Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumus Nr. 156 "Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība".

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1999.gada 5.oktobrī Noteikumi Nr. 341

Rīgā (prot. Nr. 53, 11.§)

Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība

Izdoti saskaņā ar

Augu aizsardzības likuma

5.panta 2.punktu

 

1. Šie noteikumi nosaka augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtību.

2. Ķīmiskais augu aizsardzības līdzeklis, kā arī augu aizsardzības līdzeklis, kas satur mikroorganismus vai vīrusus, tiek reģistrēts tikai tad, ja:

2.1. tas satur darbīgās vielas, kuras iekļautas Eiropas Kopienā reģistrēto darbīgo vielu sarakstā vai par kurām reģistrācijas pieteicējs ir iesniedzis Eiropas Savienības dalībvalsts novērtējumu par to atbilstību iekļaušanai minētajā sarakstā, vai darbīgā viela ir tāda augu aizsardzības līdzekļa sastāvā, kas pēc 1995.gada 1.janvāra reģistrēts septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

2.2. reģistrācijas pieteicējs ir veicis izmēģinājumus un pētījumus un iesniedzis attiecīgu dokumentāciju, kas satur informāciju saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumu;

2.3. analizējot augu aizsardzības līdzekļa pareizas lietošanas sekas lietošanai paredzētajos apstākļos saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minēto informāciju, noskaidrots, ka:

2.3.1. tas neizraisa tiešu vai netiešu (ar dzeramo ūdeni, pārtiku vai dzīvnieku barību) kaitīgu ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai gruntsūdeņiem;

2.3.2. tas neizraisa nepieļaujami nelabvēlīgu ietekmi uz vidi (uz ūdeni, gaisu, zemi, augsni, savvaļas faunas un floras sugām un jebkuru to savstarpējo mijiedarbību, kā arī jebkuru to saistību ar dzīvajiem organismiem): tā uzvedība vidē, ūdens piesārņošanas riska analīze, ieskaitot dzeramo ūdeni un gruntsūdeņus, un ietekme uz neparedzētām sugām atbilst noteiktajām prasībām;

2.3.3. tā darbīgo vielu, tās daudzumu, toksikoloģiski un ekotoksikoloģiski nozīmīgos ķīmiskos elementus un to savienojumus, kas veidojušies darbīgo vielu sintēzes procesā, ieskaitot jebkuras sintēzes procesā nenovēršami radušās vielas, un jebkuru vielu, kas iekļauta augu aizsardzības līdzekļa sastāvā (turpmāk - formulants), iespējams noteikt ar standartizētām vispāratzītām metodēm;

2.3.4. tam ir pietiekami augsta efektivitāte, kuru apliecina šo noteikumu 5.punktā minētās personas Latvijā veikto efektivitātes pārbaudes izmēģinājumu divu gadu rezultāti (ja darbīgā viela ir iekļauta augu aizsardzības līdzekļu reģistrā (turpmāk - reģistrs), - viena gada efektivitātes pārbaudes izmēģinājumi);

2.3.5. tas neatstāj nepieļaujami nelabvēlīgu ietekmi uz augiem vai augu produktiem;

2.3.6. tā fizikāli ķīmiskās īpašības ir noteiktas ar standartizētām vispāratzītām metodēm un atbilst paredzētajai lietošanai un uzglabāšanai noteiktajām prasībām;

2.3.7. tā lietošanai paredzētajos apstākļos toksikoloģiski un ekotoksikoloģiski nozīmīgās pesticīdu atliekas iespējams noteikt ar standartizētām vispāratzītām metodēm;

2.4. tā iepakojums atbilst šādiem kritērijiem:

2.4.1. ir izturīgs ražotāja paredzētajos lietošanas un glabāšanas apstākļos;

2.4.2. iepakojuma materiāls neveido ķīmiskus savienojumus ar iepakoto augu aizsardzības līdzekli un nepakļaujas tā iedarbībai;

2.4.3. iepakojuma konstrukcija un materiāls ir tāds, lai augu aizsardzības līdzekļa uzglabāšanas laikā nerastos satura zudumi;

2.4.4. iepakojuma konstrukcija ir tāda, lai pēc tā atkārtotas aizvēršanas nerastos satura zudumi;

2.4.5. iepakojums ir aizzīmogots tā, lai, atverot to pirmoreiz, zīmogs tiktu bojāts;

2.5. uz iepakojuma ir marķējums, kas satur attiecīgu informāciju (3.pielikums) latviešu valodā un atbilst šādiem kritērijiem:

2.5.1. marķējums ir izvietots horizontāli uz vienas vai vairākām iepakojuma virsmām;

2.5.2. marķējuma izmērus nosaka, ņemot vērā iepakojuma lielumu: ja iepakojuma tilpums ir līdz trim litriem, marķējuma minimālie izmēri ir 52 x 74 mm; ja iepakojuma tilpums ir no trim līdz 50 litriem, marķējuma minimālie izmēri ir 74 x 105 mm; ja iepakojuma tilpums ir no 51 litra līdz 500 litriem, marķējuma minimālie izmēri ir 105 x 148 mm; ja iepakojuma tilpums ir lielāks par 500 litriem, marķējuma minimālie izmēri ir 148 x 210 mm;

2.5.3. uz jebkura tilpuma un masas augu aizsardzības līdzekļa iepakojuma marķējuma atbilstoši klasifikācijai ir norādīti bīstamības simboli. Katrs bīstamības simbols aizņem ne mazāk par desmitdaļu marķējuma virsmas vai ne mazāk par vienu kvadrātcentimetru;

2.5.4. marķējums ir pilnībā pielīmēts iepakojumam;

2.5.5. marķējuma pamatkrāsa ir tāda, lai bīstamības simboli skaidri izceltos;

2.5.6. uz marķējuma nav norādes, ka attiecīgais augu aizsardzības līdzeklis nerada nekādus draudus, piemēram, "nav bīstams", "nav kaitīgs".

3. Augu aizsardzības līdzekļi, kas satur parazītiskos un plēsīgos dzīvos organismus, tiek reģistrēti, ja reģistrācijas pieteicējs ir iesniedzis vispāratzītam zinātnes un tehnikas līmenim atbilstošu informāciju (4.pielikums), šo līdzekļu marķējums atbilst šo noteikumu prasībām (3.pielikums), kā arī ja reģistrācijas pieteicējs veicis efektivitātes pārbaudes izmēģinājumus.

4. Atbilstību šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un šo noteikumu 3.punktā noteiktajām prasībām pierāda ar oficiāliem (vai par oficiāliem atzītiem) izmēģinājumiem un analīzēm, kas veikti Latvijai atbilstošos kaitīgo organismu izplatības un vides (arī klimatiskajos) apstākļos.

5. Efektivitātes pārbaudes izmēģinājumus veic kvalificētas personas, kuras, pamatojoties uz labas pētījumu prakses principiem, par atbilstošām noteiktajām prasībām ir atzinis Valsts augu aizsardzības dienests. Minētās personas ar rīkojumu ieceļ Valsts augu aizsardzības dienesta direktors.

6. Augu aizsardzības līdzekli reģistrē uz desmit gadiem, un tas var tikt pārreģistrēts.

7. Pēc reģistrācijas derīguma termiņa beigām attiecīgo augu aizsardzības līdzekli aizliegts izplatīt, bet šāda augu aizsardzības līdzekļa lietotājiem atļauts esošos krājumus lietot divus gadus pēc reģistrācijas derīguma termiņa beigām, izņemot šo noteikumu 30.punktā minēto gadījumu.

8. Lai reģistrētu augu aizsardzības līdzekli, persona (turpmāk - reģistrācijas pieteicējs) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā:

8.1. augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas pieteikumu;

8.2. reģistrācijai nepieciešamo dokumentāciju, kas satur vispāratzītam zinātnes un tehnikas līmenim atbilstošu informāciju par augu aizsardzības līdzekli un tā darbīgo vielu saskaņā ar šo noteikumu prasībām (1., 2. un 4.pielikums), un Latvijā veikto efektivitātes izmēģinājumu rezultātus;

8.3. marķējuma paraugus ar tekstu latviešu valodā, kuros ir iekļauta attiecīga informācija saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

9. Valsts augu aizsardzības dienests ir tiesīgs pieprasīt papildus iesniegt augu aizsardzības līdzekļa vai tā sastāvdaļu un iepakojuma paraugu.

10. Valsts augu aizsardzības dienests:

10.1. pārbauda iesniegtās informācijas, dokumentu, kā arī marķējuma un iepakojuma paraugu atbilstību šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumā noteiktajām prasībām un novērtē, vai iesniegtie dati nodrošina ekspertīzes veikšanu. Ja nepieciešams, Valsts augu aizsardzības dienests pieprasa papildu informāciju, attiecīgo datu analīzi, kā arī iesaista atbilstošas kvalifikācijas ekspertus;

10.2. pamatojoties uz augu aizsardzības līdzekļa lietderības un lietošanas riska analīzi, sagatavo augu aizsardzības līdzekļa novērtējumu.

11. Augu aizsardzības līdzekļa novērtējumu sagatavo, ievērojot šādus principus:

11.1. tā efektivitāti un fitotoksiskumu novērtē katrai paredzētajai augu aizsardzības līdzekļa lietošanai, identificējot un izvērtējot iespējamo risku un tā ietekmi uz cilvēkiem, dzīvniekiem un vidi;

11.2. novērtē augu aizsardzības līdzekļa lietošanas sekas tā lietošanai ieteiktajos apstākļos un veic novērtējumu, pamatojoties uz lietošanai ieteikto devu, apstrādes metodi, mērķi, laiku un apstrāžu skaitu, kā arī ņemot vērā augu aizsardzības līdzekļa sastāvu, īpašības un integrētās augu aizsardzības metodes principus;

11.3. novērtē lauksaimniecības apstākļus, kaitīgo organismu izplatību vai vides (arī klimatiskos) apstākļus augu aizsardzības līdzekļa lietošanai paredzētajās teritorijās;

11.4. novērtējumu veic divās kārtās, pirmajā kārtā -, pamatojoties uz informāciju, kas atspoguļo reālos augu aizsardzības līdzekļa lietošanas apstākļus, otrajā kārtā -, pamatojoties uz iespējamiem kritiskajiem datiem un ņemot vērā iespējami sliktākos lietošanas apstākļus, kuri var izraisīt nelabvēlīgas sekas;

11.5. izmanto tādus aprēķina modeļus, kuri ļauj analizēt tā novērtējumam būtiskos parametrus, datus par augu aizsardzības līdzekļa lietojumu lietošanai paredzētajās teritorijās, kā arī kritiskos datus par lietojumu iespējami sliktākos lietošanas apstākļos;

11.6. ņem vērā tikai atbilstošajam kritērijam būtiskos metabolītus, sadalīšanās vai reakciju produktus, kas var būtiski ietekmēt attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa novērtējumu.

12. Lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu, pamatojoties uz novērtējumu un augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas komisijas (turpmāk - reģistrācijas komisija) ieteikumu, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem gada laikā, kopš reģistrācijas pieteicējs iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā šo noteikumu 8.punktā minētos dokumentus un informāciju.

13. Reģistrācijas komisijas sastāvā ir septiņi locekļi: divi pārstāvji no Valsts augu aizsardzības dienesta, viens pārstāvis no Labklājības ministrijas, viens pārstāvis no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī trīs lauksaimniecības un citu zinātņu pārstāvji. Reģistrācijas komisijas priekšsēdētājs ir Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvis.

14. Reģistrācijas komisijas personālsastāvu apstiprina zemkopības ministrs.

15. Reģistrācijas komisijas sēdes sasauc reģistrācijas komisijas priekšsēdētājs.

16. Reģistrācijas komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā pieci reģistrācijas komisijas locekļi.

17. Ja nepieciešams, reģistrācijas komisijas priekšsēdētājs augu aizsardzības līdzekļa novērtējuma analīzei var papildus pieprasīt informāciju vai attiecīgo datu analīzi un pieaicināt atbilstošas kvalifikācijas ekspertus.

18. Pieņemot lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa reģistrāciju, Valsts augu aizsardzības dienests nosaka attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa lietojumu (kultūraugus, kaitīgos organismus, arī lietošanas metodes, ierobežojumus, devas, nogaidīšanas laiku, sezonā maksimāli pieļaujamo apstrāžu skaitu), augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas klasi un iepakojuma tilpumu vai masu tā izplatīšanai Latvijā.

19. Valsts augu aizsardzības dienests pēc lēmuma pieņemšanas:

19.1. rakstiski informē reģistrācijas pieteicēju par attiecīgo lēmumu (reģistrācija vai reģistrācijas atteikums). Ja ir pieņemts lēmums par reģistrācijas atteikumu, tas jāmotivē;

19.2. apstiprina marķējuma tekstu;

19.3. ieraksta reģistrā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, preparatīvo formu, darbīgās vielas nosaukumu, daudzumu, tīrības pakāpi, reģistrācijas apliecības īpašnieka vārdu un adresi, ziņas par augu aizsardzības līdzekļa un darbīgās vielas ražotāju, šo noteikumu 18.punktā minēto informāciju, reģistrācijas datumu un derīguma termiņu;

19.4. izsniedz reģistrācijas pieteicējam augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas apliecību (turpmāk - reģistrācijas apliecība), ar kuru apliecina augu aizsardzības līdzekļa iekļaušanu reģistrā;

19.5. reģistrācijas apliecībā norāda šādu informāciju: augu aizsardzības līdzekļa nosaukums, preparatīvā forma, reģistrācijas numurs un datums, persona, kura reģistrējusi augu aizsardzības līdzekli, darbīgās vielas saturs, tās tīrības pakāpe, šo noteikumu 18.punktā minētā informācija un reģistrācijas apliecības derīguma termiņš.

20. Ja reģistrācijas apliecības īpašnieks vēlas izplatīt reģistrēto augu aizsardzības līdzekli, kuram ir cita preparatīvā forma vai cits darbīgās vielas saturs, Valsts augu aizsardzības dienests attiecīgo augu aizsardzības līdzekli reģistrē, ja ir ievērotas šo noteikumu 2.2.apakšpunktā noteiktās prasības un pierādīta atbilstība šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

21. Reģistrācijas apliecības īpašnieks informē Valsts augu aizsardzības dienestu par grozījumiem reģistrācijai iesniegtajos dokumentos, pamatojot šo grozījumu nepieciešamību un atbilstību reģistrācijai saskaņā ar šo noteikumu 2. vai 3.punktā noteiktajām prasībām.

22. Reģistrācijas apliecības īpašnieka pienākums ir nekavējoties informēt Valsts augu aizsardzības dienestu par reģistrētā augu aizsardzības līdzekļa vai tā atlieku iespējamo bīstamo ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību un vidi.

23. Pēc reģistrācijas derīguma termiņa beigšanās augu aizsardzības līdzekli var vienu vai vairākas reizes pārreģistrēt uz desmit gadiem, ja ir pierādīta tā atbilstība šo noteikumu 2. vai 3.punktā noteiktajām prasībām.

24. Pārreģistrācijas pieteikumu reģistrācijas apliecības īpašnieks iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā ne vēlāk kā gadu pirms reģistrācijas derīguma termiņa beigām kopā ar atjaunotu pārreģistrācijai nepieciešamo informāciju saskaņā ar šo noteikumu 2. vai 3.punktu.

25. Ja ir pamatotas aizdomas, ka augu aizsardzības līdzeklis neatbilst šo noteikumu 4.punktā un 2. vai 3.punktā noteiktajām prasībām, augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas atbilstību var izvērtēt no jauna. Šādos gadījumos Valsts augu aizsardzības dienests pieprasa, lai reģistrācijas apliecības īpašnieks Valsts augu aizsardzības dienesta noteiktajā termiņā iesniegtu papildu informāciju vai atsevišķu pētījumu novērtējumu.

26. Izdarīt nepieciešamos grozījumus reģistrā var pēc Valsts augu aizsardzības dienesta lēmuma vai reģistrācijas apliecības īpašnieka pieprasījuma, norādot iemeslus un ievērojot visas šo noteikumu 2. vai 3.punktā noteiktās prasības.

27. Ierakstu reģistrā anulē šādos gadījumos:

27.1. augu aizsardzības līdzeklis vairs neatbilst šo noteikumu nosacījumiem;

27.2. šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minētā informācija ir nepareiza vai tīši sagrozīta;

27.3. pieprasītā informācija nav iesniegta noteiktajā termiņā;

27.4. to pieprasa reģistrācijas apliecības īpašnieks.

28. Ja augu aizsardzības līdzekli nepieciešams pārreģistrēt, izdarīt grozījumus vai anulēt ierakstu reģistrā, attiecīgo lēmumu pieņem atbilstoši reģistrācijas procedūrai saskaņā ar šo noteikumu 10., 11., 12., 17., 18. un 19.punktā noteiktajām prasībām.

29. Par augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas ieraksta anulēšanu reģistrā Valsts augu aizsardzības dienests nekavējoties informē reģistrācijas apliecības īpašnieku, kā arī nodrošina šīs informācijas publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

30. Atkarībā no augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas ieraksta anulēšanas iemesliem Valsts augu aizsardzības dienests var noteikt laiku augu aizsardzības līdzekļu krājumu uzglabāšanai, izlietošanai vai izvešanai no valsts.

31. Pēc zinātniskās pētniecības iestāžu vai lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistīto personu ierosinājuma Valsts augu aizsardzības dienests var atļaut paplašināt reģistrētā augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomu, ja:

31.1. ir objektīvs pamatojums augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomas paplašināšanai;

31.2. plānotais augu aizsardzības līdzekļa lietošanas apjoms ir neliels;

31.3. augu aizsardzības līdzeklis ir atļauts paredzētajai lietošanai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā lauksaimniecības apstākļi un augiem kaitīgo organismu izplatības un vides (arī klimatiskie) apstākļi, kuri ir būtiski šī augu aizsardzības līdzekļa lietošanā, ir salīdzināmi ar Latvijā esošajiem apstākļiem;

31.4. augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomas paplašināšanas ierosinātājs ir iesniedzis nepieciešamo informāciju par paredzēto lietošanu attiecībā uz šo noteikumu 2.3.1. un 2.3.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem (ja šādas informācijas nav Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā);

31.5. augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomas paplašināšanas ierosinātājs ir iesniedzis informāciju ar pamatojumu, ka augu aizsardzības līdzeklis ir efektīvs un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz augiem un augu produktiem, ja to izmanto paredzētajai lietošanai;

31.6. ir noskaidrots, ka šo noteikumu 2.3.1. un 2.3.2.apakšpunktā minētie nosacījumi ir ievēroti;

31.7. augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomas paplašināšanas ierosinātājs ir papildus iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā apstiprināšanai lietošanas instrukciju attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomas paplašinājumam.

32. Valsts augu aizsardzības dienests pēc vienošanās ar reģistrācijas apliecības īpašnieku atļauj paplašināt reģistrētā augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomu. Ja vienošanās netiek panākta, Valsts augu aizsardzības dienests var atļaut paplašināt augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomu tikai tad, ja tā rīcībā ir fakti, ka reģistrācijas apliecības īpašnieka iebildumi, kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekļa efektivitāti un tā kaitīgo ietekmi uz augiem vai augu produktiem, nav pamatoti.

33. Attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomas paplašinājuma lietošanas instrukcijas publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" nodrošina Valsts augu aizsardzības dienests.

34. Paplašinot attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomu, reģistrācijas apliecības īpašnieks ir atbildīgs par šī augu aizsardzības līdzekļa vai tā darbīgās vielas iespējamo bīstamo ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību un vidi.

35. Persona, kura lieto augu aizsardzības līdzekli atbilstoši tā lietošanas jomas paplašinājumam, ir atbildīga par iespējamo kaitīgo ietekmi uz augiem vai augu produktiem un ražas zudumiem.

36. Valsts augu aizsardzības dienests un reģistrācijas komisija nedrīkst izmantot šo noteikumu 1., 2. un 4.pielikumā minēto informāciju cita reģistrācijas pretendenta labā, ja nav informācijas iesniedzēja un attiecīgā pretendenta savstarpējas rakstiskas vienošanās.

37. Valsts augu aizsardzības dienests un reģistrācijas komisija nodrošina ierobežotu pieejamību tās rīcībā esošajai informācijai, ja to pieprasījis reģistrācijas pieteicējs.

 

Ministru prezidenta vietā -

tieslietu ministrs V.Birkavs

 

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

 

1.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 5.oktobra noteikumiem Nr. 341

Informācija par augu aizsardzības līdzekļiem

I. Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi

1. Identitāte:

1.1. iesniedzējs (nosaukums, adrese utt.);

1.2. augu aizsardzības līdzekļa un darbīgās vielas ražotājs (nosaukums, adrese, ieskaitot ražošanas vietas adresi);

1.3. augu aizsardzības līdzekļa nosaukums tirdzniecībā vai piedāvātais nosaukums, kā arī ražotāja kods;

1.4. detalizēta kvantitatīva un kvalitatīva informācija par augu aizsardzības līdzekļa sastāvu (darbīgās vielas, piemaisījumi un formulanti);

1.5. augu aizsardzības līdzekļa fizikālais stāvoklis un preparatīvā forma (emulsijas koncentrāts, pulveris suspensijai, šķīdums utt.);

1.6. lietošanas kategorija (herbicīds, insekticīds utt.).

2. Fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības:

2.1. izskats, krāsa, smarža un fizikālais stāvoklis;

2.2. eksplozīvās un oksidācijas īpašības;

2.3. uzliesmošanas temperatūra un citi norādījumi par uzliesmojamību vai pašaizdegšanos;

2.4. skābums/sārmainība un, ja nepieciešams, pH vērtība;

2.5. viskozitāte un virsmas spraigums;

2.6. relatīvais blīvums un tilpumsvars;

2.7. uzglabāšana - stabilitāte un uzglabāšanas laiks (gaismas, temperatūras un mitruma ietekme uz augu aizsardzības līdzekļa tehniskajām īpašībām);

2.8. augu aizsardzības līdzekļa tehniskais raksturojums:

2.8.1. samirkšanas ātrums;

2.8.2. putošanās raksturojums;

2.8.3. suspendējamība un suspensijas stabilitāte;

2.8.4. stabilitāte atšķaidījumos;

2.8.5. slapjas un sausas sijāšanas pārbaude (pulveri suspensijai un granulas);

2.8.6. daļiņu izmēri, putekļu un smalko daļiņu daudzuma specifikācija (granulām), sairšana un noberzumi (granulām);

2.8.7. emulģējamība, reemulģējamība un emulsijas stabilitāte;

2.8.8. plūstamība, lejamība un putēšana;

2.9. fizikālā un ķīmiskā saderība ar citiem produktiem, ieskaitot augu aizsardzības līdzekļus, ar kuriem kopā atļauta lietošana;

2.10. pielipšana pie sēklām un noklāšanās uz tām (kodnēm);

2.11. šajā punktā norādītās nepieciešamās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

3. Informācija par lietošanu:

3.1. paredzamā lietošana, piemēram, atklātā lauka kultūrām, segtajām kultūrām, augu produktu uzglabāšanā u.tml.;

3.2. iedarbība uz kaitīgajiem organismiem (piemēram, iedarbība kontakta veidā, caur elpošanas vai gremošanas orgānu sistēmu, fungitoksiskā, fungistatiskā iedarbība, kā arī sistēmas vai pieskares iedarbība uz augiem);

3.3. sīkāka informācija par lietošanu, piemēram, apkarojamie kaitīgie organismi un/vai aizsargājamie augi vai augu produkti;

3.4. lietošanas deva;

3.5. darbīgās vielas koncentrācija lietošanai paredzētajā materiālā (piemēram, darba šķidruma koncentrācija);

3.6. lietošanas paņēmiens;

3.7. apstrāžu skaits un laiks, augu aizsardzības līdzekļa darbības ilgums;

3.8. nepieciešamais nogaidīšanas laiks un piesardzības pasākumi, lai novērstu fitotoksisko iedarbību uz pēckultūrām;

3.9. lietošanas instrukcijas projekts.

4. Turpmākā informācija:

4.1. iepakojums (veids, materiāli, izmērs utt.) un augu aizsardzības līdzekļa saderība ar iepakojuma materiāliem;

4.2. augu apstrādes iekārtu un aizsargtērpa tīrīšanas paņēmieni;

4.3. bīstamības periods, nepieciešamais nogaidīšanas laiks vai citi piesardzības pasākumi, lai aizsargātu cilvēkus, dzīvniekus un vidi;

4.4. piesardzības pasākumi augu aizsardzības līdzekļa lietošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā un ugunsgrēka gadījumā;

4.5. norādījumi rīcībai nelaimes gadījumā;

4.6. augu aizsardzības līdzekļa un tā iepakojuma iznīcināšanas vai neitralizācijas tehnoloģiskie procesi: neitralizācijas iespējas, kontrolēta sadedzināšana un citas metodes.

5. Analītiskās metodes:

5.1. metodes augu aizsardzības līdzekļa sastāva noteikšanai;

5.2. metodes darbīgās vielas atlieku (turpmāk - atliekas) noteikšanai:

5.2.1. apstrādātajos augos, augu produktos, lopbarībā un pārtikā vai uz apstrādātajiem augiem, augu produktiem, lopbarības un pārtikas;

5.2.2. augsnē;

5.2.3. ūdenī (ieskaitot dzeramo ūdeni);

5.2.4. gaisā;

5.2.5. dzīvnieku un cilvēku ķermeņa šķidrumos un audos.

6. Efektivitātes novērtēšana:

6.1. atlases izmēģinājumi;

6.2. efektivitātes izmēģinājumi;

6.3. informācija par rezistences veidošanos vai par tās iespējamo attīstību;

6.4. ietekme uz apstrādāto augu ražas vai augu produktu kvantitāti un/vai kvalitāti:

6.4.1. ietekme uz augu vai augu produktu kvalitāti;

6.4.2. ietekme uz augu vai augu produktu pārstrādes procesiem un iegūtās produkcijas kvalitāti;

6.4.3. ietekme uz apstrādāto augu ražu vai augu produktiem uzglabāšanas laikā;

6.5. fitotoksiskums apstrādātajiem augiem (dažādām šķirnēm) vai augu produktiem;

6.6. novērojumi par nevēlamiem vai neparedzētiem blakusefektiem:

6.6.1. ietekme uz pēckultūrām;

6.6.2. ietekme uz citiem augiem, ieskaitot blakus kultūras un pasēju augus (āboliņu u.c.);

6.6.3. ietekme uz apstrādātiem augiem vai augu daļām, ko izmanto pavairošanai (piemēram, sēklas, spraudeņi, dzinumi);

6.6.4. ietekme uz derīgajiem un citiem dzīvajiem organismiem;

6.7. šajā punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

7. Toksiskuma izpēte:

7.1. akūtais toksiskums:

7.1.1. orālais (iedarbība caur muti);

7.1.2. iedarbība caur ādu;

7.1.3. inhalācija;

7.1.4. ādas kairināmība;

7.1.5. acu kairināmība;

7.1.6. ādas alerģiskā reakcija;

7.1.7. pētījumi par augu aizsardzības līdzekļa toksiskumu darba šķidruma maisījumā ar piemērotu augu aizsardzības līdzekli;

7.2. informācija par augu aizsardzības līdzekļa iedarbību uz strādājošo lietošanas laikā:

7.2.1. strādājošā pakļaušana augu aizsardzības līdzekļa iedarbībai - tās novērtēšana un mērīšana;

7.2.2. nepiederošu personu pakļaušana augu aizsardzības līdzekļa iedarbībai - tās novērtēšana un mērīšana;

7.2.3. lauksaimnieciskajā ražošanā strādājošo pakļaušana augu aizsardzības līdzekļa iedarbībai - tās novērtēšana un mērīšana;

7.3. augu aizsardzības līdzekļa absorbcija caur ādu (ja nepieciešams) - absorbcijas novērtēšana un mērīšana;

7.4. informācija par piemaisījumu un formulantu toksiskumu.

8. Atliekas apstrādātajos produktos vai uz tiem, pārtikā un lopbarībā:

8.1. atlieku metabolisms, lokalizācija, identitāte, daudzums augos, dzīvnieku ķermeņa audos vai šķidrumos;

8.2. pētījumi par maksimāli iespējamo atlieku daudzumu augos vai augu produktos pēc apstrādes saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses principiem;

8.3. pētījumi par atliekām dzīvnieku audos vai šķidrumos;

8.4. pētījumi par atliekām dzīvnieku vai augu produktos pēc rūpnieciskās vai kulinārās apstrādes;

8.5. pētījumi par atliekām pēckultūrās;

8.6. maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums;

8.7. intervāls starp augu aizsardzības līdzekļa lietošanu un ražas novākšanu vai nogaidīšanas vai glabāšanas laiks, ja apstrāde paredzēta pēc ražas novākšanas;

8.8. potenciālās un faktiskās atlieku ietekmes novērtējums, ja tās uzņemtas ar uzturu un citos veidos;

8.9. šajā punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

9. Aprite un uzvedība vidē:

9.1. aprite un uzvedība augsnē:

9.1.1. degradācijas ātrums augsnē - laboratorijas pētījumi un lauka izmēģinājumi;

9.1.2. pētījumi par pārvietošanos augsnē;

9.1.3. informācija par sagaidāmo koncentrāciju augsnē un novērtējums;

9.2. aprite un uzvedība ūdenī:

9.2.1. informācija par sagaidāmo koncentrāciju gruntsūdeņos un novērtējums;

9.2.2. ietekme uz ūdens attīrīšanas procesiem;

9.2.3. informācija par sagaidāmo koncentrāciju virszemes ūdeņos un tās novērtējums;

9.3. aprite un uzvedība gaisā.

10. Ekotoksikoloģiskie pētījumi:

10.1. ietekme uz putniem:

10.1.1. akūts orālais toksiskums;

10.1.2. pārraudzītie pētījumi riska novērtēšanai augu aizsardzības līdzekļa lietošanai paredzētajos apstākļos;

10.1.3. pētījumi, lai novērtētu, vai putni attiecīgo augu aizsardzības līdzekli var uzņemt ar granulām, ar apstrādātām sēklām un citos veidos;

10.1.4. sekundārās saindēšanās riska novērtējums;

10.2. ietekme uz ūdens organismiem:

10.2.1. akūts toksiskums zivīm, ūdens bezmugurkaulniekiem vai ietekme uz aļģu augšanu;

10.2.2. mikrokosmu vai mezokosmu pētījumi;

10.2.3. informācija par atliekām zivīs;

10.2.4. hroniskais toksiskums zivīm;

10.2.5. pētījumi par ietekmi uz zivju vairošanos un attīstību;

10.2.6. bioakumulācija zivīm;

10.2.7. informācija par toksiskumu dafnijām;

10.3. ietekme uz sauszemes mugurkaulniekiem, izņemot putnus;

10.4. iedarbība uz bitēm;

10.5. ietekme uz citiem posmkājiem, izņemot bites;

10.6. ietekme uz sliekām un citiem augsnes makroorganismiem:

10.6.1. akūtais toksiskums;

10.6.2. subletālās devas ietekme;

10.7. ietekme uz augsnes mikroorganismiem;

10.8. pētījumi par iespējamo augu aizsardzības līdzekļa ietekmi uz derīgajām un citām faunas un floras sugām un to novērtējums.

11. Šī pielikuma 9. un 10.punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

12. Turpmākā informācija:

12.1. informācija par augu aizsardzības līdzekļa reģistrāciju citās valstīs;

12.2. informācija par citās valstīs noteikto maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu;

12.3. priekšlikumi klasifikācijai un marķējumam un to pamatojums:

12.3.1. bīstamības simboli;

12.3.2. norādījumi par bīstamību;

12.3.3. brīdinājumi par risku;

12.3.4. drošības prasības;

12.4. piedāvātā iepakojuma paraugs un instrukcijas projekts.

II. Augu aizsardzības līdzekļi,

kas satur mikroorganismus vai vīrusus

13. Identitāte:

13.1. iesniedzējs (nosaukums, adrese utt.);

13.2. augu aizsardzības līdzekļa un aktīvā organisma ražotājs (nosaukums un adrese, ieskaitot ražošanas vietas adresi);

13.3. tirdzniecībā izmantotais vai piedāvātais augu aizsardzības līdzekļa nosaukums un, ja nepieciešams, augu aizsardzības līdzekļa ražotāja kods;

13.4. detalizēta kvantitatīva un kvalitatīva informācija par augu aizsardzības līdzekļa sastāvu (aktīvie organismi, neaktīvās sastāvdaļas, nepiederošie organismi utt.);

13.5. augu aizsardzības līdzekļa fizikālais stāvoklis un preparatīvā forma (emulsijas koncentrāts, pulveris suspensijai, šķīdums utt.);

13.6. lietošanas kategorija (insekticīds, fungicīds utt.).

14. Fizikālās īpašības:

14.1. izskats, krāsa un smarža;

14.2. uzglabāšanas stabilitāte - atkarībā no uzglabāšanas laika, temperatūras, iepakojuma veida, kā arī glabāšanas metožu un citu faktoru ietekme uz bioloģiskās aktivitātes saglabāšanos;

14.3. uzglabāšanas stabilitātes un augu aizsardzības līdzekļa derīguma termiņa noteikšanas metodes;

14.4. augu aizsardzības līdzekļa tehniskais raksturojums:

14.4.1. samirkšanas spēja;

14.4.2. putošana;

14.4.3. suspendējamība un suspensijas stabilitāte;

14.4.4. slapjās sijāšanas pārbaude un sausās sijāšanas pārbaude;

14.4.5. daļiņu izmēri, putekļu un smalko daļiņu daudzuma specifikācija (granulām), sairšana un noberzumi (granulām);

14.4.6. granulu sijāšanas pārbaude un norādījumi par granulu masu (vismaz gadījumos, ja daļiņu izmērs lielāks par vienu milimetru);

14.4.7. darbīgo vielu saturs granulās vai uz apstrādātajām sēklām;

14.4.8. emulģējamība, reemulģējamība un emulsijas stabilitāte;

14.4.9. plūstamība, lejamība un putēšana;

14.5. fizikālā un ķīmiskā saderība ar citiem produktiem, ieskaitot augu aizsardzības līdzekļus, kuri atļauti lietošanai darba šķidruma maisījumos;

14.6. samirkšana, pielipšana un pārvietošanās apstrādātajos augos.

15. Informācija par lietošanu:

15.1. paredzētā lietošana: atklātā lauka kultūrām, segtajām kultūrām, pārtikas vai lopbarības glabātavās;

15.2. sīkāka informācija par paredzēto lietošanu, piemēram, apkarojamie kaitīgie organismi un/vai aizsargājamie augi vai augu produkti;

15.3. lietojamās devas;

15.4. ja nepieciešams, informācija par specifiskiem lauksaimniecības apstākļiem, kaitīgo organismu izplatības un/vai vides apstākļiem, kuros augu aizsardzības līdzekli ir/nav iespējams lietot;

15.5. lietošanai ieteiktā aktīvā organisma koncentrācija (piemēram, darba šķidruma koncentrācija);

15.6. lietošanas metode;

15.7. lietošanas laiks un apstrāžu skaits;

15.8. fitopatogenitāte;

15.9. lietošanas instrukcijas projekts.

16. Turpmākā informācija:

16.1. iepakojums (veids, materiāls, izmērs utt.), augu aizsardzības līdzekļa saderība ar piedāvātajiem iepakojuma materiāliem;

16.2. augu apstrādes iekārtu un aizsargtērpa tīrīšanas paņēmieni;

16.3. nepieciešamais nogaidīšanas laiks un informācija par citiem piesardzības pasākumiem, lai pasargātu cilvēkus un dzīvniekus;

16.4. metodes un piesardzības pasākumi augu aizsardzības līdzekļa lietošanas, glabāšanas un transportēšanas laikā;

16.5. norādījumi par rīcību nelaimes gadījumā;

16.6. metodes augu aizsardzības līdzekļa un tā iepakojuma iznīcināšanai.

17. Analītiskās metodes:

17.1. metodes augu aizsardzības līdzekļa sastāva noteikšanai;

17.2. metodes atlieku noteikšanai apstrādātajos augos, augu produktos vai uz tiem (piemēram, biotests);

17.3. metodes augu aizsardzības līdzekļa mikrobioloģiskās tīrības noteikšanai;

17.4. metodes cilvēku un zīdītājdzīvnieku (ja nepieciešams, arī bišu) patogēnu identificēšanai augu aizsardzības līdzeklī;

17.5. lietotā tehnoloģija standartizēta augu aizsardzības līdzekļa iegūšanai un tā kvalitātes pārbaudes metodes.

18. Efektivitātes novērtēšana:

18.1. atlases izmēģinājumi;

18.2. efektivitātes izmēģinājumi;

18.3. informācija par rezistences veidošanos vai par tās iespējamo attīstību;

18.4. pētījumi par ietekmi uz apstrādāto augu ražas vai augu produktu kvantitāti un/vai kvalitāti:

18.4.1. ietekme uz augu vai augu produktu kvalitāti;

18.4.2. ietekme uz augu vai augu produktu pārstrādes procesiem;

18.4.3. ietekme uz apstrādāto augu ražu vai augu produktiem;

18.5. fitotoksiskums apstrādātajiem augiem vai augu produktiem, ieskaitot iedarbību uz dažādām šķirnēm;

18.6. novērojumi par nevēlamiem vai neparedzētiem blakusefektiem:

18.6.1. ietekme uz pēckultūrām;

18.6.2. ietekme uz citiem augiem, ieskaitot iedarbību uz blakus kultūrām;

18.6.3. ietekme uz apstrādātiem augiem vai augu daļām, ko izmanto pavairošanai (piemēram, sēklas, spraudeņi, dzinumi);

18.6.4. ietekme uz derīgajiem un citiem dzīvajiem organismiem;

18.7. šajā punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

19. Toksiskums un/vai patogenitāte un inficēšanas riska izpēte:

19.1. orālais (vienreizēja deva);

19.2. caur ādu (vienreizēja deva);

19.3. inhalācijas;

19.4. ādas un acu kairināmība;

19.5. ādas alerģiskā reakcija;

19.6. informācija par neaktīvo sastāvdaļu toksiskumu;

19.7. informācija par iedarbību uz strādājošo augu aizsardzības līdzekļa lietošanas laikā:

19.7.1. strādājošā pakļaušana augu aizsardzības līdzekļa iedarbībai - tās novērtēšana un mērīšana;

19.7.2. nepiederošu personu pakļaušana augu aizsardzības līdzekļa iedarbībai - tās novērtēšana un mērīšana;

19.7.3. lauksaimnieciskajā ražošanā strādājošo pakļaušana augu aizsardzības līdzekļa iedarbībai - tās novērtēšana un mērīšana;

19.7.4. ja ir iespējama absorbcija caur ādu, - iedarbības novērtēšana un mērīšana.

20. Atliekas apstrādātajos produktos vai uz tiem, pārtikā un lopbarībā:

20.1. informācija par dzīvotspējīgām un dzīvotnespējīgām atliekām, ieskaitot informāciju par izmēģinājumiem uz augiem, lopbarību vai pārtikas produktiem dažādos klimatiskajos un lauksaimniecības apstākļos paredzētajai lietošanai;

20.2. pētījumi par atlieku daudzumu un raksturu produktos pēc rūpnieciskās vai kulinārās apstrādes;

20.3. atlieku ietekme uz svaigu vai apstrādātu produktu nokrāsu, smaržu, garšu vai citiem kvalitātes aspektiem (ja nepieciešams);

20.4. pētījumi par atliekām dzīvnieku izcelsmes produktos;

20.5. pētījumi par atliekām pēckultūrās;

20.6. nepieciešamais intervāls starp augu aizsardzības līdzekļa lietošanu un ražas novākšanu vai nogaidīšanas vai glabāšanas laiks, ja apstrāde ir paredzēta pēc ražas novākšanas;

20.7. maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums (toksīniem);

20.8. šajā punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums (pamatojoties uz atbilstoši šajā punktā minētajām prasībām iesniegto datu bāzi).

21. Aprite un uzvedība vidē:

21.1. aprite un uzvedība augsnē:

21.1.1. degradācijas ātrums - laboratorijas pētījumi un lauka izmēģinājumi;

21.1.2. pārvietošanās spēja;

21.1.3. informācija par sagaidāmo koncentrāciju un novērtējums;

21.2. aprite un uzvedība ūdenī;

21.2.1. informācija par sagaidāmo koncentrāciju gruntsūdeņos un novērtējums;

21.2.2. ietekme uz ūdens attīrīšanas procesiem;

21.2.3. informācija par sagaidāmo koncentrāciju virszemes ūdeņos un novērtējums;

21.3. aprite un uzvedība gaisā.

22. Ekotoksikoloģiskie pētījumi:

22.1. ietekme uz ūdens organismiem:

22.1.1. ietekme uz zivīm;

22.1.2. ietekme uz Daphnia magna un sugām, kas radniecīgas apkarojamajiem kaitīgajiem organismiem;

22.1.3. ietekme uz ūdens mikroorganismiem;

22.2. ietekme uz derīgajiem un citiem dzīvajiem organismiem:

22.2.1. ietekme uz bitēm;

22.2.2. ietekme uz citiem derīgajiem organismiem;

22.2.3. ietekme uz sliekām;

22.2.4. ietekme uz pārējo augsnes faunu;

22.2.5. ietekme uz citiem dzīvajiem organismiem, kuri varētu būt pakļauti riskam;

22.2.6. ietekme uz augsnes mikrofloru.

23. Šī pielikuma 21. un 22.punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

24. Turpmākā informācija:

24.1. informācija par augu aizsardzības līdzekļa reģistrāciju citās valstīs;

24.2. informācija par citās valstīs noteikto maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu;

24.3. priekšlikumi klasifikācijai un marķējumam un to pamatojums:

24.3.1. bīstamības simboli;

24.3.2. norādījumi par briesmām;

24.3.3. brīdinājums par risku;

24.3.4. drošības prasības;

24.4. piedāvātā iepakojuma paraugs un instrukcijas projekts.

Piezīme. Šajā pielikumā minētie pētījumi un analīzes tiek apliecinātas ar atbilstoši kvalificētas personas parakstu.

 

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

 

2.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 5.oktobra noteikumiem Nr. 341

Informācija par augu aizsardzības līdzekļu

darbīgajām vielām

I. Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas

1. Ķīmiskā augu aizsardzības līdzekļa darbīgās vielas (turpmāk - darbīgā viela) identitāte:

1.1. iesniedzējs (nosaukums, adrese utt.);

1.2. ražotājs (nosaukums un adrese, ieskaitot ražošanas vietas adresi);

1.3. ieteiktais vai ISO apstiprinātais nosaukums un sinonīmi;

1.4. ķīmiskais nosaukums (pēc IUPAC un CA nomenklatūras);

1.5. ražotāja šifrs (kods);

1.6. CAS, EEC un CIPAC numuri (ja ir pieejami);

1.7. molekulārā formula, struktūrformula un molekulsvars;

1.8. darbīgās vielas ražošanas metode (procesu secība sintēzē);

1.9. darbīgās vielas tīrības pakāpe (izņemot neaktīvos izomērus);

1.10. piemaisījumu, izomēru un formulantu identitāte, struktūrformulas un daudzuma specifikācija, attiecīgi g/kg;

1.11. darbīgās vielas parauga ķīmiskā sastāva analīžu dati un daudzuma specifikācija līdz 98 procentiem.

2. Fizikālās un ķīmiskās īpašības:

2.1. kušanas un vārīšanās punkts;

2.2. relatīvais blīvums;

2.3. tvaika spiediens (Pa) un iztvaikošana (piemēram, Henrija konstante);

2.4. izskats, krāsa, smarža un fizikālais stāvoklis;

2.5. spektrs - ultravioletie stari/redzamie stari, infrasarkanie stari, kodolmagnētiskā rezonanse, masas spektrs un molekulārā izzušana attiecīgo viļņu garumos;

2.6. šķīdība ūdenī, ņemot vērā dažādu pH reakciju (ieskaitot pH 4-10);

2.7. šķīdība organiskos šķīdinātājos;

2.8. frakcionēšanās koeficients n-oktanolā/ūdenī, ņemot vērā dažādas pH vērtības (ieskaitot pH 4-10);

2.9. stabilitāte ūdenī, hidrolīzes ātrums, fotoķīmiskā degradācija, kvantu daudzums un noārdīšanās produktu identitāte, disociācijas konstante, ņemot vērā dažādas pH vērtības (ieskaitot pH 4-9);

2.10. stabilitāte gaisā, fotoķīmiskā degradācija, noārdīšanās produktu identitāte;

2.11. degšana, ieskaitot pašaizdegšanos;

2.12. uzliesmošanas punkts;

2.13. eksplozīvās īpašības;

2.14. virsmas spraigums;

2.15. oksidēšanās īpašības.

3. Turpmākā informācija par darbīgo vielu:

3.1. lietošanas kategorija: fungicīds, herbicīds, insekticīds, repelents vai augu augšanas regulators, norādot attiecīgi:

3.1.1. akaricīds;

3.1.2. baktericīds;

3.1.3. fungicīds;

3.1.4. herbicīds;

3.1.5. insekticīds;

3.1.6. moluskocīds;

3.1.7. nematocīds;

3.1.8. augu augšanas regulators;

3.1.9. repelents;

3.1.10. rodenticīds;

3.1.11. pusķimikālijas;

3.1.12. talpicīds;

3.1.13. viricīds;

3.1.14. pārējie (jāuzrāda);

3.2. iedarbība uz kaitīgajiem organismiem: kontakta veidā, caur elpošanas vai gremošanas orgānu sistēmu, fungitoksiskā iedarbība, kā arī sistēmas vai pieskares iedarbība uz augiem;

3.3. paredzētā lietošana, piemēram, atklātā lauka kultūrām, segtajām kultūrām, augu produktu uzglabāšanā;

3.4. aizsargājamie augi, apkarojamie kaitīgie organismi, kā arī aizsargājamie vai apstrādājamie produkti;

3.5. bioķīmiskais un fizioloģiskais iedarbības mehānisms un iesaistīšanās vielu maiņas procesos;

3.6. informācija par rezistences veidošanos vai par tās iespējamo sastopamību, kā arī atbilstošo rīcības stratēģiju;

3.7. ieteiktie piesardzības pasākumi lietošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā un ugunsgrēka gadījumā;

3.8. iznīcināšanas vai neitralizēšanas procedūras;

3.9. drošības pasākumi nelaimes gadījumā, paredzot procedūras piesārņota ūdens attīrīšanai.

4. Analītiskās metodes:

4.1. metodes attiecīgā ražotāja ražotās darbīgās vielas un piemaisījumu identifikācijai un darbīgās vielas tīrības pakāpes noteikšanai;

4.2. multimetodes (vai alternatīvās metodes) darbīgās vielas un būtisko metabolītu atlieku noteikšanai:

4.2.1. augos, augu produktos, pārtikā (augu un dzīvnieku izcelsmes) un lopbarībā;

4.2.2. augsnē;

4.2.3. ūdenī (ieskaitot dzeramo ūdeni, gruntsūdeņus un virszemes ūdeņus);

4.2.4. gaisā;

4.2.5. dzīvnieku un cilvēku ķermeņa šķidrumos un audos.

5. Toksiskuma un metabolisma izpēte:

5.1. absorbcijas, izplatīšanās, izdalīšanās un metabolisma izpēte zīdītājdzīvnieku organismā;

5.2. akūtais toksiskums:

5.2.1. orālais (iedarbība caur muti);

5.2.2. dermālais (iedarbība caur ādu);

5.2.3. inhalācijas (ieelpojot);

5.2.4. ādas kairināmība;

5.2.5. acu kairināmība;

5.2.6. ādas alerģiskā reakcija;

5.3. īslaicīgais toksiskums:

5.3.1. orālā toksiskuma pētījumi (izpēte 28 dienu laikā);

5.3.2. orālā toksiskuma pētījumi (izpēte 90 dienu laikā);

5.3.3. citi pētījumu veidi;

5.4. genotoksiskums:

5.4.1. pētījumi in vitro ;

5.4.2. pētījumi in vivo somatiskajās šūnās;

5.4.3. pētījumi in vivo embrija šūnās;

5.5. ilglaicīgais toksiskums un kancerogenitāte;

5.6. reproduktīvais toksiskums:

5.6.1. paaudžu izpēte;

5.6.2. toksiskuma izpēte embrija attīstības procesā;

5.7. neirotoksiskuma izpēte (pēcdarbības ietekme);

5.8. medicīniskā informācija par reģistrētajiem saindēšanās gadījumiem;

5.9. šajā punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

6. Atliekas apstrādātajos augos, augu produktos, pārtikā un lopbarībā vai uz apstrādāto augu, augu produktu, pārtikas un lopbarības virsmas:

6.1. atlieku metabolisms, lokalizācija, identitāte un daudzums augos;

6.2. atlieku metabolisms, lokalizācija, identitāte un daudzums dzīvnieku audos vai šķidrumos;

6.3. pētījumi par atlieku noārdīšanās ātrumu augos un maksimāli iespējamo atlieku daudzumu augos vai augu produktos pēc apstrādes saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses principiem;

6.4. pētījumi par atliekām dzīvnieku audos vai šķidrumos;

6.5. pētījumi par atliekām dzīvnieku vai augu produktos pēc rūpnieciskās vai kulinārās apstrādes;

6.6. pētījumi par atliekām pēckultūrās;

6.7. maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums;

6.8. nepieciešamais intervāls starp augu aizsardzības līdzekļa lietošanu un ražas novākšanu vai nogaidīšanas vai glabāšanas laiks, ja apstrāde ir pēc ražas novākšanas;

6.9. potenciālās un faktiskās atlieku ietekmes novērtējums (ja tās uzņemtas ar uzturu un citos veidos);

6.10. šajā punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

7. Aprite un uzvedība vidē:

7.1. aprite un uzvedība augsnē:

7.1.1. degradācijas veids un ātrums - laboratorijas pētījumi un izmēģinājumi uz lauka: aerobā, anaerobā, fotolītiskā degradācija, biodegradācija, pētījumi par darbīgās vielas un būtisko metabolītu noārdīšanās un reakcijas produktu uzkrāšanos augsnē, pētījumi par darbīgās vielas atlieku līmeni augsnē ražas novākšanas laikā un pēckultūras sējas laikā;

7.1.2. adsorbcija un desorbcija;

7.1.3. pārvietošanās spēja - laboratorijas pētījumi, lizimetriskie pētījumi vai augsnes izskalošanās pētījumi;

7.2. aprite un uzvedība ūdenī un gaisā:

7.2.1. degradācijas veidi un ātrums ūdens sistēmās, ciktāl tie neattiecas uz šī pielikuma 2.9.apakšpunktu;

7.2.2. degradācijas veidi un ātrums gaisā, ciktāl tie neattiecas uz šī pielikuma 2.10.apakšpunktu;

7.3. priekšlikumi par pieļaujamo atlieku līmeni augsnē, ūdenī un gaisā;

7.4. monitorās novērošanas dati par darbīgās vielas un tās svarīgāko metabolītu, degradācijas, kā arī reakcijas produktu apriti un uzvedību.

8. Ekotoksikoloģiskie pētījumi:

8.1. ietekme uz putniem:

8.1.1. akūts orālais toksiskums;

8.1.2. īslaicīgais toksiskums -, ja darbīgās vielas uzņemtas ar barību;

8.1.3. subhroniskais un reproduktīvais toksiskums;

8.2. ietekme uz ūdens organismiem:

8.2.1. akūtais toksiskums zivīm;

8.2.2. hroniskais toksiskums zivīm;

8.2.3. biokoncentrācija zivīs;

8.2.4. akūtais toksiskums ūdens bezmugurkaulniekiem;

8.2.5. hroniskais toksiskums ūdens bezmugurkaulniekiem;

8.2.6. ietekme uz aļģu augšanu;

8.2.7. ietekme uz nogulsnēs dzīvojošajiem organismiem;

8.2.8. ietekme uz ūdens augiem;

8.3. ietekme uz posmkājiem:

8.3.1. ietekme uz bitēm - akūtais toksiskums, pētījumi par ietekmi uz bišu peru attīstību;

8.3.2. ietekme uz citiem posmkājiem;

8.4. ietekme uz sliekām:

8.4.1. akūtais toksiskums;

8.4.2. subletālās devas ietekme;

8.5. ietekme uz augsnes mikroorganismiem;

8.6. ietekme uz dzīvajiem organismiem (faunas un floras sugām);

8.7. ietekme uz bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas metodēm.

9. Šī pielikuma 7. un 8.punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

10. Priekšlikumi klasifikācijai un marķējumam un to pamatojums:

10.1. bīstamības simboli;

10.2. norādījumi par briesmām;

10.3. brīdinājums par risku;

10.4. drošības prasības.

11. Šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļā minētā informācija par augu aizsardzības līdzekli, kas satur attiecīgo darbīgo vielu.

II. Mikroorganismi un vīrusi

12. Identitāte:

12.1. iesniedzējs (nosaukums, adrese utt.);

12.2. ražotājs (nosaukums un adrese, ieskaitot ražošanas vietas adresi);

12.3. lietotais nosaukums vai alternatīvais un agrākais nosaukums;

12.4. baktērijas, vienšūņa, sēnes taksonomiskais nosaukums un dzimta, norādījums, vai tas ir pamatcelms vai pamatcelma mutants, vīrusiem - ierosinātāja, serotipa, pamatcelma vai pamatcelma mutanta taksonomiskais nosaukums;

12.5. parauga un kultūras identifikācijas numurs kolekcijā;

12.6. identifikācijas metodes, procedūras un kritēriji (t.i., morfoloģija, bioķīmija, seroloģija);

12.7. detalizēta kvantitatīva un kvalitatīva informācija par aktīvo organismu - mikrobioloģiskā tīrība, raksturs, identitāte, īpašības, piejaukumu saturs un nepiederošo organismu daudzums.

13. Bioloģiskās īpašības:

13.1. apstrādājamie organismi; patogenitāte vai antagonisma veids attiecībā pret saimnieku, infekciozā deva, izplatīšanās spēja un informācija par darbības veidu;

13.2. organisma un tā lietošanas vēsture; dabiskā sastopamība un ģeogrāfiskā izplatība;

13.3. informācija par infekciozitāti, patogenitāti un izplatīšanās spēju: specifiskie saimnieki un ietekme uz citām sugām, kas nav iesaistītie kaitīgie organismi, arī uz sugām, kas ir radniecīgas iesaistītajām sugām;

13.4. infekciozitāte un fizikālā stabilitāte praktiskai lietošanai paredzētajos apstākļos; temperatūras un gaisa radiācijas ietekme; stabilitāte, lietojot piemērotos vides apstākļos;

13.5. organisma attiecības ar augu patogēnu vai arī ar mugurkaulnieku sugu vai neiesaistīto bezmugurkaulnieku sugu patogēniem;

13.6. informācija par ģenētisko stabilitāti (t.i., mutāciju ātrums) augu aizsardzības līdzekļa lietošanai paredzētajos apstākļos;

13.7. toksīni, to esamība, raksturs, identitāte un stabilitāte, kā arī ķīmiskā struktūra (ja nepieciešams).

14. Informācija par lietošanu:

14.1. lietošanas kategorija: fungicīds, herbicīds, repelents vai augšanas regulators;

14.2. iedarbība uz kaitīgo organismu: kontakta veidā, caur elpošanas vai gremošanas orgānu sistēmu, fungitoksiskā vai fungistatiskā iedarbība, sistēmas vai pieskares iedarbība uz augiem;

14.3. paredzētā augu aizsardzības līdzekļa lietošana, piemēram, atklātā lauka kultūrām, segtajām kultūrām, pārtikas vai lopbarības glabātavās;

14.4. pētījumi par specifiskiem lauksaimniecības apstākļiem, augu veselības vai vides apstākļiem, kādos aktīvo organismu drīkst (nedrīkst) lietot;

14.5. apkarojamie kaitīgie organismi un aizsargājamie augi vai augu produkti;

14.6. lietotā tehnoloģija standartizēta materiāla iegūšanai un tā kvalitātes pārbaudes metodes. Ja aktīvais organisms ir pamatcelma mutants, - detalizēta informācija par tā iegūšanu, ieskaitot informāciju par atšķirībām starp pamatcelma mutantu un pamatcelmu;

14.7. metodes virulences saglabāšanai;

14.8. metodes un piesardzības pasākumi augu aizsardzības līdzekļa lietošanas, glabāšanas un transportēšanas laikā;

14.9. iespēja padarīt aktīvo organismu nekaitīgu.

15. Analītiskās metodes:

15.1. metodes izejmateriāla (mātes kultūras) identitātes un tīrības noteikšanai, ieskaitot informāciju par mutācijām;

15.2. metodes aktīvā organisma mikrobioloģiskās tīrības un toksīnu noteikšanai, ieskaitot informāciju par mutācijām;

15.3. metodes cilvēku vai zīdītājdzīvnieku patogēnu identifikācijai aktīvajā organismā, ieskaitot sēnītes un vienšūņus dažādā temperatūras diapazonā (35 °C un cita attiecīgā temperatūra);

15.4. metodes dzīvotspējīgo un dzīvotnespējīgo (piemēram, toksīnu) atlieku noteikšanai uz apstrādātajiem produktiem vai apstrādātajos produktos, pārtikā, lopbarībā, dzīvnieku un cilvēku audos un šķidrumos, augsnē, ūdenī un gaisā (pēc apstākļiem).

16. Toksikoloģiskie, patogenitātes un infekciozitātes pētījumi:

16.1. baktērijas, sēnes, vienšūņi un mikoplazma:

16.1.1. toksiskums un/vai patogenitāte un infekciozitāte - vienreizēja orāla, dermāla, inhalācijas, intraperitoniāla deva, ja nepieciešams, - ādas un acu kairināmība, ādas alerģiskās reakcijas pētījumi un paplašinātie pētījumi;

16.1.2. īslaicīgais toksiskums (ietekme 90 dienu laikā);

16.1.3. papildu toksikoloģiskā un/vai patogenitātes un infekciozitātes izpēte - orālais hroniskais toksiskums un kancerogenitāte, mutagenitāte, teratogenitāte, paaudžu pētījumi zīdītājiem (vismaz divām paaudzēm), metaboliskie pētījumi (absorbcija, izplatīšanās un izdalīšanās no organisma zīdītājiem, ieskaitot informāciju par metabolisma ceļiem), neirotoksiskuma izpēte, imūntoksiskums, t.i., alergēnās īpašības, patogenitāte un infekciozitāte pazeminātas imunitātes apstākļos;

16.2. vīrusi un viroīdi:

16.2.1. akūtais toksiskums un/vai patogenitāte un infekciozitāte; informācija, kas norādīta šī pielikuma 16.1.1.apakšpunktā, un šūnu kultūru izpēte, izmantojot attīrītus infekciozos vīrusus un zīdītāju, putnu un zivju šūnu primārās šūnu kultūras;

16.2.2. īslaicīgais toksiskums;

16.2.3. papildu toksikoloģiskie un patogenitātes vai infekciozitātes pētījumi, kas minēti šī pielikuma 16.1.3. apakšpunktā;

16.3. toksiskā iedarbība uz mājlopiem un mājdzīvniekiem;

16.4. medicīniskie dati:

16.4.1. augkopībā strādājošo medicīniskā uzraudzība;

16.4.2. medicīniskā informācija par rūpniecībā un lauksaimniecībā strādājošo veselību;

16.4.3. novērojumi par iedzīvotāju pakļaušanu augu aizsardzības līdzekļa iedarbībai un epidemioloģiskie dati;

16.4.4. saindēšanās diagnoze, specifiskas saindēšanās pazīmes un klīniskās pārbaudes;

16.4.5. novērojumi par jutīgumu vai alerģiju;

16.4.6. norādījumi par rīcību nelaimes gadījumā: pirmās palīdzības sniegšana, pretindes un medikamenti (pēc apstākļiem);

16.4.7. paredzamo saindēšanās seku prognoze;

16.5. kopsavilkums zīdītāju toksikoloģijai un atzinumi (ieskaitot NOAEL, NOEL un ADI (pēc apstākļiem)); vispārīgs toksikoloģiskās patogenitātes un infekciozitātes novērtējums.

17. Atliekas augos, apstrādātajos produktos, pārtikā un lopbarībā:

17.1. dzīvotspējīgu vai dzīvotnespējīgu (t.i., toksīnu) atlieku identifikācija apstrādātajos augos vai to produktos;

17.2. pētījumi par aktīvā organisma vairošanās spēju augos vai pārtikā, kuros ietverta informācija par jebkuru ietekmi uz pārtikas kvalitāti;

17.3. ja toksīnu atliekas paliek uz ēdamiem augu produktiem, ir nepieciešama šī pielikuma 4.2.apakšpunktā un 6.punktā minētā informācija;

17.4. atlieku uzvedības kopsavilkums un novērtējums, kas summējas, apkopojot šajā punktā minētos datus.

18. Aprite un uzvedība vidē:

18.1. izplatība, pārvietošanās spēja, vairošanās un noturība gaisā, ūdenī un augsnē;

18.2. informācija, kas attiecas uz iespējamo atlieku iesaistīšanos barības ķēdēs;

18.3. ja rodas toksīni, ir nepieciešami šī pielikuma 7.punktā norādītie dati.

19. Ekotoksiskā izpēte:

19.1. ietekme uz putniem - akūts orālais toksiskums un/vai patogenitāte un infekciozitāte;

19.2. ietekme uz zivīm - akūts toksiskums un/vai patogenitāte un infekciozitāte;

19.3. Daphnia magna toksiskums;

19.4. ietekme uz aļģu augšanu;

19.5. iesaistīto sugu ietekme uz būtiskiem parazītiskajiem un plēsīgajiem dzīvajiem organismiem - akūts toksiskums un/vai patogenitāte un infekciozitāte;

19.6. ietekme uz bitēm: akūts toksiskums un/vai patogenitāte un infekciozitāte;

19.7. ietekme uz sliekām: akūts toksiskums un/vai patogenitāte un infekciozitāte;

19.8. ietekme uz citiem dzīvajiem organismiem (kas pakļauti riskam): akūts toksiskums un/vai patogenitāte un infekciozitāte;

19.9. blakus esošo lauksaimniecības kultūru, savvaļas augu un ūdens netiešas inficēšanas pakāpe;

19.10. ietekme uz citām floras un faunas sugām;

19.11. ja rodas toksīni, atkarībā no apstākļiem ir nepieciešami šī pielikuma 8.1.2., 8.1.3., 8.2.2., 8.2.4., 8.2.5., 8.2.6., 8.2.7. un 8.3.3.apakšpunktā norādītie dati.

20. Šī pielikuma 18. un 19.punktā norādītās informācijas kopsavilkums un novērtējums.

21. Priekšlikumi aktīvā organisma klasifikācijai un marķējumam un to pamatojums:

21.1. bīstamības simboli;

21.2. norādījumi par briesmām;

21.3. brīdinājums par risku;

21.4. drošības prasības.

22. Šo noteikumu 1.pielikuma I nodaļā minētā informācija par augu aizsardzības līdzekli, kas satur attiecīgo aktīvo organismu.

Piezīme. Šajā pielikumā minētie pētījumi un analīzes tiek apliecinātas ar atbilstoši kvalificētas personas parakstu.

 

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

 

3.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 5.oktobra noteikumiem Nr. 341

Informācija, kas iekļaujama

augu aizsardzības līdzekļu marķējumā

I. Aizsargiepakojuma marķējums

1. Augu aizsardzības līdzekļa nosaukums tirdzniecībā.

2. Preparatīvā forma (piemēram, šķīstošs pulveris, emulsijas koncentrāts).

3. Augu aizsardzības līdzekļa lietošanas kategorija (piemēram, insekticīds, augu augšanas regulators).

4. Bīstamības raksturojums.

5. Reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums un adrese.

6. Ražotāja, izplatītāja vai pārstāvja nosaukums un adrese.

7. Reģistrācijas numurs.

8. Sērijas numurs (partijas numurs).

9. Izgatavošanas datums.

10. Tīrsvars.

11. Uzglabāšanas nosacījumi.

12. Brīdinājums par bīstamību.

13. Drošības prasības.

Piezīme. Aizsargiepakojums ir, piemēram, kaste vai kartona kārba, kas nodrošina būtisku viena vai vairāku iepakojumu (fasējumu) aizsardzību, un tam jābūt pietiekami stingram, lai novērstu satura saspiešanu vai cita veida bojājumus. To lieto, lai iesaiņotu vienu vai vairākus fasējumus kopā, un parasti nodrošina to sevišķu aizsardzību no blakus iepakojumiem, piemēram, aizsargā pret bojājumiem kraujot.

II. Iepakojuma marķējums

14. Augu aizsardzības līdzekļa nosaukums tirdzniecībā.

15. Darbīgās vielas nosaukums un tās koncentrācija preparātā.

16. Preparatīvā forma (piemēram, šķīstošs pulveris, emulsijas koncentrāts).

17. Augu aizsardzības līdzekļa lietošanas kategorija (piemēram, insekticīds, augu augšanas regulators).

18. Bīstamības raksturojums.

19. Reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums un adrese.

20. Ražotāja, izplatītāja vai pārstāvja nosaukums un adrese.

21. Reģistrācijas numurs.

22. Reģistrācijas klase.

23. Sērijas numurs.

24. Izgatavošanas datums.

25. Tīrsvars.

26. Glabāšanas nosacījumi.

27. Derīguma termiņš.

28. Brīdinājums par bīstamību.

29. Norādījumi, kas jāievēro, sniedzot pirmo medicīnisko palīdzību.

30. Augu aizsardzības līdzekļa lietošanas kopsavilkums.

31. Norādījumi augu aizsardzības līdzekļa un tā iepakojuma likvidēšanai.

32. Lietošanas instrukcija:

32.1. aizsargājamie kultūraugi;

32.2. apkarojamie kaitīgie organismi;

32.3. lietošanas laiki, devas un apstrāžu skaits;

32.4. intervāls starp apstrādi un cilvēku vai dzīvnieku uzturēšanos uz lauka;

32.5. apstrādes metodes;

32.6. lietošanas nosacījumi;

32.7. lietošanas ierobežojumi;

32.8. nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai;

32.9. saderība ar citiem preparātiem;

32.10. ja nepieciešams, drošības intervāls starp katru lietošanas reizi un:

32.10.1. aizsargājamo kultūraugu sēšanu vai stādīšanu;

32.10.2. pēckultūras sēšanu vai stādīšanu;

32.10.3. cilvēku vai dzīvnieku uzturēšanos uz lauka;

32.10.4. ražas novākšanu;

32.10.5. augu vai augu produktu patērēšanu;

32.11. iespējamais fitotoksiskums, dažādu šķirņu jutīgums un atšķirīgās reakcijas, kā arī iespējamā blakusiedarbība uz augiem un augu produktiem, kas jāņem vērā laikposmā starp preparāta lietošanu un sēšanu vai stādīšanu:

32.11.1. apstrādājamiem kultūraugiem;

32.11.2. atsevišķām kultūrām.

33. Juridiskā atbildība.

34. Ja uz iepakojuma paredzētā vieta ir par mazu informācijas izvietošanai, šī pielikuma 32. un 33.punktā minētā informācija jānorāda atsevišķā instrukcijā. Instrukcijā jāiekļauj informācija, kas paredzēta šī pielikuma 1., 2., 3., 4., 26., 28., 29., 30. un 31.punktā. Instrukcija uzskatāma par marķējuma sastāvdaļu, un uz marķējuma jābūt norādei "Pirms augu aizsardzības līdzekļa lietošanas izlasīt pievienoto instrukciju".

Piezīme. Iepakojums: maisi, pudeles (stikla, polietilēna vai plastikāta pudeles, kuru aizvākojuma izmērs nedrīkst pārsniegt 63 mm), metāla kannas un mucas.

 

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

4.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.341

Informācija par augu aizsardzības līdzekļiem,

kas satur parazītiskos un plēsīgos dzīvos organismus

1. Augu aizsardzības līdzekļa identitāte:

1.1. iesniedzējs (nosaukums un adrese);

1.2. ražotājs (nosaukums un adrese);

1.3. tirdzniecībā izmantotais vai piedāvātais nosaukums;

1.4. informācija par augu aizsardzības līdzekļa kvalitāti, daudzumu un sastāvu (dzīvais organisms, nepiederošie organismi, neaktīvās sastāvdaļas);

1.5. lietošanas kategorija;

1.6. piedāvātais iepakojums un marķējuma paraugi.

2. Dzīvā organisma identitāte:

2.1. latīniskais nosaukums un latviskais nosaukums (sinonīmi);

2.2. sistemātiskais iedalījums;

2.3. ontoģenēze;

2.4. apraksts;

2.5. dabiskā sastopamība un ģeogrāfiskā izplatība;

2.6. norādījumi par dzīvā organisma ieguves veidu (dabā izdalīta vai mākslīgi izveidota populācija, informācija par visām zināmajām atšķirībām no dabiskās populācijas utt.).

3. Dzīvā organisma bioloģiskās īpašības:

3.1. apkarojamie kaitīgie organismi un iedarbības veids;

3.2. iedarbība uz derīgajiem kukaiņiem;

3.3. glabāšanas stabilitāte, glabāšanas laiks, transportēšanas un glabāšanas nosacījumi (temperatūra, iesaiņojums, ietekme uz bioloģisko aktivitāti);

3.4. lietošanas iespējas, izmantojot integrēto augu aizsardzības metodi.

4. Informācija par lietošanu:

4.1. paredzētā lietošanas joma (siltumnīcās, atklātā lauka kultūrām, augļu dārziem utt.);

4.2. aizsargājamie kultūraugi un apkarojamie kaitīgie organismi;

4.3. lietošanas metode, devas, lietošanas reižu skaits un laiks (augu veģetācijas periods, kaitēkļa attīstības fāze utt.);

4.4. ja nepieciešams, visi vides, lauksaimniecības apstākļi un kaitīgo organismu izplatības apstākļi, kas nosaka vai ierobežo augu aizsardzības līdzekļa lietošanu.

5. Efektivitāte:

5.1. bioloģiskā efektivitāte:

5.1.1. iedarbības laiks un aktivitātes saglabāšanās ilgums biocenozē;

5.1.2. kaitēkļu mirstības procents laika vienībā;

5.2. ja nepieciešams, efektivitātes novērtējums, izmantojot integrēto augu aizsardzības metodi.

Piezīme. Šajā pielikumā minētie pētījumi un analīzes tiek apliecinātas ar atbilstoši kvalificētas personas parakstu.

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

09.10.1999