Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbalsta saņēmējs — projekta īstenošanas rezultātā radītā labuma saņēmējs un atbildīgais par projekta īstenošanu, kas ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija;

2) Eiropas Komisijas uzsaukums — Eiropas Komisijas izsludināts projektu iesniegumu konkurss finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem;

3) ieviešanas iestāde — projekta īstenotājs, kas ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija;

4) projekta iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija;

5) projekta iesniegums — iesniegums (aizpildīta veidlapa un tās pielikumi) projektam nepieciešamā finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem;

6) projekta izpildītājs — fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kura ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus, piegādāt preces vai veikt būvdarbus projekta īstenošanai.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadību Latvijā.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības normatīvie akti, paredz par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem līdzfinansēto transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu (turpmāk — projekts) sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu, kā arī īstenošanas uzraudzību un kontroli.

(2) Eiropas Savienības finansiālā palīdzība projektu īstenošanai par Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļiem tiek piešķirta saskaņā ar Eiropas Padomes 1995.gada 18.septembra regulu (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā [grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1655/1999, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr. 807/2004 un Eiropas parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija regulu (EK) Nr.1159/2005] [turpmāk — regula (EK) Nr. 2236/95].

(3) Šo likumu piemēro projektiem, kuri tiek iesniegti apstiprināšanai Eiropas Komisijā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(4) Šo likumu nepiemēro telekomunikāciju projektiem.

II nodaļa
Projektu vadībā iesaistītās institūcijas un to funkcijas projektu īstenošanā

4.pants. Vadošā iestāde

(1) Vadošā iestāde nodrošina regulā (EK) Nr. 2236/95 noteikto dalībvalsts pienākumu izpildi.

(2) Vadošās iestādes funkcijas veic:

1) Satiksmes ministrija — transporta nozares projektiem;

2) Ekonomikas ministrija — enerģētikas nozares projektiem.

(3) Vadošā iestāde nosaka par vadošās iestādes funkciju izpildi atbildīgo amatpersonu.

(4) Vadošā iestāde veic šādas funkcijas:

1) nodrošina Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu apgūšanas administratīvo vadību, projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, kā arī projektu vadībā iesaistīto iestāžu darba koordināciju un sadarbību ar Eiropas Komisiju;

2) publicē Eiropas Komisijas uzsaukumus, pieņem un izvērtē projektu iesniegumus un iesniedz tos apstiprināšanai Eiropas Komisijā;

3) izvērtē sagatavotos priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā un iesniedz tos apstiprināšanai Eiropas Komisijā;

4) nodrošina projektu īstenošanas pārskatu, ziņojumu, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumu pārbaudi un iesniegšanu Eiropas Komisijai;

5) plāno projektu finansējumu atbilstoši naudas plūsmai atsevišķā valsts budžeta programmā;

6) sagatavo maksājuma uzdevumus ieviešanas iestādei vai atbalsta saņēmējam maksājumu veikšanai projekta ietvaros un iesniedz tos maksājumu iestādei;

7) sagatavo priekšlikumus grozījumiem Latvijas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu šo normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un pilnveidotu projektu vadības, uzraudzības un kontroles procedūras;

8) organizē informācijas un publicitātes pasākumus par valstij piešķirto Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu izmantošanu.

(5) Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un prasības projektu iesniedzējiem, kārtību, kādā publicē Eiropas Komisijas uzsaukumus, pieņem un izvērtē projektu iesniegumus un iesniedz tos apstiprināšanai Eiropas Komisijā, kā arī izvērtē sagatavotos priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā un iesniedz tos apstiprināšanai Eiropas Komisijā, nosaka Ministru kabinets.

(6) Ja atbalsta saņēmējs ir vadošā iestāde, tā izvērtē projekta iesniegumu un iesniedz atbilstošu projekta iesniegumu Eiropas Komisijai. Projekta īstenošanas laikā vadošā iestāde nodrošina projekta īstenošanas un kontroles funkciju nodalīšanu iestādē.

5.pants. Maksājumu iestāde

(1) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.

(2) Maksājumu iestāde veic šādas funkcijas:

1) atver Valsts kasē kontu vadošajai iestādei Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļu saņemšanai no Eiropas Komisijas;

2) saņem no Eiropas Komisijas Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļus un veic to uzskaiti vadošās iestādes kontā;

3) pamatojoties uz vadošās iestādes iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem ieviešanas iestādei vai atbalsta saņēmējam, veic maksājumus projekta ietvaros un nodrošina konta izrakstu izsniegšanu;

4) pamatojoties uz vadošās iestādes iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem, atmaksā Eiropas Komisijai neapgūtos un neatbilstoši izlietotos Eiropas komunikāciju tīklu budžeta līdzekļus.

6.pants. Atbalsta saņēmējs

Atbalsta saņēmējs nodrošina Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumu izpildi un veic šādas funkcijas:

1) nodrošina projekta īstenošanā radīto labumu uzskaiti savā grāmatvedībā;

2) nodrošina projekta īstenošanā radīto labumu racionālu izmantošanu un uzturēšanu atbilstoši prasībām, kas noteiktas Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā;

3) ja nepieciešams, sagatavo un iesniedz izvērtēšanai vadošajā iestādē priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā;

4) kontrolē projekta ieviešanas gaitu, veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā un dokumentē tās;

5) informē vadošo iestādi par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu visu līmeņu pārbaudēs atklātos trūkumus projekta īstenošanā;

6) nekavējoties informē vadošo iestādi par atklātajām neatbilstībām projekta īstenošanas laikā un par pasākumiem to novēršanai;

7) sagatavo un iesniedz vadošajai iestādei ziņojumus un pārskatus atbilstoši Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumiem un šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajam līgumam;

8) iesniedz vadošajai iestādei projekta vadības un iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kā arī par projekta vadību atbildīgo personu sarakstu un kontaktinformāciju;

9) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā organizē iepirkuma procedūru projekta īstenošanas vajadzībām;

10) slēdz līgumu ar projekta izpildītāju par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādēm vai būvdarbiem un veic maksājumus atbilstoši iepirkuma līguma noteikumiem;

11) nodrošina projekta izpildītāja iesniegto maksājuma dokumentu (par saņemto pakalpojumu, piegādāto preču un veikto būvdarbu apjomu, kvalitāti un citiem iepirkuma līguma noteikumiem) pārbaudi;

12) organizē informācijas un publicitātes pasākumus par projekta īstenošanu.

7.pants. Ieviešanas iestāde

Ja ieviešanas iestāde nav atbalsta saņēmējs, tad, slēdzot līgumu par projekta īstenošanu, atbalsta saņēmējs var nodot šā likuma 6.pantā noteiktās funkcijas ieviešanas iestādei.

8.pants. Sadarbība iestāžu funkciju veikšanā

(1) Vadošā iestāde slēdz līgumu ar atbalsta saņēmēju vai ieviešanas iestādi par projekta īstenošanas un uzraudzības kārtību.

(2) Atbalsta saņēmējs iesniedz vadošajai iestādei šā likuma 7.pantā minētā līguma kopiju.

III nodaļa
Projekta iesnieguma iesniegšana, saskaņošana un apstiprināšana

9.pants. Projekta iesnieguma iesniegšana

(1) Projekta iesniedzējs atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu vadošajai iestādei.

(2) Projekta iesniedzējs paredz projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem.

10.pants. Projekta iesnieguma saskaņošana

(1) Vadošā iestāde izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā vai tā noraidīšanu.

(2) Ja projekta iesniegums ir nepil­nīgs, vadošā iestāde sagatavo atzinumu par projekta iesniegumu un nosūta to projekta iesniedzējam. Projekta iesniedzējs rakstveidā vienu reizi var precizēt projekta iesniegumu un atzinumā norādītajā termiņā atkārtoti iesniegt to vadošajai iestādei. Projekta iesnieguma precizēšana uzskatāma par projekta iesniedzēja uzklausīšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kā arī starptautiska organizācija var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Šā panta otrajā daļā minētais atzinums nav uzskatāms par administratīvo aktu, un to nevar apstrīdēt vai pārsūdzēt.

11.pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana

(1) Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad dokuments saņemts no Eiropas Komisijas, informē projekta iesniedzēju par Eiropas Komisijas iebildumiem un komentāriem attiecībā uz projekta iesniegumu.

(2) Jebkurus grozījumus projekta iesniegumā pēc tā iesniegšanas Eiropas Komisijai projekta iesniedzējs saskaņo ar vadošo iestādi.

IV nodaļa
Projekta īstenošanas kontrole un audits

12.pants. Projekta īstenošanas kontrole

(1) Vadošā iestāde nodrošina projekta īstenošanas kontroli un veic:

1) pārbaudes projekta īstenošanas vietā;

2) projekta īstenošanā iesaistīto institūciju iekšējās kontroles sistēmu atbilstības un efektivitātes auditu;

3) starpposma un noslēguma maksājuma pieprasījuma dokumentu pārbaudi un izdevumu sertificēšanu un iesniedz minētos dokumentus Eiropas Komisijai.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto auditu veic vadošās iestādes struktūrvienība, kas nav tieši iesaistīta projekta īstenošanā, maksājumu veikšanā un šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minēto pārbaužu veikšanā.

(3) Vadošā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai tiktu slēgts līgums par neatkarīga audita veikšanu projekta izdevumu atbilstības apstiprināšanai, paredzot to sadarbības līgumā ar atbalsta saņēmēju vai ieviešanas iestādi.

(4) Atbalsta saņēmējs šā panta trešajā daļā minēto līgumu kopā ar maksājuma pieprasījuma dokumentiem iesniedz vadošajai iestādei.

(5) Kārtību, kādā projekta vadībā iesais­tītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un neatbilstībām projekta īstenošanā, kā arī atmaksā projekta ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Projekta īstenošanas audits

(1) Vadošā iestāde, Valsts kontrole, Eiropas Komisija, Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai var veikt projekta ieviešanas pārbaudi.

(2) Vadošā iestāde, ieviešanas iestāde, atbalsta saņēmējs un projekta izpildītājs:

1) uzrāda auditoriem ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus;

2) nodrošina pieeju dokumentācijai par finanšu līdzekļiem, citām materiālajām vērtībām un telpām, ja minētā dokumentācija attiecas uz veicamo auditu;

3) sagatavo nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas;

4) sniedz auditoriem paskaidrojumus par projekta sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību.

(3) Vadošajai iestādei ir tiesības projekta īstenošanas gaitā neatkarīga audita veikšanai pieaicināt trešo personu, lai pārliecinātos par projekta atbilstošu īstenošanu. Atbalsta saņēmējs vai ieviešanas iestāde sedz neatkarīgā audita izdevumus no saviem līdzekļiem, ja, veicot auditu, projekta īstenošanā konstatētas neatbilstības, kas radušās atbalsta saņēmēja vai ieviešanas iestādes darbības vai bezdarbības dēļ.

14.pants. Projekta dokumentācijas uzglabāšana

Dokumentus, kas saistīti ar projekta sagatavošanu un īstenošanu, visas projekta īstenošanā iesaistītās iestādes glabā atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos un Eiropas Komisijas lēmumā noteiktajām prasībām par dokumentu uzglabāšanas termiņiem.

Pārejas noteikums

Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta piektajā daļā un 12.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 4.aprīlī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 25.aprīlī
01.05.2007
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.