Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5.nr.) šādus grozījumus:
1. 4.pantā:
papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) ir starptautisku reisu jūras transporta vai gaisa kuģa apkalpes loceklis, kas ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajiem ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem.";
izslēgt septīto daļu.
2. Papildināt likumu ar 48.2 pantu šādā redakcijā:
"48.2 pants. Šā likuma VII nodaļā noteiktajā kārtībā aizturētu nepilngadīgu ārzemnieku piespiedu kārtā neizraida."
3. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"VII nodaļa
Aizturēšana".
4. 51.pantā:
izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku, izņemot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu:";
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja nepilngadīgs ārzemnieks, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu un ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā, Valsts robežsardzes amatpersona rīkojas tā, lai nodrošinātu bērna tiesības un intereses saskaņā ar bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem."
5. Papildināt 54.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Par tāda nepilngadīga ārzemnieka aizturēšanu, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts robežsardzes amatpersona nekavējoties informē Konsulāro departamentu, Valsts policiju un bāriņtiesu."
6. Papildināt 57.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Minētās darbības ar aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem, veic darbam ar nepilngadīgajiem sagatavota Valsts robežsardzes amatpersona."
7. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:
"59.pants. (1) Aizturēto ārzemnieku ievieto speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā, šķirti no kriminālprocesuālā kārtībā aizturētām vai apcietinātām personām.
(2) Izmitināšanas centrs ir Valsts robežsardzes struktūrvienība. Izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets.
(3) Izmitināšanas centrā ievietoto ārzemnieku uzturēšanas normas, kā arī garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus reglamentē Ministru kabinets.
(5) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka uzturēšanu, sedz no valsts budžeta."
8. Papildināt likumu ar 59.1, 59.2, 59.3, 59.4, 59.5 un 59.6 pantu šādā redakcijā:
"59.1 pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersona aizturēto ārzemnieku ievieto izmitināšanas centrā, pamatojoties uz šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu.
(2) Ievietojot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, viņam pārbauda veselību un veic sanitāro apstrādi. Aizturētā ārzemnieka veselības pārbaudes un sanitārās apstrādes, kā arī to rezultātu fiksēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Izmitināšanas centrā aizturēto ārzemnieku izmitina, ievērojot vispārējos cilvēktiesību principus un iekšējo drošību, kā arī personiskās īpašības un psiholoģisko saderību:
1) aizturētos vīriešus un sievietes izvieto atsevišķi;
2) aizturēto nepilngadīgo ārzemnieku izmitina kopā ar aizturēto vecāku vai viņa likumisko pārstāvi;
3) aizturēto ārzemnieku, kuram ir veselības traucējumi, saskaņā ar ārstniecības personas norādījumiem ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;
4) aizturēto ārzemnieku, kurš ir pārkāpis izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus vai attiecībā uz kuru ir pamats uzskatīt, ka viņš varētu tos pārkāpt, ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;
5) aizturēto ārzemnieku, kurš var radīt draudus izmitināšanas centrā esošo personu drošībai, ievieto atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā.
(4) Pēc aizturētā ārzemnieka lūguma, lai saglabātu ģimenes vienotību, ģimenes locekļus var izmitināt kopā.
(5) Ja aizturētajam ārzemniekam ir bērns, kurš nav aizturēts, pēc aizturētā ārzemnieka lūguma, lai saglabātu ģimenes vienotību, bērnu var ievietot izmitināšanas centrā kopā ar aizturēto ārzemnieku. Aizturētā ārzemnieka bērnam izmitināšanas centrā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizturētajam ārzemniekam.
59.2 pants. (1) Pēc ievietošanas izmitināšanas centrā aizturēto ārzemnieku iepazīstina viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus) ar viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī ar izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumiem.
(2) Aizturētajam ārzemniekam izmitināšanas centrā ir tiesības:
1) sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi;
2) informēt ģimenes locekļus, radiniekus vai citas personas par savu atrašanās vietu;
3) par saviem līdzekļiem saņemt juridisko palīdzību;
4) satikties ar ģimenes locekļiem vai radiniekiem, kā arī starptautisko un nevalstisko cilvēktiesību organizāciju pārstāvjiem;
5) iesniegt sūdzības un iesniegumus;
6) saņemt uzturu un materiālo nodrošinājumu sadzīves vajadzībām saskaņā ar noteiktajām uzturēšanas normām;
7) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī garantētos veselības aprūpes pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā;
8) par saviem līdzekļiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un medikamentus, ko izrakstījusi ārstniecības persona;
9) turēt pie sevis naudas summu, kas nepārsniedz pusi no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
10) izmantot koplietošanas telpas;
11) lietot aizturētajiem ārzemniekiem paredzēto aprīkojumu;
12) saņemt sūtījumus un pienesumus;
13) glabāt pārtikas produktus tam speciāli paredzētā vietā;
14) glabāt pie sevis mantas, kas nav iekļautas to priekšmetu sarakstā, kurus aizliegts glabāt izmitināšanas centrā.
(3) Aizturētajam ārzemniekam izmitināšanas centrā ir pienākums:
1) pakļauties Valsts robežsardzes amatpersonu likumīgajām prasībām, tajā skaitā nepieciešamajām veselības pārbaudēm;
2) ievērot izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus;
3) saudzīgi izturēties pret izmitināšanas centra īpašumu;
4) uzturēt kārtību uzturēšanās telpās un koplietošanas telpās, kā arī ievērot personisko higiēnu.
(4) Ministru kabinets nosaka to priekšmetu sarakstu, kurus aizturētajam ārzemniekam aizliegts glabāt izmitināšanas centrā.
59.3 pants. Aizturēto ārzemnieku var izvest no izmitināšanas centra konvoja pavadībā šādos gadījumos:
1) lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības;
2) lai sniegtu medicīnisko palīdzību;
3) lai saskaņā ar kriminālprocesa virzītāja rakstveida pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nevar veikt izmitināšanas centrā;
4) citos ar humāniem apsvērumiem saistītos gadījumos, pamatojoties uz Valsts robežsardzes attiecīgās teritoriālās pārvaldes priekšnieka rakstveida atļauju.
59.4 pants. Aizturēto ārzemnieku atbrīvo no izmitināšanas centra:
1) ja beidzies aizturēšanas termiņš;
2) lai izpildītu piespiedu izraidīšanas lēmumu;
3) saskaņā ar Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par aizturētā ārzemnieka atbrīvošanu.
59.5 pants. (1) Aizturētu nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, līdz aizturēšanas termiņa beigām ievieto attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā.
(2) Ja Valsts robežsardzei sadarbībā ar Konsulāro departamentu līdz aizturēšanas termiņa beigām nav bijis iespējams noskaidrot identitāti un pilsonības vai mītnes valsti aizturētam nepilngadīgam ārzemniekam, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, Valsts policija nodrošina nepilngadīgā ārzemnieka ievietošanu bērnu aprūpes iestādē.
59.6 pants. (1) Ja nepilngadīgam ārzemniekam, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, noskaidrota identitāte un pilsonības vai mītnes valsts, Konsulārais departaments viņa nosūtīšanai uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, sazinās ar šīs valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, kuras uzrauga bērnu tiesību ievērošanu šajā valstī, un veic citus nepieciešamos pasākumus.
(2) Ja nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības, nosūta uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, nosūtīšanu nodrošina Valsts robežsardze sadarbībā ar šīs valsts kompetentajām iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām.
(3) Nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir vecumā no 14 līdz 18 gadiem un aizturēts kopā ar vecāku vai viņa likumisko pārstāvi, vai kopā ar vecāku vai viņa likumisko pārstāvi izmitināšanas centrā ievietotu nepilngadīgu ārzemnieku nosūta uz valsti, uz kuru izraida nepilngadīgā ārzemnieka vecāku vai viņa likumisko pārstāvi."
9. Aizstāt 60.pantā vārdus "minēto ārzemnieku tur apsardzībā tik ilgi" ar vārdiem "Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības šo ārzemnieku aizturēt tik ilgi".
10. Izteikt IX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"IX nodaļa
Ar piespiedu izraidīšanu un nosūtīšanu saistītie izdevumi".
11. Izteikt 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Izdevumus, kas rodas, izpildot ārzemnieka izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu vai nepilngadīga ārzemnieka nosūtīšanu uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ, sedz no valsts budžeta."
12. Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:
"70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas periodā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā uz Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus."