Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai.

2. Smadzeņu nāvi – dziļu bezsamaņas stāvokli, kuru raksturo pilnīgs un neatgriezenisks visu galvas smadzeņu funkciju zudums, – konstatē, ja pacienta sirdsdarbību un gāzu apmaiņu plaušās uztur, izmantojot reanimācijas vai intensīvās terapijas pasākumus, un ja pacientam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir apstiprināti šādi klīniski neiroloģiskie stāvokļi:

2.1. pilnīgs un noturīgs samaņas zudums;

2.2. platas vai vidēji platas uz gaismas kairinājumu nereaģējošas acu zīlītes;

2.3. spontāno kustību trūkums (izņemot spinālos refleksus);

2.4. reakcijas zudums uz sāpju kairinājumu trijzaru nerva zonā;

2.5. radzenes refleksa zudums;

2.6. okulocefālā refleksa zudums;

2.7. okulovestibulārā refleksa zudums;

2.8. noturīgs spontānās elpošanas zudums;

2.9. meklēšanas refleksa un zīšanas refleksa zudums (pacientiem līdz viena gada vecumam).

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 538 redakcijā)

3. Pacienta novērošanu smadzeņu nāves fakta konstatēšanai ārsts uzsāk, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. ir zināms bezsamaņas iemesls;

3.2. ir novērojami šo noteikumu 2. punktā minētie klīniski neiroloģiskie stāvokļi;

3.3. ķermeņa centrālā temperatūra pēdējās 12 stundas ir augstāka par 35 °C;

3.4. sistoliskais asinsspiediens pēdējās 12 stundas ir augstāks par 60 mmHg;

3.5. pēdējo 12 stundu laikā pacients nav saņēmis narkotiskos pretsāpju līdzekļus, trankvilizatorus, miega līdzekļus, miorelaksantus vai citas centrālās nervu sistēmas darbību kavējošas vielas intravenozi (perfūzijā vai vairāk kā vienu reizi ievadi bolusa veidā);

3.6. ne agrāk kā 24 stundas pēc dzimšanas (attiecināms uz laikā (sākot no 38. gestācijas nedēļas) dzimušiem bērniem).

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 538 redakcijā)

4. Smadzeņu nāves konstatēšanai nepieciešamo izmeklējumu rezultātus un faktu par smadzeņu nāves konstatēšanu norāda pacienta galvas smadzeņu nāves diagnostikas kartē (turpmāk – karte) (pielikums). Karti, kā arī galvas smadzeņu angiogrāfijas, 12 kanālu elektroencefalogrāfijas vai galvas smadzeņu asinsvadu doplerogrāfijas izmeklējuma aprakstu ar atzinumu (ja attiecīgais izmeklējums ir veikts) pievieno pacienta medicīniskajiem dokumentiem (stacionāra un dienas stacionāra pacienta medicīniskajai kartei (veidlapa Nr. 003/u)) atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 538 redakcijā)

5. Pacienta smadzeņu nāvi konstatē divi anesteziologi, reanimatologi vai anesteziologs, reanimatologs un viens no šādas specialitātes ārstiem – neirologs, neiroķirurgs, neonatologs vai pediatrs.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 538 redakcijā)

6. Pēc pacienta smadzeņu nāves konstatēšanas pārtrauc pacienta sirdsdarbības un gāzu apmaiņas plaušās uzturēšanai izmantotos reanimācijas vai intensīvās terapijas pasākumus (izņemot gadījumu, ja mirušais ir potenciālais orgānu donors), un smadzeņu nāves laiku kā mirušā cilvēka nāves iestāšanās laiku fiksē kartē un medicīniskajos dokumentos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 538 redakcijā)

7. Bioloģisko nāvi – organisma dzīvības funkciju neatgriezenisku zudumu – stacionārā ārstniecības iestādē konstatē jebkurš stacionārās ārstniecības iestādes ārsts. Mirušā cilvēka nāves iestāšanās laiku fiksē medicīniskajos dokumentos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 538 redakcijā)

8. Ja pacientam tiek veikti kardiopulmonālās reanimācijas pasākumi, bet asinsriti atjaunot neizdodas, par bioloģiskās nāves laiku uzskata brīdi, kad ārsts pārtrauc veikt minētos pasākumus.

(MK 10.08.2021. noteikumu Nr. 538 redakcijā)

9. Ja bioloģiskā nāve ir iestājusies ārpus stacionārās ārstniecības iestādes:

9.1. bioloģiskās nāves faktu un tās cēloni nosaka un šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minēto dokumentāciju aizpilda ģimenes ārsts, pie kura pacients bijis reģistrēts vai kura aprūpē bijis pacients, vai ārsta palīgs, kura aprūpē bijis pacients, vai dežūrārsts, vai cits ģimenes ārsts;

9.2. bioloģiskās nāves faktu nosaka un šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minēto dokumentāciju aizpilda neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, ja bioloģiskā nāve ir iestājusies sabiedriskā vietā, un informē par to Valsts policiju.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.595)

10. Bioloģiskās nāves faktu vai tās cēloni var noteikt tiesu medicīnas eksperts vai ārsts, vai ārsta palīgs, kurš piedalās līķa apskatē saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, ja cilvēkam ir iestājusies bioloģiskā nāve ārpus stacionārās ārstniecības iestādes.

10.¹ Bioloģiskās nāves faktu starptautiskās militārās operācijās ir tiesīgs konstatēt militārais paramediķis. Ja pacientam veikti reanimācijas vai intensīvās terapijas pasākumi, militārais paramediķis bioloģiskās nāves laiku nosaka pacienta sirdsdarbības apstāšanās brīdī. Pēc bioloģiskās nāves fakta konstatēšanas militārais paramediķis aizpilda nepieciešamo dokumentāciju par nāves faktu vai tās cēloni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

(MK 29.09.2015. noteikumu Nr. 552 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 538)

10.² Militārais paramediķis, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs noteikt bioloģiskās nāves faktu gadījumos, kad saskaņā ar likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" valstī ir izsludināta ārkārtēja situācija vai izņēmuma stāvoklis.

(MK 29.09.2015. noteikumu Nr. 552 redakcijā)

11. Pēc bioloģiskās nāves fakta konstatēšanas pacienta ārstējošais ārsts vai ārsts, vai ārsta palīgs, vai ārkārtējā situācijā un izņēmuma stāvoklī militārais paramediķis, kurš konstatējis bioloģiskās nāves faktu:

11.1. izvērtē, vai mirušajam nav redzamu vardarbīgas nāves pazīmju, un, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par vardarbīgu nāvi, ziņo Valsts policijai;

11.2. aizpilda nepieciešamo dokumentāciju par nāves faktu vai tās cēloni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

(Grozīts ar MK 29.09.2015. noteikumiem Nr. 552; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 538)

12. Ja bioloģiskā nāve konstatēta bērnam līdz viena gada vecumam, ārstniecības persona (izņemot neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības personu) organizē viņa nogādāšanu:

12.1. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" patologanatomiskās izmeklēšanas veikšanai, ja bioloģiskā nāve bērnam iestājusies stacionārajā ārstniecības iestādē vai pēkšņa nāve iestājusies ārpus stacionārās ārstniecības iestādes;

12.2. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā vai tā teritoriālajā nodaļā, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par vardarbīgu nāvi.

13. Stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina transportu stacionārajā ārstniecības iestādē mirušu bērnu (nedzīvi dzimušu augļu) pārvešanai, lai veiktu kremāciju, ja bērna vecāki vai citi radinieki mirušo bērnu (nedzīvi dzimušo augli) neapglabā.

14. Stacionāro ārstniecības iestāžu pa­toloģijas nodaļās atļauts izdarīt patolog­ana­tomisko izmeklēšanu stacionārajās ārstniecības iestādēs mirušajiem bērniem vecumā no viena gada līdz 18 gadiem.

15. Miruša cilvēka ķermeni nogādā ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļas morgā, ja ir noskaidrota personība un ja bioloģiskā nāve iestājusies:

15.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklī un mirušajam cilvēkam nav redzamas vardarbīgas nāves pazīmes;

15.2. ārpus stacionāra un nāves cēlonis ir dzīves laikā nediagnosticēta slimība vai nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi.

(Grozīts ar MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.595)

16. Ja ārsts, ārsta palīgs vai ārkārtējā situācijā un izņēmuma stāvoklī militārais paramediķis nevar noteikt nāves cēloni un nav redzamu vardarbīgas nāves pazīmju, viņš organizē miruša cilvēka ķermeņa nogādāšanu stacionārās ārstniecības iestādes pataloģijas nodaļā.

(MK 29.09.2015. noteikumu Nr. 552 redakcijā)

17. Stacionārā ārstniecības iestāde uzaicina tiesu medicīnas ekspertu, ja patologs, veicot patologanatomisko izmeklēšanu, konstatē vardarbīgas nāves pazīmes. Stacionārās ārstniecības iestādes vadītājs informē par to Valsts policiju.

20. Morgā vai telpā mirušo uzglabāšanai, vai tiesu medicīnas ekspertīzes iestādē mirušā cilvēka ķermeni glabā temperatūrā, kas nepārsniedz 4 ºC.