Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Baznīca — Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca ar visām tās draudzēm;

2) Baznīcas mācītāji— Baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls;

3) Baznīcas priekšsēdētājs — mācītājs, kas stājies amatā un vada Baznīcas Centrālo Padomi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;

4) dievnams — celtne, kas ir būvēta vai pielāgota dievkalpojumu noturēšanai;

5) statūti — Baznīcas statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā.

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot Baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās, kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.

3.pants. Baznīcas statuss

(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī statūtus.

(3) Baznīcas pilns nosaukums ir "Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca". Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.

(4) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(5) Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

4.pants. Baznīcas priekšsēdētājs

(1) Baznīcas priekšsēdētājs statūtos noteiktajā kārtībā pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.

(2) Baznīcas priekšsēdētājs statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.

5.pants. Baznīcas īpašums un finanses

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Rīcība ar Baznīcas nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā Baznīcas nekustamo īpašumu atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana ar lietu tiesībām iespējama tikai ar Baznīcas priekšsēdētāja rakstveida piekrišanu. Tā nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Baznīcas īpašumā esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

6.pants. Baznīcas kapsētu pārraudzība un ceremonijas kapsētās

(1) Baznīcai piederošās kapsētas atrodas Baznīcas pārziņā. Baznīcai piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši Baznīcas noteiktajai kārtībai.

(2) Vecticībnieku reliģiskās apbedīšanas ceremonijas Baznīcas mācītāju vadībā var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldību noteiktajā kārtībā.

7.pants. Baznīcas mācītāja tiesības salaulāt

Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Baznīcas mācītāji, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo mācītāju sarakstā.

8.pants. Grēksūdzes noslēpums

(1) Baznīcas mācītāju nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas grēksūdzē, pat tad, ja šis mācītājs ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes laikā.

(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Baznīcas mācītāju.

9.pants. Baznīca un militārais dienests

(1) Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Baznīcas mācītāja garīgo aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Baznīcas mācītāji nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā viņi norīkojami pasākumos, kuros nav jālieto ieroči.

10.pants. Baznīcas kapelānu garīgā darbība

(1) Baznīcas kapelāns darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā Baznīcas mācītāja garīgā aprūpe atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.

(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.

11.pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem

Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Baznīca ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību, kā arī uz morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā vecticībnieku reliģiskajai pārliecībai.

12.pants. Baznīca un izglītība

(1) Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savus mācītājus.

(2) Baznīcai ir tiesības pasniegt valsts un pašvaldības izglītības iestādēs kristīgās ticības mācību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1. Līdz 2008.gada 1.maijam Baznīca saskaņo Baznīcas statūtus ar šo likumu, izdarot tajos attiecīgus grozījumus, apstiprinot tos jaunā redakcijā un iesniedzot Tieslietu ministrijā reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

2. Baznīca līdz 2008.gada 1.jūnijam paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētos datus.