Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību, kā arī institūciju, kas kontrolē labības sēklu ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

2. Noteikumi attiecas uz šādu labības sugu sēklām, kuru audzēšana paredzēta lauksaimnieciskajai ražošanai:

2.1. rudziem (Secale cereale L.);

2.2. mīkstajiem kviešiem (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cietajiem kviešiem (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un spelta kviešiem (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell.) (turpmāk visi kopā – kvieši);

2.3. miežiem (Hordeum vulgare L.);

2.4. auzām (Avena sativa L.), Bizantijas auzām (Avena byzantina K.Koch), velna auzām (Avena strigosa Schreb.) un kailgraudu auzām (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā – auzas);

2.5. hibrīdiem, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu (xTriticosecale Wittm. ex A. Camus) (turpmāk – tritikāle);

2.6. griķiem (Fagopyrum esculentum Moench);

2.7. kukurūzu (Zea mays L. (partim)), izņemot uzplīstošo kukurūzu un cukurkukurūzu;

2.8. sorgo (Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor);

2.9. Sudānas zāli (Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse);

2.10. hibrīdiem, kas radušies, krustojot sorgo un Sudānas zāli (Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor x Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse) (turpmāk – sorgo hibrīdi).

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751; MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 86; MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 498; MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 382)

3. Sēklas iedala šādās kategorijās:

3.1. izlases sēklas (IS);

3.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

3.3. bāzes sēklas (B);

3.4. sertificētas sēklas (C).

4. Izlases sēklas (IS) ir sēklu daudzums, kas iegūts, pabeidzot šķirnes uzturēšanas shēmā norādīto vienu ciklu, un kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja rakstiska pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests veic izlases sēklu (IS) lauku apskati vai sēklu kvalitātes novērtēšanu, lai noteiktu to faktisko kvalitāti atbilstoši šajos noteikumos bāzes sēklām minētajiem rādītājiem lauku apskatei un bāzes sēklu kvalitātes noteikšanai minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

5. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

5.1. izaudzētas no izlases sēklām selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

5.3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām pirmsbāzes sēklām noteiktajām prasībām lauku apskatē un vidējā sēklu parauga kvalitāte atbilst bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

5.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr. 632; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

6. Pirmsbāzes sēklas iedala divās paaudzēs:

6.1. pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB₁), ko iegūst no izlases sēklām;

6.2. otrās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB₂), ko iegūst no pirmās paaudzes pirms­bāzes sēklām vai no izlases sēklām.

7. Bāzes sēklas (B) (izņemot labības sugu hibrīdu sēklas) ir sēklas, kas:

7.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

7.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes uzturēšanai;

7.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

7.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

7.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr. 632; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

8. Hibrīdo šķirņu bāzes sēklas (B) (rudziem, kviešiem, auzām, miežiem un pašapputes tritikālei) ir sēklas, kas:

8.1. paredzētas hibrīdu sēklu iegūšanai;

8.2. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

8.3. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr. 632; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

8.¹ Brīvi apputeksnētu šķirņu bāzes (B) sēklas (sorgo, Sudānas zālei un sorgo hibrīdiem) ir sēklas, kas:

8.¹1. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes uzturēšanai;

8.¹2. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai, topkrosa hibrīdu vai starpšķirņu hibrīdu sēklu ražošanai;

8.¹3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

8.¹4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

8.² Inbredlīniju bāzes (B) sēklas (sorgo, Sudānas zālei un sorgo hibrīdiem) ir sēklas, kas:

8.²1. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

8.²2. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

8.³ Vienkāršu hibrīdu bāzes (B) sēklas (sorgo hibrīdiem) ir sēklas, kas:

8.³1. paredzētas divkāršu, trīskāršu vai topkrosa hibrīdu ražošanai;

8.³2. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

8.³3. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

9. Sertificētas sēklas (C) (rudziem, kā arī kviešiem, miežiem, auzām, sorgo, Sudānas zālei, kukurūzai, griķiem un pašapputes tritikāles hibrīdiem) ir sēklas, kas:

9.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

9.2. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

9.3. nav paredzētas sēklu ražošanai;

9.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

10. Sertificētām kviešu, miežu, auzu un tritikāles sēklām, kas nav hibrīdi, ir divas paaudzes:

10.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁);

10.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂).

11. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁) (kviešiem, miežiem, auzām un tritikālei, kas nav hibrīdi) ir sēklas, kas:

11.1. izaudzētas no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes, - arī no augstākas kategorijas sēklām);

11.2. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām pirmās paaudzes sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

11.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem;

11.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr. 632; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

12. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂) (kviešiem, miežiem, auzām un tritikālei, kas nav hibrīdi) ir sēklas, kas:

12.1. izaudzētas no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes, - arī no augstākas kategorijas sēklām);

12.2. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām otrās paaudzes sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

12.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

12.4. visā sēklaudzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr. 632; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

12.¹ Sorgo, Sudānas zālei un sorgo hibrīdu šķirnēm:

12.¹1. brīvi apputeksnēta šķirne ir pietiekami viendabīga un stabila;

12.¹2. inbredlīnija ir pietiekami viendabīga un stabila līnija, ko iegūst mākslīgas pašapputes ceļā līdz ar selekciju vairākās secīgās paaudzēs vai ar līdzvērtīgām darbībām;

12.¹3. vienkāršs hibrīds ir pirmā paaudze krustojumam, ko selekcionārs nosaka starp divām inbredlīnijām;

12.¹4. divkāršs hibrīds ir pirmā paaudze krustojumam, ko selekcionārs nosaka starp diviem vienkāršiem hibrīdiem;

12.¹5. trīskāršs hibrīds ir pirmā paaudze krustojumam, ko selekcionārs nosaka starp inbredlīniju un vienkāršu hibrīdu;

12.¹6. topkrosa hibrīds ir pirmā paaudze krustojumam, ko selekcionārs nosaka starp inbredlīniju vai vienkāršu hibrīdu un brīvi apputeksnētu šķirni;

12.¹7. starpšķirņu hibrīds ir pirmā paaudze krustojumam, ko nosaka selekcionārs starp augiem, kuri izaudzēti no divu brīvi apputeksnētu šķirņu bāzes sēklām.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

13. Ja sēklaudzētājs audzē vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju labības sēklas, tas nodrošina, ka dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajaucas.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

14. Sēklaudzēšanas sējumu izvietošanā ievēro šādus nosacījumus:

14.1. sēklaudzēšanas laukos divus gadus pirms sējas neaudzē to pašu sugu, izņemot tās pašas attiecīgās sugas šķirnes tādas pašas vai augstākas kategorijas sēklas;

14.2. ja iepriekšējā gadā laukā izsētas kādas šķirnes zemākas kategorijas sēklas, bet lauku apskatei pieteikts sējums šīs šķirnes augstākas kategorijas sēklu ieguvei, tad no lauka iegūst tās pašas kategorijas sēklas, kuras ieguva iepriekšējā gadā.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

15. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

16. Minimālie attālumi starp atsevišķu šķirņu sējumiem ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

17. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto augu skaits ir noteikts šo noteikumu 2.pielikumā.

18. Sēklaudzētājs kārto lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu un informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

19. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmu prasībām:

19.1. iesniedz iekļaušanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) šķirņu sarakstā tikai tās šķirnes, kas ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un atbilst minētās organizācijas labības shēmu prasībām;

19.2. sniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmās noteiktajām institūcijām informāciju par šķirņu uzturētājiem;

19.3. sadarbojas ar šķirņu uzturētājiem;

19.4. slēdz rakstisku vienošanos ar citu valstu pilnvarotajām institūcijām par sēklu pavairošanu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmām attiecībā uz šķirņu sertifikāciju sēklu apritei starptautiskajā tirgū;

19.5. piegādā citu valstu pilnvarotajām institūcijām oriģinālos Latvijas šķirņu sēklu paraugus pēcpārbaudes veikšanai;

19.6. piegādā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmās noteiktajām institūcijām oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus, hibrīdām šķirnēm – arī vecākaugu komponentu aprakstus;

19.7. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma veic sēklas sertifikāciju atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības sēklu shēmu prasībām;

19.8. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma izsniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātu un etiķetes, ja labības sēklas atbilst minētās organizācijas labības shēmu prasībām;

19.9. atzīst pavairotās sēklas identitāti.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

20. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām, veic lauku apskati.

20.¹ Sēklaudzēšanas lauki Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas Regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019, 2. panta 2. punkta "a" apakšpunkta izpratnē ir praktiski brīvi no tādiem kaitīgajiem organismiem, kuri samazina sēklu lietderību un kvalitāti (turpmāk – praktiski brīvi no kaitīgajiem organismiem).

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

21. Lauku apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori (turpmāk - dienesta inspektori).

22. Sēklaudzētājs sēklu ieguves gadā līdz 25. maijam, izmantojot zemkopības nozares e-pakalpojumu vietni, iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu (turpmāk – lauku apskates iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu. Ja attiecīgais sēklaudzēšanas lauks ir pieteikts valsts vai Eiropas Savienības tiešajam atbalstam, sēklaudzētājs:

22.1. lauku apskates iesniegumu iesniedz pēc tam, kad iesniegts iesniegums atbalsta saņemšanai;

22.2. abos iesniegumos par attiecīgo sēklaudzēšanas lauku norāda identisku informāciju.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

23. Dienesta inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu, pārbauda, vai:

23.1. lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija;

23.2. šķirne atbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

23.3. sēklaudzētājam saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likumu ir reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām;

23.4. (svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379).

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

24. Pirms lauka apskates dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem, ierakstiem lauku vēsturē, attiecīgās šķirnes morfoloģisko aprakstu un citu attiecīgo sugas šķirņu klāstu saimniecībā.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

25. Ja nav ievērotas šo noteikumu 23.punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 23.punktā minēto prasību pārbaudes par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot trūkumus, un pieprasa tos novērst septiņu darbdienu laikā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

26. Izsēto sēklu kvalitāti apliecina:

26.1. Latvijā sertificētai sēklai:

26.1.1. sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, – ja sēkla iegūta un paredzēta sējai tajā pašā sēklaudzēšanas saimniecībā;

26.1.2. Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, – ja sēkla iegādāta no cita sēklaudzētāja;

26.2. izsētajai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis tālākai pavairošanai, – selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēmas;

26.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētajām sēklām – sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi nav konstatēti vienā no šādiem gadījumiem:

26.3.1. lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā;

26.3.2. trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā;

26.4. normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī sertificētajām sēklām – sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti un sēklu iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi nav konstatēti vienā no šādiem gadījumiem:

26.4.1. lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā;

26.4.2. trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā;

26.5. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi nav konstatēti vienā no šādiem gadījumiem:

26.5.1. lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā;

26.5.2. trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

27. Dienesta inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, par to triju darbdienu laikā rakstiski informējot sēklaudzētāju, ja:

27.1. šo noteikumu 25.punktā minētie trūkumi netiek novērsti norādītajā termiņā;

27.2. nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošo dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 26.punkta nosacījumiem;

27.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 14.punkta pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

27.4. nav lauku vēstures;

27.5. lauku apskates iesniegums iesniegts pēc šo noteikumu 22.punktā norādītā termiņa un augi sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes.

28. Lauku apskati veic:

28.1. vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus. Lauku apskates laiku un skaitu katrā konkrētā gadījumā nosaka dienesta inspektors, pirms tam vienojoties ar sēklaudzētāju par visvairāk piemēroto laiku lauku apskatei, ņemot vērā šo noteikumu 28.¹2. apakšpunktu. Inficēto augu daudzumu var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē;

28.2. sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīdu ziedēšanas laikā:

28.2.1. brīvi apputeksnētām šķirnēm vismaz vienu reizi;

28.2.2. inbredlīnijām vai hibrīdiem vismaz trīs reizes;

28.3. pirms kultūraugu sēšanas iepriekšējā vai tajā pašā gadā pēc sorgo, Sudānas zāles, sorgo hibrīdu sējumiem, lai pārbaudītu, vai sēklaudzēšanas lauks ir pietiekami brīvs no augiem, kas saglabājušies no iepriekšējiem sējumiem.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

28.¹ Sēklaudzētājs:

28.¹ 1. sniedz dienesta inspektoram informāciju par sēklaudzēšanas sējumos lietotajiem augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem un to lietošanas laiku;

28.¹ 2. vienojas ar dienesta inspektoru par lauku apskates laiku, ņemot vērā veikto un plānoto sēklaudzēšanas sējumu apstrādi ar augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem;

28.¹ 3. nodrošina dienesta inspektoram piekļuvi sēklaudzēšanas laukam un uzrāda sēklaudzēšanas lauka atrašanās vietu dabā.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

28.² Dienesta inspektors var atteikties no lauka apskates, ja sēklaudzētājs nepilda šo noteikumu 28.¹ punktā minētās prasības.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

29. Sākot lauku apskati, dienesta inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem un:

29.1. ja nav ievēroti šo noteikumu 1.pielikumā noteiktie minimālie attālumi, dienesta inspektors brīdina par to nepieciešamību un var ieteikt sēklaudzētājam veikt šīs platības izpļaušanu. Sēklaudzētājs atkārtoti var pieteikt lauku apskati pēc minimālo attālumu joslas izveidošanas;

29.2. ja minimālā attāluma joslu nevar izveidot, platības, kas atrodas šajā joslā, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām;

29.3. labības sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu (turpmāk - lauku apskates protokols) saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu izsniedz tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka platības, kas atrodas minimālo attālumu joslā, ir novāktas atsevišķi. Par to izdara ierakstu lauku apskates protokolā.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

30. Lauku apskates laikā dienesta inspektors pārliecinās par sējumā esošas šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

31. Lauku apskates laikā dienesta inspektors sējumā nosaka:

31.1. auzu, miežu, kviešu un pašapputes tritikāles (izņemot hibrīdus) sējumos:

31.1.1. sējuma biezību (augu vārpu skaitu uz vienu hektāru);

31.1.2. šķirnei neatbilstošo augu vārpu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes pēc oficiālā šķirnes apraksta;

31.1.3. ar putošo melnplauku (Ustilago avenae, Ustilago nuda, Ustilago tritici) inficēto augu skaitu uz 200 m²;

31.1.4. citu labības sugu augu skaitu uz 200 m²;

31.1.5. ar cieto melnplauku (Ustilago kolleri, Ustilago hordei, Tilletia caries) inficēto augu skaitu uz 200 m²;

31.1.6. (svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318);

31.1.7. ar stiebru melnplauku (Urocystis occulta) inficēto augu skaitu uz 200 m² – tikai tritikālei;

31.2. rudzu, griķu, svešapputes tritikāles (izņemot hibrīdus), sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīdu sējumos:

31.2.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes pēc oficiālā šķirnes apraksta;

31.2.2. citu labības sugu augu skaitu uz 200 m²;

31.2.3. ar stiebru melnplauku (Urocystis occulta) inficēto augu skaitu (izņemot griķus) uz 200 m²;

31.2.4. (svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318);

31.2.5. ar putošo melnplauku (Ustilago tritici) inficēto augu skaitu uz 200 m² – tikai tritikālei;

31.2.6. ar cieto melnplauku (Tilletia caries) inficēto augu skaitu uz 200 m² – tikai tritikālei.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379; MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751; MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 382)

32. Laukam, kura lielums nepārsniedz 10 ha, apskati veic vismaz 10 vietās, apskatot 1 x 20 m lielus taisnstūrus (20 m²) sējumam raksturīgās vietās perpendikulāri sējas virzienam. Uz katriem nākamajiem 5 ha izvērtējamo lauciņu skaitu par vienu palielina, bet ne vairāk kā 20.

33. Sējumi neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja:

33.1. auzu, miežu, kviešu un pašapputes tritikāles (izņemot hibrīdus) sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² atkarībā no augu skaita uz vienu hektāru pārsniedz šo noteikumu 6.pielikumā norādīto;

33.2. rudzu, svešapputes tritikāles, griķu, sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīda sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² pārsniedz šo noteikumu 7. pielikumā norādīto skaitu.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632; MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 382)

34. Labības sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) klātbūtne.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

35. Ja sēklaudzēšanas laukā konstatē vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis), dienesta inspektors tajā pašā dienā sagatavo rakstisku norādījumu sēklaudzētājam tās izravēt vai atsevišķu lauka daļu ar minēto augu kolonijām novākt citai izmantošanai, nevis sēklu ražošanai. Pēc norādījuma izpildes termiņa beigām, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates veic atkārtotu lauka apskati.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

36. Ja, veicot lauku apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos paredzēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes lauku apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās lauku apskates.

37. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā un šķirnes tīrībai noteiktajām prasībām, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

38. Ja lauku apskatē konstatēts, ka sējums atbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors pieņem lēmumu par tā atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

38.¹ Ja pēc šo noteikumu  13. un 14. punktā un šajā nodaļā noteikto lauku apskates prasību izpildes joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, Valsts augu aizsardzības dienests identitātes pārbaudei var izmantot starptautiski atzītu un reproducējamu bioķīmisku vai molekulāru paņēmienu saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 498 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

39. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauka apskates vai  38.¹ punktā  minētās sēklu šķirnes identitātes pārbaudes rezultātu saņemšanas dienesta inspektors, pamatojoties uz lauka apskates vai laboratorijas analīžu rezultātiem, pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un sēklaudzētājam izsniedz labības sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 498 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

40. (Svītrots ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

41. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

42. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

43. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

44. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

45. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

46. (Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379)

47. (Svītrots ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

48. Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs) reģistrētā persona, izmantojot zemkopības nozares e-pakalpojumu vietni, iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā vidējā sēklu parauga noņemšanas, analīžu veikšanas un oficiālo etiķešu izgatavošanas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

49. Sēklu paraugus noņem dienesta inspektors, kurš ir ieguvis Valsts augu aizsardzības dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

49.¹ Sēklaudzētāja pienākums ir šo noteikumu 50. punktā minētā sēklu parauga ņemšanai dienesta inspektoram nodrošināt piemērotus apstākļus, tostarp gaišu telpu un tīru darba virsmu, lai sēklu parauga sagatavošanas laikā netiktu ietekmēta sēklu parauga atbilstība sēklu partijai.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

50. Lai novērtētu sēklu kvalitāti, dienesta inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

50.¹ Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

50.¹ 1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

50.¹ 2. dažāds iesaiņojumu lielums sēklu partijā;

50.¹ 3. atšķirīgs marķējums un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

50.¹ 4. dažādu veidu zīmogojumi;

50.¹ 5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesaiņojumos;

50.¹ 6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

50.¹ 7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

50.² Ja konstatēta kāda no šo noteikumu 50.¹ 1., 50.¹ 2., 50.¹ 3., 50.¹ 4. vai 50.¹ 5.apakšpunktā minētajām pazīmēm, dienesta inspektors paraugu ņem pēc tam, kad reģistrētā persona nodala atšķirīgos iesaiņojumus atsevišķā partijā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

50.³ Ja konstatēta šo noteikumu 50.¹ 6. vai 50.¹ 7.apakšpunktā minētā pazīme, reģistrā reģistrētajai personai ir tiesības veikt vienu no šādām darbībām:

50.³ 1. sēklu partiju sadalīt vairākās atsevišķās partijās pēc kādas atšķirīgas sēklu pazīmes (ja tas ir iespējams);

50.³2. iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par nepieciešamību veikt sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem (metodes un procedūras pieejamas Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē);

50.³ 3. atsaukt iesniegumu par vidējā sēklu parauga ņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu, lai īstenotu pasākumus (piemēram, sēklu partijas samaisīšanu) pārbaudāmās sēklu partijas neviendabīguma novēršanai.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 86)

50.⁴ Ja, veicot šo noteikumu 50.³ 2.apakšpunktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, dienesta inspektors neveic sēklu partijas novērtēšanu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

50.⁵ Ja, sagatavojot sēklas, paraugu noņem, izmantojot paraugu ņemšanas iekārtas, kas noteiktos laika intervālos automātiski noņem paraugus no sēklu plūsmas (automātiskais paraugu noņēmējs), paraugu noņemšana notiek saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzēto kārtību.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

51. Sēklu partijas masa, no kuras tiek ņemts vidējais paraugs, nav lielāka par:

51.1. 30 000 kg – rudziem, kviešiem, miežiem, auzām, tritikālei, sorgo un sorgo hibrīdiem;

51.2. 10 000 kg – griķiem un Sudānas zālei;

51.3. 40000 kg - kukurūzai.

(Grozīts ar MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 382)

52. Noteikto maksimālo sēklu partijas masu nedrīkst pārsniegt vairāk par pieciem procentiem. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 51. punktā norādīto maksimālo partijas masu, to sadala vairākās sēklu partijās.

(MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 86 redakcijā)

53. No sēklu partijas šo noteikumu 2. punktā minētajām sugām, izņemot griķus, sorgo, Sudānas zāli un sorgo hibrīdus, ņem vidējo paraugu, kura masa nav mazāka par 2300 gramiem, un to izmanto:

53.1. sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai – 1000 g;

53.2. sēklu pēcpārbaudei – 1000 g;

53.3. sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai – 300 g, ievietojot hermētiski noslēgtā iesaiņojumā, – tikai tad, ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

54. Vidējā parauga masa griķiem nav mazāka par 1500 gramiem, un to izmanto šādi:

54.1. sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai - 600 g;

54.2. sēklu pēcpārbaudei - 600 g;

54.3. sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai – 300 g, ievietojot hermētiski noslēgtā iesaiņojumā, – tikai tad, ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318; MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 498)

54.¹ Vidējā parauga masa sorgo nav mazāka par 2100 gramiem, un to izmanto:

54.¹1. sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai – 900 g;

54.¹2. sēklu pēcpārbaudei – 900 g;

54.¹3. sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai – 300 g, ievietojot hermētiski noslēgtā iesaiņojumā, – tikai tad, ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

54.² Vidējā parauga masa Sudānas zālei nav mazāka par 800 gramiem, un to izmanto:

54.²1. sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai – 250 g;

54.²2. sēklu pēcpārbaudei – 250 g;

54.²3. sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai – 300 g, ievietojot hermētiski noslēgtā iesaiņojumā, – tikai tad, ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

54.³ Vidējā parauga masa sorgo hibrīdiem nav mazāka par 900 gramiem, un to izmanto:

54.³1. sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai – 300 g;

54.³2. sēklu pēcpārbaudei – 300 g;

54.³3. sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai – 300 g, ievietojot hermētiski noslēgtā iesaiņojumā, – tikai tad, ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

55. Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas Valsts augu aizsardzības dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz pabeigta parauga novērtēšana.

56. Sēklu kvalitatīvie rādītāji, kas ietver sēklu dīgtspēju, tīrību un citu augu sugu sēklu piejaukuma saturu, ir norādīti šo noteikumu 11.pielikumā. Sklerociju (Claviceps purpurea) un cieto melnplauku (Tilletia caries) piejaukuma daudzums noteikts šo noteikumu 12.pielikumā.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

57. Ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām, sēklu paraugā papildus šo noteikumu 56. punktā minētajiem rādītājiem nosaka:

57.1. mitruma saturu sēklās;

57.2. dzīvu graudu ērču vai tādu citu dzīvu sēklu kaitēkļu klātbūtni, kuri bojā sēklas to uzglabāšanas laikā, – tikai tad, ja reģistrā reģistrētā persona šo noteikumu 48. punktā  minētajā iesniegumā ir norādījusi, ka vēlas, lai tiktu noteikts šis rādītājs.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318; MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 86)

58. Ja pirmsbāzes (PB) kategorijas vai bāzes (B) kategorijas, vai – griķiem – pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētas (C) kategorijas sēklu partijas sēklu kvalitātes novērtēšanā noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 11. pielikumā minētajai minimālajai sēklu dīgtspējai, reģistrētā persona atbilstoši šo noteikumu 13. pielikumam var iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par tādu sēklu sertificēšanu un tirdzniecību, kurām ir pazemināta dīgtspēja.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

58.¹ (Svītrots ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751)

58.² Ja pirmsbāzes (PB) kategorijas vai bāzes (B) kategorijas, vai – griķiem – pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētas (C) kategorijas sēklu partijas sēklām dīgtspēja ir līdz 10 procentiem zemāka par šo noteikumu 11. pielikumā konkrētajai sugai noteikto minimālo sēklu dīgtspēju, Valsts augu aizsardzības dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz reģistrētajai personai sēklu testēšanas pārskatu saskaņā ar šo noteikumu 92. punktu. Sēklu testēšanas pārskatā ietver papildu norādi par sēklu pazemināto dīgtspēju.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

58.³ Ja pirmsbāzes (PB) kategorijas vai bāzes (B) kategorijas sēklu, vai – griķiem – pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētas (C) kategorijas sēklu partijas sēklām dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka par šo noteikumu 11. pielikumā noteikto minimālo sēklu dīgtspēju, Valsts augu aizsardzības dienests lēmumu, ar kuru atļauj sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, pieņem šo noteikumu 61. punktā minētajā kārtībā.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

59. Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu līdz 20. aprīlim par vasarāju formām un līdz 1. septembrim par ziemāju formām apkopo šo noteikumu 58. punktā minētos iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 498 redakcijā)

60. Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 59. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū un sniedz Valsts augu aizsardzības dienestam priekšlikumus par zemāko iespējamo dīgtspēju, kad var atļaut sertificēt un tirgot sēklas.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

61. Valsts augu aizsardzības dienests piecu darbdienu laikā pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikumu saņemšanas pieņem lēmumu, ar kuru atļauj sertificēt un tirgot sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, un par to triju darbdienu laikā paziņo šo noteikumu 58. punktā minētajai reģistrētajai personai.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

62. (Svītrots ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

63. Ja Valsts augu aizsardzības dienests ir pieņēmis lēmumu, ar kuru atļauj sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju:

63.1. reģistrētajai personai izsniedz sēklu testēšanas pārskatu saskaņā ar šo noteikumu 92. punktu. Sēklu testēšanas pārskatā ietver papildu norādi par sēklu pazemināto dīgtspēju;

63.2. tas attiecīgās sēklu kategorijas iesaiņojuma oficiālajā etiķetē papildus norāda faktisko sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) un adresi;

63.3. reģistrētā persona tirgo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, ievērojot šo noteikumu prasības.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

(Nodaļa MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

64. Sēklu saiņotājs sēklu iesaiņojumu noslēdz vai tās pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora uzraudzībā.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

65. Sēklu saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai:

65.1. nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos;

65.2. iesaiņojumu nevarētu atvērt bez redzamām oficiālās etiķetes vai iesaiņojuma bojājuma pazīmēm.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

66. Sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs vai tirgotājs sēklu partiju parauga noņemšanai novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai var brīvi un droši piekļūt, neapdraudot dzīvību un veselību, un noņemt paraugu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

66.¹ Šo noteikumu 49. punktā minētais dienesta inspektors var atteikt parauga noņemšanu, ja netiek nodrošinātas šo noteikumu 66. punktā minētās prasības.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

66.² Rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas (C) sēklas var saiņot nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz 1000 gramu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

67. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 14.pielikumā. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamas vai piešujamas.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

68. Noslēdzot sēklu iesaiņojumu, tam ārpusē piestiprina oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 15.pielikumā noteiktajam saturam. Ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu (15.pielikums) etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

69. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

70. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.544)

71. Ja labības šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

72. Ja sēklu partijas kvalitāte neatbilst prasībām, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 544; MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

73. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē.

74. Ja etiķetes pasūtītas un sēklu saiņotājam piegādātas pirms sēklu saiņošanas un sēklu parauga ņemšanas, dienesta inspektors pirms paraugu ņemšanas pārliecinās par etiķešu izlietojumu, pārbaudot saiņojumu lielumu un skaitu. Ja dienesta inspektors konstatē, ka:

74.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors nodrošina neizlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

74.2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors sēklu paraugu nenoņem, kamēr nav nodalītas liekās saiņojuma vienības.

(Grozīts ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751)

75. (Svītrots ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751)

76. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi, dienesta inspektors nodrošina etiķetētās partijas etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

77. Sēklu maisījumus iesaiņo un etiķetē saskaņā ar šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Etiķetē norādītā informācija atbilst šo noteikumu 16.pielikumā noteiktajam saturam.

78. Sēklu, kas nav līdz galam sertificēta, bet kas:

78.1. izaudzēta un novākta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī, kura piedalās labības shēmā un kura atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labības shēmas un Sēklu un šķirņu aprites likuma 7.panta prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām;

78.2. izaudzēta un novākta Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence lauku apskatēm un sertificētu sēklu ražošanai, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un šo noteikumu prasībām;

78.3. novākta Latvijā un paredzēta sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu saskaņā ar šo noteikumu 17. pielikumu;

78.4. novākta Latvijā vienā lauksaimniecības saimniecībā, bet paredzēta sertificēšanai citā lauksaimniecības saimniecībā Latvijā, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kura paredzēta sēklai, kas nav līdz galam sertificēta, un pievieno pavaddokumentu saskaņā ar šo noteikumu 17. pielikumu.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr. 632; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318; MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 86)

79. Šo noteikumu 78.punktā noteiktās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu neattiecas uz gadījumiem, par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vienojies ar citas valsts pilnvaroto iestādi. Šo noteikumu 78.4.apakšpunktā minētās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu nav attiecināmas, ja ir attiecīgs Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

(Nodaļa MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

79.¹ Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto šo noteikumu 66.¹ punktā minēto sugu nelieliem iesaiņojumiem.

79.² Neliela iesaiņojuma etiķetē vai iesaiņojuma marķējumā saiņotājs norāda šo noteikumu 15.¹ pielikumā, kā arī 71. un 73.punktā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751)

79.³ Saiņotājs, noslēdzot nelielus sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt bez redzamām etiķetes vai iesaiņojuma bojājumu pazīmēm.

79.⁴ Etiķeti var likt neliela caurspīdīga iesaiņojuma iekšpusē, ja to var izlasīt caur iesaiņojumu.

79.⁵ Nelielu sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetēšana atļauta tikai dienesta uzraudzībā.

79.⁶ Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par sēklu partijām nelielos iesaiņojumos un nodrošina sēklu partiju izsekojamību saskaņā ar šo noteikumu 100.punktu un iespēju dienestam pārbaudīt sēklu identitāti.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

79.⁷ Saiņotājs, lietojot saiņotāja etiķetes, var iesaiņot tikai iepriekš sertificētas sēklas saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 7.pantu.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

80. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētām (C) sēklām.

80.¹ Ja uzglabāšanas laikā nav mainīts sēklu iesaiņojums un marķējums, tirdzniecībai paredzētās sēklas pārbauda atkārtoti, ievērojot šo noteikumu 17.¹ pielikumā norādītos termiņus un nosacījumus.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

80.² (Svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

80.³ Ja uzglabāšanas laikā nav mainīts sēklu saiņojums un marķējums, atkārtotā tirdzniecībai paredzēto sēklu pārbaudē nosaka to dīgtspēju un šo noteikumu 57.1. un 57.2.  apakšpunktā minētos rādītājus.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

80.⁴ Ja ir beidzies šo noteikumu 17.¹ pielikumā minētais termiņš un nav veikta atkārtota sēklu kvalitātes pārbaude, sēklas nav atļauts tirgot.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

80.⁵ Sēklas uzglabā apstākļos, kas pilnībā nodrošina to kvalitatīvo īpašību saglabāšanos. Sēklu tirgotājs ir atbildīgs par sēklu kvalitātes atbilstību pavaddokumentos norādītajai kvalitātei.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

81. Latvijā ir pieļaujama dažādu labības šķirņu un dažādu labības un pākšaugu sugu sēklu maisījumu tirdzniecība, ja attiecīgās šķirnes ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā un tajā nav piebildes par konkrētās šķirnes specifiskajām īpašībām, kas neļauj veidot maisījumus. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

(Grozīts ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

81.¹ Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) sēklas atļauts ievest un tirgot arī tad, ja minētās sugas šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā, bet sēklu kvalitāte atbilst šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajām prasībām.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

81.² Sēklas nelielos iesaiņojumus var tirgot tikai Latvijas teritorijā.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

82. Pēc pēdējā sēklu lietotāja pieprasījuma reģistrā reģistrētajai personai ir tiesības bez iesaiņojuma pārdot sertificētas kategorijas kviešu, rudzu, tritikāles, miežu un auzu sēklas, kā sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu pēdējam sēklu lietotājam izsniedzot šo noteikumu 101.punktā minēto dokumentu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

83. Valsts augu aizsardzības dienests kontrolē Latvijas tirgū ievestās sēklas saskaņā ar sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.

84. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklu ievešanu Latvijā.

(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.933 redakcijā)

85. Tirgojot Latvijā labības sēklas, kas sertificētas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē, Norvēģijā, Šveicē, Lihtenšteinā un normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī, nepieciešams attiecīgās valsts pilnvarotās institūcijas oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi nav konstatēti vienā no šādiem gadījumiem:

85.1. lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā;

85.2. trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

86. (Svītrots ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

87. Lai reģistrētos šo noteikumu 48. punktā minētajā reģistrā, persona Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz iesniegumu personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrācijas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 18. pielikumu un atkarībā no nodarbošanās veida pievieno šādus dokumentus:

87.1. sēklaudzētājs:

87.1.1. sēklaudzēšanai paredzētos lauku plānus, norādot platību (ha);

87.1.2. informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

87.2. sēklu maisījumu sagatavotājs – informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kas nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

88. Valsts augu aizsardzības dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 87. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu. Ja persona iesniedz visus dokumentus un tie atbilst šo noteikumu prasībām, personu reģistrē reģistrā. Ja persona neiesniedz visus dokumentus vai tajos norādītā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām, personu nereģistrē.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā)

88.¹ Ja Valsts augu aizsardzības dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 87. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskata, ka persona reģistrā ir reģistrēta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā)

89. Valsts augu aizsardzības dienests:

89.1. katrai reģistrā reģistrētajai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – reģistrācijas kārtas numuru;

89.2. reģistrā norāda šādu informāciju par reģistrā reģistrēto personu:

89.2.1. reģistrācijas kodu;

89.2.2. juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

89.2.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīvesvietas adresi;

89.2.4. darbības veidu;

89.2.5. sugu grupu, ar kuru tiek veiktas darbības;

89.2.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numuru, e-pasta adresi);

89.3. ievieto savā tīmekļvietnē Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta piektajā daļā noteikto informāciju par reģistrētajām personām.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 86)

89.¹ Valsts augu aizsardzības dienests pēc personas pieprasījuma elektroniska vai papīra dokumenta formā paziņo lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751)

90. Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 4. panta trešo daļu vai attiecīgu lēmumu, ja atkārtoti konstatēta šo noteikumu VII, VII¹, VIII, X vai XI nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots attiecīgs akts.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

90.¹ Valsts augu aizsardzības dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 90.punktā minētā lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē personu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

90.² Informācija par reģistrēto personu reģistra datubāzē glabājas līdz reģistrācijas anulēšanai saskaņā ar šo noteikumu 90.punktu. Valsts augu aizsardzības dienests informāciju par attiecīgo personu saglabā reģistra arhīva datubāzē sešus gadus pēc personas reģistrācijas anulēšanas.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

90.³ Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz šo noteikumu 18.pielikumā minēto iesniegumu, norādot nepieciešamās izmaiņas.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

90.⁴ Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veida maiņu, šo noteikumu 90.³ punktā minētajam iesniegumam pievieno šo noteikumu 87.1. vai 87.3.apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

90.⁵ Valsts augu aizsardzības dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 90.³ punktā minētā iesnieguma saņemšanas izdara izmaiņas reģistrā.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 379 redakcijā)

90.⁶ Valsts augu aizsardzības dienests apstrādā personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi), lai identificētu personu un reģistrētu šo noteikumu 48. punktā minētajā reģistrā, nodrošinātu sēklu sertifikāciju, kā arī paziņotu par reģistrācijas anulēšanu. Personas datus pēc iesnieguma iesniegšanas uzglabā pastāvīgi. Ja tiek pieņemts lēmums par personas reģistrācijas anulēšanu, dati tiek dzēsti sešus gadus pēc tā pieņemšanas.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

91. Sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti ir:

91.1. Latvijā sertificētai sēklai:

91.1.1. sēklu testēšanas pārskats ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, – ja sēkla iegūta un paredzēta sējai tajā pašā sēklaudzēšanas saimniecībā;

91.1.2. Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti" – ja sēkla paredzēta tirdzniecībai;

91.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi;

91.3. normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī sertificētajām sēklām – sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti un sēklas iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi;

91.4. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētajām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi;

91.5. Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē, Norvēģijā, Šveicē un Lihtenšteinā sertificētu sēklu maisījumiem – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 16.pielikumā minēto informāciju, kā arī oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi;

91.6. iepriekš sertificētām sēklām, pārsaiņojot tās nelielos iesaiņojumos pēdējam sēklu lietotājam, – saiņotāja etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 15.¹ pielikumā minēto informāciju;

91.7. šo noteikumu 81.¹ punktā minētajai griķu (Fagopyrum esculentum Moench) sēklai – attiecīgās valsts pilnvarotās institūcijas izsniegts oficiāls dokuments (sertifikāts), kas apliecina sēklu atbilstību šo noteikumu 11.pielikumā minētajām prasībām, kā arī to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi, un sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 544; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

92. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrā reģistrētajām personām izsniedz Sēklu testēšanas pārskatu saskaņā ar šo noteikumu 20. pielikumu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

93. Sēklu testēšanas pārskatā iekļauj norādi par sēklu partijas:

93.1. atbilstību šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām;

93.2. neatbilstību šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām vai tikai atsevišķu rādītāju novērtēšanu, vai neatbilstību Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām, ja:

93.2.1. sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām;

93.2.2. kāds no sēklu partijas pilnajā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem neatbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

93.2.3. ir novērtēti tikai atsevišķi rādītāji;

93.2.4. sēklu paraugus nav noņēmis dienesta inspektors vai paraugu noņemšana neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

94. Sēklu testēšanas pārskatu sagatavo un izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

95. Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests triju darbdienu laikā pēc pieprasījumā norādīto analīžu pabeigšanas izsniedz Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikātu par faktiskajiem veikto analīžu rādītājiem.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

96. Ziemāju labību sēklas pēc novākšanas un sagatavošanas iespējams sertificēt un tirgot, pirms pabeigta sēklu dīgtspējas novērtēšana, ievērojot šādas prasības:

96.1. sēklu sagatavotājs Valsts augu aizsardzības dienestā ir iesniedzis sēklu pircēja nosaukumu un adresi, ja pircējs ir juridiska persona, vai vārdu, uzvārdu un adresi, ja pircējs ir fiziska persona;

96.2. sēklu pagaidu pārbaudē iegūtais dīgtspējas rezultāts vismaz par pieciem procentiem pārsniedz šo noteikumu 11. pielikumā norādīto minimālo dīgtspēju.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

96.¹ Šo noteikumu 96.1. apakšpunktā minētais sēklu pircējs nedrīkst pārdot sēklas līdz brīdim, kamēr no sēklu piegādātāja nav saņēmis šo noteikumu 93.1. apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošu sēklu testēšanas pārskatu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

96.² Šo noteikumu 96. punktā minētajā gadījumā Valsts augu aizsardzības dienests:

96.² 1. sēklu saiņojuma oficiālajā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu sagatavotāja nosaukumu un adresi, ja sēklu sagatavotājs ir juridiska persona, vai vārdu, uzvārdu un adresi, ja sēklu sagatavotājs ir fiziska persona;

96.² 2. uz šo noteikumu 92. punktā minētā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumenta norāda vārdus "Pagaidu sēklu testēšanas pārskats";

96.² 3. pagaidu sēklu testēšanas pārskatā norāda šo noteikumu 96.1. apakšpunktā minēto sēklu pircēja nosaukumu un adresi, ja pircējs ir juridiska persona, vai vārdu, uzvārdu un adresi, ja pircējs ir fiziska persona.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

97. (Svītrots ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751)

97.¹ Sēklu kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 56. un 57. punktā minētajām prasībām atkārtoti nosaka, ja sēklu partiju pārsaiņo vai to apstrādā, izmantojot ķīmiskos līdzekļus, biopreparātus vai augu aizsardzības līdzekļus, ja vien paraugu ņemšana, ķīmiskā apstrāde, apstrāde ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem un saiņošana jau nav ietvertas vienā nepārtrauktā tehniskā procesā.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

98. (Svītrots ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751)

99. (Svītrots ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751)

99.¹ Citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētām sēklām, kuras apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķīmiskām vielām un kuras tirgo Latvijā, ja tās turpmākai tirdzniecībai tiek uzglabātas ilgāk par šo noteikumu 17.¹ pielikumā minēto termiņu, un sertificētām sēklām, kuras tirgo Latvijā, ja tās turpmākai tirdzniecībai tiek uzglabātas ilgāk par šo noteikumu 17.¹ pielikumā minēto termiņu, skaitot no iesaiņojuma etiķetē norādītā iesaiņojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas, jāveic atkārtota sēklu dīgtspējas pārbaude. Sēklu tirgotājs Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz šo noteikumu 10. pielikumā minēto iesniegumu.

(MK 04.12.2018. noteikumu Nr. 751 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

99.² Šo noteikumu 99.¹ punktā minētajai atkārtotajai dīgtspējas pārbaudei sēklu paraugu ņem dienesta inspektors. Sēklu parauga masa atbilst šo noteikumu 53. un 54.punktā minētajam daudzumam.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

99.³ Ja šo noteikumu 99.¹ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst šo noteikumu iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz uzlīmi sēklu etiķetei, tajā norādot pēdējā parauga ņemšanas mēnesi un gadu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

99.⁴ Sēklu maisījumiem, kuriem sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 16.pielikumā minēto informāciju, derīguma termiņš ir viens gads, skaitot no iesaiņojuma oficiālajā etiķetē norādītā iesaiņojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas. Pirms derīguma termiņa beigām Valsts augu aizsardzības dienests veic atkārtotu sēklu dīgtspējas pārbaudi sēklu maisījuma sastāvdaļām pa sugām.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

99.⁵ Ja šo noteikumu 99.⁴ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst attiecīgajām šo noteikumu 2.punktā minēto sugu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz uzlīmi sēklu etiķetei, tajā norādot pēdējā parauga ņemšanas mēnesi un gadu.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr. 632 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

99.⁶ Ja šo noteikumu 99.⁴ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs kādam no sēklu maisījuma komponentiem neatbilst attiecīgajām šo noteikumu 2. punktā minēto sugu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, sēklu maisījumus atļauts iztirgot, uz katra iesaiņojuma norādot konkrēto dīgtspējas procentu.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

99.⁷ Ja šo noteikumu 66.¹ punktā minēto sugu sēklu partija tiek pārsaiņota pēdējam sēklu lietotājam nelielos iesaiņojumos ar saiņotāja etiķeti bez atkārtotas kvalitātes pārbaudes, etiķetē norāda šo noteikumu 15.¹ pielikumā minēto informāciju.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.544 redakcijā)

100. Persona, kas nodarbojas ar sēklaudzēšanu, sēklu sagatavošanu, saiņošanu vai tirgošanu, kārto sēklu uzskaites žurnālu. Sēklu uzskaites žurnālā reģistrē visus attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu kilogramos. Ja sēkla tiek pārdota, sēklu uzskaites žurnālā norāda informāciju par pircēju (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu). Ja tiek pārdotas šo noteikumu 66.² punktā minētās sēklas nelielos iesaiņojumos, tirgotājam sēklu uzskaites žurnālā nav jānorāda informācija par pircēju.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 498 redakcijā)

101. Reģistrētā persona, kas tirgo Latvijā sertificētas sēklas, izņemot nelielos iesaiņojumus, pircējam pēc pieprasījuma izsniedz vienu no šādiem dokumentiem:

101.1. sēklu testēšanas pārskatu ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, ja tas sēklu tirgotājam ir izsniegts elektroniska dokumenta formā un pēdējais sēklu lietotājs ir tehniski nodrošināts šī sēklu sertifikāta saņemšanai;

101.2. sēklu testēšanas pārskata kopiju ar norādi, ka sēklu partija atbilst šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, ja tas tirgotājam ir izsniegts papīra formā vai ja pēdējais sēklu lietotājs pārskatu nevar saņemt elektroniski.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

101.¹ (Svītrots ar MK 04.12.2018. noteikumiem Nr. 751)

102. Tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificētu sēklu sēklaudzēšanai, katru gadu līdz 1. novembrim par ziemāju sēklām un līdz 25. maijam par vasarāju sēklām iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā informāciju papīra formā vai elektroniski par pārdotajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām laikposmā no iepriekšējā gada 1. novembra līdz kārtējā gada 31. oktobrim (par ziemāju sēklām) un no iepriekšējā gada 25. maija līdz kārtējā gada 24. maijam (par vasarāju sēklām), norādot sēklu partiju numuru un daudzumu, kā arī pievieno sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus vai to kopijas.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

103. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez etiķetes vai arī nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās sēklu uzglabāšanas vai saiņošanas prasības, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

(Grozīts ar MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318)

103.¹ Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests triju darbdienu laikā pēc pieprasījumā norādīto analīžu pabeigšanas izsniedz Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikātu par veikto analīžu faktiskajiem rādītājiem.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

104. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, Valsts augu aizsardzības dienests kontrollauciņos veic sēklu partiju pēcpārbaudi.

105. Pēcpārbaudi veic:

105.1. visām miežu, auzu, kviešu un pašapputes tritikāles pirmsbāzes (PB) kategorijas, bāzes (B) un sertificētu pirmās paaudzes (C₁) kategorijas sēklu partijām, kā arī ne mazāk kā 5 % no sertificētu otrās paaudzes (C₂) kategorijas sēklu partijām;

105.2. visām rudzu, griķu, sorgo, Sudānas zāles un sorgo hibrīdu pirmsbāzes (PB) kategorijas un bāzes (B) kategorijas sēklu partijām, kā arī ne mazāk kā 5 % no sertificētu (C) kategorijas sēklu partijām.

(Grozīts ar MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 382)

106. Valsts augu aizsardzības dienests, veicot sēklu partiju pēcpārbaudi, nosaka šķirnes identitāti un uzskaita visus citu šķirņu un šķirnei netipiskus augus, apsējot laukā kontrollauciņus ar pārbaudāmo partiju sēklu paraugiem un salīdzinot tos ar lauciņu, kas ir apsēts ar oriģinālo šķirnes sēklu.

107. Oriģinālais šķirnes sēklu paraugs kalpo par etalonu, kas ļauj redzēt dabā visas šķirnei raksturīgās morfoloģiskās pazīmes.

108. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga masa ir vismaz 1 kg, lai nodrošinātu lauciņu apsēšanu vairākus gadus.

109. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu nomaiņas gados morfoloģisko pazīmju salīdzināšanai izmanto gan jauno, gan iepriekšējo paraugu, lai pārliecinātos par paraugu identitāti. Ja oriģinālā šķirnes sēklu parauga dīgtspēja neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieprasa jaunu oriģinālo šķirnes sēklu paraugu.

110. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugus uzglabā apstākļos, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz sēklu dīgtspēju. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu uzglabāšanas laikā nodrošina to identifikāciju un savstarpējo nesajaukšanos.

111. Valsts augu aizsardzības dienests pēcpārbaudei paredzētos sēklu paraugus šifrē, nodrošinot konfidencialitāti parauga vērtēšanā. Piešķirtais šifra numurs saglabājas uz visu turpmāko parauga izvērtēšanas laiku.

112. Pēcpārbaudes lauciņus izvieto augu sekas laukos, kas nodrošina šķirņu nesajaukšanos. Laukos divos pēdējos gados nedrīkst būt audzēta neviena cita labības suga vai arī bijuši labības piemaisījumi citu sugu sējumos. Sēklu pēcpārbaudē kontrolē arī priekšaugu laukus un kārto lauku vēsturi par pēcpārbaudē izmantojamajiem laukiem.

113. Valsts augu aizsardzības dienests atbilstoši saņemto paraugu skaitam izstrādā sējas plānu. Sējas plānu veido, ievērojot šādus principus:

113.1. šķirnes ar līdzīgām morfoloģiskām pazīmēm izkārto blakus;

113.2. atkārtojumus iekārto dažādās lauka vietās pēc nejaušības principa. Pirmsbāzes (PB) un bāzes (B) kategoriju sēklām iekārto trīs atkārtojumus, pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) iekārto divus atkārtojumus, sertificētām (C) un otrās paaudzes sertificētām sēklām (C₂) iekārto vienu atkārtojumu;

113.3. attālums starp augiem, rindiņām un lauciņiem ir tāds, lai varētu veikt katra auga morfoloģiskos novērojumus visā augšanas periodā;

113.4. ja visu lauciņu sēja nenotiek vienlaicīgi, tad katrā sējas termiņā atkārto arī šķirnes oriģinālo sēklu parauga sēšanu, lai augus lauciņos varētu salīdzināt visās augšanas stadijās;

113.5. lauciņi ir tādā lielumā, lai nodrošinātu vismaz 1000 augu izvērtē­šanu vienā lauciņā;

113.6. nevērtē 0,5 m joslu lauciņu galos.

114. Veģetācijas laikā kontrollauciņos nedrīkst veikt augu pārstādīšanu un retināšanu.

115. Katram pārbaudāmajam lauciņam:

115.1. augu 2-3 lapu fāzē veic sējumu biezības uzskaiti;

115.2. izvērtē šķirnes identitāti, salīdzinot augus ar oriģinālo šķirnes sēklu lauciņa augiem;

115.3. nosaka un uzskaita visus citu šķirņu un šķirnei netipiskus augus, tos atzīmē ar marķieriem.

116. Novērojumus veic visā veģetācijas periodā saskaņā ar oficiālajiem šķirnes aprakstiem. Veicot lauciņu vērtēšanu, ievēro kritiskos periodus, kad citu šķirņu un šķirnei netipisko augu klātbūtne saskatāma vislabāk. Šajā laikā katru lauciņu apseko vismaz vienu reizi nedēļā.

117. Paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo augu skaits atkarībā no vērtēto augu skaita auzām, miežiem, tritikālei un kviešiem pēcpārbaudē pārsniedz šo noteikumu 23. pielikumā norādīto skaitu, bet griķiem, rudziem, sorgo, Sudānas zālei un sorgo hibrīdiem pēcpārbaudē – šo noteikumu 24. pielikumā norādīto skaitu.

(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 382 redakcijā)

117.¹ Ja pēc šajā nodaļā minētās šķirnes identitātes pārbaudes joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, Valsts augu aizsardzības dienests identitātes pārbaudei var izmantot starptautiski atzītu un reproducējamu bioķīmisku vai molekulāru paņēmienu saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 498 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

118. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par sēklu partijas tālākas pavairošanas iespējām. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam paziņo septiņu darbdienu laikā.

119. (Svītrots ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr.632)

120. Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultāti ir pieejami elektroniskā veidā Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā internetā.

(Nodaļas nosaukums MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 498 redakcijā)

121. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 13.maija noteikumus Nr.253 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 73.nr.; 2004, 69., 73.nr.; 2005, 33.nr.).

122. Līdz 2013.gada 1.janvārim Valsts augu aizsardzības dienests šo noteikumu 99.³ punktā minētās uzlīmes vietā reģistrētajai personai izsniedz pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" saskaņā ar šo noteikumu 21.pielikumu, ja šo noteikumu 99.¹ punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām.

(MK 13.07.2010. noteikumu Nr.632 redakcijā)

123. Valsts augu aizsardzības dienests par 2020. gadā paredzētajām sēklaudzēšanas lauku apskatēm izskata sēklaudzētāju iesniegumus, kas iesniegti līdz 2020. gada 1. jūnijam.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

124. Sēklu partijām, kurām līdz 2020. gada 31. maijam izsniegts sēklu sertifikāts un pārskats "Sēklu novērtēšanas rezultāti", sēklu sertifikāts ir derīgs līdz attiecīgās sēklu partijas iztirgošanai, bet pārskats "Sēklu novērtēšanas rezultāti" – no izsniegšanas datuma līdz nākamajai atkārtotajai sēklu kvalitātes pārbaudei.

(MK 26.05.2020. noteikumu Nr. 318 redakcijā)

125. Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu apkopo informāciju par iepriekšējā gada rezultātiem attiecībā uz saražotās kviešu hibrīdās sēklas daudzumu, lauka apskašu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, sēklu partiju pēcpārbaužu rezultātiem, to sēklu partiju procentuālo daudzumu, kas nav atzītas par atbilstošām šo noteikumu noteiktajām prasībām, un jebkuru citu informāciju, kas pamato sēklu partiju noraidīšanu, un apkopoto informāciju līdz kārtējā gada 28. februārim nosūta Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Valsts augu aizsardzības dienests informāciju apkopo un Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūta līdz 2030. gada 28. februārim.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 498 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

126. Šo noteikumu 1. pielikuma 9. un 10. punkts un 3. pielikuma 8. punkts ir spēkā līdz 2029. gada 31. augustam.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 498 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.09.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

(Grozīta ar MK 13.07.2010. noteikumiem Nr. 632; MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 379; MK 26.05.2020. noteikumiem Nr. 318; MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 86; MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 498; MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 382)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1966.gada 14.jūnija Direktīvas 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (ar grozījumiem);

1)¹ Padomes 1986. gada 22. aprīļa Direktīvas 86/155/EEK, ar ko, ņemot vērā Spānijas un Portugāles pievienošanos, groza noteiktas direktīvas par sēklu un augu tirdzniecību;

2) Komisijas 2006.gada 23.maija Direktīvas 2006/47/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus attiecībā uz vējauzu (Avena fatua) klātbūtni graudaugu sēklās;

3) Komisijas 2006.gada 12.jūnija Direktīvas 2006/55/EK, ar ko groza III pielikumu Padomes Direktīvā 66/402/EEK par sēklu partiju maksimālo svaru;

4) Komisijas 2009.gada 26.jūnija Direktīvas 2009/74/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, Padomes Direktīvu 66/402/EEK, Padomes Direktīvu 2002/55/EK un Padomes Direktīvu 2002/57/EEK attiecībā uz augu botāniskajiem nosaukumiem, citu organismu zinātniskajiem nosaukumiem un konkrētiem Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK un 2002/57/EK pielikumiem, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas;

4)¹ Komisijas 2012. gada 22. novembra Īstenošanas direktīvas 2012/37/ES, ar ko groza konkrētus Padomes Direktīvu 66/401/EEK un 66/402/EEK pielikumus, mainot nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz Galega orientalis Lam. sēklām, konkrētu lopbarības augu sugu sēklu partiju maksimālo svaru un Sorghum spp. parauga lielumu;

5) Komisijas 2015. gada 29. oktobra Īstenošanas direktīvas (ES) 2015/1955, ar ko groza I un II pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību;

6) Komisijas 2016. gada 3. marta Īstenošanas direktīvas (ES) 2016/317, ar ko attiecībā uz sēklu iepakojumu oficiālo etiķeti groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK;

6)¹ Komisijas 2018. gada 19. jūlija Īstenošanas direktīvas (ES) 2018/1027, ar ko Padomes Direktīvu 66/402/EEK groza attiecībā uz Sorghum spp. izolācijas attālumiem;

7) Komisijas 2020. gada 11. februāra Īstenošanas Direktīvas (ES) 2020/177, ar ko attiecībā uz augu kaitīgajiem organismiem sēklās un citā augu reproduktīvajā materiālā groza Padomes Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK, Komisijas Direktīvas 93/49/EEK un 93/61/EEK un Īstenošanas direktīvas 2014/21/ES un 2014/98/ES;

8) Komisijas 2021. gada 8. marta Īstenošanas direktīvas (ES) 2021/415, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK un 66/402/EEK, lai konkrēto sēklu un nezāļu sugu taksonomiskās grupas un nosaukumus pielāgotu jaunākajām zinātnes un tehniskām atziņām;

9) Komisijas 2021. gada 7. decembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2021/2171, ar ko attiecībā uz Avena nuda sēklu partijas un parauga svaru groza Padomes Direktīvu 66/402/EEK;

10) Komisijas 2021. gada 16. jūnija Īstenošanas direktīvas (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību;

11) Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu.