Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena (turpmāk - eksāmens) kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu.

2. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir atbildīga par eksāmena organizāciju, tā tehnisko nodrošinājumu un pārbaudījumu darbu glabāšanu.

3. Eksāmenu pieņem eksāmena komisija (turpmāk - komisija). Komisijas sastāvā ir priekšsēdētājs un seši locekļi. Komisijas priekšsēdētājs vada eksāmenu un ir atbildīgs par tā norises gaitu. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkota persona.

4. Eksāmenu var uzsākt un tas uzskatāms par notikušu, ja komisijas darbā piedalās ne mazāk kā pieci komisijas locekļi (ieskaitot komisijas priekšsēdētāju).

5. Komisijas sēdes ir slēgtas.

6. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz piecas darbdienas pirms eksāmena informē pretendentu par eksāmena vietu un laiku.

7. Eksāmenam ir divas daļas:

7.1. pirmajā daļā pretendents mutiski sniedz atbildes uz diviem teorijas jautājumiem;

7.2. otrajā daļā pretendents rakstiski sniedz risinājumu kādai juridiskai problēmai (turpmāk - kāzuss).

8. Pirms eksāmena uzsākšanas komisija pārbauda pretendenta personas datus pēc personu apliecinoša dokumenta (pases).

9. Atklājot eksāmenu, komisijas priekšsēdētājs paziņo komisijas sastāvu, kā arī iepazīstina ar tieslietu ministra pilnvaroto personu.

10. Eksāmena norises telpās drīkst atrasties pretendenti, komisijas priekšsēdētājs, komisijas locekļi, tieslietu ministra pilnvarotā persona un komisijas sekretārs.

11. Komisijas sekretārs protokolē eksāmena norises gaitu. Protokolā norāda eksāmena norises vietu, laiku, komisijas sastāvu, komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, pretendentu vārdus un uzvārdus, pretendentu izvēlēto jautājumu variantu numurus, uzdotos jautājumus un vērtējumu. Protokola pielikumā pievieno komisijas locekļu aizpildītās eksāmena vērtējuma lapas un pretendentu eksāmena otrās daļas atbilžu tīrrakstus.

12. Kārtojot eksāmena pirmo daļu, pretendentam nav tiesību izmantot palīglīdzekļus (piemēram, telekomunikāciju līdzekļus un citus saziņas līdzekļus, elektroniskās piezīmju grāmatiņas) un normatīvo aktu tekstus. Kārtojot eksāmena otro daļu, pretendentam ir tiesības izmantot visus līdzpaņemtos vai komisijas izsniegtos normatīvo aktu tekstus, kuriem nav pievienoti komentāri.

13. Ja pretendents eksāmena laikā izmanto palīglīdzekļus un normatīvo aktu tekstus, kurus nav atļauts izmantot, traucē citus pretendentus vai nestrādā patstāvīgi, komisijas priekšsēdētājs izraida pretendentu no eksāmena norises telpas, un tiek uzskatīts, ka pretendents ir ieguvis nesekmīgu novērtējumu.

14. Eksāmena pirmajā daļā komisija aicina pretendentus (alfabēta secībā pēc uzvārdiem) izvēlēties vienu no eksāmena jautājumu variantiem. Pretendentam pārdomām un atbildes plāna izstrādāšanai tiek dotas 15 minūtes. Mutiskai atbildei tiek dotas 10 minūtes.

15. Eksāmena pirmās daļas kārtošanas laikā telpā vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā pieci pretendenti.

16. Komisija noklausās pretendenta atbildi, un pēc atbildes noklausīšanās komisijas locekļiem ir tiesības uzdot jautājumus, lai precizētu atbildes kvalitāti. Pretendents, kas pabeidzis eksāmena pirmo daļu, iesniedz darba melnrakstu (ja tāds ir) komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksā­me­na telpu. Pēc eksāmena pirmās daļas komisijas priekšsēdētājs pasludina pārtraukumu.

17. Pārtraukuma laikā komisija izvērtē pretendentu sniegtās mutiskās atbildes un paziņo rezultātu. Negatīva vērtējuma saņemšana par eksāmena pirmo daļu liedz pretendentam tiesības piedalīties eksāmena otrajā daļā.

18. Eksāmena otrajā daļā komisija aicina pretendentus (alfabēta secībā pēc uzvārdiem) eksāmena norises telpā un uzaicina pretendentu izvēlēties vienu no kāzusa variantiem. Izvēlētā kāzusa varianta numuru pretendents uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta protokolā.

19. Eksāmena otrajā daļā rakstiskā risinājuma sagatavošanai pretendentam tiek dota viena stunda.

20. Eksāmena otrās daļas norises laikā pretendents ar komisijas priekšsēdētāja atļauju drīkst iziet no telpas. Komisijas priekšsēdētājs atļauj iziet no telpas vienlaikus ne vairāk kā vienam pretendentam. Šajā gadījumā pretendents eksāmena darbu nodod komisijas priekšsēdētājam, un komisijas priekšsēdētājs uz pretendenta eksāmena darba atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Pretendentam eksāmena darba izpildes laiks netiek pagarināts.

21. Pretendents, kas pabeidzis eksāmena otro daļu, iesniedz sagatavoto rakstisko risinājumu komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu.

22. Pretendenta atbildes uz eksāmena pirmās daļas teorijas jautājumiem, kā arī otrās daļas kāzusa risinājumu vērtē katrs komisijas loceklis atsevišķi
piecu ballu sistēmā (1.pielikums).

23. Katrs komisijas loceklis novērtē katra pretendenta eksāmena pirmās daļas atbildes uz katru teorijas jautājumu, ieraksta vērtējumu eksāmena vērtējuma lapā (2.pielikums), ja nepieciešams, uzraksta īsu vērtējuma pamatojumu un paraksta vērtējuma lapu.

24. Katra pretendenta eksāmena pirmās daļas vidējo vērtējumu iegūst, summējot komisijas locekļu dotos vērtējumus un iegūto skaitli izdalot ar komisijas locekļu skaitu. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim, decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "pieci", noapaļojot uz augšu.

25. Katrs komisijas loceklis novērtē katra pretendenta eksāmena otrās daļas darbu, ieraksta vērtējumu eksāmena vērtējuma lapā (2.pielikums), ja nepieciešams, uzraksta īsu vērtējuma pamatojumu un paraksta vērtējuma lapu. Katra pretendenta eksāmena otrās daļas vidējo vērtējumu iegūst šo noteikumu 24.punktā minētajā kārtībā.

26. Galīgo eksāmena atzīmi nosaka, summējot pretendenta eksāmena pirmās daļas vidējo vērtējumu ar pretendenta eksāmena otrās daļas vidējo vērtējumu un iegūto skaitli izdalot ar divi. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim, decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "pieci", noapaļojot uz augšu.

27. Komisijas locekļiem ir tiesības ierakstīt protokolā savu īpašo viedokli par vērtējumu vai eksāmena gaitu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs, visi komisijas locekļi un tieslietu ministra pilnvarotā persona.

28. Eksāmens ir nokārtots, ja pretendents gan pirmajā, gan otrajā eksāmena daļā ir saņēmis komisijas novērtējumu, ne mazāku par trīs ballēm.

29. Protokola oriģināleksemplāru glabā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē. Tieslietu ministrijā iesniedz komisijas priekšsēdētāja apliecinātu protokola kopiju.

30. Komisijas loceklis atturas no vērtēšanas, ja kāds no pretendentiem ir komisijas locekļa laulātais vai bijušais laulātais, komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā - līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī ir komisijas locekļa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā, komisijas locekļa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais. Komisijas loceklis atturas no vērtēšanas, ja ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

31. Eksāmena rezultātus komisijas priekšsēdētājs paziņo nākamajā darbdienā pēc eksāmena norises dienas, nosūtot pa pastu rakstisku paziņojumu uz pretendenta iesniegumā norādīto adresi.

32. Pretendents, iesniedzot pamatotu iesniegumu Tieslietu ministrijas valsts sekretāram, mēneša laikā pēc eksāmena rezultātu paziņošanas var apstrīdēt eksāmena rezultātu sakarā ar eksāmena laikā pieļautajiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt eksāmena atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā.

33. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.