Darbības ar dokumentu
Rīgā 2006.gada 21.novembrī (prot. Nr.61 69.§)
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
dienesta gaitas likuma 4.panta 3.punktu, 8.panta piekto daļu un 16.panta ceturto daļu
1. Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk - iestāde) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amatpersona) un kārtību, kādā personai veic veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudi.
2. Personai, kura vēlas stāties dienestā (turpmāk - kandidāts), veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši kandidātiem noteiktajai kārtībai un prasībām. Amatpersonai, kura kandidē uz attiecīgu amatu, veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši amatpersonām noteiktajai kārtībai un prasībām.
3. Lai izvērtētu kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam, attiecīgā iestāde sagatavo nosūtījumu (divos eksemplāros) - aizpilda kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas (1.pielikums) I daļu "Nosūtījums uz Iekšlietu ministrijas Centrālo medicīniskās ekspertīzes komisiju".
(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
4. Lai sniegtu atzinumu par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam un amatam, Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk - komisija) izvērtē:
4.1. vispārīgās prasības dienestam;
4.2. papildu prasības konkrētajam amatam.
(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
5. Lai noteiktu vispārīgās prasības dienestam, amatus dala amatu grupās, ņemot vērā veicamos dienesta pienākumus:
5.1. I amatu grupa – amatpersona ir praktiski vesela, nav konstatēti orgānu vai sistēmu anatomiski vai funkcionāli traucējumi. Psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, piemīt stabila noturība pret stresu. Veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pildītu tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai ikdienā nepieciešama palielināta fiziska slodze, spēka paņēmienu lietošana, spēja ātri reaģēt ekstremālās situācijās vai darbība dažādos apstākļos. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes. I amatu grupā nodala I A amatu apakšgrupu (īpašu uzdevumu vienībām un amatiem). I A amatu apakšgrupas amatpersona ir praktiski vesela un spējīga pildīt dienesta pienākumus, veicot atbildīgus vai speciālus uzdevumus, amatpersonas psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, un viņai piemīt laba un stabila noturība pret stresu;
5.2. II amatu grupa – amatpersonai pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes, nav konstatēti orgānu vai sistēmu funkcionāli traucējumi. Veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pildītu tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai nav nepieciešama palielināta fiziska slodze vai spēka paņēmienu lietošana, bet vajadzīga teicama fiziskā sagatavotība un spēja ātri reaģēt ekstremālās situācijās. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas;
5.3. III amatu grupa – amatpersonai pieļaujamas organisma sistēmu anatomiskas vai funkcionālas novirzes. Veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai pildītu tādus dienesta pienākumus, kuri nav saistīti ar palielinātu fizisku slodzi vai spēka paņēmienu lietošanu, bet kuru veikšanai vajadzīga laba fiziskā sagatavotība. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem, amatpersonām pieļaujami robežstāvokļi ar kontroli dinamikā. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.341 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
6. Iestāde nosaka, kādā amatu grupā iekļaujams konkrētais amats atbilstoši veicamajiem dienesta pienākumiem.
7. Papildu prasības (ja tādas ir noteiktas) konkrētajam amatam komisija izvērtē, ņemot vērā iestādes nosūtījumā sniegto papildu informāciju.
8. Ierodoties uz veselības pārbaudi, kandidāts komisijas darbiniekam uzrāda personu apliecinošu dokumentu, amatpersona – dienesta apliecību vai personu apliecinošu dokumentu un potēšanas pasi.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
9. Komisiju vada sertificēts arodveselības un arodslimību ārsts. Komisijas sastāvā ir ārsti eksperti un speciālisti – internists, arodveselības un arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, ginekologs, psihiatrs, psihologs un zobārsts.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
10. Veselības pārbaudes laikā kandidātu vai amatpersonu izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 2. un 7. pielikumā noteiktajām prasībām (ja nepieciešams, nosūta uz papildu izmeklējumiem vai uz konsultāciju pie speciālista). Izdevumus par veselības pārbaudi kandidātam un amatpersonai sedz Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs (turpmāk – centrs). Izdevumus par nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām kandidāts sedz no personīgajiem līdzekļiem.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
11. Papildu izmeklējumu apjomu atbilstoši darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku amatpersonas drošībai un veselībai, nosaka komisija, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma I daļas 5.1. apakšpunktā norādīto informāciju. (Minētais nosacījums neattiecas uz attiecīgu kategoriju lidmašīnu un helikopteru vadīšanu. Šādā gadījumā apskates atbilstoši nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem veic sertificēti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ārsti.)
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
12. Komisija izvērtē kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
13. Ja konstatētas vairāku slimību pazīmes, kas katra atsevišķi izpaužas ar nelieliem funkciju traucējumiem un pieļauj atrašanos dienestā, komisija ņem vērā šo traucējumu kopējo ietekmi uz personas veselības stāvokli un spēju pildīt dienestu attiecīgajā amatā.
14. Psiholoģisko īpašību pārbaudi veic un atzinumu sniedz psihologs, kuram ir iegūta nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Psihologa atzinums ir komisijas atzinuma sastāvdaļa.
15. Šo noteikumu 25. un 30.punktā minēto atzinumu sniedz, individuāli izvērtējot katra kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokli, slimības prognozi, iestādes norādītās prasības amatam, medicīniskās kontrindikācijas dienestam un citus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt veselības stāvokli.
16. Komisija var pieprasīt datus par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.
16.1 Sniedzot atzinumu par tādas Valsts robežsardzes amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam, kura pilda gaisa kuģa pilota pienākumus, komisija ņem vērā aviācijas medicīnas ekspertu sniegto atzinumu par amatpersonas veselības stāvokli.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr. 341 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
17. Komisija pēc kandidāta vai amatpersonas veselības un psiholoģisko īpašību pārbaudes aizpilda šo noteikumu 1. pielikuma II daļu. Kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas vienu eksemplāru uzglabā Iekšlietu ministrijas poliklīnikas attiecīgās personas medicīniskajā dokumentācijā, bet otru eksemplāru:
17.1. par kandidātu iesniedz iestādei, kura viņu nosūtījusi uz komisiju. Iestāde viena mēneša laikā informē centru par kandidāta pieņemšanu dienestā;
17.2. par amatpersonu iesniedz centram, kurš pēc veselības kartes izgatavošanas un veselības stāvokļa pārbaudes rezultātu apkopošanas nodod to iestādei, kura amatpersonu nosūtījusi uz komisiju.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
18. Kandidātam vai amatpersonai ir tiesības vērsties komisijā, lai iepazītos ar tās atzinumu un saņemtu par to skaidrojumu.
19. Ja kandidāts vai amatpersona nepiekrīt komisijas atzinumam, attiecīgajai personai ir tiesības piecu darbdienu laikā no informācijas saņemšanas dienas vērsties pie komisijas vadītāja ar lūgumu pārskatīt atzinumu. Komisijas vadītājs sasauc komisijas speciālistu konsīliju un 10 darbdienu laikā izvērtē atzinuma pamatotību, kā arī izskaidro to pārbaudāmajai personai. Ja nepieciešams, komisijas speciālistu konsīlijs nosaka un komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks norīko personu uz papildus veicamiem izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām. Pēc tam kad tiek saņemta papildu informācija par personas veselības stāvokli, atkārtoti tiek sasaukts komisijas speciālistu konsīlijs un sniegts atzinums. Ja speciālistu viedokļi atšķiras, noteicošais ir komisijas vadītāja vai komisijas vadītāja vietnieka viedoklis. Galīgo atzinumu pēc visu saņemto viedokļu apkopošanas pieņem komisijas vadītājs, un šis atzinums nav pārskatāms.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
19.1 Ja obligātās veselības pārbaudes laikā amatpersona nepiekrīt kāda speciālista atzinumam, personai ir tiesības piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas vērsties pie komisijas vadītāja ar lūgumu pārskatīt šo atzinumu. Komisijas vadītājs 10 darbdienu laikā izvērtē attiecīgā speciālista atzinuma pamatotību un, ja nepieciešams, nosūta amatpersonu papildu pārbaudei pie cita tā paša profila speciālista komisijā vai citā ārstniecības iestādē. Galīgo atzinumu pēc visu saņemto viedokļu apkopošanas pieņem komisijas vadītājs, un šis atzinums nav pārskatāms.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
19.2 Ja amatpersona atsakās no veselības pārbaudes vai tās daļas, komisijas speciālista nozīmētās izmeklēšanas vai apskates, psiholoģiskās vai psihofizioloģiskās izmeklēšanas, kā arī neievēro komisijas speciālista noteiktos termiņus izmeklējumu vai apskates veikšanai, komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks par to informē iestādi, kura amatpersonu nosūtījusi uz komisiju.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
20. Kandidāti komisijā pašrocīgi aizpilda kandidāta aptaujas lapu (4.pielikums). Kandidāta pienākums ir sniegt patiesu informāciju.
21. Kandidāti komisijā iesniedz šādus dokumentus:
21.1. ģimenes ārsta izsniegtu izrakstu par dzīves laikā pārciestajām slimībām;
21.2. narkologa atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par alkohola pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, ja nav attiecīgas medicīniskas indikācijas);
21.3. psihiatra atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par diagnosticētu psihisku slimību vai uzvedības traucējumiem);
21.4. potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.
22. Psihologs pārbauda kandidāta adaptācijas spējas, psiholoģisko un morālo noturību, komunicēšanas spējas un psiholoģiskās īpašības un, ja nepieciešams, veic psihofizioloģisko izmeklēšanu. Pēc rezultātu apkopošanas sniedz speciālista atzinumu par kandidāta atbilstību dienestam.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
23. Ja psihologs atzinis kandidātu par neatbilstošu dienesta pienākumu izpildei, komisija sniedz atzinumu par kandidāta veselības stāvokļa neatbilstību dienesta pienākumu izpildei.
24. Izmeklējumu rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pielikums).
25. Pēc kandidāta veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzinumu:
25.1. atbilst dienestam un amatam;
25.2. neatbilst dienestam.
26. Atzinumu paraksta komisijas vadītājs. Atzinums ir derīgs sešus mēnešus, ja kandidāta veselības stāvoklis nav mainījies.
27. Amatpersonu nosūta uz šādām veselības pārbaudēm:
27.1. obligātā periodiskā veselības pārbaude - reizi gadā;
27.2. plānotā atkārtotā veselības pārbaude - ja iepriekšējā veselības pārbaudē konstatēts, ka tā nepieciešama atkārtoti, un norādīts laiks, kad jāveic atkārtotā pārbaude;
27.3. ārpuskārtas veselības pārbaude:
27.3.1. pamatojoties uz iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību, ja amatpersonai būtiski mainās dienesta apstākļi uz tādiem, kuros noteiktas augstākas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības, vai pamatojoties uz iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību, ja amatpersonai ir ilgstoša darbnespēja vai iespējamas šo noteikumu 3. pielikumā minētās veselības problēmas, kuras jāizvērtē komisijai;
27.3.2. pēc amatpersonas pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka amatpersonas dienesta pienākumu izpilde kaitīgi ietekmē amatpersonas veselību.
(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
27.1 Iestāde nosūtījumu uz obligāto periodisko veselības pārbaudi amatpersonai var atlikt:
27.1 1. uz amatpersonas pārejošas darbnespējas laiku;
27.1 2. uz amatpersonas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
27.1 3. uz amatpersonas bērna kopšanas atvaļinājuma laiku;
27.1 4. uz amatpersonas ar dienesta pienākumu izpildi saistītas prombūtnes laiku;
27.1 5. uz laiku, kamēr amatpersona atstādināta no amata pienākumu izpildes saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 14. panta pirmo, otro un trešo daļu;
27.1 6. uz laiku, kamēr amatpersona atrodas dienestā, neieņemot noteiktu amatu.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
28. Pirms veselības pārbaudes amatpersona pašrocīgi aizpilda aptaujas lapu amatpersonas obligātajai periodiskajai veselības pārbaudei (6.pielikums). Amatpersonas pienākums ir sniegt patiesu informāciju.
29. Veselības pārbaudes laikā amatpersonai veic psiholoģisko īpašību pārbaudi, ja šo izmeklējumu nepieciešamību nozīmējis komisijas psihiatrs, psihologs vai arodveselības un arodslimību ārsts. Ja nepieciešams, veic psihofizioloģisko izmeklēšanu. Pēc izmeklēšanas psihologs sniedz atzinumu par amatpersonas atbilstību amata pienākumu veikšanai.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
30. Pēc amatpersonas veselības stāvokļa un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzinumu:
30.1. atbilst dienestam un amatam;
30.2. neatbilst amatam, atbilst dienestam citos (norādot) attiecīgās grupas amatos;
30.3. neatbilst dienestam.
31. Komisija atzinuma sniegšanu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam var atlikt ne vairāk kā trīs reizes viena gada laikā, skaitot no ikgadējās pārbaudes datuma, ja konstatēts, ka nepieciešama papildu izmeklēšana vai jāturpina ārstēt saslimšanu. Šādā gadījumā komisija nosaka atkārtotas pārbaudes laiku, informē par to iestādi, kā arī par amatpersonas spēju veikt dienesta un amata pienākumus. Atkārtotu pārbaudi komisija var neveikt pilnā apjomā.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
32. Ja atzinuma sniegšanai nepieciešama papildinformācija no citām ārstniecības iestādēm, komisija atzinumu sniedz pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc amatpersonai veiktās veselības pārbaudes dienas.
33. Iestāde par saņemto atzinumu amatpersonu informē personīgi vai nosūta informāciju uz amatpersonas norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja komisija atzinumam pievienojusi amatpersonai adresētu informāciju, iestāde aploksni neatvērtu nodod amatpersonai.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
34. Ja amatpersonai veselības pārbaudes laikā konstatēti veselības traucējumi, kuru dēļ nav pieļaujama dienesta ieroča nēsāšana vai paaugstinātas bīstamības avota izmantošana un kuri nav savienojami ar dienesta pienākumu izpildi, vai līdz ārstēšanās pabeigšanai vai stāvokļa stabilizācijai atzinuma sniegšana par veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam ir atlikta, ārsts, kurš konstatējis minētos veselības traucējumus, nekavējoties informē komisijas vadītāju. Komisijas vadītājs nekavējoties informē iestādi, kura amatpersonu nosūtījusi uz pārbaudi.
(MK 28.01.2025. noteikumu Nr. 62 redakcijā)
34.1 Ja amatpersonai veselības pārbaudes laikā konstatēta iespējama narkotisko un psihotropo vielu klātbūtne organismā, izmeklējumu paraugus nosūta ķīmiski toksikoloģiskai izmeklēšanai un pēc rezultātu saņemšanas atkārtoti izvērtē amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam. Ja ķīmiski toksikoloģiskā izmeklēšanā narkotisko un psihotropo vielu klātbūtne organismā nav konstatēta, komisija atzinumu var sniegt bez amatpersonas klātbūtnes.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
35. Ja amatpersonai veikta veselības pārbaude šo noteikumu 27.1. un 27.2. apakšpunktā minētajos gadījumos, komisijas atzinumu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam vai pēc noteikta laika nepieciešamu veselības pārbaudi paraksta komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks, vai sertificēts arodveselības un arodslimību ārsts.
(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 523 redakcijā)
36. Atzinumu par šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minēto veselības pārbaudi vai amatpersonas veselības stāvokļa neatbilstību dienestam paraksta komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks, un šos amatpersonas veselības pārbaudes rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pielikums).
(Grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
37. Ja amatpersona smagas slimības, traumas vai ievainojuma dēļ nevar ierasties komisijā, bet komisijas atzinums nepieciešams amatpersonas atvaļināšanai no dienesta veselības stāvokļa dēļ, komisija atzinumu sniedz, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu izrakstiem, ekspertīzēm un citiem datiem par amatpersonas traumu vai konstatēto slimību. Ja nepieciešams, komisija izbrauc uz amatpersonas dzīvesvietu.
38. Ja veselības pārbaudes laikā amatpersonai konstatētas arodslimības pazīmes, komisija izsniedz amatpersonai veikto izmeklējumu rezultātus un informē par arodslimības noteikšanas kārtību.
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
Nr. | Pārbaudes veids | Pārbaudes biežums |
| 1. | Internists, arodveselības un arodslimību vai vispārējās prakses ārsts | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā |
| 2. | Ginekologs, dzemdību speciālists | Pieņemot dienestā (vai ginekologa, dzemdību speciālista izziņa ar apskates datiem), turpmāk – atbilstoši indikācijām* |
| 3. | Ķirurgs vai traumatologs | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā |
| 4. | Neirologs | Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem* |
| 5. | Oftalmologs | Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem* |
| 6. | Otorinolaringologs | Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amata pienākumiem* |
| 7. | Psihiatrs | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā |
| 8. | Psihologs | Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai atbilstoši amatam vai iestādes norādījumam* |
| 9. | Zobārsts | Pieņemot dienestā |
| 10. | Psihofizioloģiskā izmeklēšana | Atbilstoši amata pienākumiem vai psihiatra, psihologa, arodveselības un arodslimību ārsta noteiktajām indikācijām |
| 11. | Plaušu digitālā rentgenogramma | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā (vai izziņa ar veikta izmeklējuma datiem) |
| 12. | Deguna blakusdobumu rentgenogramma | Pieņemot dienestā – atbilstoši amata pienākumiem |
| 13. | Redzes pārbaude | Reizi gadā |
| 14. | Acs spiediena mērīšana | Reizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma |
| 15. | Mutes dobuma (zobu) pārbaude | Reizi gadā |
| 16. | Audiometrija | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā |
| 17. | Ārējās elpošanas funkciju pārbaude (ĀEF) | Atbilstoši amata pienākumiem |
| 18. | Elektrokardiogramma (12 novadījumos ar aprakstu) | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā personām pēc 30 gadu vecuma |
| 19. | Veloergometrija jeb fiziskās slodzes tests | Ieceļot I amatu grupas I A apakšgrupas amatā, turpmāk – reizi trijos gados |
| 20. | Vestibulārā aparāta izmeklēšana | Atbilstoši amata pienākumiem |
| 21. | Pilna asins aina | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā |
| 22. | Urīna analīze ar stripu | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā |
| 23. | Glikoze asinīs | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā |
| 24. | Alanīnaminotransferāze (ALAT) | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā |
| 25. | Gamma glutamiltransferāze (GGT) | Pieņemot dienestā, turpmāk – reizi gadā |
| 26. | Horiongonadotropā hormona līmenis asinīs (HCG) | Pieņemot dienestā |
| 27. | Narkotisko un psihotropo vielu lietošanas pārbaude ar ekspresdiagnostiskiem testiem | Pieņemot dienestā, turpmāk – atbilstoši indikācijām vai izlases veidā pēc nejaušības principa* |
| 28. | Papildizmeklējumi vai citu speciālistu apskates, kas nepieciešamas atzinuma sniegšanai | Atbilstoši komisijas nosūtījumam vai darba vides riska faktoriem |
| Piezīme. *Ar komisijas vadītāja, arodveselības un arodslimību ārsta vai cita komisijas speciālista nosūtījumu. | ||
(Pielikums MK 28.01.2025. noteikumu Nr. 62 redakcijā)
| Nr. p. k. | Veselības problēmas un slimības | Kandidāti | Amatpersonas | ||||
| I amatu grupa | II amatu grupa | III amatu grupa | I amatu grupa | II amatu grupa | III amatu grupa | ||
| I. Infekcijas un parazitārās slimības (A00–B99) | |||||||
| 1. | Akūtu infekciju sekas, hroniskas infekcijas un parazitārās slimības | ||||||
| 1.1. | hroniskas vai bieži recidivējošas, ar izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 1.2. | ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 1.3. | ar maz izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | D | D | D | D |
| 2. | Tuberkuloze | ||||||
| 2.1. | aktīvs process – visas formas ar tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanos, destrukciju (kavernām), ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 2.2. | aktīvs process – bez tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanās, bez destrukcijas, ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | A | A | A |
| 2.3. | neaktīvs process – bez aktivitātes pazīmēm vai stāvoklis pēc ārstēšanās ar labu klīnisko efektu (ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem). Kandidātiem par derīgumu dienestam lemj ne agrāk kā gadu pēc klīniskās izārstēšanās, amatpersonām – pēc ārstēšanās pamatkursa beigšanas | N | N | D | D | D | D |
| 3. | (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523) | ||||||
| II. Audzēji (C00–D48) | |||||||
| 4. | Ļaundabīgie audzēji (individuāli izvērtē katra audzēja veidu, lokalizāciju, histoloģijas datus, prognozi, dienesta apstākļus) | ||||||
| 4.1. | ar metastāzēm | N | N | N | N | N | N |
| 4.2. | pēc ārstēšanas (bez metastāzēm), ar mēreniem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | A | D |
| 4.3. | pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas ar maznozīmīgiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | A | D | D |
| 4.4. | pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pazīmēm | N | D | D | D | D | D |
| 5. | Labdabīgie audzēji | ||||||
| 5.1. | rada orgānu funkciju traucējumus vai ievērojami traucē galvas, rumpja, ekstremitāšu kustības | N | N | N | N | N | N |
| 5.2. | ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem | N | N | N | D | D | D |
| 5.3. | bez orgānu funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 6. | Neskaidras vai nezināmas dabas audzējs | N | N | N | A | A | A |
| III. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi (D50–D89) | |||||||
| 7. | Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi (vērtējums individuāls, ņemot vērā cēloni) | ||||||
| 7.1. | ar ātri progresējošu gaitu | N | N | N | N | N | N |
| 7.2. | ar lēni progresējošu gaitu, izteiktām izmaiņām asins sastāvā un periodiskiem paasinājumiem | N | N | N | N | N | D |
| 7.3. | ar lēni progresējošu gaitu, mērenām izmaiņām asinsrades sistēmā un retiem paasinājumiem | N | N | N | N | D | D |
| 7.4. | ar stabilu ārstēšanas efektu, bez izmaiņām asinīs un asinsrades sistēmā | N | D | D | D | D | D |
| 7.5. | vieglas palieku izpausmes (piemēram, neliela sekundāra anēmija, leikopēnija) ar darbspēju saglabāšanos, stāvoklis pēc staru un citostatiskas ārstēšanas | N | N | N | N | D | D |
| IV. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (E00–E90) | |||||||
| 8. | (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523) | ||||||
| 9. | Cukura diabēts | ||||||
| 9.1. | nekontrolēts, ar izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem | N | N | N | N | N | N |
| 9.2. | kontrolēts, ar mēreniem mērķa orgānu bojājumiem, II amatu grupai amatpersonas vērtē individuāli, ņemot vērā dienesta apstākļus un iespēju ievērot rekomendācijas un režīmu | N | N | N | N | N | D |
| 9.3. | kontrolēts, insulīnneatkarīgs, ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 10. | Citas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības un sindromi | ||||||
| 10.1. | ar izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 10.2. | ar mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 10.3. | ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 10.4. | patoloģiska aptaukošanās (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 40 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 10.5. | aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 10.6. | aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 10.7. | patoloģisks svara samazinājums (ĶMI zem 20 kg/m2) | N | N | N | N | N | D |
| V. Psihiski un uzvedības traucējumi (F00–F99) | |||||||
| 11. | Organiski psihiski traucējumi (ieskaitot simptomātiskos) | ||||||
| 11.1. | izteikti, stabili psihiskie traucējumi | N | N | N | N | N | N |
| 11.2. | mēreni un viegli izteikti ilgstoši psihiskie traucējumi | N | N | N | N | A | A |
| 11.3. | viegli pārejoši psihiskie traucējumi | N | N | N | A | A | A |
| 12. | Psihiski uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ * Vērtējums stingri individuāls, ņemot vērā anamnēzi, narkologa un citu nepieciešamo speciālistu atzinumus, ķīmiski toksikoloģisko izmeklējumu datus | ||||||
| 12.1. | atkarības sindroms (aktīvs vai anamnēzē), uzvedības vai psihotiski traucējumi | N | N | N | N | N | N |
| 12.2. | narkotisko vai psihotropo vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai akūta intoksikācija anamnēzē | N | N | N | N | N | N |
| 12.3. | alkohola kaitējoši pārmērīga lietošana vai akūta intoksikācija anamnēzē | N | N | N | A* | A* | A* |
| 12.4. | pozitīvs tests uz narkotiskajām un psihotropajām vielām (neatkarīgi no vielu lietošanas iemesla) | N | N | N | A* | A* | A* |
| 13. | Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi neatkarīgi no slimības formas un remisijas ilguma | N | N | N | N | N | N |
| 14. | Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi | ||||||
| 14.1. | izteiktas formas, biežas slimības fāzes vai ieilgusi slimības gaita | N | N | N | N | N | N |
| 14.2. | retas fāzes, ir pilnīgas psihiskās veselības periodi | N | N | N | N | N | N |
| 15. | Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi * Vērtējums stingri individuāls, ņemot vērā dienesta apstākļus un amata specifiku, traucējumu biežumu, pavadošo simptomātiku, ārstēšanas apjomu un laiku kopš pēdējās epizodes, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas psihiatra, psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, kā arī neirologa, internista vai citu speciālistu atzinumiem un papildu izmeklējumu datiem | ||||||
| 15.1. | izteiktas, noturīgas slimības izpausmes un biežas dekompensācijas | N | N | N | N | N | N |
| 15.2. | mēreni izteiktas, bet ilgstošas slimības izpausmes | N | N | N | N | A | A |
| 15.3. | vieglas un īslaicīgas slimības izpausmes | N | N* | N* | A | A | D |
| 15.4. | atsevišķa somatoformas veģetatīvās distonijas epizode vai situācijas reakcija pirms trim gadiem un vairāk, sasniegta pilna remisija | N* | N* | N* | A | D | D |
| 16. | Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem un var ietekmēt dienesta pienākumu izpildi | N | N | N | A | A | A |
| 17. | Personības un uzvedības traucējumi | N | N | N | N | N | N |
| 18. | Garīgā atpalicība | N | N | N | N | N | N |
| 19. | (Svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341) | ||||||
| VI. Nervu sistēmas slimības (G00–G99) | |||||||
| 20. | Iekaisīgas centrālās nervu sistēmas (CNS) slimības un to sekas | ||||||
| 20.1. | ar izteiktiem CNS funkciju traucējumiem vai progresējošu gaitu | N | N | N | N | N | N |
| 20.2. | ar vieglām seku parādībām un atsevišķi neiroloģiski simptomi bez būtiskiem funkciju traucējumiem | N | N | N | A | D | D |
| 20.3. | ar nelielām stabilām seku parādībām bez funkciju traucējumiem | N | N | D | A | D | D |
| 21. | Centrālās nervu sistēmas deģeneratīvi distrofiskas slimības un to sekas | ||||||
| 21.1. | ar progresējošiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 21.2. | ar maznozīmīgiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 22. | Epizodiski un paroksismāli traucējumi | ||||||
| 22.1. | epilepsija | N | N | N | N | N | N |
| 22.2. | migrēna ar biežām un smagām lēkmēm un paroksismi ar samaņas zudumu | N | N | N | N | N | N |
| 22.3. | citi reti epizodiski traucējumi ar neskaidru etioloģiju | N | N | N | N | D | D |
| 23. | Nervu, nervu saknīšu, pinumu un perifēriskās nervu sistēmas bojājumi, slimības un to sekas | ||||||
| 23.1. | ar mēreniem vai izteiktiem motoro funkciju un jušanas funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 23.2. | ar nelieliem funkciju traucējumiem, retiem paasinājumiem (bez tendences progresēt) | N | N | N | D | D | D |
| 23.3. | vieglas seku parādības bez funkciju traucējumiem | N | N | D | D | D | D |
| 24. | Paralītiski sindromi | N | N | N | N | N | N |
| VII. Acu un to palīgorgānu slimības (H00–H59) | |||||||
| 25. | Plakstiņu slimības, defekti un to sekas | ||||||
| 25.1. | krasi izteikti abu acu plakstiņu stāvokļa defekti | N | N | N | N | N | N |
| 25.2. | nenozīmīgi izteikts abu acu plakstiņu noslīdējums vai citi krasi izteikti vienas acs plakstiņa defekti, vai abu acu plakstiņu mēreni defekti ar redzes traucējumiem, vai izteikts vienas acs plakstiņa noslīdējums, vai citi vienas acs plakstiņa mēreni defekti ar redzes traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 25.3. | (Svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341) | ||||||
| 26. | Asarošana, asaru aparāta bojājums, slimība vienā vai abās acīs un tās sekas | ||||||
| 26.1. | ar izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 26.2. | ar mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | D | N | N | D |
| 26.3. | ar viegliem funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 27. | Konjunktīvas slimības un to sekas | ||||||
| 27.1. | hroniskas, bieži recidivējošas ar izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 28. | Saistenes, radzenes un citas acs apvalka iekaisuma un deģeneratīva rakstura slimības | ||||||
| 28.1. | krasi izteiktas abu acu slimības ar progresējošu redzes pasliktināšanos un biežiem paasinājumiem | N | N | N | N | N | N |
| 28.2. | mērenas patoloģiskas pārmaiņas vienā vai abās acīs, kas recidivē ne biežāk kā divas reizes gadā | N | N | D | N | D | D |
| 28.3. | neprogresējošas, reti recidivējošas vienas vai abu acu slimības bez redzes traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 29. | Lēcas slimības, afakija, luksācija vai subliksācija (intraokulāra korekcija, artefakija, epifakija) | ||||||
| 29.1. | abās acīs | N | N | D | N | D | D |
| 29.2. | vienā acī | N | D | D | D | D | D |
| 30. | Redzes nerva, redzes ceļu, dzīslenes un tīklenes slimības (atrofija) | ||||||
| 30.1. | abām acīm ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanos | N | N | N | N | N | N |
| 30.2. | vienai acij ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanos | N | N | N | N | N | D |
| 30.3. | stabilas, neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 31. | Tīklenes atslāņošanās un plīsumi | ||||||
| 31.1. | abām acīm (netraumatiskas etioloģijas) | N | N | N | N | N | N |
| 31.2. | abām acīm (traumatiskā) | N | N | N | N | N | D |
| 31.3. | vienai acij (jebkuras etioloģijas) | N | N | N | N | D | D |
| 32. | Glaukoma | ||||||
| 32.1. | abām acīm attīstītajā un vēlākajās stadijās | N | N | N | N | N | N |
| 32.2. | vienai acij attīstītajā un vēlākajās stadijās | N | N | N | N | D | D |
| 32.3. | glaukoma sākuma stadijā | N | N | N | D | D | D |
| 33. | Acu muskuļu darbības, acu saskaņotas kustības traucējumi, paralītiska šķielēšana | ||||||
| 33.1. | ar dubultošanos | N | N | N | N | N | N |
| 33.2. | sadraudzības šķielēšana bez dubultošanās, binokulārās redzes traucējumi | N | D | D | N | D | D |
| 33.3. | (svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341) | ||||||
| 33.4. | nistagms | N | N | D | N | D | D |
| 34. | (svītrots ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341) | ||||||
| 35. | Refrakcijas traucējumi vienā vai abās acīs | ||||||
| 35.1. | vienā no meridiāniem virs 8,0 D | N | N | D | N | N | D |
| 35.2. | vienā no meridiāniem virs 6,0 D līdz 8,0 D | N | N | D | N | D | D |
| 35.3. | vienā no meridiāniem virs 3,0 D līdz 6,0 D | N | D | D | D | D | D |
| 36. | Astigmātisms | ||||||
| 36.1. | jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos virs 6,0 D | N | N | N | N | N | N |
| 36.2. | jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 3,0 D līdz 6,0 D | N | N | D | N | D | D |
| 36.3. | jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 2,0 D līdz 3,0 D | N | D | D | D | D | D |
| 37. | Redzes traucējumi | ||||||
| 37.1. | vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5, otras acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,3 | N | N | N | N | N | D |
| 37.2. | vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,7, otras acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 | N | N | D | N | D | D |
| 37.3. | redzes asums katrā acī bez korekcijas zemāks par 0,3. Redzes asums ar korekciju zemāks par 0,9 vienā acī un zemāks par 0,8 otrā acī. * Ieceļot I A apakšgrupas amatā, redzes asums katrā acī bez korekcijas ne zemāks par 0,5, bet ar korekciju – ne zemāks par 1,0 vienā acī un ne zemāks par 0,8 otrā acī; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm/ | N | D | D | D* | D | D |
| 38. | Krāsu redzes traucējumi | ||||||
| 38.1. | dihromāzija, A un B tipa anomālā trihromāzija | N | N | D | N | N | D |
| iestāde var noteikt izņēmumu noteiktam amatam (darbam), kuram nav nepieciešama krāsu redze | |||||||
| 38.2. | C tipa anomālā trihromāzija | D | D | D | D | D | D |
| nav derīgi dienestam amatos (darbos), kuros nepieciešama niansēta krāsu redze (piemēram, robežšķērsošanas vietā ar personu dokumentu pārbaudi) | |||||||
| VIII. Ausu un aizauss paugura slimības (H60–H95) | |||||||
| 39. | Ārējās auss hroniskas slimības | ||||||
| 39.1. | bieži recidivējošas | N | N | N | N | D | D |
| 39.2. | reti recidivējošas | N | D | D | N | D | D |
| 40. | Hroniskas vidusauss un aizauss paugura slimības | ||||||
| 40.1. | hroniskas, strutojošas, ar polipiem, bungdobuma granulāciju, holesteatomu vai kaula kariesu ar fistulu | N | N | N | N | D | D |
| 40.2. | vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš minētajām parādībām, ar vienlaicīgām deguna blakusdobumu slimībām un noturīgiem elpošanas traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 40.3. | vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš norādītajām formām | N | D | D | N | D | D |
| 40.4. | noturīgas seku parādības (rētas, saaugumi, vienpusēja vai abpusēja bungplēvītes sausā perforācija ar nelieliem dzirdes traucējumiem vai bez tiem) | N | D | D | N | D | D |
| 40.5. | stāvoklis pēc radikālām auss operācijām | N | N | D | N | D | D |
| 41. | Iekšējās auss slimības ar vestibulārā aparāta funkcijas traucējumiem | ||||||
| 41.1. | noturīgi, krasi izteikti | N | N | N | N | N | N |
| 41.2. | reti recidivējoši, mēreni | N | N | N | N | N | D |
| 41.3. | nenoturīgs, izteikts jutīgums pret vestibulāriem kairinājumiem | N | N | D | N | D | D |
| 42. | Konduktīvs un sensori neirāls dzirdes zudums, pastāvīga vājdzirdība (dzirdes pazemināšanās gadījumā dzirdes uztveres sliekšņa noteikšanai veic audiometriju) | ||||||
| 42.1. | pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus ne tālāk par 2 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, runu čukstus neuztverot vai dzirdot ne tālāk par 1 m (1000–3000 Hz pazemināta par 45 dB; 4000 Hz – 70 dB +/–20 dB) | N | N | N | N | N | N |
| 42.2. | pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus no 2 m līdz 4 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 1 m līdz 2 m (1000–3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz – 60–70 dB) | N | N | N | N | D | D |
| 42.3. | pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus tālāk par 4 m (1000–3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000 Hz – 50 dB) | N | N | N | N | D | D |
| 42.4. | noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 2 m līdz 4 m (1000–3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz – 60–70 dB) | N | N | N | N | D | D |
| 42.5. | noturīga vājdzirdība, ar vienu ausi dzirdot runu čukstus ne tālāk par 4 m (1000–3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000 Hz – 50 dB) | N | N | D | D | D | D |
| 43. | Auss vai deguna blakusdobumu mēreni vai izteikti barofunkcijas traucējumi | N | N | D | N | D | D |
| IX. Asinsrites sistēmas slimības (I00–I99) | |||||||
| 44. | Hroniskas reimatiskas sirds slimības | ||||||
| 44.1. | ar funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 44.2. | bez funkciju traucējumiem un ar vismaz divu gadu remisiju | N | N | D | N | D | D |
| 45. | Arteriālā hipertensija | ||||||
| 45.1. | III pakāpes hipertensija | N | N | N | N | N | N |
| 45.2. | II pakāpes hipertensija ar mēreniem vai izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem un/vai kardiovaskulārā riska faktoriem | N | N | N | N | N | D |
| 45.3. | II pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem un ar efektīvu medikamentozo terapiju | N | N | N | N | D | D |
| 45.4. | I pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem, kontrolēta | N | N | N | D | D | D |
| 46. | Hroniska sirds išēmiskā slimība un citas hroniskas sirds slimības | ||||||
| 46.1. | ar II, III, IV klases funkcionāliem traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 46.2. | ar prognostiski nelabvēlīgiem sirds ritma un vadīšanas traucējumiem, to paroksismiem | N | N | N | N | N | N |
| 46.3. | ar I klases funkcionāliem traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 46.4. | bez funkcionāliem traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 47. | Cerebrovaskulāras slimības un to sekas | ||||||
| 47.1. | ar funkciju traucējumiem, lokāliem smadzeņu bojājuma simptomiem | N | N | N | N | N | N |
| 47.2. | ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem ar kardiovaskulārā riska faktoriem | N | N | N | N | N | N |
| 47.3. | ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem bez kardiovaskulārā riska faktoriem | N | N | N | N | N | D |
| 47.4. | bez organisma centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm un funkciju traucējumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem | N | N | N | N | D | D |
| 48. | Aortas, artēriju, kapilāru, vēnu, limfvadu un limfmezglu slimības | ||||||
| 48.1. | ar traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkciju | N | N | N | N | N | N |
| 48.2. | ar nedaudz traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkciju | N | N | D | N | N | D |
| 49. | Hemoroīdi | ||||||
| 49.1. | ar biežiem paasinājumiem, asiņošanu vai citām komplikācijām, sekundāru anēmiju | N | N | N | A | A | A |
| 49.2. | ar retiem paasinājumiem, maz izteikti | N | D | D | D | D | D |
| 50. | Sēklinieka maisiņa varikozās vēnas (varikocēle) | ||||||
| 50.1. | ar asinsrites traucējumiem, sēklinieka atrofiju, sāpju sindromu | N | N | N | A | A | A |
| X. Elpošanas sistēmas slimības (J00–J90) | |||||||
| 51. | Hroniskas augšējo elpošanas ceļu slimības | ||||||
| 51.1. | ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem elpošanas funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 51.2. | ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 51.3. | ar retiem paasinājumiem un nelieliem funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 52. | Izteikta deguna gļotādas atrofija | N | N | N | N | N | D |
| 53. | Hronisks dekompensēts tonsilīts | N | N | N | N | D | D |
| 54. | Bronhiālā astma * Derīgumu dienestam vērtē individuāli, ņemot vērā pneimonologa atzinumu un amata pienākumus | ||||||
| 54.1. | smaga | N | N | N | N | N | N |
| 54.2. | vidēji smaga, persistējoša, kontrolēta | N | N | N | N | D* | D |
| 54.3. | epizodiska, kontrolēta, viegla, persistējoša, kontrolēta | N | N | D* | D* | D* | D |
| 54.4. | anamnēzē bez simptomiem trīs un vairāk gadu, bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem (I A apakšgrupas amatam nederīgi, derīgumu citiem amatiem vērtē individuāli) | N | D* | D* | D* | D | D |
| 55. | Hroniskas dziļāko elpošanas ceļu un citas elpošanas orgānu slimības un to sekas | ||||||
| 55.1. | ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 55.2. | ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 55.3. | ar stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiem | N | N | D | N | D | D |
| XI. Gremošanas orgānu slimības (K00–K14) | |||||||
| 56. | Mutes dobuma, siekalu dziedzeru, žokļa slimības | ||||||
| 56.1. | ar mēreniem vai izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 56.2. | ar maz izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem | N | N | D | A | D | D |
| 57. | Zobu kariess (vairāk par sešiem bojātiem zobiem, ieskaitot zobu saknes) * Atzinumu atliek, ja netiek pildīti iepriekšējās veselības pārbaudes norādījumi par mutes dobuma sanācijas nepieciešamību un mutes dobuma stāvoklis kopš iepriekšējās pārbaudes ir pasliktinājies | N | N | N | D* | D* | D* |
| 58. | Vēdera dobuma orgānu slimības un to sekas | ||||||
| 58.1. | ar izteiktiem gremošanas orgānu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 58.2. | ar mēreniem gremošanas orgānu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 58.3. | ar viegliem stabiliem gremošanas orgānu funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 58.4. | īslaicīgas, pārejošas akūtas slimības vai hronisku slimību saasinājumi | N | N | N | A | A | A |
| 59. | Trūce | ||||||
| 59.1. | recidivējoša, kavē iešanu, rada izteiktus iekšējo orgānu funkciju traucējumus | N | N | N | N | N | N |
| 59.2. | mērena vai neliela, var radīt iekšējo orgānu funkciju traucējumus. Visi derīgi dienestam pēc sekmīgas operācijas | N | N | N | A | A | A |
| 59.3. | nelielas nabas trūces ar trūces vārtu atveri līdz 0,7 cm, bez funkciju traucējumiem | N | N | D | A | D | D |
| 60. | Tūpļa un taisnās zarnas plīsums (fissura) un fistula, hronisks paraproktīts | ||||||
| 60.1. | ar biežiem paasinājumiem, noturīgām fistulām, recidivējošu gaitu | N | N | N | N | N | N |
| 61. | Tūpļa un taisnās zarnas izkrišana | ||||||
| 61.1. | taisnās zarnas izkrišana, ķermenim ieņemot vertikālu stāvokli, ejot vai fiziskas slodzes laikā | N | N | N | N | N | N |
| 62. | Zarnas fistula, tūpļa sfinkteru striktūra vai mazspēja Anus praeter naturalis | N | N | N | N | N | N |
| XII. Ādas un zemādas audu slimības (L00–L99) | |||||||
| 63. | Hroniskas ādas slimības | ||||||
| 63.1. | ģeneralizētas, bieži recidivējošas, izteiktas | N | N | N | N | N | N |
| 63.2. | norobežotas, bieži recidivējošas | N | N | N | N | N | D |
| 63.3. | norobežotas, reti recidivējošas, netraucē formas nēsāšanu | N | N | D | D | D | D |
| 64. | Hroniskas zemādas un ādas derivātu slimības | ||||||
| 64.1. | ar biežiem, ilgstošiem recidīviem, var traucēt apavu valkāšanu. Vērtē pēc ārstēšanas rezultāta | N | N | N | A | A | A |
| XIII. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (M00–M99) | |||||||
| 65. | Infekciozas, infekciozi alerģiskas un distrofiski deģeneratīvas locītavu slimības | ||||||
| 65.1. | ar izteiktām izmaiņām un funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 65.2. | ar biežiem paasinājumiem un/vai mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 65.3. | ar retiem vai īslaicīgiem, pārejošiem paasinājumiem un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 66. | Artrīti, artrozes un citi locītavu bojājumi | ||||||
| 66.1. | ar progresējošu gaitu, biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem, nestabilitāti | N | N | N | N | N | N |
| 66.2. | ar retiem paasinājumiem, mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 66.3. | ar nelielām stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiem | N | N | D | D | D | D |
| 67. | Ekstremitāšu deformācija vai saīsinājums, kas rada funkcionālus traucējumus | ||||||
| 67.1. | rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 5 cm, kāju deformācijas ar funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 67.2. | kājas saīsinājums no 2 cm līdz 5 cm (ieskaitot) ar nelieliem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 67.3. | rokas saīsinājums līdz 5 cm (ieskaitot) vai kājas saīsinājums līdz 2 cm (ieskaitot) bez funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 68. | Plakanā pēda | ||||||
| 68.1. | ar anatomiskām izmaiņām, apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu | N | N | N | N | N | N |
| 68.2. | ar maz apgrūtinātu iešanu, nav deformējošas artrozes pazīmju | N | D | D | D | D | D |
| 69. | Saistaudu sistēmslimības un to sekas | ||||||
| 69.1. | ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 69.2. | ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 69.3. | stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem vai ar nelieliem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 70. | Mugurkaulāja slimības un to sekas | ||||||
| 70.1. | ar progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 70.2. | ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 70.3. | stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiem | N | N | D | N | D | D |
| 71. | Kaulu, skrimšļu, muskuļu, sinoviālo apvalku un cīpslu hroniskas slimības, bojājumi un to sekas | ||||||
| 71.1. | ar biežiem paasinājumiem, progresējošas, izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 71.2. | ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 71.3. | stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiem | N | N | N | D | D | D |
| 71.4. | stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| XIV. Uroģenitālās sistēmas slimības (N00–N99) | |||||||
| 72. | Hroniskas nieru slimības un to sekas | ||||||
| 72.1. | ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 72.2. | ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem, nieru mazspējas pazīmēm | N | N | N | N | N | D |
| 72.3. | remisijas fāzē ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 73. | Nieres un urīnvada akmens | ||||||
| 73.1. | ar izteiktiem funkciju traucējumiem (nieru mazspēja) | N | N | N | N | N | N |
| 73.2. | ar mēreniem funkciju traucējumiem (I–II stadijas nieru mazspēja) vai vienas nieres trūkums | N | N | N | N | N | D |
| 73.3. | ar nelieliem funkciju traucējumiem, nav koliku vai tās ir retas | N | N | D | N | D | D |
| 74. | Hroniskas urīnizvadsistēmas slimības, bojājumi un to sekas | ||||||
| 74.1. | ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 74.2. | ar retiem paasinājumiem, stabilām anatomiskām izmaiņām un mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 74.3. | ar nelieliem, stabiliem funkciju traucējumiem | N | N | D | D | D | D |
| 75. | Vīriešu dzimumorgānu slimības un to sekas (iekaisīgi un citi bojājumi) | ||||||
| 75.1. | ar izteiktiem urinācijas funkciju traucējumiem, biežiem iekaisumiem un/vai progresējošu gaitu | N | N | N | N | N | N |
| 75.2. | ar mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | A | D | D |
| 75.3. | ar nelieliem funkciju traucējumiem | N | N | D | D | D | D |
| 76. | Hidrocēle un spermatocēle | ||||||
| 76.1. | krasi izteikta, traucē iešanu | N | N | N | A | A | A |
| 77. | Hipospādija | ||||||
| 77.1. | skrotāla vai perineāla | N | N | N | N | D | D |
| 77.2. | no dzimumlocekļa saknes līdz vidusdaļai | N | N | N | A | A | A |
| 78. | Sieviešu mazā iegurņa orgānu hroniskas iekaisīgas slimības un to sekas | ||||||
| 78.1. | ar biežiem paasinājumiem, izteiktām, stabilām atlieku parādībām | N | N | N | N | N | N |
| 78.2. | ar retiem paasinājumiem bez atlieku parādībām | N | D | D | N | D | D |
| 79. | Sievietes dzimumorgānu noslīdējums | ||||||
| 79.1. | trešās vai ceturtās pakāpes | N | N | N | N | N | N |
| 79.2. | pirmās vai otrās pakāpes | N | N | N | N | D | D |
| XV. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods (O00–O99) | |||||||
| 80. | Grūtniecība (grūtniecei paredzētos atvieglojumus un tiesības nosaka iestādē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un ginekologa (pie kura grūtniece stājusies uzskaitē) izsniegtajām izziņām) | N | N | N | D | D | D |
| 81. | Smagas dzemdību vai pēcdzemdību perioda komplikācijas | N | N | N | A | A | A |
| XVI. Iedzimtas anomālijas (Q00–Q99) | |||||||
| 82. | Iedzimtas asinsrites sistēmas anomālijas | ||||||
| 82.1. | ar izteiktiem orgānu un funkcijas traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 82.2. | ar mēreni izteiktiem asinsrites un funkcijas traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 82.3. | ar nelieliem orgānu un funkcijas traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 82.4. | anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 83. | Iedzimtas balsta un kustību sistēmas deformācijas un anomālijas | ||||||
| 83.1. | ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām un funkcionāliem traucējumiem vai ievērojami apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu | N | N | N | N | N | N |
| 83.2. | ar nelieliem funkcionāliem traucējumiem, mēreni apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu | N | N | N | D | D | D |
| 83.3. | ar nelielām anatomiskām izmaiņām bez funkcionāliem traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 84. | Iedzimtas mugurkaulāja un krūškurvja anomālijas un to sekas | ||||||
| 84.1. | ar izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 84.2. | ar mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 84.3. | ar nelieliem funkciju traucējumiem | N | N | N | D | D | D |
| 84.4. | ar anatomiskām izmaiņām bez funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| XVII. Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāla klīniska un laboratorijas atrade | |||||||
| 85. | Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāli izmeklējumu dati bez diagnozes | ||||||
| 85.1. | ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 85.2. | ar mēreniem vai nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 85.3. | ar izteiktām novirzēm izmeklējumos | N | N | N | N | A | A |
| 85.4. | ar mēreni izteiktām novirzēm izmeklējumos | N | N | N | A | A | D |
| 86. | Izteikti valodas un runas traucējumi, kuri rada problēmas saziņas procesā. Nav ierobežojumu amatos, kuros nav vajadzīga sazināšanās runa | N | N | N | N | N | N |
| XVIII. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas (S00–T98) | |||||||
| 87. | Galvas, sejas un žokļu apvidus traumas, ievainojumi un to sekas | ||||||
| 87.1. | ar izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 87.2. | ar mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 87.3. | nelielas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 87.4. | ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiem | N | N | N | A | D | D |
| 88. | Kraniālo un perifēro nervu bojājumi un to sekas | ||||||
| 88.1. | ar izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 88.2. | ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem (I amatu grupas amatam nosaka ierobežojumus) | N | N | N | D | D | D |
| 88.3. | palieku izpausmes bez funkciju traucējumiem | N | N | D | D | D | D |
| 89. | Galvas un muguras smadzeņu traumas un to sekas | ||||||
| 89.1. | ar izteiktiem vai mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 89.2. | ar viegli izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 89.3. | ar nenozīmīgām atlieku parādībām bez funkciju traucējumiem | N | N | D | D | D | D |
| 90. | Krūškurvja, vēdera dobuma un iegurņa orgānu bojājumu sekas sakarā ar ievainojumu, traumu, ķirurģisku ārstēšanu | ||||||
| 90.1. | ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 90.2. | ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 90.3. | ar nelieliem pārejošiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | D | D | D | D |
| 91. | Mugurkaulāja traumas, ievainojumi un to sekas | ||||||
| 91.1. | pēc smagas traumas ar izteiktiem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 91.2. | pēc traumas ar mēreniem funkciju traucējumiem vai bez tiem | N | N | N | N | N | D |
| 91.3. | pēc traumas ar viegliem funkciju traucējumiem vai bez tiem | N | N | N | N | D | D |
| 91.4. | ar nelieliem funkciju traucējumiem bez paliekošām sekām | N | N | N | A | D | D |
| 92. | Kaulu, skrimšļu, muskuļu, cīpslu un locītavu ievainojumu, traumu sekas | ||||||
| 92.1. | ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 92.2. | ar nelieliem funkciju traucējumiem | N | N | N | D | D | D |
| 92.3. | redzamas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 92.4. | īslaicīgi balsta un kustību aparāta funkciju traucējumi pēc traumas vai operācijas, nenostiprinājušies kaulu rumbējumi | N | N | N | A | A | A |
| 93. | Aortas, maģistrālo un perifēro asinsvadu traumu, ievainojumu un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas | ||||||
| 93.1. | ar traucētu asinsriti un ekstremitātes vai orgānu funkciju | N | N | N | N | N | N |
| 93.2. | ar nedaudz traucētu ekstremitātes asinsriti un funkciju | N | N | N | D | D | D |
| 93.3. | stāvoklis pēc traumas vai ķirurģiskas ārstēšanas ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiem | N | N | N | A | A | A |
| 94. | Plaukstpamata un plaukstas ievainojumi un to ķirurģiskas ārstēšanas sekas | ||||||
| 94.1. | ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 94.2. | ar nelieliem funkciju traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 94.3. | anatomisks defekts bez funkciju traucējumiem | D | D | D | D | D | D |
| 95. | Pēdas locītavas un pēdas ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas | ||||||
| 95.1. | ar izteikti apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanu | N | N | N | N | N | N |
| 95.2. | ar maz apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanu | N | N | N | N | D | D |
| 95.3. | anatomisks defekts bez funkcionāliem traucējumiem | N | D | D | D | D | D |
| 96. | Vairāku ķermeņa apvidu ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas | ||||||
| 96.1. | ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 96.2. | ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | D |
| 96.3. | ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | A | D | D |
| 96.4. | ar stabilām anatomiskām izmaiņām bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | D | D | D | D |
| 96.5. | īslaicīgi, pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi | N | N | N | A | A | A |
| 97. | Intraokulārs svešķermenis, kas neizraisa iekaisuma vai distrofiskas izmaiņas (derīgumu dienestam nosaka ne agrāk kā trīs mēnešus pēc traumas, līdz tam atzinuma sniegšanu atliek) | N | N | D | N | D | D |
| 98. | Termiski, ķīmiski apdegumi, apsaldējumi un to sekas | ||||||
| 98.1. | ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | N | N |
| 98.2. | stabilas anatomiskas izmaiņas ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | N | N | N | N | D | D |
| 98.3. | nenozīmīgi ierobežo kustības, nedaudz apgrūtina apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanu | N | N | N | D | D | D |
| 98.4. | anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem | D | D | D | D | D | D |
| 99. | Ādas fistulas un čūlas | ||||||
| 99.1. | bieži čūlo vai ievērojami ierobežo kustības, traucē apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanu | N | N | N | N | N | N |
Apzīmējumi.
N – veselības stāvoklis neatbilst dienestam.
D – veselības stāvoklis atbilst (derīgs) dienestam un amatam.
A – atliek atzinuma sniegšanu par veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam. Atzinumu sniedz pēc ārstēšanas pabeigšanas vai stāvokļa stabilizācijas, kad ir zināmas slimības vai traumas sekas.
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.341)
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
(Pielikums grozīts ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 341; MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 523)
Nr. | Kaitīgie darba vides faktori | Laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi (izmeklējumu neveic, ja tas veikts atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam) |
| 1. | Ķīmiskie faktori | |
| 1.1. | Metāli un metaloīdi | |
| 1.1.1. | Alumīnijs un tā savienojumi | PAA, ĀEF |
| 1.1.2. | Antimons un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.3. | Arsēns un tā savienojumi | PAA, bilirubīns, aspartātaminotransferāze (ASAT), ALAT, plaušu rentgenoloģisks izmeklējums (Rtg plaušām) |
| 1.1.4. | Bārijs un tā savienojumi | PAA, kālijs asinīs |
| 1.1.5. | Berilijs un tā savienojumi | PAA, Rtg plaušām |
| 1.1.6. | Cinks un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.7. | Dzīvsudrabs un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.8. | Fosfors un tā savienojumi | |
| 1.1.8.1. | Dzeltenais fosfors un tā savienojumi | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, žokļu Rtg reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem |
| 1.1.8.2. | Sarkanais fosfors un tā savienojumi | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.1.9. | Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi | PAA, Rtg plaušām |
| 1.1.10. | Kadmijs un tā savienojumi | PAA, urīna analīze, Rtg plaušām |
| 1.1.11. | Kobalts, tā savienojumi, analogi | |
| 1.1.11.1. | kobalts un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.11.2. | cirkonijs un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.11.3. | molibdēns un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.11.4. | titāns un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.11.5. | vanādijs un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.11.6. | volframs un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.12. | Litijs un tā savienojumi | PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns |
| 1.1.13. | Mangāns un tā savienojumi | Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (KAA) |
| 1.1.14. | Magnijs un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.15. | Niķelis un tā savienojumi | PAA, Rtg plaušām |
| 1.1.16. | Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi | PAA |
| 1.1.17. | Retzemju elementi: lantāns, cēzijs | PAA |
| 1.1.18. | Selēns, telūrs un to savienojumi | PAA |
| 1.1.19. | Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis | PAA |
| 1.1.20. | Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins | Svina līmeņa noteikšana asinīs |
| 1.1.21. | Tallijs un tā savienojumi | PAA |
| 1.1.22. | Varš un tā savienojumi | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.2. | Halogēnu neorganiskie savienojumi | |
| 1.2.1. | Broms un tā savienojumi | PAA |
| 1.2.2. | Fluors un tā savienojumi | PAA |
| 1.2.3. | Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi | KAA |
| 1.2.4. | Jods un tā savienojumi | PAA |
| 1.3. | Ciānsavienojumi | |
| 1.3.1. | Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi | PAA |
| 1.3.2. | Izocianāti | PAA |
| 1.4. | Neorganiskās gāzes | |
| 1.4.1. | Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks | PAA |
| 1.4.2. | Fosgēns (COCl2) | PAA |
| 1.4.3. | Ozons | KAA |
| 1.4.4. | Oglekļa oksīds | PAA |
| 1.5. | Citas elpceļus kairinošās vielas | |
| 1.5.1. | Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe | KAA |
| 1.5.2. | Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds | PAA |
| 1.5.3. | Ūdeņraža peroksīds | PAA |
| 1.6. | Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi | |
| 1.6.1. | Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns) | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.6.2. | Aromātiskie ogļūdeņraži | |
| 1.6.2.1. | benzols | PAA |
| 1.6.2.2. | toluols | PAA |
| 1.6.2.3. | stirols | PAA |
| 1.6.2.4. | citi benzola homologi, tai skaitā ksilols, etilbenzols, kumols | PAA |
| 1.6.3. | Furāni, to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns | PAA |
| 1.6.4. | Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.6.5. | Halogēnogļūdeņraži | |
| 1.6.5.1. | hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretāns | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.6.5.2. | trihloretilēns, tetrahloretilēns | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.6.5.3. | metilēnhlorīds | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.6.5.4. | vinilhlorīds | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām |
| 1.6.5.5. | polihlorinētie bifenili | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.6.5.6. | citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži – freoni | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.6.6. | Nitrosavienojumi un aminosavienojumi | |
| 1.6.6.1. | alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns) | PAA |
| 1.6.6.2. | aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns | PAA |
| 1.6.6.3. | aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.7. | Hidrazīns un tā atvasinājumi | PAA |
| 1.8. | Fenoli un to atvasinājumi | PAA |
| 1.9. | Alkoholi, glikoli | |
| 1.9.1. | Metanols | PAA |
| 1.9.2. | Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi) | PAA |
| 1.9.3. | Etilēnglikols (etāndiols) | PAA |
| 1.10. | Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi | |
| 1.10.1. | Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs | PAA |
| 1.10.2. | Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts | PAA |
| 1.10.3. | Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns | PAA |
| 1.11. | Aldehīdi un ketoni | |
| 1.11.1. | Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi | PAA |
| 1.11.2. | Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni | KAA |
| 1.12. | Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi) | |
| 1.12.1. | Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe | PAA |
| 1.12.2. | Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili | PAA |
| 1.12.3. | Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi | PAA |
| 1.12.4. | Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi | PAA |
| 1.12.5. | Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīds | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.13. | Dažādas ķīmiskās vielas | |
| 1.13.1. | Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi | PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT |
| 1.13.2. | Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus) | PAA |
| 1.13.2.1. | antibiotikas | PAA |
| 1.13.2.2. | fermentu preparāti un biostimulatori | PAA |
| 1.13.3. | Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinon-krāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas | PAA |
| 1.13.4. | Plastmasas, sintētiskie sveķi | |
| 1.13.4.1. | akrila materiāli | PAA |
| 1.13.4.2. | epoksīdmateriāli | PAA, Piramidona reakcija |
| 1.13.4.3. | formaldehīda sveķi, fenola–formaldehīda materiāli | PAA |
| 1.13.4.4. | fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes) | PAA |
| 1.13.4.5. | poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes) | PAA |
| 1.13.4.6. | poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēratvasinājumi) | PAA |
| 1.13.4.7. | polietilēns, polipropilēns | PAA |
| 1.13.4.8. | polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes) | PAA |
| 1.13.4.9. | poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes) | PAA |
| 1.13.4.10. | polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes) | PAA, Rtg plaušām |
| 1.13.4.11. | sintētiskais kaučuks | PAA |
| 1.13.4.12. | silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes | PAA |
| 1.14. | Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi | PAA |
| 2. | Putekļi | |
| 2.1. | Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi | KAA, Rtg plaušām |
| 2.2. | Augu, tai skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieku un putnu spalvu organiskās izcelsmes putekļi | KAA, ĀEF |
| 2.3. | Metālu un to sakausējumu putekļi (ja darbā saskare ar metālu pulveriem) | KAA, ĀEF |
| 2.4. | Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosols | KAA, ĀEF |
| 2.5. | Kaļķa un krīta putekļi | KAA, ĀEF |
| 2.6. | Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi | KAA, ĀEF |
| 2.7. | Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi | |
| 2.7.1. | Silīcija dioksīdu saturošie putekļi | KAA, ĀEF |
| 2.7.2. | Silikātus saturošie putekļi, tai skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu | KAA, ĀEF |
| 2.7.3. | Azbests | PAA, Rtg plaušām |
| 3. | Bioloģiskie faktori | |
| 3.1. | Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tai skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti | PAA, ĀEF |
| 3.2. | Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tai skaitā 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti) | PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai |
| 3.3. | Lateksa izstrādājumi, tai skaitā darbs, izmantojot lateksa cimdus | PAA |
| 4. | Fizikālie faktori | |
| 4.1. | Jonizējošais starojums (rentgenstarojums un gamma starojums), radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avoti | PAA, leikocītu formula |
| 4.2. | Nejonizējošie starojumi | |
| 4.2.1. | Mākslīgais optiskais starojums | |
| 4.2.1.1. | mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tai skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesā | KAA |
| 4.2.1.2. | lāzera starojums | KAA |
| 4.2.1.3. | cits mākslīgais optiskais starojums | KAA |
| 4.2.2. | Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk nekā 50 % no darba laika | KAA |
| 4.2.3. | Elektromagnētiskie lauki – radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki | KAA |
| 4.3. | Atmosfēras spiediena izmaiņas | |
| 4.3.1. | Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 m dziļumam | PAA, elektrokardiogramma |
| 4.3.2. | Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 m dziļumā | PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs |
| 4.3.3. | Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 m | PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs |
| 4.3.4. | Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m augstumā virs jūras līmeņa vai zemāks | PAA |
| 4.4. | Temperatūras izmaiņas | |
| 4.4.1. | Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs + 5 ℃ | KAA |
| 4.4.2. | Pazemināta temperatūra zem + 5 ℃ | KAA, aukstuma prove |
| 4.4.3. | Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem + 39 ℃ | KAA |
| 4.4.4. | Paaugstināta temperatūra virs + 39 ℃ | PAA |
| 4.4.5. | Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tai skaitā darbs karstajos cehos | PAA |
| 4.5. | Troksnis | KAA, audiometrija |
| 4.6. | Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām | KAA |
| 4.7. | Vibrācija | |
| 4.7.1. | Rokas–plaukstas vibrācija | KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana |
| 4.7.2. | Visa ķermeņa vibrācija | KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana |
| 4.8. | Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanu | KAA |
| 4.9. | Fiziskas pārslodzes | |
| 4.9.1. | Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšana | KAA, elektrokardiogramma |
| 4.9.2. | Atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50 % no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tai skaitā darbs, stāvot kājās | KAA |
| 4.9.3. | Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk nekā 50 % no darba laika, tai skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēdu | KAA |
| 4.9.4. | Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās ilgāk nekā 50 % no darba laika | KAA |
| 4.9.5. | Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem ilgāk nekā 50 % no darba laika | KAA |
| 4.10. | Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tai skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana | |
| 4.11. | Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām) | KAA |
| 5. | Psihoemocionālie faktori | |
| 5.1. | Nakts darbs | KAA, elektrokardiogramma |
| 5.2. | Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību vai daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībām | KAA, elektrokardiogramma |
| 5.3. | Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tai skaitā psihoemocionāla pārslodze | KAA, elektrokardiogramma |
| 6. | Citi darba vides riska faktori | |
| 6.1. | Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana) | KAA |
| 6.2. | Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktori – difenilamīns | KAA |
Nr. | Veicamo darbu vispārīgs raksturojums |
1. | Darbs, kas tiek veikts vairāk nekā 1,5 m, bet mazāk nekā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma vai darbu veikšanai nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma |
2. | Darbs, kas tiek veikts vairāk nekā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsargnožogojuma vai darbu veikšanai nepieciešams iziet ārpus aizsargnožogojuma |
3. | Dažādu kravas celtņu vadīšana vai tādu iekārtu apkalpošana, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk nekā 1,5 m virs zemes |
4. | Stropēšanas darbi |
5. | Darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk nekā 1,5 m |
6. | Darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku |
7. | Darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās |
8. | Spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi |
9. | Darbi, kurus veicot nepieciešams lietot saspiesta gaisa elpošanas aparātus ar sejas maskām |
 |
 |
 |
 |