Darbības ar dokumentu
Rīgā 2007.gada 3.jūlijā (prot. Nr.75, 14.§)
1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:
1.1. atkritumi – jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām;
1.2. atkritumu apsaimniekošana – atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde un apglabāšana, šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas;
1.3. atkritumu apsaimniekošanas zona – Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļa, kurā atbilstoši līgumam ar pašvaldību, atkritumu apsaimniekotājs veic līgumā paredzētās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbības;
1.4. komersants – persona, kura veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un kuras rīcībā ir specializētie transportlīdzekļi, atbilstošas iekārtas un inventārs attiecīgo darbību (savākšana, pārvadāšana, šķirošana, pārstrāde vai apglabāšana) veikšanai;
1.5. atkritumu poligons – speciāli ierīkota un aprīkota sadzīves atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;
1.6. atkritumu radītājs – fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada sadzīves atkritumus vai kura veic šo atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības;
1.7. bioloģiski noārdāmie atkritumi – zāle, zari, lapas, koku, krūmu atgriezumi un pārtikas atkritumi;
1.8. maksa par sadzīves atkritumu savākšanu – aprēķins maksājumu veikšanai atbilstoši faktiski radītajam sadzīves atkritumu daudzumam (kas savākts no attiecīgās ēkas vai būves) un apstiprinātajam tarifam;
1.9. maksātājs – persona, kurai saskaņā ar šiem noteikumiem ir pienākums maksāt par sadzīves atkritumu savākšanu;
1.10 sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – nederīgie dzīvsudraba termometri un luminiscentās dzīvsudraba spuldzes, nolietotās baterijas un akumulatori, nederīgie medikamenti, laku, krāsu, organisko šķīdinātāju, augu aizsardzības līdzekļu un insekticīdu, elektrisko un elektronisko iekārtu, fotoķimikāliju, uguņošanas līdzekļu un transportlīdzekļu apkopes atkritumi;
1.11. tarifs – Rīgas domes apstiprinātās 1 m3 sadzīves atkritumu savākšanas, šķirošanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, pārkraušanas, apglabāšanas un apsaimniekošanas administrēšanas izmaksas.
2. Šie noteikumi nosaka sadzīves atkritumu (turpmāk – atkritumi) savākšanas, dalītās savākšanas, izvešanas un norēķinu kārtību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
3. Rīgas pilsētas pašvaldība organizē un kontrolē atkritumu apsaimniekošanu, veic ar to saistītos norēķinus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā saskaņā ar šiem saistošajiem noteikumiem, Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2012.gadam un citiem normatīvajiem aktiem.
4. Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju iedala šādās atkritumu apsaimniekošanas zonās: Centra rajons–Ziemeļu rajons; Kurzemes rajons; Latgales priekšpilsēta; Vidzemes priekšpilsēta; Zemgales priekšpilsēta.
5. Rīgas domes Vides departaments:
5.1. organizē atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006. – 2012. gadam;
5.2. rīko konkursu un slēdz līgumu ar iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto komersantu, kurš veiks atkritumu savākšanu (tai skaitā atkritumu vākšanu, šķirošanu vai sajaukšanu, lai tos pārvadātu), uzglabāšanu, pārkraušanu, pārvadāšanu un kura rīcībā ir specializētie transportlīdzekļi, atbilstošas iekārtas un inventārs minēto darbību veikšanai;
5.3. Rīgas pilsētas pašvaldības vārdā slēdz ar maksātājiem līgumu par atkritumu savākšanas, izvešanas un norēķinu kārtību, pamatojoties uz šiem noteikumiem;
5.4. norēķinās no Rīgas pilsētas pašvaldības speciālā budžeta līdzekļiem ar komersantu, kurš veic atkritumu apsaimniekošanu noteiktā Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas atkritumu apsaimniekošanas zonā atbilstoši Rīgas pilsētas atkritumu poligonā “Getliņi” ievestajam atkritumu daudzumam; par atkritumu šķirošanu norēķinās atbilstoši sašķirotajam un pārstrādei nodotajam sašķiroto atkritumu daudzumam;
5.5. norēķinās no Rīgas pilsētas pašvaldības speciālā budžeta līdzekļiem ar SIA “Getliņi Eko” par komersanta Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā savākto, Rīgas pilsētas atkritumu poligonā “Getliņi” ievesto un apglabāto atkritumu daudzumu;
5.6. norēķinās no Rīgas pilsētas pašvaldības speciālā budžeta līdzekļiem ar komersantu par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo atkritumu tvertņu un urnu uzturēšanu, kā arī norēķinās par plānoto atkritumu apsaimniekošanas darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem, to tehnisko aprīkojumu un informācijas nodrošināšanu;
5.7. organizē atkritumu tvertņu iegādi un uzturēšanu;
5.8. informē Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas atkritumu radītājus par teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās, kā arī par komersantu, ar kuru Rīgas domes Vides departaments noslēdzis līgumu par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā.
6. Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde iekasē no maksātāja maksu par atkritumu savākšanu (Rīgas pilsētas pašvaldības speciālajā budžetā), pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar Rīgas pilsētas pašvaldību.
8. Šie saistošie noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
9. Maksu par atkritumu savākšanu maksā ēkas (būves) īpašnieks atbilstoši no ēkas (būves) savākto atkritumu daudzumam un apstiprinātajam tarifam. Par ēkas (būves) īpašnieku šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēka; būve) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.
10. Maksu par atkritumu savākšanu no ēkas (būves), kurai šo noteikumu izpratnē nav īpašnieka, maksā ēkas (būves) tiesiskais valdītājs. Par ēkas (būves) tiesisko valdītāju šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma persona:
10.1. kurai īpašuma tiesības uz ēku (būvi) atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura šo īpašumu ir pārņēmusi;
10.2. persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz atsavinājuma darījuma, mantojuma tiesību vai cita pamata.
11. Maksu par atkritumu savākšanu no valstij vai pašvaldībai piederošas ēkas (būves) maksā šīs ēkas (būves) lietotājs, bet, ja tāda nav, – nomnieks. Par ēkas (būves) lietotāju ir uzskatāma iestāde, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā, vai persona, kuras valdījumā atrodas konkrētā ēka (būve). Par atkritumu savākšanu no valstij vai pašvaldībai piederošas ēkas (būves), kura ir atsavināta, bet tās ieguvējs īpašuma tiesības nav reģistrējis zemesgrāmatā, maksā ēkas (būves) tiesiskais valdītājs. Par atkritumu savākšanu no privatizācijai nodotām valstij vai pašvaldībai piederošām ēkām (būvēm) maksā institūcija, kas veic privatizāciju.
12. Par atkritumu savākšanu no daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājas maksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs maksu par atkritumu savākšanu iekasē no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu vai nedzīvojamo telpu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, nomniekiem, īrniekiem, attiecīgi iekļaujot maksu ikmēneša rēķinā, ievērojot Ministru kabineta 12.12.2006. noteikumu Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 12.2.punkta nosacījumus. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai nav apsaimniekotāja, maksu par atkritumu savākšanu maksā ēkas īpašnieks.
13. Maksu par atkritumu savākšanu no ēkām (būvēm), kam nav īpašnieka vai tiesiskā valdītāja šo noteikumu izpratnē, maksā persona, kura faktiski izmanto ēku (būvi).
14. Maksas par atkritumu savākšanu maksāšanas pienākums personai rodas nākamajā mēnesī pēc īpašuma, valdījuma, lietojuma, nomas vai apsaimniekošanas tiesību iegūšanas; šis pienākums izbeidzas minēto tiesību zaudēšanas mēneša pēdējā datumā.
15. Maksātājiem ir šādi pienākumi:
15.1. noslēgt ar Rīgas pilsētas pašvaldību līgumu par atkritumu savākšanu no ēkas (būves), izvešanu un norēķinu kārtību viena mēneša laikā no maksāšanas pienākuma rašanās brīža;
15.2. samaksāt par savākto atkritumu daudzumu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes rēķinā norādītajā apmērā un termiņā;
15.3. rakstveidā sniegt ziņas Rīgas domes Vides departamentam par iedzīvotāju, kas dzīvo attiecīgajā ēkā, skaitu, komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī pēc pieprasījuma sniegt ziņas par atkritumu veidiem un daudzumu;
15.4. izveidot un uzturēt kārtībā atkritumu tvertņu laukumus vai vietas, kas paredzētas atkritumu savākšanai, un nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu tvertnēm. Pēc atkritumu izvešanas sakopt atkritumu tvertņu laukumus vai vietas;
15.5. ēkās, kur atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu vadi, nodrošināt šo vadu regulāru apkopi, tvertņu telpu tīrību, kā arī specializētā transportlīdzekļa brīvu piekļūšanu atkritumu tvertnēm;
15.6. atkritumiem izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētās tvertnes un iekārtas;
15.7. pieprasīt atkritumu savākšanai nepieciešamo tvertņu novietošanu, ņemot vērā atkritumu daudzumu;
15.8. nodrošināt atkritumu tvertņu saglabāšanu, kā arī uzturēt atkritumu tvertnes tīras un lietošanas kārtībā;
15.9. veikt atkritumu šķirošanu to rašanās vietā, ja Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošinājusi ar atkritumu tvertnēm šķirotiem (dalītiem) atkritumiem;
15.10. dienās, kad tiek veikta atkritumu savākšana no atkritumu tvertnēm, novietot mazgabarīta tvertnes no privāto īpašumu slēgtajiem pagalmiem specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā, kur netiek traucēta gājēju un transportlīdzekļu satiksme, kā arī nodrošināt, lai pēc atkritumu izvešanas tvertnes tiktu novietotas atpakaļ to pastāvīgajās atrašanās vietās.
16. Ja atkritumu tvertņu izvietošana nav iespējama ēkai (būvei) piegulošajā teritorijā, maksātājs par atkritumu tvertņu izvietošanu vienojas ar blakus esošās teritorijas īpašnieku un saskaņo šo rīcību ar Rīgas domes Vides departamentu.
17. Aizliegts novietot atkritumu tvertnes pastāvīgai izmantošanai uz ielām, izņemot vietas, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums. Kārtība, kādā saņemama atļauja atkritumu tvertņu novietošanai ielu teritorijā, noteikta Rīgas domes 28.12.2000. saistošajos noteikumos Nr.106 “Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi”.
18. Ikviena Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāja, iestādes un komersanta pienākums ir iekļauties pašvaldības organizētajā atkritumu savākšanas sistēmā, savācot, šķirojot radītos atkritumus un nogādājot tos uzglabāšanai paredzētā vietā, kā arī maksājot par atkritumu izvešanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
19. Nešķiroti atkritumi pirms ievietošanas atkritumu tvertnēs ir jāiesaiņo atkritumu maisos un atkritumu maisi ir jāaizsien. Asie priekšmeti ir jāiesaiņo, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.
20. Būvniecības atkritumu izvešanai jāizmanto komersanta, kurš ir noslēdzis līgumu ar Rīgas pilsētas pašvaldību par būvniecības atkritumu izvešanu, pakalpojumi vai arī tie patstāvīgi jānogādā uz īpaši iekārtotu būvniecības atkritumu savākšanas laukumu.
21. Publisko pasākumu organizētājam ir pienākums nodrošināt:
21.1. pasākuma dalībniekiem iespēju šķirot pasākuma laikā radušos atkritumus, šim nolūkam izvietojot attiecīgas atkritumu tvertnes;
21.2. attiecīgās teritorijas sakopšanu piecu stundu laikā pēc pasākuma.
22. Atkritumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā aizliegts:
22.1. dedzināt, tai skaitā tvertnēs un urnās;
22.2. novietot uz ielām, skvēros, parkos, mežos, citos dabas objektos vai pilsētas vietās, kur to savākšana vai apglabāšana nav atļauta.
23. Atkritumu tvertnēs aizliegts ievietot kvēlojošus, degošus, ugunsnedrošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus, infekcijas slimības izraisošus un cilvēku veselībai vai dzīvībai bīstamus atkritumus, lielgabarīta atkritumus, ielu saslaukas (lapas, smiltis, zarus), bīstamos atkritumus un būvniecības atkritumus.
24. Aizliegts atkritumus tvertnēs cieši sablīvēt un iesaldēt. Par šādu tvertņu iztukšošanu var noteikt paaugstinātu samaksu.
26. Atkritumu radītājiem atļauts kompostēt bioloģiski noārdāmos atkritumus sava īpašuma teritorijā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai.
27. Komersants, kas ir saņēmis Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes atļauju atkritumu apsaimniekošanai un iepirkuma procedūras rezultātā ieguvis tiesības piedalīties atkritumu apsaimniekošanā, pirms savas darbības uzsākšanas slēdz līgumu ar Rīgas domes Vides departamentu.
28. Komersants atkritumu apsaimniekošanai izmanto specializētos transportlīdzekļus, iekārtas un ierīces, kas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, nepārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni, kā arī ievēro Rīgas domes Vides departamenta noteiktās prasības kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai.
29. Komersantam ir šādi pienākumi:
29.1. nodrošināt atkritumu izvešanu no atkritumu tvertnēm, urnām, atkritumu tvertņu laukumiem un daudzdzīvokļu māju atkritumu vadiem atbilstoši līguma noteikumiem;
29.2. izvest savāktos atkritumus ar šim nolūkam paredzētiem specializētiem transportlīdzekļiem uz atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas vietām atbilstoši līguma noteikumiem;
29.3. izstrādāt un saskaņot ar Rīgas domes Vides departamentu atkritumu savākšanas specializētā transportlīdzekļa maršrutus, kā arī izmaiņas tajos;
29.4. nodrošināt visu atkritumu, tai skaitā šķiroto atkritumu, savākšanu no fiziskām un juridiskām personām;
29.5. iesniegt Rīgas domes Vides departamentā pārskatu par iepriekšējā mēnesī savāktajiem atkritumu veidiem un to daudzumu līdz nākamā mēneša 10. datumam.
30. Ievedot citu pašvaldību administratīvajās teritorijās savāktos atkritumus Rīgas pilsētas atkritumu poligonā “Getliņi”, komersantam aizliegts uzrādīt tos kā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā savāktos atkritumus.
32. Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina maksātāju ar atkritumu tvertnēm un urnām, kā arī nodrošina to labošanu, dezinfekciju (divas reizes gadā), nomaiņu.
33. Atkritumu apsaimniekošanā izmantojamo atkritumu tvertņu dizains (forma) jāsaskaņo ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vides dizaina speciālistu.
34. Atkritumu tvertņu novietojums kultūras pieminekļu aizsardzības zonās, kā arī lielo atsevišķi stāvošo atkritumu tvertņu izvietojuma vietas Rīgas vēsturiskajā centrā saskaņojamas ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldi.
35. Atkritumu tvertņu novietošanas vietas ielu sarkano līniju robežās ierīkojamas, izstrādājot un saskaņojot tehnisko projektu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
36. Rīgas pilsētā noteikti šādi atkritumu savākšanas veidi:
36.1. atkritumus nogādā uz īpaši iekārtotiem atkritumu savākšanas laukumiem;
36.2. izmanto atkritumu tvertnes vai maisus;
36.3. izmanto atkritumu vadus.
37. Rīgas domes Vides departaments, slēdzot līgumu ar maksātāju, nosaka atkritumu savākšanas veidu pielietojumu.
38. Dažāda materiāla iepakojumu, sadzīves tehnikas priekšmetus un lielgabarīta atkritumus to radītājam ir tiesības patstāvīgi nogādāt uz īpaši iekārtotiem atkritumu savākšanas laukumiem un pārstrādes vietām.
39. Rīgas pilsētas atkritumu poligonā “Getliņi” tiek reģistrēti un kontrolēti visi ievestie atkritumi. Rīgas pilsētas atkritumu poligona “Getliņi” apsaimniekotājs iesniedz Rīgas domes Vides departamentā pārskatu par iepriekšējā mēnesī ievestajiem atkritumu veidiem un daudzumu līdz nākamā mēneša 10.datumam.
41. Atkritumu radītājs šķiro tā radītos atkritumus, ja Rīgas pilsētas pašvaldība ir nodrošinājusi maksātāju ar atkritumu tvertnēm šķirotiem atkritumiem.
42. Rīgas pilsētā atkritumu radītāji šķiro mājsaimniecībā, sadzīvē, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, ražošanā un citur radītos atkritumus, novieto tos atkritumu savākšanas laukumā maisos vai arī tur izvietotās, ar noteiktām krāsām un uzrakstiem vai uzlīmēm apzīmētās tvertnēs, kas izmantojamas šādi:
– zilās tvertnes – papīram,
– zaļās tvertnes – stiklam,
– dzeltenās tvertnes – plastmasai,
– speciāli marķētās tvertnes – metālam.
43. Rīgas domes Vides departaments, maksātājs informē atkritumu radītāju par jauna šķiroto atkritumu savākšanas veida ieviešanu, kā arī informē par attiecīgo tvertņu krāsojumu vai apzīmējumu.
44. Šķirotajam papīram, ko savāc speciālās papīram paredzētās tvertnēs, jābūt tīram un nesaburzītam, stiklam un plastmasas iepakojumam jābūt tīram, bez iepriekšējā pildījuma atliekām.
45. Komersants nogādā šķirotos atkritumus attiecīgo atkritumu veidu otrreizējās šķirošanas, pārstrādes vai realizācijas komercsabiedrībām.
46. Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina ne mazāk kā trīs atkritumu tvertnes katram šķiroto (dalīto) atkritumu veidam pakalpojumu sniegšanai teritorijā ar 250–500 iedzīvotājiem.
48. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu (turpmāk – bīstamie atkritumi) radītājs:
48.1. atdala bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem;
48.2. uzglabā bīstamos atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;
48.3. nogādā bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ir saņēmusi atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;
48.4. samaksā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izdevumus.
49. Atkritumi pēc to nodošanas atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas komercsabiedrībām pāriet to īpašumā.
50. Rīgas pilsētas pašvaldība nav atbildīga par atkritumos pazudušiem priekšmetiem, kā arī par to personu, kuras nodarbojas ar šo priekšmetu meklēšanu, veselību.
51. Maksātāja pienākums ir maksāt par radīto atkritumu savākšanu šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
52. Rīgas dome vienu reizi gadā var pārskatīt un apstiprināt atkritumu apsaimniekošanas tarifu, ja palielinās maksa par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, šķirošanu un apglabāšanu.
53. Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam izsūta rēķinus maksātājiem par atkritumu savākšanu. Ja objektīvu apstākļu dēļ rēķins maksātājam izsūtīts pēc attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša 15.datuma, rēķina apmaksas termiņš ir līdz nākamā ceturkšņa otrā mēneša 15.datumam.
54. Maksātājam, pamatojoties uz noslēgto līgumu, saskaņā ar izsūtīto rēķinu ir pienākums samaksāt par atkritumu radītāju radītā atkritumu daudzuma savākšanu, naudu ieskaitot Rīgas pilsētas pašvaldības speciālajā budžetā līdz katra ceturkšņa otrā mēneša 15.datumam, norādot apmaksājamā rēķina numuru vai līguma, kas noslēgts ar Rīgas pilsētas pašvaldību, numuru. Ja maksāšanas termiņš ir brīvdienā (svētku dienā), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darba diena pēc brīvdienas (svētku dienas).
55. Maksātāja veiktie maksājumi tiek ieskaitīti proporcionāli veicamo maksājumu summai, ja personai ir noslēgti ar Rīgas pilsētas pašvaldību vairāki līgumi par atkritumu izvešanu un ja maksātājs, veicot maksājumu, nav norādījis konkrētu apmaksājamā rēķina vai līguma numuru.
56. Pārmaksātās summas personai tiek atgrieztas 3 gadu laikā no pārmaksas izveidošanās brīža, pamatojoties uz personas pieprasījumu.
57. Rēķina apmaksas kavējuma gadījumā maksātājam par katru nokavēto samaksas termiņa dienu tiek aprēķināts līgumsods 0,15% apmērā no nesamaksātās summas. No maksātāju veiktajiem maksājumiem vispirms tiek segts līgumsods, pēc tam pārējie līgumā paredzētie maksājumi. Līgumsods netiek aprēķināts, ja maksājums pašvaldības budžetā ir saņemts piecu darba dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, līgumsods tiek aprēķināts par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā maksājuma maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot).
58. Maksātājiem par atkritumu savākšanu no dzīvojamām mājām ir pienākums viena mēneša laikā pēc jauna tarifa apstiprināšanas informēt dzīvojamo telpu īrniekus, dzīvokļu īpašniekus, telpu nomniekus un citas ieinteresētās personas par atkritumu apsaimniekošanas tarifa izmaiņām.
59. Par šo saistošo noteikumu pārkāpumiem fiziskajām un juridiskajām personām ir paredzēta atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75.pantu.
60. Kontrolēt šo saistošo noteikumu izpildi un sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas šādas amatpersonas:
60.1. Rīgas domes Vides departamenta Atkritumu saimniecības pārvaldes galvenie speciālisti – inspektori;
60.2. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvo inspekciju inspektori;
60.3. policijas darbinieki saskaņā ar likumu “Par policiju”.
61. Lietas par šo saistošo noteikumu pārkāpumiem izskata Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.
62. Administratīvais sods šo saistošo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma pārkāpumu novērst, kā arī no civiltiesiskās atbildības.
63. Sūdzības, iesniegumus, priekšlikumus par atkritumu apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī par šo saistošo noteikumu neievērošanu izskata Rīgas domes Vides departaments.
65. Šo saistošo noteikumu 52.punkts piemērojams, ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 18.punktu.
66. Šo saistošo noteikumu 27. un 32.punkts nav piemērojams, ja iepirkuma procedūras rezultātā nav izraudzīts komersants; šādā gadījumā atkritumu apsaimniekošanu turpina veikt komersants, kurš iepriekš noslēdzis līgumu ar Rīgas pilsētas pašvaldību.
67. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 22.10.2002. saistošie noteikumi Nr.37 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi”.
68. Komersantiem, kuriem, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti ar Rīgas pilsētas pašvaldību, bija tiesības nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, ir pienākums ar 01.01.2008. lauzt ar atkritumu radītājiem noslēgtos līgumus par atkritumu savākšanu.
69. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un laikrakstā “5 min” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
 |
 |
 |
 |