1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes (turpmāk - šķirnes pārbaude) metodiku veģetatīvi pavairojamiem ābeļu Malus Mill. potcelmiem.
2. Ja atšķirīguma pierādīšanai nepieciešami ziedu, augļu vai sēklu novērojumi, tos veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par ābeļu šķirņu pārbaudes metodiku.
4. Šķirnes pārbauda atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē un veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu.
5. Persona dienestā iesniedz iesniegumu par šķirnes pārbaudi un šķirnes apraksta tehnisko anketu (1.pielikums), kā arī piegādā pārbaudāmo materiālu, kas atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajām prasībām.
6. Pārbaudāmais materiāls atbilst šādām prasībām:
6.1. minimālais materiāla daudzums ir 25 viengadīgi labi apsakņojušies stādi;
6.2. pārbaudāmais materiāls ir vīrusbrīvs, vizuāli vesels, bez attīstības traucējumiem, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem, nav pavairots in vitro;
6.3. pārbaudāmais materiāls nav bijis pakļauts jebkāda veida ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju izpausmes (2.pielikums);
6.4. pārbaudāmajam materiālam ir pievienota aizsargājamajai zonai paredzēta augu pase.
7. Minimālais šķirnes pārbaudes ilgums ir divas audzēšanas sezonas. Ja minētajā laikposmā nav konstatēts šķirnes atšķirīgums vai viendabīgums, vai atšķirīgums un viendabīgums, pārbaudi turpina.
8. No piegādātajiem 25 pārbaudāmā materiāla augiem 20 augus ik gadus apgriež, izmantojot veģetatīvi pavairojamo (klonu) potcelmu mātesaugu laukā lietotās tehnoloģijas. Atlikušos piecus augus atstāj neapgrieztus novērošanai gadījumam, ja atšķirīguma pierādīšanai būs nepieciešami pieauguši koki.
9. Šķirni parasti pārbauda vienā teritorijā. Ja kādu šķirnes pazīmi šajā teritorijā nevar konstatēt, šķirnes pārbaudi var turpināt citā teritorijā.
10. Katrā šķirnes pārbaudē iekļauj 20 augus. Novērojumus un mērījumus var veikt atsevišķos pārbaudes laukos, ja tie atrodas vienādos vides apstākļos.
11. Ja kādu šķirnes pazīmi klimatisko apstākļu vai citu iemeslu dēļ nevar noteikt, veic papildu pārbaudes.
12. Visus novērojumus, kurus nosaka, izmantojot mērījumus, svēršanu vai skaitīšanu, veic 10 augiem vai auga daļām, kas ņemtas no 10 augiem.
13. Viendabīguma noteikšanai izmanto Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijās noteikto populācijas standartu 1 % ar ticamību 95 %. Ja pārbaudāmo augu skaits ir 20, maksimālā pieļaujamā atšķirīgā pazīmes izpausme drīkst būt vienam augam.
14. Veģetatīvās šķirnes pazīmes novēro, izmantojot ik gadus apgrieztus augus potcelmu mātesaugu laukā.
16. Lapas novēro vasarā pilnīgi izplaukušām un attīstītām lapām, kas ņemtas no vertikāla dzinuma vidējās trešdaļas.
17. Lai atvieglotu atšķirīguma novērtēšanu, pārbaudāmās šķirnes grupē pēc šķirnes pazīmēm, kas šķirnes robežās nemainās.
18. Šķirņu grupēšanai izmanto šādas šķirnes pazīmes:
18.1. augs: dzinumu habituss (2.pielikuma 3.punkts);
18.2. augs: dzinumu augšana (2.pielikuma 4.punkts);
18.3. pilnībā izplaukusi lapa: plātnes antociāna krāsojums (2.pielikuma 18.punkts);
18.4. pumpuru plaukšanas sākums (2.pielikuma 32.punkts).
I. Šķirnes pazīmju novērtējums
Nr. p.k. | Šķirnes pazīme | Izpausmes pakāpe | Paraugšķirnes | Balles |
1. | Augs: augšanas spēks* | ierobežots | M 27 | 3 |
vidējs | MM 106 | 3 | ||
spēcīgs | M 7, M 26 | 7 | ||
2. | Augs: dzinumu skaits | ļoti mazs | M 27 | 1 |
mazs | M9, B 9 | 3 | ||
3. | Augs: dzinumu habituss (dominējošais augšanas virziens)* | vidējs | M 26 | 5 |
liels | A 2, MM 111, M 7 | 7 | ||
ļoti liels | M 25, B 118 | 9 | ||
uz augšu | M 4 | 1 | ||
izplesti | Cepiland | 2 | ||
noliekti | Marubakaido | 3 | ||
4. | Augs: dzinumu augšana* | taisni | M 9 | 1 |
viļņveidīgi izlocīti vai zigzagveida | M 2, M 25 | 2 | ||
5. | Dzinums: pūkojums lapas virspusē* | nav vai ļoti vājš | - | 1 |
vājš | B 9, M 26 | 3 | ||
vidējs | M 27 | 5 | ||
spēcīgs | M 9 | 7 | ||
ļoti spēcīgs | Crab C | 9 | ||
6. | Dzinums: mizas spīdums* | nav vai ļoti vājš | - | 1 |
vājš | M 26 | 3 | ||
vidējs | - | 5 | ||
spēcīgs | M 27 | 7 | ||
ļoti spēcīgs | - | 9 | ||
7. | Dzinums: resnums vidusdaļā* | tievs | M 7, M 27 | 3 |
vidējs | MM 111 | 5 | ||
resns | MM 106 | 7 | ||
8. | Dzinums: internodiju garums vidusdaļā* | īsi | M 25 | 3 |
vidēji | M 26 | 5 | ||
gari | M7, B 118 | 7 | ||
9. | Dzinums: lenticelu daudzums* | nav vai ļoti mazs | - | 1 |
mazs | M 9 | 3 | ||
vidēji daudz | M 26 | 5 | ||
daudz | M 2, MM 111 | 7 | ||
ļoti daudz | MM 104 | 9 | ||
10. | Dzinums: lenticelu lielums | mazas | - | 3 |
vidējas | M 9, M 26 | 5 | ||
lielas | M 2 | 7 | ||
11. | Dzinums: lenticelu forma | eliptiskas (izstieptas šauras) plati eliptiskas apaļas | M 25 M 26, MM 111 M 9, M 27 | 1 2 3 |
plati eliptiskas | M 26, MM 111 | 2 | ||
apaļas | M 9, M 27 | 3 | ||
12. | Dzinums: dominējošā krāsa saules pusē* | zaļgani brūna | - | 1 |
sarkanīgi brūna | M 9 | 2 | ||
gaiši brūna līdz brūna | M 25, M 27 | 3 | ||
13. | Dzinums: pumpuru lielums* | tumši brūna | B 9, M 2, M 26, MM 106 | 4 |
mazi | M 25, MM 111 | 3 | ||
vidēji | MM 106 | 5 | ||
14. | Dzinums: pumpuru galotnes forma | lieli | M 2, M 9, M 27 | 7 |
nosmaiļota | M 9, M 27 | 1 | ||
noapaļota | Bemali, MM 111 | 2 | ||
15. | Dzinums: pumpuru novietojums attiecībā pret dzinuma vertikālo asi | piespiesti | MM 106 | 1 |
nedaudz atkareni | M 9, M 26 | 2 | ||
izteikti atkareni | MM 104 | 3 | ||
16. | Dzinums: pumpuru pamatnes lielums | maza | M 9 | 3 |
vidēja | M 7, M 27 | 5 | ||
liela | M 2 | 7 | ||
17. | Dzinums: augošas galotnes krāsa* | bālgana, tuva baltai | M 25 | 1 |
zaļgana | M 2, M 27, MM 106 | 2 | ||
iesarkana | M 9 | 3 | ||
ar tumšu, melnu nokrāsu | B 9, M 10, M 26 | 4 | ||
18. | Pilnībā izplaukusi lapa: plātnes antociāna krāsojums* | nav | M 27 | 1 |
ir | B 9 | 9 | ||
19. | Pilnībā izplaukusi lapa: antociāna pigmentācijas nokrāsa* | bronzas tonis | P 22 | 1 |
purpura tonis | B 9 | 2 | ||
20. | Lapas plātne: novietojums attiecībā pret dzinumu | vērstas uz augšu | MM 111 | 3 |
horizontālas | M 7, MM 106 | 5 | ||
nokarenas | - | 7 | ||
21. | Lapas plātne: garums* | īsa | M 26, M 27 | 3 |
vidēja | MM 111 | 5 | ||
gara | M 9, P 16 | 7 | ||
22. | Lapas plātne: platums* | šaura | M 26 | 3 |
vidēja | M 9, M 27 | 5 | ||
plata | P 14 | 7 | ||
23. | Lapas plātne: garuma un platuma attiecība* | maza | M 7 | 3 |
vidēja | M 26 | 5 | ||
liela | P 16 | 7 | ||
24. | Lapas plātne: profils šķērsgriezumā* | ieliekta (konkāva) | M 27, MM 111 | 1 |
taisna | M 9 | 2 | ||
izliekta (konveksa) | M 25, M 26 | 3 | ||
25. | Lapas plātne: lapas smailes garums* | īsa | M 27 | 3 |
vidēji gara | M 9 | 5 | ||
gara | P 16 | 7 | ||
ļoti gara | DAB 195 (Dalem Baccata) | 9 | ||
26. | Lapas plātne: malas zobojums* | plūksnaina, ar noapaļotiem zobiem | M 9 | 1 |
zāģzobaina | M 26, M 27 | 2 | ||
27. | Lapas plātne: pūkojums apakšpusē | reducēts | M 9 | 3 |
vidējs | M 27 | 5 | ||
spēcīgs | MM 106 | 7 | ||
28. | Lapas plātne: dzīslojuma antociāna krāsojums* | nav vai vājš | M 9 | 3 |
vidējs | M 26 | 5 | ||
spēcīgs | MM 106, MM 109 | 7 | ||
ļoti spēcīgs | B 9, B 118 | 9 | ||
29. | Lapas kāts: garums* | īss | M 26, M 27 | 3 |
vidēji garš | M 9 | 5 | ||
garš | MM 111 | 7 | ||
30. | Lapa: lapas plātnes garuma/lapas kāta garuma attiecība* | maza | - | 3 |
vidēja | B 9, M 9 | 5 | ||
liela | P 2, P 16 | 7 | ||
31. | Pielapes: lielums* | mazas | M 27 | 3 |
vidējas | M 9, M 26 | 5 | ||
lielas | MM 106 | 7 | ||
32. | Pumpuru plaukšanas sākums* | ļoti agrs | P 16 | 1 |
agrs | M 9, MM 106 | 3 | ||
vidēji agrs | M 25 | 5 | ||
vēls | MM 111 | 7 | ||
ļoti vēls | M 26 | 9 |
Piezīme.
* Pazīmes, kuras novēro ik gadus visām šķirnēm un obligāti iekļauj to aprakstā, izņemot gadījumus, ja iepriekšējās pazīmes izpausmes pakāpe vai reģiona vides apstākļi to neļauj.
II. Šķirņu pazīmju grafiskie attēli
33. Dzinuma pumpuru galotnes forma saskaņā ar šī pielikuma 14.punktu ir šāda:
34. Dzinuma pumpuru novietojums attiecībā pret dzinuma vertikālo asi saskaņā ar šī pielikuma15.punktu ir šāds:
35. Dzinuma pumpuru pamatnes lielums saskaņā ar šī pielikuma 16.punktu ir šāds:
36. Lapas plātnes novietojums attiecībā pret dzinumu saskaņā ar šī pielikuma 20.punktu ir šāds: