Darbības ar dokumentu

Darbības ar dokumentu
Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr.556

Rīgā 2007.gada 31.augustā (prot. Nr.47 31.§)

Par Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam apstiprināšanu

 

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā 2007.-2013.gadā, kas izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu:

1. Apstiprināt Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projektu 2007.-2013.gadam.

2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai iesniegt Eiropas Komisijā šī rīkojuma 1.punktā minēto dokumentu un nodrošināt sarunu uzsākšanu ar Eiropas Komisiju par tā apstiprināšanu.

Ministru prezidenta vietā - finanšu ministrs O.Spurdziņš

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs


 

(Ministru kabineta

2007.gada 31.augusta rīkojums Nr.556)

Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 9.maija rīkojumu Nr.256 "Par uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešanā" Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir nacionālā atbildīgā iestāde par 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu politikas izstrādi un koordinēšanu atbilstoši 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām.

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda 3.mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība" paredz pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Teritoriālās sadarbības programmas atbilst Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulai Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu Nr. 1260/1999; Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulai Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu; Komisijas 2006.gada 8.decembra Regulai Nr. 1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kopienas stratēģiskajām vadlīnijām kohēzijas politikai izaugsmes un darba vietu palielināšanas atbalstam 2007.-2013.gadā, kā arī Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjauninātajai stratēģijai, Gēteborgas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un programmas dalībvalstu nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

Lai sāktu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" finanšu līdzekļu apguvi, ar 2007.gada 1.janvāri Eiropas Savienības dalībvalstīm jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un tiesību akti. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka Latvijai sadarbībā ar partnervalstīm jāizstrādā šādas programmas:

1) pārrobežu sadarbības programmas:

Latvija-Lietuva;

Latvija-Igaunija;

Latvija-Igaunija-Zviedrija-Somija ("Centrālā Baltijas jūras reģiona programma");

Latvija-Lietuva-Baltkrievija;

Latvija-Igaunija-Krievija.

Šo programmu attiecināmās teritorijas veido dalībvalstīs noteiktie NUTS III reģioni vai tiem atbilstošās teritorijas.

2) Baltijas jūras reģiona starpvalstu sadarbības programma ar integrētiem Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta elementiem;

3) starpreģionu sadarbības programma INTERREG IVC visai Eiropas Savienības teritorijai.

Teritoriālās sadarbības programmas tiek īstenotas starpvalstu līgumu ietvaros. To īstenošanā un administrēšanā izmanto angļu valodu.

2006.gadā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvjiem ir sākusi jauno teritoriālās sadarbības programmu, t.sk. Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas (turpmāk - programma), izstrādi Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas 2007.-2013.gada periodam.

Lai izstrādātu programmu, tika izveidota starptautiska programmēšanas komiteja, kurā piedalās Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas valsts un reģionālo institūciju pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Lai Eiropas Savienības programmām un Latvijas nacionālajām interesēm nodrošinātu abpusēju izdevīgumu, ir izveidota un darbojas nacionālā darba grupa, kuras sastāvā ir nozaru ministriju un reģionu pārstāvji. Darba grupai ir nacionālās atbildīgās iestādes - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas - padomdevēja funkcijas jauno programmu sagatavošanā. Regulāri tika rīkotas nacionālās darba grupas sanāksmes, kurās tika sniegti priekšlikumi par prioritārajām sadarbības jomām un stratēģiskajiem projektiem, kas īstenojami programmas ietvaros. Nacionālās darba grupas pārstāvji sniedza komentārus par izstrādātajiem programmas projektiem, kā arī formulēja nacionālās pozīcijas.

Programmas izstrādes laikā (no 2007.gada 12.janvāra līdz 2.februārim) tika organizēta tās sabiedriskā apspriešana, kad programmas projekts bija publiski pieejams un visas ieinteresētās organizācijas un personas varēja sniegt komentārus un priekšlikumus par programmas projekta uzlabošanu.

Programmas projektam tika veikta sākotnējā izvērtēšana un stratēģiskais novērtējums.

 

2. Piedāvātais risinājums

Programmas attiecināmajā teritorijā atrodas šādi NUTS III reģioni:

- Latvijā: Kurzeme, Rīga, Pierīga (attiecināmie reģioni), Zemgale un Vidzeme (piegulošie reģioni);

- Igaunijā: Kirde-Eesti, Kesk-Eesti, Põhja-Eesti, Lääne-Eesti (attieci­nāmie reģioni), Lõuna-Eesti (piegulošais reģions);

- Somijā: Varsinais-Suomi, Uusimaa, Itä-Uusimaa, Kymenlaakso, Aland (attiecināmie reģioni), Etelä-Karjala, Kanta-Häme, Päijät-Häme (piegulošie reģioni);

- Zviedrijā: Gävleborg, Uppsala, Stokholm, Södermanland, Östergötland, Gotland (attiecināmie reģioni), Västmanland, Örebro, Nordanstig (piegulošie reģioni).

Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas galvenais mērķis ir radīt globāli atpazīstamu, dinamisku un konkurētspējīgu reģionu, kas piesaista gan biznesa pārstāvjus, gan tūristus un kur cilvēki labprāt dzīvo, strādā un investē.

Centrālā Baltijas jūras reģiona programma ietver divas apakšprogrammas: Dienvidsomijas-Igaunijas apakšprogrammu un Arhipelāga un salu apakšprogrammu. Latvija piedalās tikai Centrālā Baltijas jūras reģiona kopējā programmā. Programmai un tās apakšprogrammām ir specifiski mērķi kopīgām prioritātēm. Reģionālā analīze, stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīze, vīzija, stratēģija, vispārīgais apraksts un mērķi programmas prioritātēm ir kopīgi.

Centrālā Baltijas jūras reģiona programma ir sadalīta trijās kopīgās saturiskās prioritātēs. Ceturtā prioritāte ir tehniskā palīdzība.

1.prioritāte. Droša un veselīga vide

Prioritātes mērķis ir aizsargāt un uzlabot kopīgo vidi, īpašu uzmanību pievēršot Baltijas jūrai. Prioritāte atbalsta ilgtspējīgu programmas teritorijas vides attīstību, lai padarītu to pievilcīgāku gan iedzīvotājiem, gan viesiem.

2.prioritāte. Ekonomiski konkurētspējīgs un inovatīvs reģions

Prioritāte atbalsta vispārēju programmas teritorijas ekonomikas attīstības un konkurētspējas veicināšanu. Tā īpaši uzsver inovācijas un plašu, kvalitatīvu sadarbību. Līdztekus darbaspēka izmantošanai un tūrisma sektora attīstībai tiek veicināta sakaru dibināšana, lai atvieglotu pārrobežu sadarbību un labāku preču un cilvēku plūsmu.

3.prioritāte. Pievilcīga un dinamiska sabiedrība

Prioritāte atbalsta labākas dzīves vides radīšanu programmas teritorijas iedzīvotājiem. Tādēļ svarīgi risināt jautājumus, kas ir saistīti ar cilvēku veselību, labklājību un drošību, kā arī veidot sadarbību, kuras mērķis būtu savstarpēja kultūras bagātināšana un programmas teritorijas iedzīvotāju kopības veicināšana. Iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana ir svarīgs ilgtspējīgas attīstības aspekts.

4.prioritāte. Tehniskā palīdzība

Programmas atbalsta saņēmēji ir reģionālās un pašvaldību iestādes, valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas un privātie uzņēmumi (tikai Dienvidsomijas-Igaunijas apakšprogrammā).

Starp programmas dalībvalstīm ir panākta vienošanās, ka Dienvidrietumu Somijas reģionālā padome - Programmu departaments (Regional Council of Southwest Finland - Programme Department) (Turku, Somija) pildīs vadošās iestādes funkcijas un nodrošinās programmas vadības sistēmas izveidošanu un darbību. Latvijas nacionālās intereses tiks pārstāvētas, nodrošinot dalību programmas Vadības komitejā un Uzraudzības komitejā, pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu, kā arī uzraugot programmas īstenošanu. Vadošā iestāde un Uzraudzības komiteja nodrošina darbības programmas īstenošanas kvalitāti.

Rīgā atradīsies programmas informācijas punkts, kas nodrošinās programmas publicitāti un sniegs projektu pieteicējiem atbalstu projektu pietei­kumu sagatavošanā.

 

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Programmas finansēšanas avots ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (turpmāk - ERAF). Kopējais attiecināmais programmas budžets ir 136008916 eiro (95587066 lati), no kuriem 102179011 eiro (71811409 lati) ir Eiropas Savienības finansējums no ERAF, 33829905 eiro (23775657 lati) - dalībvalstu nacionālais finansējums.

Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā Latvijas un Igaunijas partneriem ERAF līdzfinansējums publiskajam sektoram 1., 2. un 3.prioritātes ietvaros ir 85 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, Somijas uz Zviedrijas partneriem - 75 %. ERAF līdzfinansējuma koeficients 4.prioritātei ir 50 %.

Dalībvalstīm jānodrošina nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskās palīdzības budžetam. Nacionālā līdzfinansējuma apmēru (proporciju) nosaka dalībvalstis programmēšanas procesā. Ir panākta vienošanās, ka nacionālais līdzfinansējums būs 50 % no kopējā tehniskās palīdzības budžeta, t.i., 6130741 eiro.

 

Prognozējamais Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas finansējums (eiro) tehniskajai palīdzībai 2007.-2015.gadā (Latvijas līdzfinansējums norādīts eiro un latos (kurss 0,702804))

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

% no nac. līdzfi­nan­sējuma

Igaunija

148 372

153 626

154 894

138 743

137 430

136 116

102 147

57 759

44 189

1 073 276

17,51

Somija

373 301

386 517

389 706

349 075

345 772

342 468

257 010

145 345

111 206

2 700 400

44,05

Latvija

38 240

26875,22

39 593

27826,12

39 920

28055,94

35 759

25131,57

35 421

24894,02

35 082

24655,77

26 333

18506,94

14 900

10471,78

11 405

8015,48

276 653

194432,84

4,51

Zviedrija

287 587

297 764

300 221

268 923

266 377

263 834

198 010

111 996

85 700

2 080 412

33,93

Kopā

847 500

877 500

884 741

792 500

785 000

777 500

583 500

330 000

252 500

6 130 741

100,00

ERAF

847 500

877 500

884 741

792 500

785 000

777 500

583 500

330 000

252 500

6 130 741

Nac.
līdzfinansējums

847 500

877 500

884 741

792 500

785 000

777 500

583 500

330 000

252 500

6 130 741

Kopā

1 695 000

1 755 000

1 769 482

1 585 000

1 570 000

1 555 000

1 167 000

660 000

505 000

12 261 482

Latvijas ieguldījums programmas dalībvalstu nacionālajā līdzfinansējumā tehniskajai palīdzībai - 4,51 % jeb 276653 eiro (194432,84 lati). Iemaksas veicamas katra programmas ieviešanas gada beigās atbilstoši vadošās iestādes iesniegtajam rēķinam par tehniskās palīdzības izdevumiem konkrētajā gadā.

Latvijas nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskajai palīdzībai 2007.-2010.gadā ieplānots Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžeta programmā 11.00.00 "Eiropas Kopienas ini­ciatīva INTERREG un Eiropas teritoriālā sadarbība".

Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.08.00 "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" tiks rezervēti līdzekļi ārvalstu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu minis­trijai būs tiesības noteiktā kārtībā pieprasīt valsts budžeta līdzekļu pārdali 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības programmas ieviešanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

31.08.2007