Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Radio un televīzijas likumā

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

"10) raidorganizācija ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura saņēmusi Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību;";

izteikt 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"13) slēptā reklāma ir reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju. Šāds attēlojums uzskatāms par tīši veiktu, īpaši gadījumā, ja par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība;

14)  televeikals ir raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;".

2. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

"2.¹ pants. Eiropas audiovizuālie darbi

(1) Eiropas audiovizuālie darbi ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalstīs radītie audiovizuālie darbi;

2) šā panta otrās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

3) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti citās Eiropas valstīs.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

2) to producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

3) šo valstu producentu ieguldījums kopražojuma kopējās izmaksās ir pārsvarā un kopražojumu nekontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) ārpus šīm valstīm.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, ko veidojuši producenti, kas reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās Eiropas valstīs, kuras nav ne Eiropas Savienības dalībvalstis, ne Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, bet ar kurām Eiropas Savienība noslēgusi starptautiskus līgumus audiovizuālajā jomā, vai arī tādi darbi, ko šie producenti veidojuši sadarbībā ar vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem (dzīvojošiem) producentiem, ja šos darbus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas valstīm.

(4) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu ietvaros. Turklāt Eiropas Savienības producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas reģistrēts (dzīvojošs) producents vai vairāki šādi producenti.

(5) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Eiropas Savienības producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kuri nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās un ceturtās daļas izpratnē, bet kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm."

3. Izteikt 3.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ārvalstu ieguldījumi raidorganizācijās tiek veikti saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"."

4. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Raidorganizācijas veidotajā vizuālajā programmā visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, teleteksta pakalpojumus un televeikalu) raidlaika kopapjomam nedēļas laikā jāatbilst šādai proporcijai:

1) ne mazāk par 51 procentu - Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

2) no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 40 procentiem - latviešu valodā veidotiem raidījumiem.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Raidorganizācijas veidotajā audiovizuālajā programmā ne mazāk par 10 procentiem no visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, teleteksta pakalpojumus un televeikalu) raidlaika kopapjoma nedēļas laikā jāparedz neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem."

5. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Reklāmas un televeikala vispārīgie noteikumi

(1) Reklāmai un televeikalam jābūt patiesam un godīgam.

(2) Reklāmai un televeikalam jāatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.

(3) Reklāma un televeikals nedrīkst:

1) maldināt patērētājus vai apdraudēt patērētāju intereses;

2) aizskart cilvēka cieņu;

3) ietvert jebkuru rases, dzimuma vai tautības diskrimināciju;

4) aizskart reliģiskās jūtas vai politisko pārliecību;

5) mudināt uz izturēšanos, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;

6) mudināt uz izturēšanos, kas kaitīga vides aizsardzībai.

(4) Reklāma nedrīkst radīt morālu vai fizisku kaitējumu nepilngadīgajiem, un tai jāatbilst nepilngadīgo aizsardzības kritērijiem. Tā nedrīkst:

1) tieši, izmantojot nepilngadīgo pieredzes trūkumu vai lētticību, pārliecināt nepilngadīgos pirkt preci vai izmantot pakalpojumu;

2) tieši mudināt nepilngadīgos pierunāt vecākus vai citas personas pirkt reklamēto preci vai izmantot reklamēto pakalpojumu;

3) izmantot nepilngadīgo īpašo uzticību vecākiem, skolotājiem vai citām personām;

4) nepamatoti attēlot nepilngadīgos bīstamās situācijās.

(5) Televeikalam jāatbilst šā panta ceturtās daļas prasībām, turklāt tas nedrīkst pārliecināt nepilngadīgos pirkt vai nomāt preci vai izmantot pakalpojumu.

(6) Bērniem paredzētā vai ar bērnu piedalīšanos veidotā reklāma nedrīkst apdraudēt bērnu intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.

(7) Reklāmā un televeikalā nav pieļaujama vardarbība.

(8) Reklāmā un televeikalā jāievēro Konkurences likuma noteikumi.

(9) Reklāmas devējam nedrīkst būt redaktoriska ietekme uz programmas vai raidījuma saturu.

(10) Par reklāmas un televeikala saturu atbild reklāmas devējs.

(11) Par likuma prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas vai televeikala izplatīšanu atbild gan reklāmas devējs, gan raidorganizācija.

(12) Par reklāmas un televeikala izvietošanu programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild raidorganizācija."

6. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Reklāmas un televeikala apjoms

(1) Reklāmai un televeikalam, izņemot televeikala skatlogus šā panta trešās un ceturtās daļas izpratnē, atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 20 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī. Reklāmas laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī.

(2) Reklāmai un televeikalam atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās un raidījumos reklāmai un televeikalam atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 10 procentus, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķām programmām vai raidījumiem nav noteikusi vēl mazāku reklāmas vai televeikala apjomu.

(3) Televeikala skatloga raidlaika ilgumam jābūt ne mazākam kā 15 minūtes bez pārtraukuma.

(4) Diennaktī atļauta ne vairāk kā astoņu televeikala skatlogu izplatīšana. To raidlaika kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem jābūt skaidri, ar optiskiem un akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā televeikala skatlogiem.

(5) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) sludinājumi, kurus raidorganizācija izplata, informējot par savām programmām un raidījumiem vai par atvasinātu produkciju, kas tieši iegūta no šīm programmām vai raidījumiem;

2) bez maksas izplatīti sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību."

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Reklāmas un televeikala forma un izmantošana

(1) Reklāmai un televeikalam jābūt viegli identificējamiem un skaidri, ar optiskiem vai akustiskiem līdzekļiem atdalītiem no citām programmas daļām. Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma valodā vai valsts valodā. Reklāma audiovizuālajās programmās un raidījumos ievietojama blokos.

(2) Reklāmā un televeikalā aizliegts izmantot tehniskos līdzekļus, kas iedarbojas uz zemapziņu.

(3) Slēptā reklāma un slēptais televeikals ir aizliegti.

(4) Reklāmā, izņemot pašreklāmu, un televeikalā nedrīkst izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu vai sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus."

8. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Reklāmas un televeikala izvietošana

(1) Reklāma un televeikals ir izvietojami starp programmām. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, reklāmu un televeikalu var iekļaut arī programmās, bet tādā veidā, lai tie nemazinātu programmu viengabalainību un vērtību un neskartu autortiesību īpašnieku intereses.

(2) Raidījumos un programmās, kuras sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāma un televeikals izvietojami tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(3) Izplatot tādus audiovizuālos darbus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijas, seriālus, izklaides un dokumentālās programmas), kuru ilgums pārsniedz 45 minūtes, tos drīkst pārtraukt vienu reizi katrā 45 minūšu laika posmā. Turpmāka darba pārtraukšana atļauta, ja tā ilgums vismaz par 20 minūtēm pārsniedz divus vai vairākus pilnus 45 minūšu laika posmus.

(4) Ja reklāma vai televeikals iekļauts programmās, uz kurām nav attiecināma šā panta otrā un trešā daļa, starp katru programmā iekļauto reklāmu un televeikalu ir jābūt vismaz 20 minūšu pārtraukumam.

(5) Reklāmu un televeikalu nedrīkst iekļaut reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā. Reklāmu un televeikalu nedrīkst iekļaut arī ziņu, sabiedriski aktuālu problēmu, dokumentālajos un reliģiskajos raidījumos un bērnu programmās, ja šo raidījumu un programmu ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 30 minūtes vai vairāk minūšu, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(6) Valsts svētku ceremoniju raidīšanas laikā reklāmas un televeikala izplatīšana atļauta, tikai saskaņojot to ar šo ceremoniju organizētājiem."

9. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Atsevišķu preču vai pakalpojumu reklāma un televeikals

(1) Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma un televeikals.

(2) Ir atļauta alus un vīna reklāma un televeikals, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televeikals ir aizliegti. Alkoholisko dzērienu reklāmai un televeikalam ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) tos nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajos nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;

2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;

3) tajos nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) tie nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

5) tie nedrīkst akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos;

6) tie nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāma izvietota notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu zīmes u.c.) un no tās nav iespējams izvairīties.

(4) Aizliegts reklamēt ārstnieciskos līdzekļus un ārstniecisko palīdzību, kas Latvijā pieejama tikai pēc ārsta receptes vai ārsta norādījuma.

(5) Latvijas zāļu reģistrā vai Veterināro zāļu reģistrā iekļauto zāļu un farmaceitisko produktu, kā arī ārstnieciskās palīdzības televeikals ir aizliegts."

10. Papildināt 25.panta pirmo daļu pēc vārda "beigās" ar vārdiem "norādot sponsora vārdu vai firmas zīmi".

11. Papildināt 28.panta trešo daļu pēc vārdiem "un reklāmu" ar vārdiem "un televeikalu".

12. Papildināt 46.panta ceturto daļu pēc vārda "reklāmas" ar vārdiem "un televeikala".

13. Uzskatīt 50.panta ceturto daļu par trešo daļu.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1999.gada 20.augusta noteikumi nr.280 "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 18.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 1999.gada 3.novembrī