Darbības ar dokumentu

Izdarīt likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starp­nieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai.

(2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības iesniegt tiesā prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut gan licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem. Šādā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

(4) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(5) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(6) Prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var pamatot arī ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci vai citiem normatīvajiem aktiem."

2. Papildināt likumu ar 28.¹ pantu šādā redakcijā:

"28.¹ pants. Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība

(1) Ja personas vainas dēļ notikusi preču zīmes nelikumīga izmantošana, šā likuma 28.panta otrajā daļā minētie tiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzību.

(2) Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski izmantojusi preču zīmi.

(3) Ja faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru nevar noteikt saskaņā ar šā panta otro daļu, zaudējumu atlīdzības apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam."

3. Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem aizliegts lietot norādes un apzīmējumus, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri regla­mentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību."

4. Papildināt 43.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lietās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu tiesa var piemērot tos pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kādi paredzēti preču zīmes nelikumīgas izmantošanas gadījumā."

5. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1988.gada 21.decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK dalībvalstu preču zīmju likumu tuvināšanai;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu."