Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.480

Rīgā 2007.gada 1.augustā (prot. Nr.43 23.§)

Par Ziņojumu par progresu Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā

 

Apstiprināt Ziņojumu par progresu Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs J.Strods

 

 

(Ministru kabineta

2007.gada 1.augusta rīkojums Nr.480)

Ziņojuma par progresu Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Ministru kabinets 2004.gada 17.augustā atbalstīja Tautsaimniecības vienoto stratēģiju (turpmāk - stratēģija). Tajā ir definēta valsts politika stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30 gadiem) ar vidēja termiņa (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem un pasākumiem.

Stratēģijā definēti vairāk nekā 60 rezultatīvie rādītāji, kuri pa nozarēm sasniedzami noteiktā laikposmā, minēts to pašreizējais līmenis Latvijā un vidēji Eiropas Savienības valstīs, kā arī īstermiņā (2006.gadā), vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) un ilgtermiņā (līdz 2030.gadam) sasniedzamais. Tas disciplinē Latvijas ekonomikas attīstību un sakārto atskaites sistēmu. Ja īstermiņā ekonomikas attīstību raksturojošie skaitļi tiek sasniegti, tas nozīmē, ka valsts attīstības virzība ir noteikta pareizi. Savukārt, ja stratēģijā ietvertie ekonomikas attīstību raksturojošie skaitļi attiecīgā periodā netiek sasniegti, tad, analizējot situāciju, ir jāno­skaidro attīstību kavējošie faktori un tie jānovērš. Stratēģija ir attīstības scenārijs un monitorings vienlaikus.

2. Piedāvātais risinājums

Ziņojumā par progresu Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā (turpmāk - ziņojums) ir izvērtēts progress galveno stratēģisko mērķu īstenošanā, kā arī dots sociāli ekonomiskās politikas novērtējums atbilstoši ekonomiskās politikas pamatvirzieniem:

- makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana;

- uzņēmējdarbībai un ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana;

- efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana;

- sociāli ekonomisko atšķirību mazināšana un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana.

Ziņojuma 1.pielikumā dota tabula, kurā izvērtēti mērķu sasniegšanas rādītāji. Tabulā atspoguļota šo rādītāju dinamika no 2002.gada līdz 2006.gadam, kā arī stratēģijā noteiktās rādītāju mērķa vērtības 2010.gadam un 2030.gadam.

Ziņojuma 2.pielikumā saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.jūlija rīkojuma Nr.519 "Par Tautsaimniecības vienotās stratēģijas rīcības plānu" 3.punktu ir iekļauts pārskats par Tautsaimniecības vienotās stratēģijas rīcības plāna izpildes gaitu.

Ziņojumā par progresu Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā ir izteikti šādi galvenie secinājumi un priekšlikumi:

1. Ja Latvijai arī turpmākajos gados izdosies saglabāt līdzšinējo augsto izaugsmes tempu, 2010.gadā iekšzemes kopprodukta līmenis uz vienu iedzīvotāju pietuvināsies stratēģijā minētajam, tas ir, 62 procentiem no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta vidējā līmeņa, bet nodarbinātības līmenis (65 procenti) ir sasniegts jau 2006.gadā.

Tomēr, analizējot stratēģijas mērķu rādītāju sistēmu, secināms, ka izaugsmi turpmākajos gados var aizkavēt attīstības tendences vairākās ekonomiskās politikas jomās, jo tās raksturojošo rādītāju attīstības dinamika neatbilst stratēģijā plānotajai.

2. Turpmākās izaugsmes lielākais riska faktors ir makroekonomiskās vides stabilitāte. Ja 2005.gada beigās to nevarēja raksturot kā kritisku, tad 2006.gada beigās un 2007.gada sākumā tā vairs nav vērtējama viennozīmīgi. Nepieciešama aktīva rīcība, lai mazinātu inflāciju un ārējā sektora nesabalansētību.

Lai ierobežotu pārmērīgo cenu kāpumu, konsekventi jāievieš 2007.gada martā valdībā apstiprinātais inflācijas ierobežošanas plāns un jāizvērtē iespēja to papildināt ar jauniem iekšējo patēriņu ierobežojošiem pasākumiem (piemēram, patēriņa kredīta nodokļa ieviešana, pasākumi (tai skaitā nodokļu), kas varētu stimulēt uzņēmumus investēt ražošanā un paaugstināt produktivitāti).

Latvijas tekošā konta deficīta pamatā (no makroekonomiskā viedokļa) ir fundamentāli faktori, un to lielā mērā nosaka valsts tautsaimniecības konver­ģence uz augstāku attīstības līmeni.

Tekošā konta nesabalansētība ir saistīta ar diviem galvenajiem iemesliem: pirmkārt, ar iekšējā pieprasījuma straujo pieaugumu, ko nodrošina kredītu ekspansija, tas ir, apjomīgu ārvalstu finanšu plūsmu (galvenokārt caur komerc­bankām) ienākšana ekonomikā un, otrkārt, ar ražošanas sektora zemo konkurētspēju šo plūsmu piesaistē. Gan piesaistītais ārvalstu kapitāls, gan iekšzemes uzkrājumi lielā mērā tiek novirzīti investīcijās nekustamajā īpašumā, mazākā mērā ietekmējot preču ražošanas nozaru attīstību. Tas nozīmē, ka preču ražošanas sektors kapitāla piesaistes ziņā nevar konkurēt ar citiem sektoriem, it īpaši nekustamā īpašuma sektoru.

Tāpēc līdztekus pasākumiem, kas samazinātu iekšējo patēriņu, svarīgi ir visi tie pasākumi, kas palielinātu ekonomikas spēju adaptēt finanšu plūsmas. Tie ir pasākumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības un tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanu.

3. Uzlabojas ekonomikas funkcionēšanas nosacījumi. Par to liecina jaundibināmo uzņēmumu skaita, investīciju pamatlīdzekļos, kā arī piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju pieaugums. To apliecina arī Pasaules Bankas pētījumu rezultāti.

Galvenās problēmas, kas joprojām Latvijā kavē uzņēmējdarbības attīstību, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, ir apgrūtināta finansējuma saņemšana, dažādi administratīvie šķēršļi, atbilstošas informācijas trūkums, kvalificēta darbaspēka trūkums. Garantiju un investīciju instrumenti šobrīd vēl nav pietiekami attīstīti.

Tikai neliels progress vērojams valsts ceļu tīkla uzlabošanā. Autoceļu nolietojums ir augsts, kā arī atsevišķos posmos nav pietiekama transporta tīkla caurlaides spēja.

Uzņēmējdarbības institucionālās vides uzlabošanos veicinās:

- regulāra Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna pilnveidošana un īstenošana, ietverot tajā Tautsaimniecības padomes, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes, kā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā rekomendācijas, un pastāvīga dialoga uzturēšana ar sociālajiem partneriem;

- Komercdarbības konkurētspējas un ino­vācijas veicināšanas programmas 2007.-2013.gadam īstenošana;

- eksportu veicinošo pasākumu ieviešana;

- Eiropas Savienības iekšējā tirgus attīstība.

Enerģētikas sektorā galvenais izaicinājums ir bāzes jaudas nodrošināšana elektroapgādē. Ņemot vērā Eiropas Komisijas pārstrādāto Latvijas emisiju piešķiršanas plānu, Latvijā var rasties ievērojamas problēmas jaunu ražošanas jaudu, tai skaitā elektroenerģijas, ieviešanā. Emisiju piešķiršanas plāns, kas tika saņemts no Eiropas Komisijas, gandrīz nepieļauj jaunu uzņēmumu darbību Latvijā bez emisiju kvotu pirkšanas.

Latvijā pastiprinās konkurence preču un pakalpojumu tirgū, tai skaitā arī agrāk konkurencei slēgtajos, tā saucamajos monopoltirgos. Turpmākai sekmīgai konkurences politikas īstenošanai svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās izstrādājamiem normatīvajiem aktiem, atbalsta pasākumiem un citām aktivitātēm, kā arī riska sektoriem, kuros iespējami konkurences tiesību pārkāpumi.

4. Nav būtiska progresa efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanā - augsto tehnoloģiju nozaru īpat­svars tautsaimniecībā palielinās lēnākos tempos, nekā noteikts stratēģijas mērķa rādītājos, arī eksportā augsto tehnoloģiju produkcijas īpatsvars nepieaug tādos tempos, kā to nosaka stratēģijas mērķa rādītāja sasniegšanas dinamika.

Viena no būtiskākajām Latvijas problēmām ir izglītības struktūras neatbilstība ilgtermiņa darba tirgus prasībām. Mūžizglītības sistēma ir tikai savā sākotnējā izveides stadijā. Būs sarežģīti sasniegt stratēģijā izvirzīto mērķi - palielināt apmācībā esošo iedzīvotāju skaitu (no 25 līdz 64 gadiem) līdz 10 % 2010.gadā un 20 % 2030.gadā.

Lai pārvarētu iepriekš minētās problēmas, svarīgākie, neatliekamākie uzdevumi ir šādi:

- paaugstināt izglītības un apmācību sistēmas efektivitāti, kapacitāti, kvalitāti un tās atbilstību ilgtermiņa darba tirgus prasībām;

- paaugstināt valsts un sekmēt privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un attīstībā;

- veicināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi ražošanā (biznesa inkubatori, tehnoloģiskie parki);

- pilnveidot esošās valsts atbalsta programmas, padarot tās par efektīvu instrumentu Latvijas uzņēmēju ilgtermiņa konkurētspējas stiprināšanai.

5. Saglabājas sociāli ekonomiskās disproporcijas un riski. Tomēr ir redzamas arī pozitīvas iezīmes - palielinās ekonomiskā aktivitāte reģionos, pieaug nodarbinātības līmenis un iedzīvotāju ienākumi.

Lai izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un sakārtotu pašvaldību infrastruktūru, vietējo pašvaldību teritoriālo reformu nepieciešams realizēt līdz vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā.

Lai sekmētu bezdarbnieku ātrāku iekļaušanos darba tirgū, uzlabotu tiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, jāpilnveido esošie un jāattīsta jauni aktīvie nodarbinātības pasākumi, tai skaitā pašnodarbinātības veicināšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanai, problēmgrupu bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas stiprināšanai, īpaši personām, kas ilgstoši ir bezdarbnieki, personām ar zemu izglītības līmeni, personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, invalīdiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem un citām problēmgrupām, ņemot vērā reģionu bezdarba specifisko situāciju.

Kopumā valsts sociālo pabalstu jomā ir vērojamas pozitīvas tendences. Apsverams ir jautājums par nodokļu un pabalstu sistēmas revidēšanu, lai strādāt ir materiāli izdevīgāk. Jāpaaugstina sociālo izdevumu efektivitāte un jāpalielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums.

6. Lai īstenotu stratēģiju un tajā izvirzītos mērķus, svarīgi ir nodrošināt:

- Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam izpildi;

- Latvijas nacionālās Lisabonas programmas 2005.-2008.gadam izpildi. Stratēģijā noteiktie attīstības mērķi un galvenie uzdevumi pilnībā sakrīt ar Eiropas Savienības atjaunotās Lisabonas stratēģijas vadlīnijām un realizētās struktūrpolitikas un kohēzijas politikas principiem. Tie atspoguļoti arī Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2005.-2008.gadam.

Konsekventi īstenota stratēģijā noteiktā ekonomiskā politika sekmēs kon­verģences procesu un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu. Latvijas sekmīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi noteiks ne tikai valsts institūciju darbs, bet arī ikviena cilvēka personīgā iniciatīva jebkurā Latvijas vietā sabiedrības savstarpējās sapratnes un dialoga apstākļos.

3. Politikas dokumenta īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Atbilstoši valdības lēmumam ziņojums būs viens no pamatdokumentiem, ko Ministru kabinets ņems vērā, lemjot par valsts budžeta prioritātēm.

Ekonomikas ministrs J.Strods