Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.01.2011. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Eiropas ainavu konvenciju

1.pants. 2000.gada 20.oktobra Eiropas ainavu konvencija (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

3.pants. Konvencija stājas spēkā tās 14.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 29.martā.
Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis
Rīgā 2007.gada 18.aprīlī
European Landscape Convention

(Florence, 20.october. 2000)


The member States of the Council of Europe signatory hereto,

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members for the purpose of safeguarding and realising the ideals and principles which are their common heritage, and that this aim is pursued in particular through agreements in the economic and social fields;

Concerned to achieve sustainable development based on a balanced and harmonious relationship between social needs, economic activity and the environment;

Noting that the landscape has an important public interest role in the cultural, ecological, environmental and social fields, and constitutes a resource favourable to economic activity and whose protection, management and planning can contribute to job creation;

Aware that the landscape contributes to the formation of local cultures and that it is a basic component of the European natural and cultural heritage, contributing to human well-being and consolidation of the European identity;

Acknowledging that the landscape is an important part of the quality of life for people everywhere: in urban areas and in the countryside, in degraded areas as well as in areas of high quality, in areas recognised as being of outstanding beauty as well as everyday areas;

Noting that developments in agriculture, forestry, industrial and mineral production techniques and in regional planning, town planning, transport, infrastructure, tourism and recreation and, at a more general level, changes in the world economy are in many cases accelerating the transformation of landscapes;

Wishing to respond to the public's wish to enjoy high quality landscapes and to play an active part in the development of landscapes;

Believing that the landscape is a key element of individual and social well-being and that its protection, management and planning entail rights and responsibilities for everyone;

Having regard to the legal texts existing at international level in the field of protection and management of the natural and cultural heritage, regional and spatial planning, local self?government and transfrontier co-operation, in particular the Convention on the Conservation of European Wildlife and Natural Habitats (Bern, 19 September 1979), the Convention for the Protection of the Architectural Heritage of Europe (Granada, 3 October 1985), the European Convention on the Protection of the Archaeological Heritage (revised) (Valletta, 16 January 1992), the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities (Madrid, 21 May 1980) and its additional protocols, the European Charter of Local Self-government (Strasbourg, 15 October 1985), the Convention on Biological Diversity (Rio, 5 June 1992), the Convention concerning the Protection of the World Cultural and Natural Heritage (Paris, 16 November 1972), and the Convention on Access to Information, Public Participation in Decision-making and Access to Justice on Environmental Matters (Aarhus, 25 June 1998);

Acknowledging that the quality and diversity of European landscapes constitute a common resource, and that it is important to co-operate towards its protection, management and planning;

Wishing to provide a new instrument devoted exclusively to the protection, management and planning of all landscapes in Europe,

Have agreed as follows:



Article 1 - Definitions

For the purposes of the Convention:

a "Landscape" means an area, as perceived by people, whose character is the result of the action and interaction of natural and/or human factors;

b "Landscape policy" means an expression by the competent public authorities of general principles, strategies and guidelines that permit the taking of specific measures aimed at the protection, management and planning of landscapes;

c "Landscape quality objective" means, for a specific landscape, the formulation by the competent public authori­ties of the aspirations of the public with regard to the landscape features of their sur­roundings;

d "Landscape protection" means actions to conserve and maintain the significant or characteristic features of a landscape, justified by its heritage value derived from its natural configuration and/or from human activity;

e "Landscape management" means action, from a perspective of sustainable development, to ensure the regular upkeep of a landscape, so as to guide and harmonise changes which are brought about by social, economic and environmental processes;

f "Landscape planning" means strong forward-looking action to enhance, restore or create landscapes.

Article 2 - Scope

Subject to the provisions contained in Article 15, this Convention applies to the entire territory of the Parties and covers natural, rural, urban and peri-urban areas. It includes land, inland water and marine areas. It concerns landscapes that might be considered outstanding as well as everyday or degraded landscapes.

Article 3 - Aims

The aims of this Convention are to promote landscape protection, management and planning, and to organise European co-operation on landscape issues.


Article 4 - Division of responsibilities

Each Party shall implement this Convention, in particular Articles 5 and 6, according to its own division of powers, in conformity with its constitutional principles and administrative arrangements, and respecting the principle of subsidiarity, taking into account the European Charter of Local Self-government. Without derogating from the provisions of this Convention, each Party shall harmonise the implementation of this Convention with its own policies.

Article 5 - General measures

Each Party undertakes:

a to recognise landscapes in law as an essential component of people's surroundings, an expression of the diversity of their shared cultural and natural heritage, and a foundation of their identity;

b to establish and implement landscape policies aimed at landscape protection, management and planning through the adoption of the specific measures set out in Article 6;

c to establish procedures for the participation of the general public, local and regional authorities, and other parties with an interest in the definition and implementation of the landscape policies mentioned in paragraph b above;

d to integrate landscape into its regional and town planning policies and in its cultural, environmental, agricultural, social and economic policies, as well as in any other policies with possible direct or indirect impact on landscape.

Article 6 - Specific measures

A Awareness-raising

Each Party undertakes to increase awareness among the civil society, private organisations, and public authorities of the value of landscapes, their role and changes to them.

B Training and education

Each Party undertakes to promote:

a training for specialists in landscape appraisal and operations;

b multidisciplinary training programmes in landscape policy, protection, management and planning, for professionals in the private and public sectors and for associations concerned;

c school and university courses which, in the relevant subject areas, address the values attaching to landscapes and the issues raised by their protection, management and planning.

C Identification and assessment

1 With the active participation of the interested parties, as stipulated in Article 5.c, and with a view to improving knowledge of its landscapes, each Party undertakes:

a i to identify its own landscapes throughout its territory;

ii to analyse their characteristics and the forces and pressures transforming them;

iii to take note of changes;

b to assess the landscapes thus identified, taking into account the particular values assigned to them by the interested parties and the population concerned.

2 These identification and assessment procedures shall be guided by the exchanges of experience and methodology, organised between the Parties at European level pursuant to Article 8.

D Landscape quality objectives

Each Party undertakes to define landscape quality objectives for the landscapes identified and assessed, after public consultation in accordance with Article 5.c.

E Implementation

To put landscape policies into effect, each Party undertakes to introduce instruments aimed at protecting, managing and/or planning the landscape.


Article 7 - International policies and programmes

Parties undertake to co-operate in the consideration of the landscape dimension of international policies and programmes, and to recommend, where relevant, the inclusion in them of landscape considerations.

Article 8 - Mutual assistance and exchange of information

The Parties undertake to co-operate in order to enhance the effectiveness of measures taken under other articles of this Convention, and in particular:

a to render each other technical and scientific assistance in landscape matters through the pooling and exchange of experience, and the results of research projects;

b to promote the exchange of landscape specialists in particular for training and information purposes;

c to exchange information on all matters covered by the provisions of the Convention.

Article 9 - Transfrontier landscapes

The Parties shall encourage transfrontier co-operation on local and regional level and, wherever necessary, prepare and implement joint landscape programmes.

Article 10 - Monitoring of the implementation of the Convention

1 Existing competent Committees of Experts set up under Article 17 of the Statute of the Council of Europe shall be designated by the Committee of Ministers of the Council of Europe to be responsible for monitoring the implementation of the Convention.

2 Following each meeting of the Committees of Experts, the Secretary General of the Council of Europe shall transmit a report on the work carried out and on the operation of the Convention to the Committee of Ministers.

3 The Committees of Experts shall propose to the Committee of Ministers the criteria for conferring and the rules governing the Landscape award of the Council of Europe.

Article 11 - Landscape award of the Council of Europe

1 The Landscape award of the Council of Europe is a distinction which may be conferred on local and regional authorities and their groupings that have instituted, as part of the landscape policy of a Party to this Convention, a policy or measures to protect, manage and/or plan their landscape, which have proved lastingly effective and can thus serve as an example to other territorial authorities in Europe. The distinction may be also conferred on non-governmental organisations having made particularly remarkable contributions to landscape protection, management or planning.

2 Applications for the Landscape award of the Council of Europe shall be submitted to the Committees of Experts mentioned in Article 10 by the Parties. Transfrontier local and regional authorities and groupings of local and regional authorities concerned, may apply provided that they jointly manage the landscape in question.

3 On proposals from the Committees of Experts mentioned in Article 10 the Committee of Ministers shall define and publish the criteria for conferring the Landscape award of the Council of Europe, adopt the relevant rules and confer the Award.

4 The granting of the Landscape award of the Council of Europe is to encourage those receiving the award to ensure the sustainable protection, management and/or planning of the landscape areas concerned.


Article 12 - Relationship with other instruments

The provisions of this Convention shall not prejudice stricter provisions concerning landscape protection, management and planning contained in other existing or future binding national or international instruments.

Article 13 - Signature, ratification and entry into force

1 This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe. It shall be subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2 The Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date on which ten member States of the Council of Europe have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of the preceding paragraph.

3 In respect of any signatory State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of the deposit of the instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 14 - Accession

1 After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may invite the European Community and any European State which is not a member of the Council of Europe, to accede to the Convention by a majority decision as provided in Article 20.d of the Council of Europe Statute, and by the unanimous vote of the States parties entitled to hold seats in the Committee of Ministers.

2 In respect of any acceding State, or the European Community in the event of its accession, this Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 15 - Territorial application

1 Any State or the European Community may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which the Convention shall apply.

2 Any Party may, at any later date, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration. The Convention shall take effect in respect of such territory on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of receipt of the declaration by the Secretary General.

3 Any declaration made under the two paragraphs above may, in respect of any territory mentioned in such declaration, be withdrawn by notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. Such withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

Article 16 - Denunciation

1 Any Party may, at any time, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2 Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

Article 17 - Amendments

1 Any Party or the Committees of Experts mentioned in Article 10 may propose amendments to this Convention.

2 Any proposal for amendment shall be notified to the Secretary General of the Council of Europe who shall communicate it to the member States of the Council of Europe, to the others Parties, and to any European non-member State which has been invited to accede to this Convention in accordance with the provisions of Article 14.

3 The Committees of Experts mentioned in Article 10 shall examine any amendment proposed and submit the text adopted by a majority of three-quarters of the Parties' representatives to the Committee of Ministers for adoption. Following its adoption by the Committee of Ministers by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe and by the unanimous vote of the States parties entitled to hold seats in the Committee of Ministers, the text shall be forwarded to the Parties for acceptance.

4 Any amendment shall enter into force in respect of the Parties which have accepted it on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date on which three Council of Europe member States have informed the Secretary General of their acceptance. In respect of any Party which subsequently accepts it, such amendment shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date on which the said Party has informed the Secretary General of its acceptance.

Article 18 - Notifications

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, any State or the European Community having acceded to this Convention, of:

a any signature;

b the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c any date of entry into force of this Convention in accordance with Articles 13, 14 and 15;

d any declaration made under Article 15;

e any denunciation made under Article 16;

f any proposal for amendment, any amendment adopted pursuant to Article 17 and the date on which it comes into force;

g any other act, notification, information or communication relating to this Convention.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Florence, this 20th day of October 2000, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe and to any State or to the European Community invited to accede to this Convention.

Eiropas ainavu konvencija

(Florence 2000. gada 20. oktobris)


Eiropas Padomes dalībvalstis, kas parakstījušas šo konvenciju,

ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm, lai aizsargātu un īstenotu tos ideālus un principus, kas ir to kopīgais mantojums, un to, ka šis mērķis tiek īstenots, savstarpēji vienojoties ekonomikas un sociālajā jomā,

vēloties sasniegt ilgtspējīgu attīstību, kas balstīta uz sabalansētām un harmoniskām attiecībām starp sociālajām vajadzībām, saimniecisko darbību un vidi,

apzinoties, ka ainavām ir nozīmīga sabiedriskā loma kultūras, ekoloģijas, vides un sociālajā jomā, ka tās ir saimnieciskajai darbībai labvēlīgs resurss un ka to aizsardzība, pārvaldība un plānošana var radīt jaunas darba vietas,

apzinoties, ka ainavas ir svarīga vietējās kultūras veidošanās sastāvdaļa un, ka tās ir Eiropas dabas un kultūras mantojuma pamatelements, kas veido cilvēku labsajūtu un dod ieguldījumu eiropeiskās identitātes nostiprināšanā,

apstiprinot, ka ainavas ir svarīga cilvēku dzīves kvalitātes daļa jebkurā vietā: pilsētās un laukos, gan degradētos, gan augstvērtīgos apvidos, gan apvidos, kas atzīti par izcili skaistiem, un ikdienišķās teritorijās,

apzinoties, ka pārmaiņas lauksaim­niecībā, mežsaimniecībā, rūpnieciskās ražošanas un minerālu ieguves paņēmienos, reģionālajā un pilsētplānošanā, transportā, infrastruktūrā, tūrismā un rekreācijā, kā arī vispārējās pārmaiņas pasaules ekonomikā daudzos gadījumos paātrina ainavu pārveidošanos,

vēloties izpildīt sabiedrības vēlmi baudīt augstas kvalitātes ainavas un aktīvi piedalīties ainavu attīstībā,

uzskatot, ka ainavas ir galvenais indivīdu un sabiedrības labklājības elements un ka to aizsardzība, pārvaldība un plānošana ikvienam piešķir tiesības un atbildību,

ņemot vērā juridiskos dokumentus, kas starptautiskā līmenī pastāv dabas un kultūras mantojuma aizsardzības un apsaimniekošanas jomā, reģionālajā un teritoriālajā plānošanā, kā arī vietējā pašpārvaldes un pārrobežu sadarbībā, jo īpaši Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Berne, 1979. gada 19. septembris), Konvenciju par Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzību (Granada, 1985. gada 3. oktobris), Eiropas Konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai (pārskatīta) (Valeta, 1992. gada 16. janvāris), Eiropas Pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (Madride, 1980. gada 21. maijs) un tās pa­pildu protokolus, Eiropas vietējo pašvaldību hartu (Strasbūra, 1985. gada 15. oktobris), Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (Riodežaneiro, 1992. gada 5. jūnijs), Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (Parīze, 1972. gada 16. novembris), kā arī Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsa, 1998. gada 25. jūnijs),

apstiprinot, ka Eiropas ainavu kvalitāte un daudzveidība ir kopīgs resurss un ka ir jāsadarbojas, lai tās aizsargātu un pārvaldītu, kā arī veiktu plānošanu,

vēloties radīt jaunu instrumentu, kas īpaši domāts Eiropas visu ainavu aizsardzībai, pārvaldībai un plānošanai,

ir vienojušās par sekojošo:

I nodaļa - Vispārīgi noteikumi

1. pants - Definīcijas

Šajā konvencijā:

a) "ainava" nozīmē teritoriju tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā;

b) "ainavu politika" nozīmē kompetentu publisko iestāžu izstrādātus principus, stratēģijas un pamatnostādnes, kas ļauj veikt specifiskus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu;

c) "ainavas kvalitātes mērķis" specifiskai ainavai nozīmē kompetentu publisko iestāžu formulētas sabiedrības vēlmes attiecībā uz viņu apkārtnes ainavas rakstur­iezīmēm;

d) "ainavu aizsardzība" nozīmē darbības, lai saglabātu un uzturētu ainavas ievērojamās un raksturīgās īpašibas, kuras ir pamatotas ar tās mantojuma vērtību, ko nosaka šīs ainavas dabiskais veidols un/vai cilvēku darbības;

e) "ainavu pārvaldība" no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas nozīmē darbības, lai nodrošinātu regulāru ainavas kopšanu ar mērķi virzīt un harmonizēt pārmaiņas, kuras rada sociālie, ekonomiskie un vides procesi;

f) "ainavu plānošana" nozīmē konsekventi uz tālāku nākotni vērstas darbības, lai uzlabotu, atjaunotu vai radītu jaunas ainavas.

2. pants - Darbības joma

Ievērojot 15. panta noteikumus, šī Konvencija attiecas uz visām pušu teritorijām un ietver dabiskās, kā arī lauku, urbānās un piepilsētu teritorijas. Tā ietver sauszemes un jūras teritorijas, un iekšējos ūdeņus. Tā attiecas uz ainavām, kuras var uzskatīt par izcilām, tāpat kā uz ikdienišķām vai degradētām ainavām.

3. pants - Mērķi

Šīs Konvencijas mērķi ir veicināt ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī organizēt sadarbību par ainavu jautājumiem Eiropā.

II nodaļa -Nacionālie pasākumi

4. pants - Atbildības sadale

Katra Puse īsteno šo Konvenciju, jo īpaši 5. un 6. pantu, atbilstoši savam pilnvaru dalījumam, konstitucionālajiem principiem un administratīvajiem noteikumiem, kā arī ievērojot subsidiaritātes principu un ņemot vērā Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Neizdarot atkāpes no šīs Konvencijas noteikumiem, katra Puse saskaņo šīs konvencijas īstenošanu ar valsts politikām.

5. pants - Vispārīgi pasākumi

Katra Puse apņemas:

a) atzīt ainavas par cilvēku dzīves vides būtisku daļu, cilvēku kopīgā kultūras un dabas mantojuma daudzveidības izpausmi un identitātes pamatu un nostiprināt to juridiski likumdošanā;

b) izstrādāt un īstenot ainavu politiku, kuras mērķis ir ainavu aizsardzība, pārvaldība un plānošana, veicot īpašus pasākumus, kas minēti 6. pantā;

c) izstrādāt kārtību, lai sabiedrība, vietējās un reģionālās varas iestādes, kā arī citas ieinteresētās puses varētu piedalīties tādas ainavu politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kas norādīta iepriekšminētajā b)   punktā;

d) integrēt ainavu politiku savā reģionālajā un pilsētplānošanas politikā, kultūras, vides, lauksaimniecības, sociālajā un saimnieciskajā politikā, kā arī jebkurā citā politikā, kas tieši vai netieši var ietekmēt ainavas.

6. pants - Īpaši pasākumi

A. Izpratnes veidošana

Katra Puse apņemas veicināt izpratnes veidošanu par ainavu vērtību, to lomu un izmaiņām tajās gan pilsoniskajā sabiedrībā, gan arī privāto organizāciju un valsts iestāžu vidū.

B. Apmācība un izglītība

Katra Puse apņemas veicināt:

a) speciālistu apmācību ainavu novērtēšanā un pārvaldībā;

b) daudznozaru apmācības programmas par ainavu politiku, aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kuras paredzētas privātā un publiskā sektora profesionāļiem, kā arī attiecīgajām asociācijām;

c) kursus skolās un augstskolās, kuros attiecīgajos jautājumos tiek apskatītas vērtības, kas saistītas ar ainavām, un problēmas, kas rodas to aizsardzībā, pārvaldībā un plānošanā.

C. Identifikācija un novērtēšana

1. Aktīvi piedaloties ieinteresētajām pusēm, kā paredzēts 5. panta c) punktā, un ar mērķi uzlabot zināšanas par tās ainavām, katra Puse apņemas:

a) i) identificēt ainavas visā tās teritorijā;

ii) analizēt to īpašības, un spēkus un ietekmes, kas tās pārveido;

iii) dokumentēt un ņemt vērā izmaiņas;

b) novērtēt šādi identificētās ainavas, ņemot vērā to īpašās vērtības, kuras ieinteresētās puses un iedzīvotāji tām ir piešķīruši.

2. Veicot šīs identifikācijas un novērtēšanas procedūras jāvadās no sadarbībā starp Pusēm Eiropas līmenī, saskaņā ar 8. pantu, organizētās pieredzes apmaiņas un metodoloģijas.

D. Ainavas kvalitātes mērķi

Katra Puse saskaņā ar 5. panta c) punktu apņemas, pēc konsultācijām ar sabiedrību, noteikt ainavas kvalitātes mērķus identificētajām un izvērtētajām ainavām.

E. Īstenošana

Lai ainavu politika tiktu īstenota, katra Puse apņemas ieviest instrumentus, kuru mērķis ir aizsargāt un pārvaldīt ainavas un/vai plānot ainavas.

III nodaļa - Eiropas sadarbība

7. pants - Starptautiskā politika un programmas

Puses apņemas sadarboties starptautiskās ainavu politikas un programmu apspriešanā un attiecīgajā gadījumā ieteikt, kādi apsvērumi par ainavām tajās ir jāiekļauj.

8. pants - Savstarpēja palīdzība un informācijas apmaiņa

Puses apņemas sadarboties, lai uzlabotu to pasākumu efektivitāti, kas veikti saskaņā ar citiem šīs Konvencijas pantiem, jo īpaši:

a) sniegt tehnisku un zinātnisku palīdzību ainavu jautājumos, apvienojot un apmainoties ar pieredzi un zinātnisko projektu rezultātiem;

b) sekmēt apmaiņu ar ainavu speciālistiem, jo īpaši apmācības un informēšanas nolūkā;

c) apmainīties ar informāciju jautājumos, kas ietverti šīs Konvencijas noteikumos.

9. pants - Pārrobežu ainavas

Puses veicina pārrobežu sadarbību vietējā un reģionālā līmenī un, ja vajadzīgs, izstrādā un īsteno vienotas ainavu programmas.

10. pants - Konvencijas īstenošanas uzraudzība

1. Eiropas Padomes Ministru komiteja izraugās esošās kompetentās ekspertu komitejas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu 17. pantu; šīs ekspertu komitejas ir atbildīgas par Konvencijas īstenošanas uzraudzību.

2. Pēc katras ekspertu komiteju sanāksmes Eiropas Padomes ģenerāl­sek­retārs nosūta Ministru komitejai ziņojumu par veikto darbu un Konvencijas darbību.

3. Ekspertu komitejas piedāvā Minis­tru komitejai kritērijus un noteikumus, saskaņā ar kuriem piešķirt Eiropas Padomes Ainavas balvu.

11. pants - Eiropas Padomes Ainavas balva

1. Eiropas Padomes Ainavas balva ir atzinība, ko var piešķirt vietējām vai reģionālām varas iestādēm un to grupām, kuras, lai ilgtermiņā aizsargātu, pārvaldītu un/vai plānotu ainavas, ir ieviesušas politiku vai pasākumus, kas ir ainavu politikas daļa, kuru izstrādājusi kāda no šīs Konvencijas Pusēm, un kuri ilgstoši ir bijuši efektīvi, un kurus tādēļ var izmantot par piemēru citām teritoriālajām varas iestādēm Eiropā. Šo atzinību var piešķirt arī nevalstiskajām organizācijām, kas ir devušas īpaši atzīstamu ieguldījumu ainavu aizsardzībā, pārvaldībā un/vai plānošanā.

2. Pušu pieteikumi uz Eiropas Padomes Ainavas balvu ir jāiesniedz ekspertu komisijās, kas minētas 10. pantā. Pārrobežu vietējās un reģionālās varas iestādes, kā arī vietējo un reģionālo varas iestāžu grupas var pieteikties ar nosacījumu, ka tās kopīgi pārvalda attiecīgo ainavu.

3. Ņemot vērā 10. pantā minēto ekspertu komiteju ieteikumus, Ministru komitejai ir jādefinē un jāpublicē Eiropas Padomes Ainavas balvas piešķiršanas kritēriji, jāpieņem atbilstoši noteikumi un jāpiešķir šī balva.

4. Eiropas Padomes Ainavas balva tiek
pie­šķirta, lai sekmētu balvas saņēmēju darbību un nodrošinātu attiecīgo ainavu ilgtspējīgu aizsardzību, pārvaldību un/vai plānošanu.

IV nodaļa - Nobeiguma noteikumi

12. pants - Saistība ar citiem tiesību aktiem

Šīs Konvencijas noteikumi nedrīkst būt pretrunā stingrākiem noteikumiem par ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kas atrodami citos jau esošos vai turpmākos valsts vai starptautiskos tiesību aktos.

13. pants - Parakstīšana, ratifikācija un stāšanās spēkā

1. Šo konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis. Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā desmit Eiropas Padomes dalībvalstis ir piekritušas atzīt konvenciju par saistošu saskaņā ar iepriekšminēto pantu.

3. Jebkurai citai parakstītājvalstij, kas piekrīt atzīt konvenciju par saistošu vēlāk, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

14. pants. Pievienošanās

1. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja var uzaicināt Eiropas Kopienu un jebkuru Eiropas valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, pievienoties Konvencijai, ja to atbalsta ar balsu vairākumu, kā paredzēts Eiropas Padomes Statūtu 20. panta d) punktā, un ar vienbalsīgu valsts pušu balsojumu, kuras ir tiesīgas ieņemt vietu Ministru komitejā.

2. Jebkurai šādai valstij vai Eiropas Kopienai, ja tā pievienojas konvencijai, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deponēts pievienošanās dokuments.

15. pants - Teritoriālā piemērošana

1. Jebkura valsts vai Eiropas Kopiena, parakstot šo konvenciju vai iesniedzot dokumentu par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās konvencija ir piemērojama.

2. Jebkura Puse vēlāk ar ģenerāl­sek­re­tāram adresētu deklarāciju var piemērot šo konvenciju citām teritorijām, kas norādītas deklarācijā. Konvencija attiecībā uz šo teritoriju stājas spēkā pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

3. Deklarācijas, kas nosūtītas saskaņā ar abiem iepriekšminētajiem punktiem, attiecībā uz tajos norādītām teritorijām jebkurā laikā var atsaukt, par to paziņojot ģenerālsekretāram. Atsaukšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par atsaukšanu.

16. pants - Denonsēšana

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, nosūtot attiecīgu paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.

17. pants - Grozījumi

1. Jebkura Puse vai ekspertu komitejas, kas minētas 10. pantā, var piedāvāt grozīt šo Konvenciju.

2. Par jebkuru grozījumu piedāvājumu ziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kurš par to ziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām Pusēm un jebkurai Eiropas valstij, kas nav dalībvalsts, bet kas ir uzaicināta pievienoties šai konvencijai saskaņā ar 14. panta noteikumiem.

3. Ekspertu komitejas, kas minētas 10. pantā, izskata visus piedāvātos grozījumus un apstiprināšanai Ministru komitejā iesniedz dokumentu, kuru atbalsta trīs ceturtdaļas Pušu pārstāvju. Pēc tā pieņemšanas Ministru komitejā saskaņā ar Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktu un pēc vienprātīga tādu valsts pušu balsojuma, kuras ir tiesīgas ieņemt vietu Ministru komitejā, dokumentu nosūta Pusēm apstiprināšanai.

4. Jebkuri grozījumi attiecībā uz Pusēm, kas ir tos apstiprinājušas, stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā trīs Eiropas Padomes dalībvalstis ir informējušas ģenerālsekretāru par grozījumu apstiprināšanu. Attiecībā uz jebkuru Pusi, kas apstiprina grozījumus vēlāk, tie stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā minētā Puse informējusi ģenerālsekretāru par grozījumu apstiprināšanu.

18. pants - Paziņojumi

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs ziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm, kuras pievienojušās šai konvencijai, par:

a) katru konvencijas parakstīšanu;

b) ratifikācijas, pieņemšanas, apstipri­nāšanas vai pievienošanās dokumentu deponēšanu;

c) katru konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 13., 14. un 15. pantu;

d) katru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar 15. pantu;

e) katru denonsēšanu, kas izdarīta saskaņā ar 16. pantu;

f) katru grozījumu priekšlikumu, jebkuriem grozījumiem, kas pieņemti saskaņā ar 17. pantu, un dienu, kurā tie stājas spēkā;

g) jebkādu citu darbību, paziņojumu vai informāciju saistībā ar šo konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Konvencija parakstīta Florencē 2000. gada 20. maijā angļu un franču valodā, abiem dokumentiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kuru deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij un jebkurai valstij vai Eiropas Kopienai, kas ir uzaicināta pievienoties šai konvencijai.