1. Nacionālā reģionālās attīstības padome (turpmāk - padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla konsultatīva institūcija, kura koordinē reģionālo attīstību, teritorijas plānošanu un zemes politiku valstī.
2. Padome veic Reģionālās attīstības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un funkcijas.
3. Padomei ir šādas tiesības:
3.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām tās funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;
3.2. uzaicināt valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, kā arī ekspertus ar padomdevēja tiesībām piedalīties padomes sēdēs;
3.3. pilnvarot padomes pārstāvi paust padomes viedokli valsts un pašvaldību institūcijās.
5. Padomes sastāvā ir 18 locekļi - valsts pārvaldes institūciju, plānošanas reģionu un pašvaldību pārstāvji:
5.1. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs;
5.2. Finanšu ministrijas valsts sekretārs;
5.3. Labklājības ministrijas valsts sekretārs;
5.4. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs;
5.5. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs;
5.6. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs;
5.7. Vides ministrijas valsts sekretārs;
5.8. Kultūras ministrijas valsts sekretārs;
5.9. Veselības ministrijas valsts sekretārs;
5.10. Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
5.11. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
5.12. Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
5.13. Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
5.14. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs;
5.15. trīs Latvijas Pašvaldību savienības pilnvaroti pārstāvji;
5.16. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pilnvarots pārstāvis.
6. Padomes sekretariāta funkcijas veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Padomes sekretariātam ir šādas funkcijas:
6.1. tehniski nodrošināt padomes darbu;
6.2. nodrošināt padomes korespondences sistematizēšanu, aktuālās informācijas un dokumentu apriti;
6.3. apkopot padomes locekļu priekšlikumus par padomes sēžu darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem, kā arī sagatavot dokumentu projektus izskatīšanai padomes sēdēs;
6.4. sagatavot padomes sēžu darba kārtību un attiecīgos sēžu materiālus un ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms padomes sēdes nosūtīt tos visiem padomes locekļiem un uzaicinātajām personām, kā arī nodrošināt darba kārtības publicēšanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā internetā;
6.5. nodrošināt padomes sēžu norisi un sēžu dalībnieku reģistrāciju;
6.6. protokolēt padomes sēžu gaitu;
6.7. sekot padomes lēmumu izpildei un regulāri informēt par to padomes locekļus;
6.8. septiņu darbdienu laikā pēc padomes sēdes sagatavot un visiem padomes locekļiem nosūtīt padomes sēdes protokolu, kā arī visām iesaistītajām institūcijām un amatpersonām - padomes lēmumus;
6.9. reizi gadā sagatavot pārskatu par padomes paveikto darbu un plānoto rīcību un publicēt informāciju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā internetā;
6.10. veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar padomes darba lietvedības kārtošanu un materiāltehnisko nodrošināšanu.
7. Padomes sēdes vada padomes priekšsēdētājs. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs ne retāk kā četras reizes gadā.
8. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.
9. Padome ievēlē padomes priekšsēdētāja vietnieku, ja attiecīgo kandidatūru atbalsta vismaz divas trešdaļas no padomes locekļiem. Padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē no plānošanas reģionu vai pašvaldību pārstāvju vidus.
11. Padomes ārkārtas sēdi var sasaukt, ja to ierosina padomes priekšsēdētājs (padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā - padomes priekšsēdētāja vietnieks) vai vismaz seši padomes locekļi.
12. Padomes ārkārtas sēdes darba kārtību un attiecīgos sēdes materiālus nosūta padomes locekļiem un uzaicinātajām personām ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes.
13. Padomes loceklis ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes var iesniegt izskatīšanai padomes sēdē papildu jautājumus.
14. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā 15 padomes locekļi. Ja padomes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties padomes sēdē, viņš dalībai padomes sēdē var rakstiski pilnvarot citu attiecīgās ministrijas, plānošanas reģiona vai pašvaldības pārstāvi.
15. Padome pieņem lēmumus, atklāti balsojot, ja tos atbalsta vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
16. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtības jautājumus un pieņemtos lēmumus, kā arī personas, kuras piedalījušās sēdē, personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, un viņu viedokli. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.
17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 25.janvāra noteikumus Nr.71 "Valsts zemes politikas koordinācijas padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 21.nr.; 2006, 159.nr.).