Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.440

Rīgā 2007.gada 17.jūlijā (prot. Nr.41 36.§)

Par aktualizēto Ekonomikas ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam

 

1. Apstiprināt aktualizēto Ekonomikas ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam (turpmāk - stratēģija).

2. Stratēģija 2007. un 2008.gadā īstenojama no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Ekonomikas ministrijai 2009.gadā izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidenta vietā - aizsardzības ministrs A.Slakteris

Ekonomikas ministrs J.Strods

 
 

(Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija rīkojums Nr.440)

Aktualizētās Ekonomikas ministrijas darbības stratēģijas 2007.-2009.gadam kopsavilkums

Ekonomikas ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam (turpmāk - stratēģija) ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas ietver politikas dokumentos noteiktos Ekonomikas ministrijas kompetencē esošos mērķus un ir balstīta uz Ekonomikas ministrijas nolikumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.

Stratēģija izstrādāta, lai uzlabotu vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši sasaistot politikas dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus, kā arī pasākumus to īstenošanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu. Katru gadu stratēģija tiek aktualizēta budžeta plānošanas procesa ietvaros.

Stratēģija izstrādāta trim gadiem. Darbības virzieni un tiem paredzētais valsts budžeta finansējums ir sakārtoti pēc budžeta programmu principa. Katrai budžeta programmai un apakšprogrammai tiek noteikti politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji vidējā termiņā. Budžeta programmas un apakšprogrammas ir sagatavotas, lai uzlabotu valsts budžeta līdzekļu pārskatāmību un novērstu dublēšanos to izlietošanā, kā arī nodrošinātu valsts budžeta resursu efektīvu, koordinētu izmantošanu Ekonomikas ministrijas mērķu sasniegšanai.

Lai nodrošinātu deleģēto funkciju izpildi, Ekonomikas ministrija:

1) izstrādā un īsteno politiku šādās jomās:

• tautsaimniecības attīstības struktūrpolitika;

• atbilstības novērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un tehnoloģisko iekārtu uzraudzība;

• inovācijas;

• mazo un vidējo uzņēmumu attīstība;

• elektroniskā komercija;

• privatizācija un denacionalizācija;

• ārējā ekonomiskā politika;

2) izstrādā un īsteno politiku šādās nozarēs:

• rūpniecība;

• tūrisms;

• enerģētika;

• būvniecība;

• patērētāju tiesību aizsardzība;

• mājokļi;

3) pilnveido komercdarbības vidi un koordinē komercdarbības atbalsta instrumentus;

4) plāno, ievieš un uzrauga attīstības programmas un projektus, piesaistot Eiropas Savienības un citus ārvalstu līdzekļus;

5) izstrādā priekšlikumus un izvērtē pasākumus, kas tiek finansēti no Eiropas Komisijas strukturālajiem instrumentiem;

6) koordinē un vada nacionālo standartizācijas, akreditācijas, metroloģijas un tirgus uzraudzības sistēmu;

7) plāno ar enerģētikas krīzes novēršanu saistītos pasākumus un nodrošina to vadību;

8) veic ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves administratīvo pārraudzību;

9) izstrādā valsts un privātās partnerības politiku un koordinē tās īstenošanu;

10) koordinē darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanu valstī.

Ekonomikas ministrijas virsmērķis ir panākt, lai Latvijas tautsaimniecība būtu konkurētspējīga Eiropā, veicinot ilgtspējīgu strukturāli un reģionāli līdzsvarotas tautsaimniecības attīstību, izstrādājot ekonomisko politiku, organizējot un koordinējot tās īstenošanu, kā arī attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

Virsmērķa sasniegšanu Ekonomikas ministrija īsteno desmit darbības virzienos, nosakot atbilstošās prioritātes, kas nodrošina tai deleģēto funkciju un uzdevumu īstenošanu.

1. Veidot saskaņotu tautsaimniecības struktūrpolitiku, nodrošinot ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iekļaušanu vidēja termiņa struktūrpolitikas uzdevumos:

- īstenot tādu politiku, kas mazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības;

- koordinēt darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanu;

- analizēt valsts ekonomisko stāvokli un izstrādāt tautsaimniecības attīstības prognozes;

- nodrošināt privatizācijas procesa pabeigšanu;

- sekmēt valsts un privātās partnerības mehānisma ieviešanu.

2. Nodrošināt pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību:

- veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgus apstākļus un samazināt normatīvā regulējuma slogu;

- uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam;

- pastiprināt konkurences uzraudzību un veicināt konkurences attīstību;

- konsekventi īstenot monopoltirgu atvēršanu konkurencei;

- sekmēt Eiropas Savienības iekšējā tirgus funkcionēšanu.

3. Sekmēt uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību:

- veicināt pētniecību un attīstību (Research & Development), un inovācijas, it īpaši privātajā sektorā.

4. Veicināt Latvijas uzņēmumu ārējās konkurētspējas pieaugumu:

- veicināt uz eksportu orientēto uzņēmumu skaita pieaugumu;

- veicināt jaunu tirgu apgūšanu un eksporta diversifikāciju;

- stiprināt darbības virziena administrējošo institūciju kapacitāti.

5. Pilnveidot patērētāju tiesību aizsardzību, nodrošinot efektīvu uzraudzības sistēmas izveidošanu un normatīvo aktu ieviešanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā:

- nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni;

- pilnveidot un pielāgot tehnikas progresam izveidoto atbilstības novērtēšanas sistēmu;

- sekmēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ieviešanu.

6. Veicināt drošu, līdzsvarotu un kvalitatīvu patērētāju apgādi ar enerģiju:

- radīt apstākļus Latvijas energoapgādes ilgtspējīgai un drošai funkcionēša­nai un energoapgādes atkarības mazināšanai no ārējiem avotiem;

- izveidot tiesisko vidi elektroenerģijas tirgus darbībai;

- paaugstināt enerģētikas nozari administrējošo institūciju kapacitāti.

7. Veicināt konkurētspējīgas būvniecības nozares attīstību:

- mazināt administratīvos šķēršļus un nodrošināt būvniecības procesa caurspīdīgumu;

- veikt būvniecības institucionālo optimizēšanu;

- pilnveidot būvniecības kontroles sistēmu;

- nodrošināt brīvu būvniecības pakalpojumu sniegšanu un brīvu būv­izstrādājumu apriti.

8. Veicināt tūrisma nozares attīstību:

- sekmēt konkurētspējīgas tūrisma nozares attīstību Latvijā;

- veidot pozitīvu Latvijas tūrisma tēlu.

9. Ieviest valsts atbalsta politiku:

- nodrošināt valsts atbalsta mehānismu efektīvu darbību un Eiropas Savienības strukturālo instrumentu maksimālu piesaisti.

10. Veicināt mājokļu nozares attīstību:

- veicināt energoresursu ekonomisku izmantošanu un komfortu mājokļos;

- mazināt sociālo spriedzi sabiedrībā, uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļa pieejamību koptā un ērtā vidē.

2007.gadā darbība tiek īstenota desmit budžeta programmās:

1. Būvniecība.

2. Statistiskās informācijas nodrošināšana.

3. Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana.

4. Godīgas konkurences nodrošināšana, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība.

5. Valsts atbalsta politikas ieviešana.

6. Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana.

7. Enerģētikas politika.

8. Tūrisma politikas ieviešana.

9. Nozares politiku veidošana un vadība.

10. Mājokļu politikas ieviešana.

Kopumā Ekonomikas ministrijas darbības stratēģijā noteiktas vidēja termiņa prioritātes, pasākumi finanšu resursu optimālākam izlietojumam, kā arī nepieciešamās institucionālās izmaiņas.

Ekonomikas ministrijas darbības stratēģijā minētie nepieciešamie finanšu līdzekļi tiks pieprasīti, izstrādājot likumprojektu "Par valsts budžetu 2008.gadam".

Ekonomikas ministrs J.Strods