības plānos, drošības pārskatos un rūpniecisko avāriju novēršanas programmās, ņemot vērā:
4.1. kvalificējošos daudzumus sprāgstvielām, bīstamām ķīmiskām vielām un produktiem (turpmāk - bīstamās vielas), bīstamo vielu grupām un bīstamības klasēm;
4.2. hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma klases;
4.3. radioaktivitātes pieļaujamos limitus;
4.4. bioloģisko aģentu riska grupas;
4.5. elektromagnētisko lauku izstarojošo iekārtu jaudu;
4.6. elektroenerģijas ražošanas jaudu;
4.7. gāzes darba spiedienu gāzes apgādes sistēmās;
4.8. dzelzceļa stacijas, kurās ir koncentrēts manevru darbs, kas saistīts ar bīstamu kravu pieņemšanu, nosūtīšanu, formēšanu un izformēšanu.
5. Valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir šādi:
5.1. objekti, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas un kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem jāizstrādā drošības pārskati;
5.2. publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti - Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes 2, Ventspils, Bolderājas, Mangaļu un Šķirotavas stacija;
5.3. A drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves;
5.4. kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumi un tādi objekti, kuros veic darbības ar radioaktīvām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 109 reizes pārsniedz normatīvajos aktos par radiācijas drošību un kodoldrošību noteiktos limitus, un kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;
5.5. iestādes, kurās veic darbu ar 4.riska grupas bioloģiskajiem aģentiem, un laboratorijas, kurās var tikt izmeklēti paraugi 3. un 4.riska grupas bioloģisko aģentu noteikšanai;
5.6. elektromagnētisko lauku izstarojošas superjaudas iekārtas ar jaudu, lielāku par 1 MW.
6. Reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir šādi:
6.1. objekti, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas un kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem jāizstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmas;
6.2. B drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves;
6.3. objekti ar lieljaudas vaļējiem starojuma avotiem, kuru kopējā radioaktivitāte 106 - 109 reizes pārsniedz normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktos radioaktivitātes limitus un kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;
6.4. iestādes, kurās veic darbu ar 3.riska grupas bioloģiskajiem aģentiem, tai skaitā laboratorijas, kurās var tikt izmeklēti paraugi 3.riska grupas bioloģisko aģentu noteikšanai;
6.5. elektromagnētisko lauku izstarojošas lieljaudas iekārtas ar jaudu no 10 KW līdz 1 MW.
7. Vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir šādi:
7.1. objekti, kuros bīstamo vielu maksimālie daudzumi ir vienādi vai lielāki par šo noteikumu pielikuma 1.tabulā norādītajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu pielikuma 2.tabulā norādītos kvalificējošos daudzumus, ir vienāds ar 1 vai lielāks par 1;
7.2. C drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves;
7.3. objekti ar lieljaudas slēgtajiem starojuma avotiem, kuru kopējā radioaktivitāte 106 - 109 reizes pārsniedz normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktos radioaktivitātes limitus un kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, vai objekti ar vidējas jaudas vaļējiem starojuma avotiem, kuru kopējā radioaktivitāte 103 - 106 reizes pārsniedz normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktos radioaktivitātes limitus un kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;
7.4. elektroenerģijas ražošanas objekti, kuru uzstādītā jauda pārsniedz 100 MW;
7.5. iestādes, kas veic darbu ar 2.riska grupas bioloģiskajiem aģentiem, tai skaitā laboratorijas, kurās var tikt izmeklēti paraugi 2.riska grupas bioloģisko aģentu noteikšanai;
7.6. elektromagnētisko lauku izstarojošas vidējas jaudas iekārtas ar jaudu no 100 W līdz 10 KW;
7.7. objekti, kuros atrodas augu karantīnas organismi;
7.8. objekti, kuros veic darbības ar dabasgāzi (izņemot patērēšanu) un kuru gāzes cauruļvados spiediens pārsniedz 1,6 MPa, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavas un tirdzniecības punkti, automobiļu gāzes uzpildes stacijas.
8. Bīstamās vielas klātbūtni objektā nosaka, salīdzinot maksimālo bīstamo vielu daudzumu objektā ar attiecīgo kvalificējošo daudzumu. Bīstamās vielas klātbūtne objektā ir, ja šīs bīstamās vielas maksimālais daudzums objektā ir sasniedzis vai var sasniegt šo noteikumu pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Q kopējais) ir vienāds ar 1 vai lielāks par 1. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā nosaka, summējot bīstamās vielas maksimālos daudzumus, kas atrodas visā objekta teritorijā.
9. Nosakot bīstamo vielu maksimālo daudzumu vai aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tās bīstamās vielas, kas vienlaikus ir vai var būt objekta teritorijā, šādā daudzumā:
9.1. 2 % no attiecīgās vielas kvalificējošā daudzuma vai vairāk;
9.2. mazāk par 2 % no attiecīgās vielas kvalificējošā daudzuma, ja bīstamās vielas izvietojums objektā var būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju.
10. Ķīmiskais produkts, kas satur bīstamās vielas, ir bīstams, ja bīstamās vielas koncentrācija tajā nav mazāka par normatīvajos aktos, kas regulē darbības ar bīstamām vielām, noteikto koncentrāciju. Rīkojoties ar šo ķīmisko produktu, ievēro tādas pašas prasības, kā rīkojoties ar attiecīgo bīstamo vielu.
11. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā šo noteikumu pielikuma 1.tabulā norādītajai attiecīgajai bīstamajai vielai nosaka, summējot šīs vielas vislielākos daudzumus, kas atrodas vai var vienlaikus atrasties objektā vai nekontrolējamu ķīmisku procesu rezultātā var rasties izejvielās, produktos, blakusproduktos, starpproduktos un atkritumos.
12. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā šo noteikumu pielikuma 1.tabulā norādītajai attiecīgajai bīstamo vielu grupai nosaka, summējot visu attiecīgajai bīstamo vielu grupai piederošo bīstamo vielu daudzumus (izņemot polihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu, jo to daudzumus nosaka atbilstoši šo noteikumu 15. un 16.punktam).
13. Šo noteikumu izpratnē gāze ir jebkura viela, kuras absolūtais tvaika spiediens 20 °C temperatūrā ir 101,3 kPa vai lielāks par to.
14. Šo noteikumu izpratnē šķidrums ir jebkura viela, kas neatbilst gāzes definīcijai un 20 °C temperatūrā un 101,3 kPa standartspiedienā atrodas šķidrā agregātstāvoklī.
15. Lai noteiktu polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu maksimālos daudzumus, katrai polihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu grupai lieto šādus starptautiskos toksiskā ekvivalenta koeficientus:
15.1. 2,3,7,8-THDD (2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksīniem) - 1;
15.2. 1,2,3,7,8-PeCDD (1,2,3,7,8-pentahlordibenzodioksīniem) - 0,5;
15.3. 1,2,3,4,7,8-HxHDD (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) - 0,1;
15.4. 1,2,3,6,7,8-HxHDD (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) - 0,1;
15.5. 1,2,3,7,8,9-HxHDD (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzodioksīniem) - 0,1;
15.6. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzodioksīniem) - 0,01;
15.7. OHDD (oktahlordibenzodioksīniem) - 0,001;
15.8. 2,3,7,8-THDF (2,3,7,8-tetrahlordibenzofurāniem) - 0,1;
15.9. 2,3,4,7,8-PeHDF (2,3,4,7,8-pentahlordibenzofurāniem) - 0,5;
15.10. 1,2,3,7,8-PeHDF (1,2,3,7,8-pentahlordibenzofurāniem) - 0,05;
15.11. 1,2,3,4,7,8-HxHDF (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;
15.12. 1,2,3,7,8,9-HxHDF (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;
15.13. 1,2,3,6,7,8-HxHDF (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;
15.14. 2,3,4,6,7,8-HxHDF (2,3,4,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) - 0,1;
15.15. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzofurāniem) - 0,01;
15.16. 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF (1,2,3,4,7,8,9-heptahlordibenzofurāniem) - 0,01;
15.17. OHDF (oktahlordibenzofurāniem) - 0,001.
16. Maksimālo polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumu objektā iegūst, polihlordibenzofurānu vai polihlordibenzodioksīnu daudzumus reizinot ar šo noteikumu 15.punktā minētajiem koeficientiem un iegūtos rezultātus summējot.
17. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamības klasei nosaka vai šo noteikumu pielikuma 2.tabulā norādītos kvalificējošos daudzumus lieto, ja:
17.1. bīstamā viela nav norādīta šo noteikumu pielikuma 1.tabulā, bet ir klasificēta kā bīstama (piemēram, bīstama ķīmiska viela, bīstams ķīmisks produkts, bīstams atkritums) vai bīstamā viela saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar bīstamām vielām, atbilst šo noteikumu pielikuma 2.tabulai;
17.2. ķīmiskā viela nav klasificēta kā bīstama, bet nekontrolējamu ķīmisku procesu rezultātā tā var izraisīt rūpniecisko avāriju. Kvalificējošos daudzumus lieto, ņemot vērā objektā norīkotās atbildīgās personas veikto attiecīgās ķīmiskās vielas klasifikāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar bīstamām vielām.
18. Bīstamās vielas maksimālo daudzumu objektā bīstamības klasei nosaka, summējot attiecīgajai klasei visas atbilstošās vielas, kas atbilst vai pārsniedz šo noteikumu pielikuma 2.tabulas attiecīgajā punktā norādīto kvalificējošo daudzumu.
19. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamības klasēm, tad, nosakot bīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to klasi, kurai kvalificējošie daudzumi ir skaitliski mazāki.
20. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamo vielu grupām, tad, nosakot bīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to grupu, kurai kvalificējošie daudzumi ir skaitliski mazāki.
21. Šo noteikumu pielikuma 2.tabulas 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētie nosacījumi attiecas uz ķīmiskām vielām, ķīmiskiem produktiem, sprāgstvielām, pirotehniskām vielām, kā arī uz izstrādājumiem, kas satur sprāgstvielas, pirotehniskas vielas vai citas sprādzienbīstamas ķīmiskas vielas vai ķīmiskus produktus. Izvērtējot bīstamās vielas klātbūtni objektā, kā arī piemērojot šo noteikumu prasības:
21.1. ņem vērā sprāgstvielu, pirotehnisko vielu vai citu sprādzienbīstamu ķīmisku vielu vai ķīmisku produktu daudzumu izstrādājumā. Ja sprāgstvielu, pirotehnisko vielu vai citu sprādzienbīstamu ķīmisku vielu vai ķīmisku produktu daudzums izstrādājumā nav zināms, uzskata, ka viss izstrādājums ir sprādzienbīstams;
21.2. ja sprādzienbīstamai ķīmiskai vielai vai ķīmiskam produktam ir zināma gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas līguma par starptautiskajiem bīstamo kravu autopārvadājumiem klasifikācija, gan vielas iedarbības raksturojums R2 vai R3, nosakot šīs vielas vai produkta kvalificējošo daudzumu, izvēlas to kvalificējošo daudzumu, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas līguma par starptautiskajiem bīstamo kravu autopārvadājumiem klasifikācijai;
21.3. ja piemēro Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas līguma par starptautiskajiem bīstamo kravu autopārvadājumiem klasifikāciju attiecībā uz darbībām ar bīstamām vielām objektā, uzskatāms arī, ka 1.1.apakšklases ķīmiskās vielas un izstrādājumi spēj izraisīt tādu masas sprādzienu, kas praktiski uzreiz aptver gandrīz visus izstrādājumus vai visu bīstamās vielas daudzumu, kas atrodas tilpnē vai citā norobežotā vai slēgtā iekārtā vai būvē, vai visā uzglabāšanas laukumā.
22. Kvalificējošie daudzumi, kas minēti šo noteikumu pielikuma 2.tabulas 4.1. un 4.2.apakšpunktā, attiecas uz šādām sprādzienbīstamām ķīmiskām vielām, ķīmiskiem produktiem, izstrādājumiem vai pirotehniskajiem līdzekļiem:
22.1. uz bīstamām vielām, kas trieciena, berzes, liesmas vai citu aizdedzināšanas avotu ietekmē rada sprādziena risku (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar bīstamām vielām, vielas iedarbības raksturojums - R2);
22.2. uz ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem, kas trieciena, berzes, liesmas vai citu aizdedzināšanas avotu ietekmē rada augstu sprādziena risku (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar bīstamām vielām, vielas iedarbības raksturojums - R3);
22.3. uz ķīmiskām vielām, ķīmiskiem produktiem vai izstrādājumiem, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas līguma par starptautiskajiem bīstamo kravu autopārvadājumiem un normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu pārvadājumiem atbilst 1.klasei;
22.4. uz pirotehniskajiem līdzekļiem, kas ir vielas vai vielu maisījumi, kas izmantojami siltuma, gaismas, trokšņa, gāzes, dūmu vai šo efektu kombināciju iegūšanai ar nedetonējošas pašuzturošas eksotermiskas ķīmiskās reakcijas palīdzību.
23. Ķīmiskās vielas, ķīmiskos produktus un izstrādājumus, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas līguma par starptautiskajiem bīstamo kravu autopārvadājumiem klasifikāciju atbilst 1.klasei, iedala šādās apakšklasēs:
23.1. 1.1.apakšklase - "Ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kas spēj izraisīt masas sprādzienu". Masas sprādziens uzreiz aptver gandrīz visus izstrādājumus vai visu bīstamās vielas daudzumu, kas atrodas visā bīstamajā kravā;
23.2. 1.2.apakšklase - "Ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kas spēj izsviest šo izstrādājumu vai vielu bīstamās daļas vai šķembas, bet nespēj izraisīt masas sprādzienu";
23.3. 1.3.apakšklase - "Ugunsbīstamas ķīmiskās vielas un izstrādājumi, kas spēj izraisīt nelielu sprādzienu vai izsviest šo vielu vai izstrādājumu bīstamās daļas vai šķembas vai bīstamās daļas un šķembas, bet nespēj izraisīt masas sprādzienu, tai skaitā kuriem sadegot rodas ievērojams siltumstarojums vai kuri sadeg cits pēc cita un spēj izraisīt nelielu sprādzienu vai/un izsviest savas bīstamās daļas vai šķembas";
23.4. 1.4.apakšklase - "Ķīmiskas vielas un izstrādājumi, kas pārvadājuma laikā rada tikai nelielu sprādziena risku aizdegšanās vai reakcijas ierosināšanas gadījumā". Nenotiek ķīmiskās vielas vai izstrādājuma sadalīšanās lielos gabalos vai šķembu izsviešana ievērojamā attālumā, un šādas sekas parasti skar vienu iepakojumu. Ārējas liesmas vai ugunsgrēks praktiski nevar izraisīt tūlītēju vienlaicīgu visa iepakojuma satura sprādzienu;
23.5. 1.5.apakšklase - "Ļoti insensitīvas (nejutīgas) ķīmiskas vielas, kam ir masas sprādziena bīstamība, bet kuras ir tik nejutīgas, ka iespējama niecīga varbūtība, ka normālos pārvadāšanas apstākļos izraisīsies šīs vielas sprādziens vai tās degšana izraisīs detonāciju". Minimālā prasība - tās nedrīkst eksplodēt ārējās ugunsizturības pārbaudē;
23.6. 1.6.apakšklase - "Īpaši insensitīvi (nejutīgi) izstrādājumi, kas nespēj izraisīt masas sprādzienu". Šie izstrādājumi satur tikai īpaši insensitīvas detonējošas vielas, un varbūtība, ka tie var nejauši izraisīt, uzsākt vai turpināt detonēšanu, ir visai niecīga. Sprādziena risks pastāv tikai attiecībā uz vienu izstrādājumu;
23.7. kvalificējošie daudzumi, kas norādīti šo noteikumu pielikuma 2.tabulas 5.punktā, attiecas uz uzliesmojošām ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem šķidrā agregātstāvoklī (uzliesmojošiem šķidrumiem), kas veicina degšanu un kam uzliesmošanas temperatūra ir no 21 °C līdz 55 °C (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar bīstamām vielām, vielas iedarbības raksturojums - R10).
24. Kvalificējošais daudzums, kas norādīts šo noteikumu pielikuma 2.tabulas 6.1.apakšpunktā, attiecas uz tādām viegli uzliesmojošām ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem šķidrā agregātstāvoklī (viegli uzliesmojošiem šķidrumiem):
24.1. kas var uzkarst un saskarē ar gaisu aizdegties normālas apkārtējās temperatūras apstākļos bez enerģijas pievadīšanas (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar bīstamām vielām, vielas iedarbības raksturojums - R17);
24.2. kuru uzliesmošanas temperatūra ir mazāka par 55 °C un kas paaugstināta spiediena apstākļos paliek šķidrā agregātstāvoklī, rada avārijas risku un var izraisīt rūpniecisko avāriju, ja ir konkrēti tehnoloģiskā procesa apstākļi (piemēram, augsts spiediens vai augsta temperatūra).
25. Kvalificējošais daudzums, kas norādīts šo noteikumu pielikuma 2.tabulas 6.2.apakšpunktā, attiecas uz viegli uzliesmojošām ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem, kuru uzliesmošanas temperatūra ir mazāka par 21 °C un kuri nav īpaši viegli uzliesmojoši (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar bīstamām vielām, vielas iedarbības raksturojums - R11).
26. Kvalificējošais daudzums, kas norādīts šo noteikumu pielikuma 2.tabulas 7.punktā, attiecas uz šādām īpaši viegli uzliesmojošām ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī (īpaši viegli uzliesmojošām gāzēm un šķidrumiem):
26.1. uz šķidrām ķīmiskām vielām vai šķidriem ķīmiskiem produktiem, kuru uzliesmošanas temperatūra ir mazāka par 0 °C un kuru viršanas temperatūra vai viršanas sākuma temperatūra (ja ir intervāli viršanas procesā) normāla spiediena apstākļos ir 35 °C vai mazāka (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar bīstamām vielām, vielas iedarbības raksturojums - R12);
26.2. uz gāzēm, kas uzliesmo saskarē ar gaisu normālas apkārtējās temperatūras un spiediena apstākļos (atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darbības ar bīstamām vielām, vielas iedarbības raksturojums - R12) un ir gāzveida agregātstāvoklī vai agregātstāvoklī ar temperatūru, lielāku par kritisko temperatūru (temperatūra, kuru pārsniedzot gāzi nevar sašķidrināt), un spiedienu, lielāku par kritisko spiedienu (spiediens, kas nepieciešams, lai sašķidrinātu gāzi pie kritiskās temperatūras);
26.3. uzliesmojošām un viegli uzliesmojošām šķidrām ķīmiskām vielām vai šķidriem ķīmiskiem produktiem, kurus ražo, lieto, apsaimnieko vai tur temperatūrā, kas ir augstāka par šo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu viršanas temperatūru.
27. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, lai, nosakot bīstamo vielu klātbūtni vai atbilstoši šiem noteikumiem objektam izvirzāmās prasības, tiktu ņemta vērā kopējā to bīstamo vielu bīstamība, kurām ir līdzīgas bīstamās īpašības vai iedarbība. Nosakot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, izmanto:
27.1. attiecīgajai šo noteikumu pielikuma 1.tabulā norādītajai bīstamai vielai vai bīstamo vielu grupai atbilstošu kvalificējošo daudzumu;
27.2. attiecīgajai bīstamības klasei atbilstošu kvalificējošo daudzumu, ja bīstamā viela nav norādīta šo noteikumu pielikuma 1.tabulā, bet ir klasificēta kā bīstama.
28. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju izmanto, novērtējot vispārējo apdraudējumu, kas saistīts ar toksicitāti, uzliesmojamību un ekotoksicitāti. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju nosaka trijos veidos - novērtē atsevišķi toksicitāti, uzliesmojamību un ekotoksicitāti.
29. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina kopā šādām bīstamām vielām, kas ir vai var būt objekta teritorijā:
29.1. šo noteikumu pielikuma 1.tabulā norādītajām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir toksiski vai ļoti toksiski, kā arī ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas iekļauti šo noteikumu pielikuma 2.tabulas 1. un 2.punktā norādītajā bīstamības klasē;
29.2. šo noteikumu pielikuma 1.tabulā norādītajām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir oksidējoši, sprādzienbīstami, uzliesmojoši, viegli uzliesmojoši vai īpaši viegli uzliesmojoši, kā arī ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas iekļauti šo noteikumu pielikuma 2.tabulas 3.punktā, 4.1., 4.2.apakšpunktā, 5.punktā, 6.1., 6.2.apakšpunktā un 7.punktā norādītajā bīstamības klasē;
29.3. šo noteikumu pielikuma 1.tabulā norādītajām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir bīstami videi (R50 (ieskaitot R50/53) vai R51/53), kā arī ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas iekļauti šo noteikumu pielikuma 2.tabulas 8.1. un 8.2.apakšpunktā norādītajā bīstamības klasē.
30. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts šo noteikumu pielikuma 26.1., 26.2. un 26.3.apakšpunktā minētajām vielām, ir lielāks par 1 vai vienāds ar 1, uz objektu attiecas šo noteikumu prasības.
31. Aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tikai tās šo noteikumu pielikuma 1.tabulā norādītās bīstamās vielas vai bīstamo vielu grupas, kuru maksimālie daudzumi ir mazāki par attiecīgajiem kvalificējošajiem daudzumiem.
32. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Q kopējais - bīstamo vielu daudzuma kritērijs;
q1 (q1, q2, q3 ... qn) - attiecīgais objektā esošais bīstamo vielu vai bīstamo vielu grupu maksimālais daudzums tonnās (pēc šo noteikumu pielikuma 1.tabulas) vai bīstamības klases maksimālais daudzums tonnās (pēc šo noteikumu pielikuma 2.tabulas);
Q1 (Q1, Q2, Q3 ... Qn) - attiecīgais šo noteikumu pielikuma 1. vai 2.tabulā norādītais kvalificējošais daudzums tonnās bīstamajai vielai, bīstamo vielu grupai vai bīstamības klasei;
n - attiecīgā bīstamo vielu daudzuma kritērija aprēķinā iekļauto bīstamo vielu, bīstamo vielu grupu vai bīstamo vielu klašu skaits.
33. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par 1 vai vienāds ar 1, objekts ir pieskaitāms pie vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem, un tam ir jāizstrādā civilās aizsardzības plāns.
34. Paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks (valdītājs, apsaimniekotājs) (turpmāk - īpašnieks), ja nepieciešams, norīko objektā no esošajiem nodarbinātajiem vienu vai vairākas atbildīgās personas civilās aizsardzības jautājumos.
35. Īpašnieks nodrošina pasākumu plānošanu nolietoto tehnoloģisko iekārtu un ierīču, ugunsaizsardzības iekārtu nomaiņai ar atbilstošām, modernākām un drošākām iekārtām un ierīcēm.
36. Īpašnieks nodrošina objektu ar nepieciešamās jaudas autonomu rezerves elektroenerģijas barošanas avotu vai avotiem, ja elektroenerģijas piegādes pārtraukšana objektā var būt par cēloni nelaimes gadījumiem ar cilvēkiem, ražotās produkcijas masveida bojāejai, sarežģītu tehnoloģisko procesu ilgstošai pārtraukšanai, iekārtu bojājumiem, ugunsgrēkiem, kā arī radīt apdraudējumu sabiedriskajai drošībai.
37. Īpašnieks apzina objektā esošo bīstamo vielu īpašības, fizikālo stāvokli, iespējamās ķīmiskās reakcijas un savstarpējo iedarbību, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai un var izraisīt katastrofu objektā, kā arī veic pasākumus, lai nodrošinātu objektā nodarbināto, apakšuzņēmēju un apakšnomnieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no bīstamo vielu izraisītās katastrofas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi, bet, ja notikusi katastrofa, - atjaunotu vides kvalitāti.
38. Īpašnieks nodrošina bīstamo vielu, bioloģiski aktīvo vielu, jonizējošā starojuma avotu, bīstamo un radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu, lai:
38.1. nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu attiecīgajām vielām, avotiem un atkritumiem;
38.2. nepieļautu, ka attiecīgās vielas vai atkritumi izraisa ķīmiskās reakcijas vai savstarpējo iedarbību;
38.3. nepieļautu, ka uzglabāšanas iekārtu vai iepakojuma materiāls veido ķīmiskus savienojumus ar iepakoto vai uzglabāto bīstamo vielu vai pakļaujas tās iedarbībai;
38.4. nodrošinātu, ka attiecīgo vielu un atkritumu uzglabāšanas iekārtu un iepakojuma konstrukcija un materiāls ir izturīgs ražotāja paredzētajos lietošanas un glabāšanas apstākļos un nepieļauj satura zudumu uzglabāšanas laikā.
39. Īpašnieks nodrošina objekta trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanu, lai katastrofas vai tās draudu gadījumā objektā brīdinātu nodarbinātos, apakšuzņēmējus, apakšnomniekus un apmeklētājus, kā arī nodrošina apdraudētajā teritorijā esošo iedzīvotāju brīdināšanu par pastāvošajiem draudiem un informēšanu par rīcību un veicamajiem aizsardzības pasākumiem.
40. Ja objektā izveidota civilās aizsardzības vienība, īpašnieks atkarībā no objekta specifikas organizē šīs vienības personāla apmācību un nodrošina vienību ar attiecīgu tehnisko aprīkojumu iespējamo katastrofu seku likvidēšanai.
41. Īpašnieks nodrošina objektu ar ugunsdzēsības ūdensapgādi, ugunsdzēsības aparātiem, rezerves (avārijas) tvertnēm bīstamo vielu, bioloģiski aktīvo vielu un bīstamo atkritumu savākšanai, absorbentiem, putu koncentrātu, bonām un citiem resursiem iespējamo katastrofu seku ierobežošanai un mazināšanai, kā arī nodrošina to atbilstošu uzturēšanu.
42. Īpašnieks, ja nepieciešams, slēdz līgumus ar speciālajiem avārijas un inženiertehniskajiem dienestiem un citām institūcijām iespējamo katastrofu seku likvidēšanai objektā.
43. Īpašnieks nodrošina objekta civilās aizsardzības plāna precizēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aizsardzības plāna struktūru, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību.
(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.536 redakcijā)
43.1 Īpašnieks atbilstoši paaugstinātas bīstamības objektu iedalījumam nodrošina objekta civilās aizsardzības plāna pārbaudi civilās aizsardzības mācībās:
43.1 1. valsts un reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektos rīko praktiskās civilās aizsardzības mācības ne retāk kā reizi trijos gados;
43.1 2. vietējās nozīmes paaugstinātas bīstamības objektos rīko teorētiskās civilās aizsardzības mācības ne retāk kā reizi trijos gados.
(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.536 redakcijā)
43.2 Īpašnieks nodrošina pēdējo veikto civilās aizsardzības mācību dokumentācijas (mācību programma, mācību sagatavošanas un norises plāns, pārskats un izvērtējums par mācībām) pievienošanu objekta civilās aizsardzības plānam.
(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.536 redakcijā)
44. Īpašnieks nodrošina objektā nodarbinātos ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, laikus organizē to pārbaudes.
45. Īpašnieks nodrošina objektu ar medicīniskajiem materiāliem pirmās palīdzības sniegšanai un aprīkojumu cietušo pārvietošanai.
46. Īpašnieks nodrošina evakuācijas maršrutu un sapulcēšanās vietu noteikšanu dažāda rakstura katastrofu gadījumiem.
47. Īpašnieks nodrošina objektā nodarbināto apmācību sniegt pirmo palīdzību saskaņā ar normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām pirmās palīdzības apmācības programmām.
48. Īpašnieks nodrošina pirmās civilās aizsardzības mācības atbilstoši šo noteikumu 43.1 un 43.2 punktam ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.augustam.
Iekšlietu ministra vietā - īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns
1.tabula
Kvalificējošie daudzumi bīstamām vielām un bīstamo vielu grupām, pēc kuriem objekts ir pieskaitāms pie vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekta
Nr. | Bīstamās vielas un bīstamo vielu grupas | Kvalificējošais daudzums (tonnās) |
1. | Amonija nitrātu saturošs kompleksais mēslojums, kas satur arī fosfātus vai kāliju vai fosfātus un kāliju un kas var pašsadalīties, ja tajā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs: - ir no 15,75 % līdz 24,5 % no kompleksā mēslojuma svara, bet kopējais degošo vai organisko vielu saturs nepārsniedz 0,4 % vai šis kompleksais mēslojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk - Parlamenta un Padomes regula Nr. 2003/2003) 27.panta prasībām; - nepārsniedz 15,75 % no kompleksā mēslojuma svara, bet degošo vielu saturs nav ierobežots | 500 |
2. | Amonija nitrātu saturošs mēslojums, kas atbilst Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2003/2003 27.panta prasībām: - tikai amonija nitrātu saturošs mēslojums; - kompleksais amonija nitrāta mēslojums, kurā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa daudzums ir: (a) vairāk nekā 24,5 % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma svara, izņemot amonija nitrāta maisījumus ar dolomītiem, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %; (b) vairāk nekā 15,75 % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma svara, ja tas ir amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījums; (c) vairāk nekā 28 % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma svara, ja tas ir amonija nitrāta maisījums ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 % | 100 |
3. | Amonija nitrāts un produkti un izstrādājumi, kuri satur amonija nitrātu un kuros amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir: - no 24,5 % līdz 28 % no produkta vai izstrādājuma svara (satur ne vairāk kā 0,4 % degošu vielu); - vairāk nekā 28 % no produkta vai izstrādājuma svara (satur ne vairāk kā 0,2 % degošu vielu); Amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāta koncentrācija ir vairāk nekā 80 % no šī šķīduma svara | 50 |
4. | Kompleksais kālija nitrāta mēslojums, kas satur kālija nitrāta mikrogranulas vai granulas | 500 |
5. | Kompleksais kālija nitrāta mēslojums, kas satur kristālisko kālija nitrātu | 100 |
6. | Arsēna (V) oksīds (diarsēna pentoksīds), arsēnskābe un tās sāļi | 1 |
7. | Arsēna (III) oksīds (diarsēna trioksīds), arsēnpaskābe un tās sāļi | 0,1 |
8. | Broms | 5 |
9. | Hlors | 1 |
10. | Niķeļa pulverveida savienojumi: niķeļa (II) oksīds (niķeļa monoksīds), niķeļa (IV) oksīds (niķeļa dioksīds), niķeļa (II) sulfīds (niķeļa disulfīds), triniķeļa disulfīds, niķeļa (III) oksīds (diniķeļa trioksīds) | 1 |
11. | Etilēnimīns | 1 |
12. | Fluors | 1 |
13. | Formaldehīds (koncentrācija ir lielāka par 90 %) | 1 |
14. | Ūdeņradis | 1 |
15. | Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze) | 5 |
16. | Svina alkilsavienojumi | 1 |
17. | Sašķidrinātas īpaši viegli uzliesmojošas gāzes (ieskaitot sašķidrinātu ogļūdeņražu maisījumu, kas iegūts naftas pārstrādes rezultātā) vai dabasgāze | 5 |
18. | Acetilēns | 1 |
19. | Etilēna oksīds | 1 |
20. | Propilēna oksīds | 1 |
21. | Metanols | 50 |
22. | 4,4-metilēn-bis(2-hloranilīns) un tā sāļi, pulverveidā | 0,01 |
23. | Metilizocianāts | 0,15 |
24. | Skābeklis | 20 |
25. | Toluola diizocianāts | 1 |
26. | Karbonildihlorīds (fosgēns) | 0,1 |
27. | Arsēna trihidrīds (arsīns) | 0,2 |
28. | Fosfora trihidrīds (fosfīns) | 0,2 |
29. | Sēra dihlorīds | 1 |
30. | Sēra (VI) oksīds (sēra trioksīds) | 5 |
31. | Polihlordibenzofurāni vai polihlordibenzodioksīni | 0,001 |
32. | Šādas kancerogēnas vielas un/vai bīstamie ķīmiskie produkti, kas satur vairāk nekā 5 % (svara procentos) vienu vai vairākas šādas kancerogēnas vielas: - 4-aminobifenils vai tā sāļi; - benzotrihlorīds; - benzidīns vai tā sāļi; - bis-(hlormetil)ēteris; - hlormetilmetilēteris; - 1,2-dibrometāns; - dietilsulfāts; - dimetilsulfāts; - dimetilkarbamoilhlorīds; - 1,2-dibrom-3-hlorpropāns; - 1,2-dimetilhidrazīns; - dimetilnitrozamīns; - heksametilfosfortriamīds; - hidrazīns - 2-naftilamīns vai tā sāļi; - 1,3-propānsultons; - 4-nitrodifenils | 0,5 |
33. | Naftas produkti: (a) benzīni un ligroīni; (b) petroleja (ieskaitot reaktīvo dzinēju degvielu); (c) gāzeļļas (ieskaitot dīzeļdegvielu, šķidro krāšņu kurināmo un gāzeļļas maisījumus) | 25 |
34. | Amonjaks | 5 |
2.tabula
Kvalificējošie daudzumi bīstamības klasēm, pēc kurām objekts ir pieskaitāms pie vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekta
Nr. p.k. | Bīstamības klase | Kvalificējošais daudzums (tonnās) |
1. | Ļoti toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti | 1 |
2. | Toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti | 5 |
3. | Ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas ir spēcīgi oksidētāji | 5 |
4. | Sprādzienbīstamas ķīmiskas vielas, ķīmiski produkti vai izstrādājumi: | |
4.1. | kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas līguma par starptautiskajiem bīstamo kravu autopārvadājumiem 1.4.apakšklasei | 5 |
4.2. | kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas līguma par starptautiskajiem bīstamo kravu autopārvadājumiem 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6.apakšklasei un R2 (sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā) vai R3 (augsts sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā) | 1 |
5. | Uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti | 500 |
6. | Viegli uzliesmojoši šķidrumi: | |
6.1. | R17 - spontāni uzliesmo gaisā, kā arī vielas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir mazāka par 55 ?C un kas paaugstināta spiediena apstākļos paliek šķidrā agregātstāvoklī, rada avārijas risku un var izraisīt rūpniecisko avāriju, ja ir konkrēti tehnoloģiskā procesa apstākļi | 5 |
6.2. | R11 - viegli uzliesmojošs | 25 |
7. | Īpaši viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti | 1 |
8. | Videi bīstamas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, ja to bīstamības raksturojumā ir viens no šādiem iedarbības raksturojumiem: | |
8.1. | R50 - ļoti toksisks ūdens organismiem (ieskaitot R50/53 ) | 10 |
8.2. | R51/R53 - toksisks ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē | 20 |
9. | Ikviena ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts, kas ir klasificēts kā bīstams, un šīs ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta bīstamības raksturojumā ir viens no šādiem iedarbības raksturojumiem: | |
9.1. | R14 - aktīvi reaģē ar ūdeni vai R14/15 - aktīvi reaģē ar ūdeni, izdalot īpaši viegli uzliesmojošas gāzes | 10 |
9.2. | R29 - saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes | 5 |
 |
 |
 |
 |