Darbības ar dokumentu
Skatīt 2012. gada 29. novembra likumu: Pievienotās vērtības nodokļa likums.
Rīgā 2006.gada 14.novembrī (prot. Nr.59 35.§)
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.747, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
1. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk - likums) normu piemērošanas noteikumi:
1.1. skaidro atsevišķus likumā lietotos terminus;
1.2. skaidro ar nodokli apliekamos darījumus un darījumus, kuriem likuma normas nav piemērojamas, kā arī ar nodokli apliekamo darījuma vērtību;
1.3. nosaka apliekamo personu reģistrācijas kārtību, ņemot vērā likumā noteiktās tiesības;
1.4. skaidro preču piegādes vietas, preču iegādes vietas Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumu sniegšanas vietas kritērijus un nosacījumus;
1.5. nosaka pakalpojumus, kuriem atkarībā no to faktiskās izmantošanas vietas mainās pakalpojumu sniegšanas vieta;
1.6. paredz nosacījumus, ar kādiem ir piemērojami likumā noteiktie izņēmumi;
1.7. paredz nosacījumus, ar kādiem ir piemērojama likumā noteiktā samazinātā nodokļa likme;
1.8. nosaka dokumentus un paredz nosacījumus, uz kuru pamata apliekamā persona var piemērot nodokļa 0 procentu likmi;
1.9. nosaka darījuma brīdi un nodokļa rēķina izrakstīšanas nosacījumus, ņemot vērā atsevišķu darījumu specifiku;
1.10. nosaka kārtību, kādā apliekamā persona drīkst izrakstīt nodokļa rēķinu par preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vai par preču transporta pakalpojumu, kas tieši saistīts ar preču eksportu;
1.11. nosaka darījumus, par kuriem nodokļa rēķinus drīkst izsniegt neapliekamās personas;
1.12. skaidro priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumus;
1.13. skaidro nekustamā īpašuma reģistrācijas un pārreģistrācijas, kā arī priekšnodokļa atskaitīšanas un atskaitāmā priekšnodokļa korekcijas nosacījumus;
1.14. skaidro rēķina izrakstīšanas nosacījumus un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja tiek lauzts nomas pirkuma (līzinga) līgums par lietota nekustamā īpašuma piegādi;
1.15. skaidro nosacījumus atskaitāmā priekšnodokļa proporcijas noteikšanai;
1.16. skaidro nodokļa deklarācijas iesniegšanas nosacījumus, kā arī nosaka atsevišķos gadījumos papildus iesniedzamo informāciju;
1.17. nosaka pārmaksātā nodokļa atmaksas apmēra ierobežojumus un nosacījumus, uz kuriem nodokļa atmaksas ierobežojumi nav attiecināmi;
1.18. paredz preču īpašas uzskaites nosacījumus darījumos Eiropas Savienības teritorijā;
1.19. nosaka kārtību, kādā apliekamajai personai var mainīt taksācijas periodu;
1.20. skaidro nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;
1.21. sniedz likuma normu praktiskai piemērošanai nepieciešamos situāciju aprakstus un nosaka aprēķinu formulas;
1.22. nosaka likuma 10.panta 1.4daļā minētā priekšnodokļa noteikšanas kārtību;
1.23. nosaka paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu veidlapas paraugu.
2. Likuma normas nepiemēro:
2.1. līgumsodiem, drošības naudai, rokas naudai, biedru naudai, apdrošināšanas sabiedrību izmaksātajai atlīdzībai par apdrošināšanas gadījumu, pasākumu dalības maksai un izdevumu kompensāciju maksai, kas nav atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;
2.2. dotācijām un subsīdijām no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kas valsts vai pašvaldību institūcijām piešķirtas to valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju nodrošināšanai;
2.3. ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā apmaiņā pret vērtspapīru un kapitāla daļu apliecībām;
2.4. summām, kas tiek saņemtas saskaņā ar prasījuma tiesību cesiju;
2.5. procentu ienākumiem par noguldījumiem kredītiestādēs, tai skaitā par bankas konta atlikumu un depozītu (izņemot gadījumus, kad šos procentu ienākumus saņem kredītiestādes);
2.6. summām (procentu ienākumiem) no parāda vērtspapīriem, tai skaitā no obligācijām, parādzīmēm (izņemot gadījumus, kad šos procentu ienākumus saņem kredītiestādes);
2.7. dividendēm;
2.8. ieņēmumiem no sadarbības projektu finansēšanas Civillikumā minēto sabiedrības līgumu ietvaros un Civillikumā minēto sabiedrību peļņas sadalei;
2.9. ieņēmumiem no valūtas kursa svārstībām;
2.10. elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju savstarpējiem norēķiniem ar citu valstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem;
2.11. Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtajiem reliģiskajiem un rituālajiem pakalpojumiem;
2.12. labdarības nolūkos bez atlīdzības nodotajām (dāvinātajām) precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;
2.13. poligrāfisko un citu izdevumu obligāto eksemplāru piegādei bez maksas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai saskaņā ar Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumu;
2.14. finansējuma saņemšanai, kas nav atlīdzība un nav saistīta ar preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (neattiecas uz avansa maksājumiem).
3. Likuma 1.panta 1.punktā lietotais termins "prece" ir attiecināms arī uz elektroenerģiju, gāzi, siltumu, apkuri, tvaiku, ūdeni un dzesēšanas enerģiju.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
4. Likumā lietotais termins "nekustamais īpašums" nav attiecināms uz dzelzceļa ritošo sastāvu (arī vagoniem, lokomotīvēm un cisternām).
5. Piemērojot likuma 1.panta 2.punktu, par preču piegādi uzskatāma arī poligrāfijas saimnieciskās darbības veicēja iespiesto grāmatu pārdošana (nodošana) pasūtītājam, ja poligrāfijas saimnieciskās darbības veicējs šo grāmatu iespiešanai ir izmantojis savu papīru un citus grāmatu iespiešanai nepieciešamos materiālus un sava papīra īpatsvars kopējā papīra patēriņā nav mazāks par 50 procentiem.
6. Piemērojot likuma 1.panta 3.punkta "b" apakšpunktu, par pakalpojuma sniegšanu uzskatāma arī ciršanas tiesību piešķiršana.
7. Piemērojot likuma 1.panta 5.punktu, ja ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - nodoklis) apliekamā persona (turpmāk - apliekamā persona) savai saimnieciskajai darbībai iegādātās (tai skaitā pašu ražotās) preces nodod bez atlīdzības vai sniedz pakalpojumus bez atlīdzības (piemēram, saviem darbiniekiem, darbinieku ģimenes locekļiem vai citām personām), tas uzskatāms par pašpatēriņu. Piemēram, ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir trauku piegāde un šī persona uzdāvina traukus saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir pakalpojumu sniegšana (piemēram, apģērbu ķīmiskā tīrīšana) un šī persona bez atlīdzības iztīra apģērbu saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamā persona, kuras saimnieciskā darbība ir apģērbu ķīmiskā tīrīšana, nopērk un uzdāvina saviem darbiniekiem traukus, tas nav uzskatāms par pašpatēriņu.
9. Ja nodokļu administrācijai ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļa iemaksāšanas budžetā situācijās, kurās darījumi notiek starp saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, nodokļu administrācija, veicot nodokļa revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt likuma 1.panta 12.punktā minēto darījuma tirgus vērtību (cenu), tās noteikšanas pareizību un precizēt darījuma tirgus vērtību (cenu), izmantojot vai kombinējot:
9.1. apliekamās personas savas saimnieciskās darbības ietvaros noteikto iekšējo piemēroto cenu (cena, par kādu apliekamā persona pārdod pašu ražoto preci vai sniedz pakalpojumus citām nesaistītām personām tajā pašā taksācijas periodā (ieskaitot vidējās atlaides));
9.2. ārējo tirgus cenu (cena, par kādu citas apliekamās personas vienādos apstākļos pārdod analogu preci vai sniedz analogus pakalpojumus citām nesaistītām personām);
9.3. izmaksu pieskaitīšanas metodi (preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtība tiek noteikta, piegādātāja pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu izmaksām par preces piegādi (pakalpojuma sniegšanu) pieskaitot atbilstošo izmaksu uzcenojumu, kuru piegādātājs piemērotu salīdzināmā darījumā ar nesaistītu personu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus, uzņemtos riskus un tirgus apstākļus);
9.4. muitas vērtību;
9.5. ekspertu novērtējumu.
10. Ja darījums veikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai Publiskās un privātās partnerības likumu, par tirgus vērtību likuma 1.panta 12.punkta izpratnē uzskatāma līgumcena.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
11. Ja preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai piemēro cenu samazinājumus atlaides veidā, likuma 1.panta 12.punktā minēto preces un pakalpojuma tirgus vērtību nosaka, ievērojot atlaides apmēru.
13. Likuma 1.panta 16.punkta "c", "d" un "f" apakšpunktā minētos terminus "renovācija", "rekonstrukcija" un "restaurācija" lieto būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu izpratnē.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
15. Piemērojot likuma 1.panta 21.punktu, ja nomas pirkuma līgumā starp līzinga ņēmēju un līzinga devēju nav paredzēta īpašumtiesību uz nomas pirkuma objektu pāriešana līzinga ņēmējam, šis darījums nav uzskatāms par nomas pirkumu (līzingu). Šādu darījumu uzskata par lietu nomu.
15.1 Likuma 1.panta 30.punktā minētais termins "transportlīdzeklis" ir attiecināms uz likuma 1.panta 31.punktā minētajiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru vai preču pārvadāšanai.
15.1 Likuma 1.panta 30.punktā minētais termins "transportlīdzeklis" ir attiecināms uz likuma 1.panta 31.punktā minētajiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru vai preču pārvadāšanai.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
16. Sauszemes motorizēto transportlīdzekli, kuģi vai citu kuģošanas līdzekli un gaisakuģi uzskata par jaunu transportlīdzekli arī situācijā, ja tas atbilst abiem likuma 1.panta 31.punkta attiecīgajā apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
16.1 Piemērojot likuma 1.panta 39.punktu, zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009.gada 31.decembrim un pēc 2009.gada 31.decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta.
16.1 Piemērojot likuma 1.panta 39.punktu, zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009.gada 31.decembrim un pēc 2009.gada 31.decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
17. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem uzskatāmi arī darījumi, kurus veic pašnodarbinātās personas.
18. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem nav uzskatāmi maksājumi, kurus apliekamās personas saņem no saviem darbiniekiem vai citām personām kā kompensāciju par citu apliekamo personu sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātajām precēm, kas daļēji vai pilnībā tiek izmantotas apliekamās personas darbinieku vai citu personu personiskajām vajadzībām (piemēram, virs limita patērētā degviela, virs limita veiktās tālruņa sarunas).
19. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamu darījumu nav uzskatāma uzņēmuma pāreja (mantas kopības vai tās daļas pāreja, kas izpaužas kā aktīvu un saistību nodošana) cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, ja, veicot aktīvu un saistību nodošanu par atlīdzību vai bez tās, vai kā ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrības ieguldījumā (kapitālā) (turpmāk − komercsabiedrības kapitāls), uzņēmuma ieguvējs kļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un tiek turpināta saimnieciskā darbība, kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības likvidēšanu.
20. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, ja uzņēmuma pārejas rezultātā uzņēmuma ieguvējs faktiski nekļūst par atdevēja tiesību un saistību pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un saimnieciskā darbība netiek turpināta, aktīvu un saistību nodošana uzskatāma par atsevišķi pārdotām precēm, pamatlīdzekļiem, materiāliem vai pakalpojumiem (iegūtās tiesības un citi nemateriālie aktīvi), kas apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.
22. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, preču piegādes vai pakalpojuma vērtībā iekļauj valsts vai pašvaldību finansējuma vērtību, ja finansējums saņemts, lai pilnībā vai daļēji segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus, un ir tieši saistīts ar šo preču vai pakalpojumu cenu.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
23. Šo noteikumu 22.punkts nav attiecināms uz valsts vai pašvaldību finansējumu, kas saņemts zaudējumu kompensācijai pasažieru pārvadājumos sabiedriskajā transportā iekšzemē.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
24. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, valsts vai pašvaldību finansējumu, kas saņemts, lai pilnīgi vai daļēji segtu ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītus izdevumus, bet nav tieši saistīts ar preču vai pakalpojumu cenu, neiekļauj šo darījumu vērtībā.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
25. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, nodokli iekļauj cenā, ja tiek pārdotas sarunu priekšapmaksas kartes, braukšanas biļetes (taloni), mēnešbiļetes, dāvanu kartes, biļetes uz sporta pasākumiem.
26. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, kreditēšanas un naudas aizdevumu piešķiršanas un kontroles pakalpojuma vērtība ir kredīta procentu un kredīta devēja vai aizdevēja noteiktās komisijas maksas par sniegto pakalpojumu vērtība.
27. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, tā pakalpojuma vērtība, kas saistīta ar maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un pārvedamo vērtspapīru (turpmāk - vērtspapīri) tirdzniecību Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (tai skaitā valūtas nākotnes darījumi), ir starpība starp maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas cenu, ņemot vērā taksācijas periodā veikto visu iepriekšminēto darījumu kopsummu.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
28. Piemērojot likuma 2.panta septīto daļu, ja vērtspapīru vai kapitāla daļu turētājs pārdod vērtspapīrus vai kapitāla daļas par cenu, kas pārsniedz vērtspapīra vai kapitāla daļas nominālvērtību, un ieguldījuma daļas uzcenojums (starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā vērtspapīra vai kapitāla daļas nominālvērtību) netiek ieskaitīts komercsabiedrības kapitālā kā šī kapitāla palielinājums, pakalpojuma vērtība ir starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību.
30. Piemērojot likuma 2.panta astoto daļu, preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj dabas resursu nodokli un vieglo automobiļu un motociklu nodokli.
32. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
32.1 (Svītrots ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.747, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
34. Piemērojot likuma 2.panta 19.1daļas 3.punktu, apliekamā persona pēc sadarbības rezultātu izvērtēšanas tās atlaides vērtību, kas piešķirta pēc konkrēto preču un pakalpojumu saņemšanas, uzrāda nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kurā atlaide ir piemērota.
35. Likuma 2.panta 21.1daļā minētie nosacījumi ir attiecināmi uz personām, kuras:
35.1. rīkojas citas personas vārdā, sniedzot starpniecības pakalpojumu;
35.2. saņem starpniecības atlīdzību par starpniecības aģenta (starpnieka) sniegtajiem pakalpojumiem;
35.3. darbojas savā vārdā, bet izmanto citu personu sniegtos pakalpojumus vai preču piegādes savu pakalpojumu nodrošināšanai un iekasē pilnu samaksu, kurā iekļauta arī citu apliekamo personu sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču vērtība kopā ar nodokli, un pārskaita saņemto maksu kopā ar nodokli attiecīgajiem pakalpojuma sniedzējiem vai preču piegādātājiem.
36. Piemērojot likuma 2.panta 21.1daļu, ar nodokli apliekama tikai paša komersanta sniegtā pakalpojuma vērtība.
37. Dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kas saņem maksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un kuras izvēlas nepiemērot likuma 2.panta trīspadsmito daļu, paziņo par 2.panta 21.2daļā minēto preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas sadalījumu starp fiziskajām personām (iedzīvotājiem) un juridiskajām personām (tai skaitā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību) šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar starp pusēm noslēgto līgumu.
37.1 Piemērojot likuma 2.panta 21.4, 21.5, 21.6 un 21.7 daļu, tiesu izpildītājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā internetā publiski pieejamo Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistru (turpmāk − apliekamo personu reģistrs), konstatē, vai izsoles izsludināšanas dienā persona, kuras mantu pārdos izsolē, ir apliekamā persona.
37.2 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību apbūves zemes statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.2 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka pēc 2009.gada 31.decembra zemesgabala apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai šim zemesgabalam domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei ir izsniegta būvatļauja;
37.2 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā;
37.2 3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka zemesgrāmatā nav ierakstīta jaunbūve.
37.3 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "a" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.3 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā;
37.3 2. Iedzīvotāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, un komercreģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā juridiskā adrese, un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.
37.4 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "b" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.4 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā un izsoles izsludināšanas dienā nav pagājis gads pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;
37.4 2. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka ēka vai būve nav pārdota gada laikā pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;
37.4 3. Iedzīvotāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, vai komercreģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā juridiskā adrese, vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.
37.5 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "c" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.5 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēkas vai būves renovācijai, rekonstrukcijai vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;
37.5 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā;
37.5 3. Iedzīvotāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, un komercreģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā juridiskā adrese, un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.
37.6 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "d" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.6 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēkas vai būves renovācijai, rekonstrukcijai vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;
37.6 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā un izsoles izsludināšanas dienā nav pagājis gads pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;
37.6 3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka ēka vai būve nav pārdota gada laikā pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā;
37.6 4. Iedzīvotāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, vai komercreģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā juridiskā adrese, vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.
37.7 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "e" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.7 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēkas vai būves būvniecībai ir izsniegta būvatļauja;
37.7 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā;
37.7 3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka zemesgrāmatā ir ierakstīta jaunbūve.
37.8 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "f" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.8 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēkas vai būves renovācijai, rekonstrukcijai vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;
37.8 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā.
37.1 Piemērojot likuma 2.panta 21.4, 21.5, 21.6 un 21.7 daļu, tiesu izpildītājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā internetā publiski pieejamo Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistru (turpmāk − apliekamo personu reģistrs), konstatē, vai izsoles izsludināšanas dienā persona, kuras mantu pārdos izsolē, ir apliekamā persona.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
37.2 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību apbūves zemes statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.2 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka pēc 2009.gada 31.decembra zemesgabala apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai šim zemesgabalam domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei ir izsniegta būvatļauja;
37.2 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā;
37.2 3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka zemesgrāmatā nav ierakstīta jaunbūve.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
37.3 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "a" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.3 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā;
37.3 2. Iedzīvotāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, un komercreģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā juridiskā adrese, un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
37.4 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "b" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.4 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā un izsoles izsludināšanas dienā nav pagājis gads pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;
37.4 2. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka ēka vai būve nav pārdota gada laikā pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;
37.4 3. Iedzīvotāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, vai komercreģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā juridiskā adrese, vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
37.5 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "c" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.5 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēkas vai būves renovācijai, rekonstrukcijai vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;
37.5 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā;
37.5 3. Iedzīvotāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, un komercreģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā juridiskā adrese, un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
37.6 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "d" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.6 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēkas vai būves renovācijai, rekonstrukcijai vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;
37.6 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā un izsoles izsludināšanas dienā nav pagājis gads pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;
37.6 3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ka ēka vai būve nav pārdota gada laikā pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā;
37.6 4. Iedzīvotāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, vai komercreģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā juridiskā adrese, vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
37.7 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "e" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.7 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēkas vai būves būvniecībai ir izsniegta būvatļauja;
37.7 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā;
37.7 3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, ka zemesgrāmatā ir ierakstīta jaunbūve.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
37.8 Piemērojot likuma 2.panta 21.7 daļu, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību šā likuma 1.panta 16.punkta "f" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:
37.8 1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēkas vai būves renovācijai, rekonstrukcijai vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;
37.8 2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
38. Piemērojot likuma 2.panta divdesmit otro daļu, par valsts pārvaldes (izpildvaras) funkcijām uzskatāma publisko personu darbība Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, kas nav šo personu saimnieciskā darbība.
39. Ja publiskā persona ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu deleģē valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un tām administratīvo izmaksu segšanai par konkrēta pārvaldes uzdevuma veikšanu ir tiesības iekasēt maksu kā par publisko pakalpojumu, uz minētajām privātpersonām ir attiecināma likuma 2.panta divdesmit otrā daļa.
40. Lai likuma 3.panta pirmajā daļā (izņemot šīs daļas 5. un 7.punktā minēto personu) un 26.panta pirmajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā minētā persona tiktu reģistrēta apliekamo personu reģistrā, tā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijas iesniegumu (1.pielikums). Minēto iesniegumu personai ir tiesības iesniegt arī elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.747, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
40.1 Personai ir tiesības Uzņēmumu reģistrā vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt šo noteikumu 40.punktā minēto reģistrācijas iesniegumu. Šādā gadījumā minētajā iesniegumā aizpilda tikai B un C daļu.
40.2 Lai likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā minētā persona tiktu reģistrēta apliekamo personu reģistrā, tā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijas iesniegumu (5.pielikums). Minēto iesniegumu personai ir tiesības iesniegt arī elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.06.2010., sk. 346.punktu)
40.2 Lai likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā minētā persona tiktu reģistrēta apliekamo personu reģistrā, tā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijas iesniegumu (5.pielikums). Minēto iesniegumu personai ir tiesības iesniegt arī elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
41. Šo noteikumu 40. vai 40.2 punktā minēto reģistrācijas iesniegumu paraksta persona, kurai ir paraksta tiesības. Ja minēto reģistrācijas iesniegumu paraksta pilnvarota persona, tā vienlaikus ar šo iesniegumu iesniedz rakstisku pilnvaru. Paraksttiesīgā persona ir atbildīga par tās sniegto ziņu patiesumu.
41.1 Ja šo noteikumu 40.punktā minēto reģistrācijas iesniegumu iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 40.1punktu, iesniegumu paraksta persona, kurai ir paredzētas pārstāvības tiesības pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
41.1 Ja šo noteikumu 40.punktā minēto reģistrācijas iesniegumu iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 40.1punktu, iesniegumu paraksta persona, kurai ir paredzētas pārstāvības tiesības pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.06.2010., sk. 346.punktu)
43. Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta "a" apakšpunktu, Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, kā arī jebkuru citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk - dalībvalsts) personu, kura iekšzemē veic apliekamus darījumus savā vārdā, reģistrē apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma 3.panta desmito daļu vai 26.pantu.
44. Personu, kuru reģistrē apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta "b" apakšpunktu, reģistrē atbilstoši likuma 3.panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem. Minētā persona var izmantot likuma 3.panta 5.3 daļā minētās tiesības.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
45. Piemērojot likuma 3.panta pirmo, 1.1 un 2.3 daļu, Valsts ieņēmumu dienests izskata reģistrācijas iesniegumu un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienestā pieņem lēmumu par personas vai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupas (turpmāk – PVN grupa) reģistrāciju apliekamo personu reģistrā vai lēmumu atteikt reģistrāciju apliekamo personu reģistrā.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893)
46. Ja saskaņā ar šo noteikumu 45.punktu ir pieņemts lēmums atteikt reģistrāciju apliekamo personu reģistrā, Valsts ieņēmumu dienests, norādot atteikuma iemeslus, piecu darbdienu laikā nosūta to pa pastu personai vai PVN grupas dalībniekam, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarāciju un pildīt citus apliekamās personas pienākumus (turpmāk – galvenais uzņēmums).
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
47. Personai, kura saskaņā ar šo noteikumu 46.punktu ir saņēmusi lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ir tiesības precizēt reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmumu dienestā.
47.1 Piemērojot likuma 3.panta 1.3 daļas 6.punktu, apliekamajai personai apliecinājumā norādāmo iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamo apmēru var samazināt par 50 procentiem, ja apliekamajai personai pirms iesnieguma iesniegšanas par šīs personas kā fiskālā pārstāvja reģistrēšanu apliekamo personu reģistrā vai gadījumā, ja tai jau ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
47.1 1. vismaz pēdējo triju taksācijas gadu laikā tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu un ir saņēmusi atzītā komersanta statusu;
47.1 2. vismaz pēdējo triju taksācijas gadu laikā tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu un tai ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.
47.2 Piemērojot likuma 3.panta 1.3 daļas 6.punktu, apliekamo personu var atbrīvot no apliecinājuma iesniegšanas, ja apliekamajai personai pirms iesnieguma iesniegšanas par šīs personas kā fiskālā pārstāvja reģistrēšanu apliekamo personu reģistrā vai gadījumā, ja tai jau ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
47.2 1. vismaz pēdējo piecu taksācijas gadu laikā tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu un ir saņēmusi atzītā komersanta statusu;
47.2 2. tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā ir saņēmusi atbrīvojumu no prasības iesniegt vispārējo galvojumu un atzītā komersanta statusu;
47.2 3. vismaz pēdējo piecu taksācijas gadu laikā tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu un tai ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas darbību;
47.2 4. tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā ir saņēmusi atbrīvojumu no prasības iesniegt vispārējo galvojumu un tai ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.
47.3 Apliekamā persona, kurai ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, izmantojot šo noteikumu 47.1 punktā paredzēto samazinājumu, pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka apliecinājumā norādāmais iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamais apmērs nav mazāks par 50 procentiem no likuma 3.panta 1.3 daļas 6.punktā minētā apliecinājuma apmēra.
47.4 Ja apliekamā persona, kurai ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, izmantojot šo noteikumu 47.1 punktā paredzēto samazinājumu, konstatē, ka pēc taksācijas perioda beigām apliecinājumā norādāmais iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamais apmērs ir mazāks par 50 procentiem no likuma 3.panta 1.3 daļas 6.punktā minētā apliecinājuma apmēra, tā mēneša laikā nodrošina šā apmēra palielināšanu līdz 50 procentiem.
47.5 Ja apliekamā persona vēlas izmantot šo noteikumu 47.1 punktā minēto samazinājumu vai 47.2 punktā minēto atbrīvojumu no apliecinājuma iesniegšanas, tā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par apliecinājumā norādāmā apmēra iespējamā nodokļa parāda segšanai samazināšanu vai par atbrīvošanu no šā apliecinājuma iesniegšanas.
47.6 Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 47.5 punktā minēto iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas pieņem lēmumu par šo noteikumu 47.1 punktā minētā samazinājuma vai 47.2 punktā minētā atbrīvojuma no apliecinājuma iesniegšanas piešķiršanu vai lēmumu atteikt piešķirt šo noteikumu 47.1 punktā minēto samazinājumu vai 47.2 punktā minēto atbrīvojumu no apliecinājuma iesniegšanas.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
47.1 Piemērojot likuma 3.panta 1.3 daļas 6.punktu, apliekamajai personai apliecinājumā norādāmo iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamo apmēru var samazināt par 50 procentiem, ja apliekamajai personai pirms iesnieguma iesniegšanas par šīs personas kā fiskālā pārstāvja reģistrēšanu apliekamo personu reģistrā vai gadījumā, ja tai jau ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
47.1 1. vismaz pēdējo triju taksācijas gadu laikā tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu un ir saņēmusi atzītā komersanta statusu;
47.1 2. vismaz pēdējo triju taksācijas gadu laikā tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu un tai ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.
(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.728 redakcijā)
47.2 Piemērojot likuma 3.panta 1.3 daļas 6.punktu, apliekamo personu var atbrīvot no apliecinājuma iesniegšanas, ja apliekamajai personai pirms iesnieguma iesniegšanas par šīs personas kā fiskālā pārstāvja reģistrēšanu apliekamo personu reģistrā vai gadījumā, ja tai jau ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
47.2 1. vismaz pēdējo piecu taksācijas gadu laikā tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu un ir saņēmusi atzītā komersanta statusu;
47.2 2. tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā ir saņēmusi atbrīvojumu no prasības iesniegt vispārējo galvojumu un atzītā komersanta statusu;
47.2 3. vismaz pēdējo piecu taksācijas gadu laikā tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā nepārtraukti izmanto vispārējo galvojumu un tai ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas darbību;
47.2 4. tā atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā ir saņēmusi atbrīvojumu no prasības iesniegt vispārējo galvojumu un tai ir piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas darbību.
(MK 30.10.2012. noteikumu Nr.728 redakcijā)
47.3 Apliekamā persona, kurai ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, izmantojot šo noteikumu 47.1 punktā paredzēto samazinājumu, pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka apliecinājumā norādāmais iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamais apmērs nav mazāks par 50 procentiem no likuma 3.panta 1.3 daļas 6.punktā minētā apliecinājuma apmēra.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
47.4 Ja apliekamā persona, kurai ir piešķirts fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, izmantojot šo noteikumu 47.1 punktā paredzēto samazinājumu, konstatē, ka pēc taksācijas perioda beigām apliecinājumā norādāmais iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamais apmērs ir mazāks par 50 procentiem no likuma 3.panta 1.3 daļas 6.punktā minētā apliecinājuma apmēra, tā mēneša laikā nodrošina šā apmēra palielināšanu līdz 50 procentiem.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
47.5 Ja apliekamā persona vēlas izmantot šo noteikumu 47.1 punktā minēto samazinājumu vai 47.2 punktā minēto atbrīvojumu no apliecinājuma iesniegšanas, tā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par apliecinājumā norādāmā apmēra iespējamā nodokļa parāda segšanai samazināšanu vai par atbrīvošanu no šā apliecinājuma iesniegšanas.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
47.6 Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 47.5 punktā minēto iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas pieņem lēmumu par šo noteikumu 47.1 punktā minētā samazinājuma vai 47.2 punktā minētā atbrīvojuma no apliecinājuma iesniegšanas piešķiršanu vai lēmumu atteikt piešķirt šo noteikumu 47.1 punktā minēto samazinājumu vai 47.2 punktā minēto atbrīvojumu no apliecinājuma iesniegšanas.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
48. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, ja budžeta finansētā institūcija veic likuma 3.panta otrajā daļā minētos darījumus, kas rada būtiskus konkurences izkropļojumus gadījumos, ja šī institūcija tiem nepiemēro nodokli, un ja šo apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā sasniedz vai pārsniedz 35 000 latu, budžeta finansētā institūcija piemēro likuma 12.panta 1.10 daļu un reģistrējas apliekamo personu reģistrā.
48.1 Piemērojot likuma 3.panta 2.4 un 2.5 daļu, Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai vai lēmumu atteikt pievienot jaunu dalībnieku PVN grupai.
48.2 Ja saskaņā ar šo noteikumu 48.1 punktu pieņemts lēmums atteikt pievienot jaunu dalībnieku PVN grupai, Valsts ieņēmumu dienests, norādot atteikuma iemeslus, piecu darbdienu laikā nosūta to galvenajam uzņēmumam.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649; MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011. )
48.1 Piemērojot likuma 3.panta 2.4 un 2.5 daļu, Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai vai lēmumu atteikt pievienot jaunu dalībnieku PVN grupai.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893)
48.2 Ja saskaņā ar šo noteikumu 48.1 punktu pieņemts lēmums atteikt pievienot jaunu dalībnieku PVN grupai, Valsts ieņēmumu dienests, norādot atteikuma iemeslus, piecu darbdienu laikā nosūta to galvenajam uzņēmumam.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
50. Likuma 3.panta 5.3 daļā minētās tiesības ir piemērojamas tikai tām fiziskajām vai juridiskajām personām vai ar līgumu vai norunu saistītām šādu personu grupām vai to pārstāvjiem, kuru deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Latvijas Republikā.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
51. Likuma 3.panta 5.3 un 5.5 daļā minētie 12 mēneši nav saistīti ar kalendāra gadu, bet ir attiecināmi uz jebkuru 12 mēnešu periodu.
51.1 Piemērojot likuma 3.panta 5.6 daļu, fiziskajai personai, kura vienu reizi 12 mēnešu laikā ir veikusi vienu darījumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, bet kura rezultātā pārsniegts likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis – 35 000 latu, nav jāiemaksā valsts budžetā nodoklis no summas, kas pārsniedz reģistrācijas slieksni – 35 000 latu.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
51.1 Piemērojot likuma 3.panta 5.6 daļu, fiziskajai personai, kura vienu reizi 12 mēnešu laikā ir veikusi vienu darījumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, bet kura rezultātā pārsniegts likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis – 35 000 latu, nav jāiemaksā valsts budžetā nodoklis no summas, kas pārsniedz reģistrācijas slieksni – 35 000 latu.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
52. Likuma 3.panta astotā daļa attiecināma arī uz budžeta finansētu institūciju.
52.1 Ja, piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 1.punktu, apliekamā persona ir likvidēta, Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc ziņu saņemšanas par attiecīgās personas izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra izslēdz to no apliekamo personu reģistra.
52.2 Ja PVN grupas dalībnieks ir likvidēts un PVN grupas galvenais uzņēmums divu mēnešu laikā no PVN grupas dalībnieka likvidācijas dienas nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par PVN grupas dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no apliekamo personu reģistra.
52.3 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 1.punktu, ja apliekamā persona ir reorganizēta, izveidojot vairākus komersantus, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts apliekamās personas pamatots iesniegums par izslēgšanu no apliekamo personu reģistra un reorganizāciju apliecinošie dokumenti, izvērtē katra komersanta paredzamo apliekamo darījumu apjomu un pieņem lēmumu par attiecīgās personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra. Ja paredzamais apliekamo darījumu apjoms nesasniedz 35 000 latu, tad, pamatojoties uz saņemto apliekamās personas pamatoto iesniegumu, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
52.4 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 2.punktu, ja apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis) likumā noteiktajā termiņā neiesniedz nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu vai Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, Valsts ieņēmumu dienests nosūta personai rakstisku brīdinājumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.
52.5 Ja 12 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 52.4 punktā minētā brīdinājuma nosūtīšanas apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis) neiesniedz nodokļa deklarāciju vai dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
52.6 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 2.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļu pārbaudē tiek konstatēts, ka apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis) nodokļa deklarācijā ir sniegusi nepatiesu informāciju, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
52.1 Ja, piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 1.punktu, apliekamā persona ir likvidēta, Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc ziņu saņemšanas par attiecīgās personas izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra izslēdz to no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
52.2 Ja PVN grupas dalībnieks ir likvidēts un PVN grupas galvenais uzņēmums divu mēnešu laikā no PVN grupas dalībnieka likvidācijas dienas nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par PVN grupas dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
52.3 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 1.punktu, ja apliekamā persona ir reorganizēta, izveidojot vairākus komersantus, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts apliekamās personas pamatots iesniegums par izslēgšanu no apliekamo personu reģistra un reorganizāciju apliecinošie dokumenti, izvērtē katra komersanta paredzamo apliekamo darījumu apjomu un pieņem lēmumu par attiecīgās personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra. Ja paredzamais apliekamo darījumu apjoms nesasniedz 35 000 latu, tad, pamatojoties uz saņemto apliekamās personas pamatoto iesniegumu, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
52.4 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 2.punktu, ja apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis) likumā noteiktajā termiņā neiesniedz nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu vai Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, Valsts ieņēmumu dienests nosūta personai rakstisku brīdinājumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
52.5 Ja 12 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 52.4 punktā minētā brīdinājuma nosūtīšanas apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis) neiesniedz nodokļa deklarāciju vai dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
52.6 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 2.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļu pārbaudē tiek konstatēts, ka apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis) nodokļa deklarācijā ir sniegusi nepatiesu informāciju, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
53. Likuma 3.panta 8.1daļas 4.punkta prasības neattiecas uz citas dalībvalsts personu, kas veic saimniecisko darbību, un Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, kas reģistrēta apliekamo personu reģistrā.
53.1 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē tiek konstatēts, ka apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis), izņemot PVN grupu, nav sasniedzama norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā, Valsts ieņēmumu dienests nosūta personai rakstisku brīdinājumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra. Brīdinājumā norāda laiku, kad tiks atkārtoti pārbaudīta personas sasniedzamība juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā.
53.2 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē tiek konstatēts, ka PVN grupas dalībnieks nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē, Valsts ieņēmumu dienests nosūta galvenajam uzņēmumam un attiecīgajam PVN grupas dalībniekam brīdinājumu par PVN grupas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra. Brīdinājumā norāda laiku, kad tiks atkārtoti pārbaudīta PVN grupas dalībnieka sasniedzamība juridiskajā adresē.
53.3 Ja apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis), izņemot PVN grupu, nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā arī atkārtotās pārbaudes laikā, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
53.4 Ja PVN grupas dalībnieks nav sasniedzams juridiskajā adresē arī atkārtotās pārbaudes laikā, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no apliekamo personu reģistra.
53.5 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka apliekamās personas (arī fiskālā pārstāvja), izņemot PVN grupu, norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese faktiski nepastāv, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
53.6 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka PVN grupas dalībnieka norādītā juridiskā adrese faktiski nepastāv, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no apliekamo personu reģistra.
53.7 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt apliekamo personu no apliekamo personu reģistra:
53.7 1. neveicot pārbaudi, bet nosūtot šo noteikumu 53.1 punktā minēto rakstisko brīdinājumu, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir rakstisks apliecinājums no tās ēkas vai telpas īpašnieka, kurā ir reģistrēta apliekamās personas juridiskā adrese (ja juridiskā adrese komercreģistrā ierakstīta pirms 2011.gada 1.jūlija) vai deklarētā dzīvesvieta, ka konkrētā apliekamā persona šajā adresē neatrodas;
53.7 2. neveicot pārbaudi un nesūtot šo noteikumu 53.1 punktā minēto rakstisko brīdinājumu, ja uz apliekamās personas juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtītais ierakstītais pasta sūtījums ir nosūtīts atpakaļ Valsts ieņēmumu dienestam ar norādi, ka adresāts šajā adresē neatrodas.
53.8 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 6.punktu, Valsts ieņēmumu dienests, pieņemot lēmumu par apliekamās personas saimnieciskās darbības apturēšanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", vienlaikus pieņem lēmumu par apliekamās personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.
53.9 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 7.punktu, ja līgumā norādītais būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņš tiek pagarināts, apliekamā persona ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pirms līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par jauno būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņu.
53.1 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē tiek konstatēts, ka apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis), izņemot PVN grupu, nav sasniedzama norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā, Valsts ieņēmumu dienests nosūta personai rakstisku brīdinājumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra. Brīdinājumā norāda laiku, kad tiks atkārtoti pārbaudīta personas sasniedzamība juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
53.2 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē tiek konstatēts, ka PVN grupas dalībnieks nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē, Valsts ieņēmumu dienests nosūta galvenajam uzņēmumam un attiecīgajam PVN grupas dalībniekam brīdinājumu par PVN grupas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra. Brīdinājumā norāda laiku, kad tiks atkārtoti pārbaudīta PVN grupas dalībnieka sasniedzamība juridiskajā adresē.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
53.3 Ja apliekamā persona (arī fiskālais pārstāvis), izņemot PVN grupu, nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā arī atkārtotās pārbaudes laikā, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
53.4 Ja PVN grupas dalībnieks nav sasniedzams juridiskajā adresē arī atkārtotās pārbaudes laikā, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
53.5 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka apliekamās personas (arī fiskālā pārstāvja), izņemot PVN grupu, norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese faktiski nepastāv, personu izslēdz no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
53.6 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka PVN grupas dalībnieka norādītā juridiskā adrese faktiski nepastāv, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
53.7 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 4.punktu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt apliekamo personu no apliekamo personu reģistra:
53.7 1. neveicot pārbaudi, bet nosūtot šo noteikumu 53.1 punktā minēto rakstisko brīdinājumu, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir rakstisks apliecinājums no tās ēkas vai telpas īpašnieka, kurā ir reģistrēta apliekamās personas juridiskā adrese (ja juridiskā adrese komercreģistrā ierakstīta pirms 2011.gada 1.jūlija) vai deklarētā dzīvesvieta, ka konkrētā apliekamā persona šajā adresē neatrodas;
53.7 2. neveicot pārbaudi un nesūtot šo noteikumu 53.1 punktā minēto rakstisko brīdinājumu, ja uz apliekamās personas juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtītais ierakstītais pasta sūtījums ir nosūtīts atpakaļ Valsts ieņēmumu dienestam ar norādi, ka adresāts šajā adresē neatrodas.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
53.8 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 6.punktu, Valsts ieņēmumu dienests, pieņemot lēmumu par apliekamās personas saimnieciskās darbības apturēšanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", vienlaikus pieņem lēmumu par apliekamās personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
53.9 Piemērojot likuma 3.panta 8.1 daļas 7.punktu, ja līgumā norādītais būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņš tiek pagarināts, apliekamā persona ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pirms līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par jauno būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņu.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1010 redakcijā)
54. Likuma 3.panta 8.3daļā minētās vērtības nosakāmas saskaņā ar apliekamās personas finanšu grāmatvedībā norādītajiem datiem.
54.1 Likuma 3.panta 8.3 daļas 2.punkta nosacījumi neattiecas uz fiskālo pārstāvi.
54.2 Ja galvenais uzņēmums nepilda likuma 3.panta 8.11 daļā noteiktās saistības, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no apliekamo personu reģistra.
54.3 Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka fiskālajam pārstāvim ir likuma 3.panta 8.15 daļas 2.punktā minētais parāds, Valsts ieņēmumu dienests nosūta fiskālajam pārstāvim rakstisku brīdinājumu par tā izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.
54.4 Ja 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 54.3 punktā minētā rakstiskā brīdinājuma nosūtīšanas fiskālais pārstāvis nesamaksā attiecīgo parādu, fiskālo pārstāvi izslēdz no apliekamo personu reģistra.
54.5 Ja fiskālais pārstāvis ir juridiskā persona un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka attiecībā uz šīs juridiskās personas pārstāvēttiesīgo personu iestājas likuma 3.panta 8.15 daļas 3.punktā minētais apstāklis, Valsts ieņēmumu dienests nosūta fiskālajam pārstāvim rakstisku brīdinājumu par tā izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.
54.6 Ja 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 54.5 punktā minētā brīdinājuma nosūtīšanas fiskālais pārstāvis nenovērš likuma 3.panta 8.15 daļas 3.punktā minēto apstākli, fiskālo pārstāvi izslēdz no apliekamo personu reģistra.
54.7 Ja fiskālais pārstāvis ir fiziskā persona, kas ir vienīgā pārstāvēttiesīgā persona, un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka attiecībā uz šo personu iestājas likuma 3.panta 8.15 daļas 3.punktā minētais apstāklis, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz fiskālo pārstāvi no apliekamo personu reģistra.
54.1 Likuma 3.panta 8.3 daļas 2.punkta nosacījumi neattiecas uz fiskālo pārstāvi.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
54.2 Ja galvenais uzņēmums nepilda likuma 3.panta 8.11 daļā noteiktās saistības, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
54.3 Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka fiskālajam pārstāvim ir likuma 3.panta 8.15 daļas 2.punktā minētais parāds, Valsts ieņēmumu dienests nosūta fiskālajam pārstāvim rakstisku brīdinājumu par tā izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
54.4 Ja 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 54.3 punktā minētā rakstiskā brīdinājuma nosūtīšanas fiskālais pārstāvis nesamaksā attiecīgo parādu, fiskālo pārstāvi izslēdz no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
54.5 Ja fiskālais pārstāvis ir juridiskā persona un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka attiecībā uz šīs juridiskās personas pārstāvēttiesīgo personu iestājas likuma 3.panta 8.15 daļas 3.punktā minētais apstāklis, Valsts ieņēmumu dienests nosūta fiskālajam pārstāvim rakstisku brīdinājumu par tā izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
54.6 Ja 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 54.5 punktā minētā brīdinājuma nosūtīšanas fiskālais pārstāvis nenovērš likuma 3.panta 8.15 daļas 3.punktā minēto apstākli, fiskālo pārstāvi izslēdz no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
54.7 Ja fiskālais pārstāvis ir fiziskā persona, kas ir vienīgā pārstāvēttiesīgā persona, un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka attiecībā uz šo personu iestājas likuma 3.panta 8.15 daļas 3.punktā minētais apstāklis, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz fiskālo pārstāvi no apliekamo personu reģistra.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
55. Lai likuma 3.panta desmitajā daļā minētās personas reģistrētu apliekamo personu reģistrā, tās iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijas iesniegumu (4.pielikums).
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
56. Likuma 3.panta divpadsmitajā daļā minētie nosacījumi ir piemērojami arī tādām preču piegādēm, kas veiktas, pārvietojot preces no vienas iekšzemes muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citām iekšzemes muitas noliktavām vai brīvajām zonām. Minētā norma ir piemērojama arī tad, ja preces, kurām nav Kopienas preču statusa, vai preces, kurām uzsākta eksporta procedūra, tiek pārvietotas no iekšzemes muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citu dalībvalsts muitas noliktavu vai brīvo zonu.
57. Piemērojot likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu uzsāk iekšzemē, preču piegādes vieta ir iekšzeme.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
60. Likuma 4.panta astotās daļas 2.punktā minētais niecīgais patēriņš ir izvērtējams, salīdzinot apliekamās personas kopējo iepirkto gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas daudzumu ar tālāk pārdoto daudzumu.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
61. Piemērojot likuma 4.panta devīto daļu, gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas piegādes vieta ir vieta, kur uzstādīts gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas skaitītājs.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
62. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
62.1 Piemērojot likuma 4.1 pantu, par preču transporta pakalpojumu uzskata arī kurjerpasta vēstuļu, korespondences sūtījuma un pasta paku sūtījuma transporta pakalpojumu.
62.2 Piemērojot likuma 4.1 pantu, ja autopārvadājumiem vai dzelzceļa kravu pārvadājumiem tiek noformētas vairākas transporta pavadzīmes, nodoklis par katru pārvadājuma daļu ir piemērojams kā par atsevišķu pakalpojumu saskaņā ar šiem noteikumiem.
62.3 Likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 3.punkts ir piemērojams arī šķīrējtiesu darbībai.
62.4 Likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 3.punktā lietotais termins "datu apstrāde" ir attiecināms arī uz datoru programmatūras izstrādāšanu (arī uz datubāzes veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu), ja šis pakalpojums netiek nodrošināts elektroniski.
62.5 Likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 5.punkts ir piemērojams pakalpojumiem, kurus sniedz apliekamā persona, nodrošinot ar personālu (arī personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumiem). Pakalpojumiem, kurus sniedz minētais personāls, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.
62.6 Piemērojot likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 7.punktu, par elektronisko sakaru pakalpojumiem uzskata tādus pakalpojumus, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju visu veidu signālu (arī skaņu, attēlu un rakstītu tekstu) pārraidi, interneta pakalpojumus, kā arī tiesību nodošanu vai piešķiršanu šādu pakalpojumu sniegšanai.
62.1 Piemērojot likuma 4.1 pantu, par preču transporta pakalpojumu uzskata arī kurjerpasta vēstuļu, korespondences sūtījuma un pasta paku sūtījuma transporta pakalpojumu.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893)
62.2 Piemērojot likuma 4.1 pantu, ja autopārvadājumiem vai dzelzceļa kravu pārvadājumiem tiek noformētas vairākas transporta pavadzīmes, nodoklis par katru pārvadājuma daļu ir piemērojams kā par atsevišķu pakalpojumu saskaņā ar šiem noteikumiem.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893)
62.3 Likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 3.punkts ir piemērojams arī šķīrējtiesu darbībai.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
62.4 Likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 3.punktā lietotais termins "datu apstrāde" ir attiecināms arī uz datoru programmatūras izstrādāšanu (arī uz datubāzes veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu), ja šis pakalpojums netiek nodrošināts elektroniski.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
62.5 Likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 5.punkts ir piemērojams pakalpojumiem, kurus sniedz apliekamā persona, nodrošinot ar personālu (arī personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumiem). Pakalpojumiem, kurus sniedz minētais personāls, pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
62.6 Piemērojot likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 7.punktu, par elektronisko sakaru pakalpojumiem uzskata tādus pakalpojumus, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju visu veidu signālu (arī skaņu, attēlu un rakstītu tekstu) pārraidi, interneta pakalpojumus, kā arī tiesību nodošanu vai piešķiršanu šādu pakalpojumu sniegšanai.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
73. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
73.1 (Svītrots ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893)
74. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, uzskatāms, ka sociālo pakalpojumu kvalitāte ir novērtēta atbilstoši sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām sociālo pakalpojumu sniedzēju prasībām, ja sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ar pašvaldībām vai citām valsts pārvaldes institūcijām ir noslēgti līgumi par konkrētu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu.
75. Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts nav piemērojams apsardzes un citu darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās.
76. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams, ja izglītojamais iegūst akreditētai izglītības programmai atbilstošu izglītību valsts un pašvaldību izglītības iestādē vai valsts akreditētā privātās izglītības iestādē un izglītības iestāde izglītojamajam izsniedz valsts atzītu izglītības dokumentu.
77. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktā minētie valsts akreditēto izglītības iestāžu piedāvātie sagatavošanas kursi valsts akreditētām izglītības programmām ir attiecināmi uz vispārējo, profesionālo un akadēmisko izglītību.
78. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams Izglītības programmu reģistrā reģistrētai konkrētai profesionālās izglītības programmai, kura ir piesaistīta konkrētas profesijas standartam un kuru īsteno akreditēta izglītības iestāde, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments.
79. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī maksai par profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītību, ko sniedz valsts akreditēta izglītības iestāde saskaņā ar licencētu programmu, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts dokuments, kas pielīdzināts valsts atzītam izglītības dokumentam par akreditētas izglītības programmas apguvi (apliecība ar papildināto mazo Latvijas ģerboni).
80. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī maksai par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes (piemēram, vispārizglītojošās skolas, arodskolas, specializētās vidējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas) sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.
81. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts nav piemērojams tiem valsts atzītu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu.
82. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī:
82.1. sporta skolu sniegtajiem mācību un sporta pakalpojumiem sporta skolu audzēkņiem;
82.2. maksai par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs;
82.3. maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām bērniem līdz 18gadu vecumam (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību).
83. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts nav piemērojams maksai par treniņu nodarbībām pieaugušajiem (piemēram, peldēšana, vingrošana) un attiecīgā maksa ir apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.
84. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktu, ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem. Ja šos pakalpojumus izglītības iestādē tās audzēkņiem un darbiniekiem sniedz citas apliekamās personas, tie apliekami ar nodokli.
85. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts ir piemērojams arī Valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.
86. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkta "c" apakšpunkts ir piemērojams arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, kā arī tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informatīvajiem pakalpojumiem (arī interneta pieslēgumam) un citiem līdzīgiem pakalpojumiem.
87. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts nav piemērojams tādiem darījumiem kā kultūras iestāžu telpu noma, komercizstāžu, gadatirgu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšana, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem šajās iestādēs.
88. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 9.1punktu, ar nodokli neapliek arī maksu par sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūciju uzturzīmēm. Ja papildus uzturzīmes vērtībā iekļautajiem pakalpojumiem minētās iestādes sniedz arī citus pakalpojumus, tie apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.
89. Likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkts nav piemērojams:
89.1. ar izložu (loteriju) un azartspēļu organizēšanu nesaistītiem pakalpojumiem kazino un spēļu zālēs (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi vai preču piegādes);
89.2. spēļu automātu iegādei, remontam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem;
89.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar bērnu spēļu automātu iegādi, uzturēšanu un lietošanu.
90. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 11.punktu, personas, kurām ir tiesības nodarboties ar kazino un spēļu zāļu izveidošanu un izložu (loteriju), azartspēļu organizēšanu, ar nodokli neapliek laimestus, loterijas biļetes, maksu par ieeju kazino un spēļu zālēs, tiesības spēlēt un derībās noteikto likmju vērtību.
91. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 11.punktu, mantu loterijas ar nodokli neapliek. Nodoklis, kas samaksāts, mantu iegādājoties, nav atskaitāms kā priekšnodoklis, bet iekļaujams mantas kopējā vērtībā.
92. Ja likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 8.punktā minētās iestādes vai organizācijas veic saimniecisko darbību (tai skaitā iznomā telpas, sniedz maksas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, kopē pasūtītāja dokumentus, nodarbojas ar preču piegādi), šie darījumi apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.
93. Likuma 6.panta pirmās daļas 13.punkts ir piemērojams tikai tām personām, kas uzskatāmas par apdrošinātājiem vai apdrošināšanas starpniekiem saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu. Atbrīvojums nav piemērojams Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā sniegtajiem pakalpojumiem.
94. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta "a" apakšpunkts ir piemērojams arī personu īres maksājumiem par dienesta viesnīcu īri.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
95. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta "b" apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams arī šādiem dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā iekļautajiem iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem:
95.1. mājas iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu uzturēšana un tehniskā apkalpošana;
95.2. mājas iekšējo apkures un karstā ūdens siltuma sistēmu uzturēšana un tehniskā apkalpošana;
95.3. elektroapgādes sistēmas tehniskā apkope;
95.4. atkritumu vada apkope;
95.5. ventilācijas šahtu un dūmvadu tīrīšana;
95.6. mājas gāzes apgādes iekšējās sistēmas uzturēšana un tehniskā apkope.
96. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta "b" apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams iedzīvotāju maksājumiem par pakalpojumiem (tai skaitā par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) remontu), kas nav iekļauti dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumā un netiek segti no ikmēneša maksājumiem par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanu.
97. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts nav attiecināms uz mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem.
98. Iegādātās vai importētās preces un saņemtie pakalpojumi, kas nepieciešami, lai veiktu likuma 6.panta pirmās daļas 16.punktā minētos zinātniskos pētījumus, nav atbrīvoti no nodokļa samaksas. Samaksātā nodokļa summa iekļaujama zinātniskā pētījuma kopējā vērtībā.
99. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "a" apakšpunkts ir attiecināms arī uz kredīta procentiem, kurus saņem ķīlas ņēmējs.
100. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" apakšpunkts ir piemērojams arī tiem kredītiestāžu pakalpojumiem, kas saistīti ar klientu konsultēšanu finanšu jautājumos (piemēram, par kredītu saņemšanu un izsniegšanu, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu).
101. Kredītiestāžu sniegtais pakalpojums - parakstu parauggrāmatiņu apstiprināšana, kas tiek veikta bankas vārdā, - atbrīvojams no nodokļa saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 17.punktu.
102. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" apakšpunkts ir piemērojams arī pasta norēķinu sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts".
103. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams:
103.1. banknotēm un vērtspapīriem, ja tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanai;
103.2. dārgmetāla monētām, ja:
103.2.1. tās neizmanto norēķinos;
103.2.2. tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanai;
103.2.3. tās pārdod par cenu, kas neatbilst to nominālvērtībai (piemēram, jubilejas monētas);
103.2.4. tās saskaņā ar likuma 13.3pantu nav uzskatāmas par ieguldījumu zeltā.
104. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunkts ir piemērojams arī pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu un norēķinu karšu izsniegšanu un apkalpošanu.
105. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunktā minētais atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu un norēķinu karšu tehnisko apkalpošanu (tai skaitā sistēmu modificēšana, pilnveidošana, bankomātu remonts).
106. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunkts ir attiecināms arī uz valūtas pirkšanas vai pārdošanas darījumiem, valūtas nākotnes darījumiem un darījumiem ar citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē.
106.1 Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" un "d" apakšpunkts nav piemērojams elektronisko paziņojumu pārraidīšanas pakalpojumiem, tajā skaitā tādiem, kas sniegti, izmantojot SWIFT sistēmu.
106.1 Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" un "d" apakšpunkts nav piemērojams elektronisko paziņojumu pārraidīšanas pakalpojumiem, tajā skaitā tādiem, kas sniegti, izmantojot SWIFT sistēmu.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
107. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunktā lietotais termins "vērtspapīri" ir piemērojams akcijām, obligācijām, vekseļiem, ķīlu zīmēm, privatizācijas sertifikātiem un citiem vērtspapīriem, ko likumos noteiktajā kārtībā izlaiž valsts, pašvaldības, kā arī komersanti vai fiziskās personas un kas to turētājam dod tiesības uz ienākumu.
108. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunktā lietotais termins "ieguldījumi kapitālā" ir attiecināms uz ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem personālsabiedrību kapitālā, ieguldījumiem un iemaksām kooperatīvās sabiedrībās vai sabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar Civillikumā minēto sabiedrības līgumu, kā arī uz tiesībām uz ārvalsts komersantu kapitāla daļām vai ienākumu sadali, ja tās nav fiksētas akciju vai obligāciju veidā.
109. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunkts ir piemērojams pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru un kapitāla daļu (apliecību) pirkšanu vai pārdošanu un kuru rezultātā tiek nodibinātas, grozītas, izbeigtas darījumos ar vērtspapīriem un kapitāla daļu apliecībām iesaistīto personu tiesības un pienākumi attiecībā uz līdzdalību komercsabiedrības kapitāla veidošanā un piedalīšanos komercsabiedrības pārvaldē un peļņas sadalē, ja vērtspapīri vai kapitāla daļas tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību.
110. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunkts ir piemērojams arī ieguldījumu pakalpojumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, kā arī pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu fondu, atklāto pensiju fondu un riska kapitāla fondu finanšu līdzekļu kapitālieguldījumos pārvaldi, ja tā ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām.
111. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkts nav attiecināms uz:
111.1. seifu iznomāšanas un inkasācijas pakalpojumiem;
111.2. vērtspapīru tirgus izpētes, investīciju un kapitālieguldījumu tirgus izpētes, starpbanku norēķinu izpētes un kredītu tirgus izpētes pakalpojumiem.
112. Likuma 6.panta pirmās daļas 19.punkts ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai konsulāros pakalpojumus sniedz Latvijas Republikas vai ārvalstu konsulārās iestādes.
113. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu, par nekustamo īpašumu uzskatāma arī zeme un celtnes uz tās, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi, lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemēram, sliedes, tilti, ceļi, komunikācijas, cisternas, kuras ir iebūvētas zemē un nav pārvietojamas), laukumi kempingiem, autostāvvietām un sporta laukumi.
114. Likuma 6.panta pirmās daļas 23.punkts ir attiecināms arī uz nekustamā īpašuma daļas (tai skaitā dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu) pārdošanu.
116. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu, par nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu netiek uzskatīta nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam privatizācijas rezultātā, kā arī nelietota nekustamā īpašuma ieguldījums kapitālā.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
117. Piemērojot 6.panta pirmās daļas 23.punktu, nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā ēkas vai būves vērtība un zemes vai tās daļas vērtība nav atsevišķi nodalāmas. Ja pārdod nelietotu nekustamo īpašumu (tai skaitā zemi vai tās daļas), ar nodokli ir apliekama visa nekustamā īpašuma pārdošanas darījuma vērtība.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
118. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktu, ar nodokli neapliek to skolēnu pārvadājumu pakalpojuma daļu, kas tiek finansēta no pašvaldību budžetiem.
119. Likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktā minētais termins "speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji" ir piemērojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem autopārvadājumu jomā. Šiem pārvadātājiem jābūt no pašvaldības saņemtai licencei par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
120. Likuma 6.panta pirmās daļas 29.punkts nav piemērojams, ja zobu tehniķi izgatavo un piegādā protezēšanai zobu protēzes citām ārstniecības iestādēm.
121. Likuma 6.panta pirmās daļas 30.punkts ir piemērojams personām, kam ir pedagoga sertifikāts par tiesībām sniegt privātprakses pakalpojumus un sertifikātā ir noteikta izglītības pakāpe, veids un izglītības programma, kuras ietvaros šī persona var darboties.
122. Likuma 6.panta pirmās daļas 30.punkts ir piemērojams arī pašnodarbinātām personām, kuras pasniedz privātstundas vispārējās izglītības un augstskolu mācību programmu ietvaros.
124. Piemērojot likuma 6.2pantu, ja preces tiek piegādātas kā komplekts, katrai no šīm precēm ir piemērojama likumā noteiktā atbilstošā nodokļa likme.
125. (Svītrots ar MK 22.12.2008. noteikumiem Nr.1106.)
125.1 Likuma 6.2 panta 5.1 punkta izpratnē par oriģinālliteratūras izdevumu uzskata literāru darbu (daiļliteratūra, bērnu literatūra, zinātniskā un populārzinātniskā literatūra, uzziņu literatūra, reliģiskā literatūra, memuārliteratūra) un tā tulkojumu.
125.2 Likuma 6.2 panta 5.1 punktu piemēro visu veidu fiziskā formātā izdotu mācību literatūras izdevumu un oriģinālliteratūras izdevumu piegādei iekšzemē.
125.3 Likuma 6.2 panta 5.1 punktu nepiemēro elektroniski veiktai mācību literatūras un oriģinālliteratūras izdevumu piegādei.
125.4 Latvijas Nacionālā bibliotēka pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz atzinumu par izdevuma atbilstību mācību literatūras statusam, kā arī par oriģinālliteratūras izdevumu atbilstību šo noteikumu 125.1 punktam.
125.1 Likuma 6.2 panta 5.1 punkta izpratnē par oriģinālliteratūras izdevumu uzskata literāru darbu (daiļliteratūra, bērnu literatūra, zinātniskā un populārzinātniskā literatūra, uzziņu literatūra, reliģiskā literatūra, memuārliteratūra) un tā tulkojumu.
(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.807 redakcijā)
125.2 Likuma 6.2 panta 5.1 punktu piemēro visu veidu fiziskā formātā izdotu mācību literatūras izdevumu un oriģinālliteratūras izdevumu piegādei iekšzemē.
(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.807 redakcijā)
125.3 Likuma 6.2 panta 5.1 punktu nepiemēro elektroniski veiktai mācību literatūras un oriģinālliteratūras izdevumu piegādei.
(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.807 redakcijā)
125.4 Latvijas Nacionālā bibliotēka pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz atzinumu par izdevuma atbilstību mācību literatūras statusam, kā arī par oriģinālliteratūras izdevumu atbilstību šo noteikumu 125.1 punktam.
(MK 21.07.2009. noteikumu Nr.807 redakcijā)
126. (Zaudējis spēku ar 01.01.2012., sk. 345. punktu)
126.1 Likuma 6.2 panta 6.1 punktu nepiemēro elektroniski veiktajām masu informācijas līdzekļu piegādēm.
126.1 Likuma 6.2 panta 6.1 punktu nepiemēro elektroniski veiktajām masu informācijas līdzekļu piegādēm.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 348.punktu)
127. (Zaudējis spēku ar 01.01.2012., sk. 345. punktu)
127.1 Piemērojot likuma 6.2 panta 6.1 punktu, nodokļa samazināto likmi piemēro arī žurnālu pielikumiem kompaktdiska formā, kas tiek pievienoti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju.
127.1 Piemērojot likuma 6.2 panta 6.1 punktu, nodokļa samazināto likmi piemēro arī žurnālu pielikumiem kompaktdiska formā, kas tiek pievienoti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2012., sk. 348.punktu)
135. Likuma 6.2panta 14.punkts ir piemērojams arī tiem pasažieru transporta pārvadājumiem, kas veikti ar maršruta taksometriem.
136. Likuma 6.2panta 14.punkts ir piemērojams pasažieru transporta pakalpojumiem, kas sniegti pasažieru autopārvadājumos starptautisko maršrutu ietvaros, kā arī starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos, ja maršrutā ir paredzēta pasažieru iekāpšana un izkāpšana iekšzemē un pasažieris iekāpj un izkāpj iekšzemē.
137. Likuma 6.2 panta 15.punkts ir piemērojams tikai tādām piegādēm iedzīvotājiem (fiziskām personām), kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām (gala patēriņam).
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
140. Ja fiziskā persona pērk un patērē siltumenerģiju saimnieciskās darbības vai kāda cita veida profesionālās darbības vajadzībām, likuma 6.2 panta 15.punkts nav piemērojams. Šajā gadījumā fiziskā persona paziņo par siltumenerģijas lietošanas mērķi piegādātājam vai personām, kas veic namu apsaimniekotāja funkcijas.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
144. Likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts ir piemērojams arī tādu preču piegādēm, kurām citā dalībvalstī citas dalībvalsts persona ir uzsākusi eksporta procedūru un minētās preces tiek ievestas Latvijas Republikas teritorijā eksportēšanai.
144.1 Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, ja apliekamā persona preču eksportu ir norādījusi nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kad uzsākta muitas procedūra – izvešana, bet eksporta darījums nav noticis vai muitas iestāde atzīst eksporta darījumu par nenotikušu, apliekamā persona iesniedz precizēto nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu, izslēdzot šo eksporta darījumu no ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu summas.
144.1 Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, ja apliekamā persona preču eksportu ir norādījusi nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kad uzsākta muitas procedūra – izvešana, bet eksporta darījums nav noticis vai muitas iestāde atzīst eksporta darījumu par nenotikušu, apliekamā persona iesniedz precizēto nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu, izslēdzot šo eksporta darījumu no ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu summas.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
145. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir piemērojams arī trešo personu (piemēram, muitas brokeru, principālu, subekspeditoru, noliktavu īpašnieku, jūras ostu, lidostu) sniegtajiem pakalpojumiem, ja par attiecīgo eksporta vai tranzīta kravu apkalpošanu ir noslēgts līgums ar preču pārvadātāju vai ekspeditoru.
146. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir attiecināms arī uz transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu un tranzīta pārvadājumiem.
147. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču transporta pakalpojumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu un noformējot starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi (tai skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi), kurā norādītā preču iekraušanas vieta ir trešajā valstī vai trešajā teritorijā, vai Latvijas Republikā un preču saņemšanas vieta ir Latvijas Republikā vai trešajā valstī, vai trešajā teritorijā, nodokļa 0procentu likmi piemēro visai transporta pakalpojumu vērtībai līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam).
148. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču eksporta gadījumā nodokļa 0procentu likmi piemēro visai kravas pārvadājumu vērtībai no preču iekraušanas vietas Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz preču izkraušanas vietai trešajā valstī vai trešajā teritorijā saskaņā ar starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi.
149. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, preču tranzīta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravu pārvadājumu vērtībai no preču iekraušanas vietas, kas norādīta starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, līdz preču izkraušanas vietai, iekļaujot Latvijas Republikā veikto pārvadājumu daļu.
150. Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu, nodokļa 0procentu likmi piemēro transporta pakalpojumiem, kuri saistīti ar tranzīta kravu pārvadājumiem, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, un kurus sniedz apliekamās personas neatkarīgi no tā, kur atrodas vai ir reģistrēts preču nosūtītājs un saņēmējs, arī tad, ja tranzīta kravas saņēmējs ir Latvijas Republikas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējs, kas pēc preču uzglabāšanas muitas noliktavā organizē preču tālāko piegādi uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.
151. Ja šo noteikumu 150.punktā minēto tranzīta kravu pārvadājumos tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs vai notiek transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana, 0 procentu likme ir piemērojama tikai tad, ja tranzīta kravu no viena pārvadātāja otram nodod vai transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana notiek muitas kontrolē (piemēram, muitas noliktavā).
152. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts ir piemērojams TIR grāmatiņām, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem tiek izmantotas starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu.
152.1 Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 4.2 punktu, kuģu pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, kā arī šajos kuģos iebūvētā aprīkojuma remontam un tehniskajai apkopei ir piemērojama nodokļa 0 procentu likme, ja pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir nepārprotami dokumentārie pierādījumi, ka kuģi, kam tiek sniegti šie pakalpojumi, atbilst likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
152.2 Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 4.3 punktu, aviosabiedrība darbojas galvenokārt starptautiskajos maršrutos, ja tiek izpildīti visi šajā punktā minētie nosacījumi:
152.2 1. aviosabiedrības gada apgrozījums starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā apgrozījuma;
152.2 2. aviosabiedrības maršrutu skaits starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā maršrutu skaita.
152.1 Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 4.2 punktu, kuģu pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, kā arī šajos kuģos iebūvētā aprīkojuma remontam un tehniskajai apkopei ir piemērojama nodokļa 0 procentu likme, ja pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir nepārprotami dokumentārie pierādījumi, ka kuģi, kam tiek sniegti šie pakalpojumi, atbilst likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
152.2 Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 4.3 punktu, aviosabiedrība darbojas galvenokārt starptautiskajos maršrutos, ja tiek izpildīti visi šajā punktā minētie nosacījumi:
152.2 1. aviosabiedrības gada apgrozījums starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā apgrozījuma;
152.2 2. aviosabiedrības maršrutu skaits starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā maršrutu skaita.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
153. Likuma 7.panta pirmās daļas 4.7 un 4.8punkts ir piemērojams arī gaisa kuģu un kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem.
153.1 Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 13.punktu, izvešanas muitas deklarācijā, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā, kā preču sūtītāju norāda fiskālo pārstāvi.
153.1 Piemērojot likuma 7.panta pirmās daļas 13.punktu, izvešanas muitas deklarācijā, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā, kā preču sūtītāju norāda fiskālo pārstāvi.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
154. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, par eksportu apliecinošiem dokumentiem izmanto izvešanas muitas deklarāciju, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā, vai vismaz divu turpmāk minēto dokumentu kombināciju, kas nepārprotami apliecina eksporta faktu:
154.1. starptautiskos kravas transporta pavaddokumentus vai to kopijas (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme);
154.2. līgumus, kas noslēgti ar trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām (preču saņēmējiem);
154.3. (svītrots ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893);
154.4. dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
155. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, eksportu apliecinošos dokumentus noformē normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajā kārtībā uz tās apliekamās personas vārda, kura eksportē preces. Minētos dokumentus var noformēt arī uz ekspeditora vai tās personas, kura eksportē preces, pārstāvja vārda, taču šajā gadījumā tos var izmantot kā eksportu apliecinošos dokumentus tikai tad, ja ir iespējams pierādīt eksporta faktu.
156. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, dokumenti, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, ir šādi:
156.1. preču eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, - starptautiskais kravas transporta pavaddokuments vai tā kopija (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme) vai atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā noformēta muitas deklarācija, kas apliecina preču ievešanu Eiropas Savienības teritorijā (Latvijas Republikas teritorijā) vai to izvešanu no Eiropas Savienības teritorijas (no Latvijas Republikas teritorijas), kā arī līgumi, kas noslēgti ar trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām (transporta pakalpojuma pasūtītājiem), dokumenti, kas apliecina samaksu par minētajiem pakalpojumiem, vai arī citi dokumenti, kas nepārprotami apliecina 0procentu likmes piemērošanas pamatotību;
156.2. tranzīta kravas pārvadājumam, ja, veicot tranzīta kravas pārvadājumu, Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs, - starptautiskā kravas transporta pavadzīme vai tās kopija, kurā norādīta tranzīta kravas iekraušanas vieta trešajās valstīs vai trešajās teritorijās un tās izkraušanas vieta Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī citi dokumenti (vai to kopijas) ar muitas iestādes apstiprinājumu (tai skaitā iekšējā transporta pavadzīme tranzīta pārvadājumiem, muitas tranzīta deklarācija), kuros norādīti transportlīdzekļa identifikācijas dati, tranzīta kravas preču kods un daudzums un kuri apliecina kravas pārvadātāja maiņu Latvijas Republikas muitas teritorijā;
156.3. transporta pakalpojumiem, kas sniegti, piegādājot eksportam paredzētās preces uz ostām, ja uzsākta preču izvešanas procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās, - starptautiskā preču transporta pavadzīme ar muitas iestādes apstiprinājumu par kravas ievešanu muitas teritorijā vai brīvajā zonā un eksporta procedūras veikšanu vai izvešanas muitas deklarācija, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649; MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893)
157. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, lai apliecinātu preču eksportu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, katrā konkrētā gadījumā līdztekus šo noteikumu 154. un 156.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot arī citus dokumentus, kuri nepārprotami apliecina eksporta faktu un nodokļa 0procentu likmes piemērošanu.
158. Likuma 7.panta sesto daļu piemēro, ja avanss ir saņemts par konkrētu preci vai pakalpojumu, kurš norādīts nodokļa rēķinā par avansa pieprasījumu.
159. Likuma 7.panta sesto daļu nepiemēro, ja apliekamā persona saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem saņem avansu par tādu preču piegādi, kuru ražošanas (izgatavošanas) tehnoloģiskais process ir ilgāks par sešiem mēnešiem, vai ja preču piegāde ir uzsākta.
160. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, saņemot atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem avansā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis maksājams budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.
161. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, ja nomas pirkuma (līzinga) darījumā nomas pirkuma (līzinga) līgums tiek lauzts pirms līgumā noteiktā laika, līzinga devējs līzinga ņēmējam izraksta kredītrēķinu par nesamaksāto nomas pirkuma (līzinga) objekta daļu.
162. Likuma 8.panta otrā daļa ir piemērojama būvniecības pakalpojumiem ar brīdi, kad parakstīts būvobjekta pieņemšanas akts par katru no būvdarbu izpildes posmiem vai par kopējo darbu izpildi saskaņā ar noslēgto līgumu, vai ar brīdi, kad saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
163. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, sarunu priekšapmaksas kartes, braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes, dāvanu kartes, loterijas biļetes, biļetes uz kultūras un sporta pasākumiem piegāde ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad attiecīgā karte vai biļete (talons) pārdota lietotājam.
164. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, par preču piegādes brīdi uzskata brīdi, kad preces ir nodotas pārvadātāja rīcībā. Ja preces transportē pats preču piegādātājs, par preču piegādes brīdi uzskata brīdi, kad tiek uzsākta preču transportēšana.
165. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, ja apliekamajai personai ir struktūrvienības, kuras nav reģistrētas kā patstāvīgas apliekamās personas, un starp šīm struktūrvienībām ražošanas vajadzībām tiek pārvietotas nepieciešamās preces vai tiek sniegti pakalpojumi ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai, nodokļa rēķins nav jāizraksta.
166. Piemērojot likuma 8.panta pirmo, 1.1, otro un 2.1daļu, ieskaita darījumos uzskata, ka atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem ir saņemta vai veikta avansā, ja vismaz viens no salīdzināmajiem prasījumiem ir avansa pieprasījums. Savstarpējo saistību dzēšana notiek brīdī, kad tiek salīdzinātas un dokumentāri apliecinātas (piemēram, ar vienošanās protokolu) abu pušu izrakstītajos nodokļa rēķinos norādītās ieskaitāmās summas.
167. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, ja apliekamās personas nosūtīto preču atrašanās citā dalībvalstī pārsniedz likuma 18.panta ceturtajā daļā noteikto 24 mēnešu termiņu, preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzies noteiktais 24 mēnešu termiņš.
168. Piemērojot likuma 8.panta 1.1daļu, ja citas dalībvalsts apliekamās personas nosūtīto preču atrašanās laiks iekšzemē pārsniedz likuma 18.panta trešajā daļā noteikto 24 mēnešu termiņu, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzies noteiktais 24 mēnešu termiņš.
169. Piemērojot likuma 8.panta 1.1daļu, ja citas dalībvalsts apliekamās personas saskaņā ar likuma 18.panta trešo daļu pārstrādei, apstrādei vai remontam ievestās preces neizved uz to valsti, no kuras šīs preces tika ievestas iekšzemē, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā šīs preces tiek piegādātas citai personai iekšzemē vai ārpus Latvijas.
170. Piemērojot likuma 8.panta 1.1daļu, trīspusējos darījumos preču gala saņēmējam preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā uzskata par notikušu, kad saņemts nodokļa rēķins no starpnieka.
171. Piemērojot likuma 8.panta otro daļu, preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā vai ar preču eksportu, preču importu vai preču tranzītu saistīts preču transportēšanas pakalpojums ir noticis tad, kad krava ir nodota preču saņēmējam un kravas pieņemšana ir apstiprināta transporta pavadzīmē (norādot datumu) vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.
172. Piemērojot likuma 8.panta trešo daļu, zemnieku saimniecības - apliekamās personas - pastāvīgi uzskaita pašu ražoto preču pašpatēriņu un taksācijas perioda beigās izraksta nodokļa rēķinu, veic nodokļa aprēķinu un iekļauj to nodokļa deklarācijā. Pašu ražotās produkcijas izlietošana ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai zemnieku saimniecībā (piemēram, pašu ražotās lopbarības izlietošana) nav uzskatāma par pašpatēriņu.
173. Piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, ja nodokļa rēķinā iekļauj gan ar dažādām nodokļa likmēm apliekamus darījumus, gan neapliekamus darījumus, šādu darījumu vērtība jānorāda atsevišķi.
174. Piemērojot likuma 8.panta 4.1daļu, ja maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumu bez nodokļa rēķina izrakstīšanas, apliekamā persona nodokļa aprēķināšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām nodokļa rēķinu izraksta maksājuma veikšanas brīdī.
174.1 Likuma 8.panta 4.1 daļā minētā kārtība ir attiecināma arī uz nodokļa aprēķināšanu un priekšnodokļa atskaitīšanu par pakalpojumiem, par kuriem nodokli saskaņā ar likuma 4.1 pantu maksā pakalpojumu saņēmējs.
(Grozīts ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893)
174.1 Likuma 8.panta 4.1 daļā minētā kārtība ir attiecināma arī uz nodokļa aprēķināšanu un priekšnodokļa atskaitīšanu par pakalpojumiem, par kuriem nodokli saskaņā ar likuma 4.1 pantu maksā pakalpojumu saņēmējs.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
175. Likuma 8.panta 4.4daļā minētie nosacījumi attiecas arī uz preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču tranzīta pārvadājumu.
176. Piemērojot likuma 8.panta 4.4daļu, apliekamā persona, kas sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vai ar preču eksportu vai tranzīta pārvadājumu saistītu preču transporta pakalpojumu, nodrošina tādu grāmatvedības uzskaiti, kas precīzi atspoguļo datumu, kad transporta pavadzīme, kurā norādīts kravas pieņemšanas datums, ir nodota atpakaļ pakalpojuma sniedzējam.
177. Piemērojot likuma 8.panta 4.4daļu, apliekamā persona par sniegto pakalpojumu nodokļa rēķinu izraksta 15dienu laikā pēc tam, kad saņemta transporta pavadzīme, kurā norādīts kravas pieņemšanas datums, bet ne vēlāk kā 90dienu laikā pēc preču transporta pakalpojuma sniegšanas.
178. Šo noteikumu 177.punkts nav piemērojams, ja apliekamā persona nodokļa rēķinu izraksta saskaņā ar likuma 8.panta ceturto daļu.
179. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja komersanta - apliekamās personas - īpašumu pārdod likvidators, administrators vai tiesu izpildītājs, tas izraksta nodokļa rēķinu komersanta vārdā.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
180. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja fiziskā persona, kura bija reģistrējusies kā apliekamā persona, ir mirusi un mantojuma pārvaldīšanai mantinieks vai tiesas iecelts aizgādnis turpina saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, tas izraksta nodokļa rēķinus savā vārdā un izmanto mantojuma atstājēja apliekamās personas reģistrācijas numuru līdz brīdim, kad stājas spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības.
180.1 Likuma 8.panta 5.1 daļas 2.punktā minētā rēķinu kārtas numura sērija ir nodokļa rēķinu identifikācija, ko var izmantot, lai ar burtiem, cipariem vai citādā veidā apzīmētu atsevišķi veidotas rēķinu grupas (piemēram, grupējot rēķinus pēc apliekamo darījumu veida, preču vai pakalpojumu saņēmējiem).
180.2 Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 2.punktu, tiesu izpildītājs, izrakstot nodokļa rēķinu saskaņā ar šo noteikumu 179.punktu, lieto atsevišķu vienu vai vairākus rēķina sēriju kārtas numurus, kas unikāli identificē rēķinu attiecībā uz apliekamās personas mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē.
180.1 Likuma 8.panta 5.1 daļas 2.punktā minētā rēķinu kārtas numura sērija ir nodokļa rēķinu identifikācija, ko var izmantot, lai ar burtiem, cipariem vai citādā veidā apzīmētu atsevišķi veidotas rēķinu grupas (piemēram, grupējot rēķinus pēc apliekamo darījumu veida, preču vai pakalpojumu saņēmējiem).
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
180.2 Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 2.punktu, tiesu izpildītājs, izrakstot nodokļa rēķinu saskaņā ar šo noteikumu 179.punktu, lieto atsevišķu vienu vai vairākus rēķina sēriju kārtas numurus, kas unikāli identificē rēķinu attiecībā uz apliekamās personas mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
181. Piemērojot likuma 8.panta 5.1daļas 3.punktu un sestās daļas 1.punktu, zvērināti notāri un zvērināti advokāti, kuri reģistrējušies apliekamo personu reģistrā kā fiziskās personas, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegtajiem notāra vai advokāta pakalpojumiem, norāda deklarētās dzīvesvietas adresi.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
182. Piemērojot likuma 8.panta 5.1daļas 7.punktu, ja apliekamā persona sniedz pakalpojumus vai piegādā preces nepārtrauktā laikposmā (piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumi, telpu nomas pakalpojumi, elektroenerģijas piegāde), preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datumu nodokļa rēķinā var norādīt kā periodu, kurā noticis darījums (piemēram, no 1.marta līdz 31.martam), vai kā konkrēto kalendāra mēnesi (piemēram, marts), vai norādīt konkrēto ceturksni.
183. Piemērojot likuma 8.panta 5.1daļas 15.punktu, lai pierādītu, ka tiek piegādāti jauni transportlīdzekļi, nodokļa rēķinā iekļauj šādu informāciju:
183.1. par sauszemes motorizēto transportlīdzekli - motora tilpums, jauda, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā (tehniskajā pasē) norādītais pirmaisreģistrācijas datums, nobraukto kilometru skaits;
183.2. par kuģi vai citu kuģošanas līdzekli - garums, tehniskajā pasē norādītais lietošanas sākuma datums, nopeldēto stundu skaits;
183.3. par gaisakuģi - pacelšanās masa, tehniskajā pasē norādītais lietošanas sākuma datums, nolidoto stundu skaits.
184. Piemērojot likuma 8.panta 5.1un sesto daļu, par nodokļa rēķiniem var izmantot arī faktūrrēķinus un kases čekus, kuros preču nosūtītāja (saņēmēja) vai pakalpojuma sniedzēja (saņēmēja) juridiskās adreses vietā ir norādīta preču iekraušanas (izkraušanas) vai pakalpojuma sniegšanas (saņemšanas) vietas adrese.
185. Piemērojot likuma 8.panta 5.1un sesto daļu, ja par nodokļa rēķiniem izmanto kases čekus, par mēneša laikā veiktajām vairākām atsevišķām preču piegādēm un pakalpojumiem, par kuriem izsniegti vairāki atsevišķi kases čeki, var izrakstīt pārskata nodokļa rēķinu. Pārskata nodokļa rēķinā norāda likuma 8.panta 5.1 vai sestajā daļā noteiktos nodokļa rēķina rekvizītus un atsevišķo kases čeku (nodokļa rēķinu) identifikācijas datus - numuru un datumu.
185.1 Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 18.punktu, fiskālais pārstāvis likuma 1.panta 41.punktā minētajos darījumos nodokļa rēķinu izraksta savā vārdā, norādot sevi kā preču nosūtītāju un rēķinā izdarot atzīmi "Preces nosūtītas pēc personas A (pārstāvāmās personas rekvizīti) norādījuma".
185.2 Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 18.punktu, ja fiskālais pārstāvis veido vienu eksporta sūtījumu, formējot vienu muitas deklarāciju, kurā norāda no iekšzemes vai no citas dalībvalsts saņemtās preces, kas paredzētas eksportam, fiskālais pārstāvis noformē vienu nodokļa rēķinu.
185.1 Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 18.punktu, fiskālais pārstāvis likuma 1.panta 41.punktā minētajos darījumos nodokļa rēķinu izraksta savā vārdā, norādot sevi kā preču nosūtītāju un rēķinā izdarot atzīmi "Preces nosūtītas pēc personas A (pārstāvāmās personas rekvizīti) norādījuma".
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
185.2 Piemērojot likuma 8.panta 5.1 daļas 18.punktu, ja fiskālais pārstāvis veido vienu eksporta sūtījumu, formējot vienu muitas deklarāciju, kurā norāda no iekšzemes vai no citas dalībvalsts saņemtās preces, kas paredzētas eksportam, fiskālais pārstāvis noformē vienu nodokļa rēķinu.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
186. Piemērojot likuma 8.panta 5.2daļu, persona, kura izvēlējusies nepiemērot likuma 2.panta trīspadsmito daļu un kura saņem maksu ar nodokli par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, attiecīgo maksu ar nodokli pilnā apmērā pārskaita apliekamajām personām, kas tiek uzskatītas par faktiskajiem šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Izrakstot šo preču un pakalpojumu saņēmējiem nodokļa rēķinus, kuros nodalīta piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība un nodokļa summa, norāda arī faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, ar nodokli apliekamās personas reģistrācijas numuru un nodokļa rēķina numuru un datumu.
187. Piemērojot likuma 8.panta septīto daļu, lai čeku kopā ar attaisnojuma dokumentu varētu izmantot par nodokļa rēķinu, attaisnojuma dokumentā papildus likuma 8.panta 5.1 vai sestajā daļā minētajiem rekvizītiem norāda čeka numuru. Attaisnojuma dokumentu izraksta divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem preces pircējs (pakalpojuma saņēmējs), bet otrais eksemplārs paliek pie preču piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja). Attaisnojuma dokumentu preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) izraksta pēc pircēja (pakalpojuma saņēmēja) pieprasījuma.
189. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
189.1 Piemērojot likuma 9.panta 1.1 daļu, taksācijas periods ir viens kalendāra ceturksnis, ja apliekamās personas pirmstaksācijas gadā veikto apliekamo darījumu vērtība pārsniedz 10 000 latu, bet nepārsniedz 35 000 latu (arī personai, kura taksācijas gadā reģistrēta apliekamo personu reģistrā) un šī persona nesniedz citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.1 panta ceturto daļu, vai neveic likuma 18.pantā noteikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā.
189.2 Piemērojot likuma 9.panta 1.2 daļu, taksācijas periods ir puse no kalendāra gada, ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 10 000 latu un tā nesniedz citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, un neveic šā likuma 18.pantā noteikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā.
189.3 Piemērojot likuma 9.panta 1.4 daļu, taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, ja apliekamā persona sniedz citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, vai veic šā likuma 18.pantā noteikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā.
189.1 Piemērojot likuma 9.panta 1.1 daļu, taksācijas periods ir viens kalendāra ceturksnis, ja apliekamās personas pirmstaksācijas gadā veikto apliekamo darījumu vērtība pārsniedz 10 000 latu, bet nepārsniedz 35 000 latu (arī personai, kura taksācijas gadā reģistrēta apliekamo personu reģistrā) un šī persona nesniedz citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.1 panta ceturto daļu, vai neveic likuma 18.pantā noteikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
189.2 Piemērojot likuma 9.panta 1.2 daļu, taksācijas periods ir puse no kalendāra gada, ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 10 000 latu un tā nesniedz citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, un neveic šā likuma 18.pantā noteikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
189.3 Piemērojot likuma 9.panta 1.4 daļu, taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, ja apliekamā persona sniedz citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, vai veic šā likuma 18.pantā noteikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
190. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, apliekamajai personai, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu izsniegusi apliekamā persona. Šādu informāciju var saņemt Valsts ieņēmumu dienestā vai publiski pieejamajā apliekamo personu reģistrā internetā (www.vid.gov.lv).
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
191. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā.
192. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darba vietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi), kā arī reklāmas pasākumu veikšanai.
193. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis par precēm un pakalpojumiem apliekamās personas darbinieku atpūtai, ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis.
194. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas.
195. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga atskaitīt kā priekšnodokli nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summas daļu par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri pēc ekonomiskās būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un nepieciešami saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, tai skaitā:
195.1. izdevumus par saimnieciskās darbības vajadzībām saņemtajiem transporta pakalpojumiem un par saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes pakalpojumiem, kā arī par saimnieciskās darbības vajadzībām izlietoto degvielu - proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram taksācijas periodā;
195.2. izdevumus par saimnieciskās darbības vajadzībām saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem - atbilstoši elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja izdrukas atšifrējumam par taksācijas periodu;
195.3. telefona abonenta maksu - proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām veikto sarunu īpatsvaram kopējā sarunu summā.
196. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinā norādītā nodokļa summas daļa par tām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kuri izmantoti apliekamās personas darbinieku personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi).
196.1 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinos norādītā nodokļa summa par vieglās pasažieru automašīnas (kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas) degvielas iegādes izdevumiem, kas, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu, pārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk nekā par 20 procentiem.
196.1 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis nav atskaitāma nodokļa rēķinos norādītā nodokļa summa par vieglās pasažieru automašīnas (kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas) degvielas iegādes izdevumiem, kas, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu, pārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk nekā par 20 procentiem.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.747, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
197. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, apliekamā persona, kas saņēmusi valsts vai pašvaldību finansējumu, var atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā, priekšnodokļa aprēķināšanā nepiemērojot proporciju, ja iegādātās preces un saņemtos pakalpojumus par valsts vai pašvaldību budžeta saņemtā finansējuma līdzekļiem paredzēts izmantot tikai apliekamu darījumu veikšanai.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
198. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, par šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem kapitālā, kas izdarīti mantiskā ieguldījuma (tai skaitā pamatlīdzekļu, nekustamā īpašuma) veidā, atskaitītā priekšnodokļa korekcijas veikšana tiek vērtēta saskaņā ar šo noteikumu 199., 200., 234., 235., 236. un 237.punktu.
199. Priekšnodokļa korekcijas veikšana nav attiecināma:
199.1. uz mantisko ieguldījumu (izņemot nekustamo īpašumu) jaunizveidotas (jaundibinātas) komercsabiedrības kapitālā, ja jaunizveidotā (jaundibinātā) komercsabiedrība 30 dienu laikā pēc reģistrācijas komercreģistra iestādē reģistrējas apliekamo personu reģistrā, vai esošas iegūstošas komercsabiedrības kapitālā, ja esošā iegūstošā komercsabiedrība informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā un attiecīgo ierakstu veikšanu komercreģistra iestādē;
199.2. uz uzņēmuma pāreju cita saimnieciskās darbības veicēja (apliekamās personas) īpašumā vai lietošanā, kas nav saistīta ar uzņēmumu nododošā saimnieciskās darbības veicēja (apliekamās personas) ieguldījumu kapitālā, ja 30dienu laikā pēc uzņēmuma pārejas fakta uzņēmuma ieguvējs (tiesību un saistību pārņēmējs), kurš ar iegūto uzņēmumu turpina veikt saimniecisko darbību, informē par to Valsts ieņēmumu dienestu.
200. Ja apliekamā persona veic mantisko ieguldījumu (tai skaitā iegulda pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) citas personas pamatkapitālā un mantisko ieguldījumu paredzēts izmantot neapliekamiem darījumiem vai arī mantisko ieguldījumu iegulda neapliekamas personas pamatkapitālā, tad valsts budžetā atmaksājama atskaitāmā priekšnodokļa daļa, kuru aprēķina šādi:
200.1. pamatlīdzekļiem - no pamatlīdzekļa atlikušās (neamortizētās) vērtības, kas uzskaitīta apliekamās personas finanšu grāmatvedībā;
200.2. citam mantiskajam ieguldījumam, kas nav veikts pamatlīdzekļu veidā, - atskaitītā priekšnodokļa daļa par iegādātām precēm, kas tika iegādātas savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.
201. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, ja nodoklis par importētajām (importējamām) precēm maksāts avansā, šo avansā samaksāto nodokļa summu var atskaitīt kā priekšnodokli tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad avansa maksājums veikts.
202. Ja nodokli uz Eiropas Savienības robežas (kas ir arī Latvijas Republikas robeža) preču saņēmēja vārdā ir samaksājusi trešā persona (piemēram, muitas brokeris), tad preču saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona, samaksāto nodokli var atskaitīt kā priekšnodokli, ja preču saņēmēja grāmatvedības uzskaitē ir dokumenti, kuri apliecina nodokļa samaksu par preču importu un kuros kā preču pasūtītājs vai importētājs ir norādīts preču saņēmējs. Par šādiem dokumentiem uzskatāma muitas deklarācija un nodokļa samaksu apliecinošs dokuments ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem.
203. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāma arī samaksātā nodokļa summa par precēm, kuras apliekamā persona ieved iekšzemē saskaņā ar muitas procedūru "ievešana uz laiku" un kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās ir piemērots daļējs atbrīvojums no muitas nodokļa.
203.1 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, priekšnodoklis par saņemto pakalpojumu, par kuru nodokli valsts budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar likuma 13.2, 13.5 vai 13.6 pantu, atskaitāms tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad ir saņemts pakalpojums un ir saņemts nodokļa rēķins vai par šo pakalpojumu samaksāts avansā.
203.2 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma 13.6 panta trešajā daļā minētā apliekamā persona atskaita priekšnodokli par likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, ko tā saņem saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, ievērojot likuma 10.panta ceturtajā daļā minētos priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumus.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
203.1 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, priekšnodoklis par saņemto pakalpojumu, par kuru nodokli valsts budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar likuma 13.2, 13.5 vai 13.6 pantu, atskaitāms tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad ir saņemts pakalpojums un ir saņemts nodokļa rēķins vai par šo pakalpojumu samaksāts avansā.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1010)
203.2 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma 13.6 panta trešajā daļā minētā apliekamā persona atskaita priekšnodokli par likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, ko tā saņem saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, ievērojot likuma 10.panta ceturtajā daļā minētos priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumus.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1010 redakcijā)
204. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktu, apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli arī šādas nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, un 6.panta pirmās daļas 13.punktā, ja veiktie darījumi ir tieši saistīti ar preču eksportu, kā arī nodokļa summas par importētajām precēm un aprēķinātās nodokļa summas par Eiropas Savienības teritorijā iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem.
205. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 7.punktu, priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi, kas minēti šo noteikumu 191., 192., 193., 194., 196. un 200.punktā, ir attiecināmi arī uz preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
205.1 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 9.punktu, priekšnodoklis par precēm, kas iegādātas saskaņā ar likuma 13.2 vai 13.5 pantu, atskaitāms tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad ir saņemtas preces un ir saņemts nodokļa rēķins vai par šīm precēm samaksāts avansā saskaņā ar rēķinu.
205.1 Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 9.punktu, priekšnodoklis par precēm, kas iegādātas saskaņā ar likuma 13.2 vai 13.5 pantu, atskaitāms tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad ir saņemtas preces un ir saņemts nodokļa rēķins vai par šīm precēm samaksāts avansā saskaņā ar rēķinu.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
206. Piemērojot likuma 10.panta 1.2 daļu, ja apliekamā persona izraksta nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (izņemot pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 4.1 panta ceturto daļu) citai apliekamajai personai vienā taksācijas periodā un šī cita apliekamā persona saņem preces vai pakalpojumus šajā pašā taksācijas periodā, kad rēķins ir izrakstīts, savukārt apliekamās personas izrakstīto nodokļa rēķinu tā saņem nākamajā taksācijas periodā, bet līdz likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā un 12.panta pirmajā daļā noteiktajam nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā brīdim, tad cita apliekamā persona samaksāto vai maksājamo nodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai var atskaitīt kā priekšnodokli tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā ir saņemtas preces vai pakalpojumi.
Piemērs.
Apliekamā persona nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam vai divdesmitajam datumam. Situācijā, kurā apliekamā persona par septembrī sniegtajiem pakalpojumiem citai apliekamajai personai nodokļa rēķinu ir izrakstījusi 30.septembrī un cita apliekamā persona saņem preces vai pakalpojumus tajā taksācijas periodā, kad nodokļa rēķins ir izrakstīts, bet šo nodokļa rēķinu cita apliekamā persona ir saņēmusi oktobrī līdz nodokļa deklarācijas par septembri iesniegšanas brīdim (līdz 15. vai 20.oktobrim), cita apliekamā persona ir tiesīga par septembrī saņemtajiem pakalpojumiem atskaitīt priekšnodokli nodokļa deklarācijā par septembri. Ja nodokļa rēķins tiek saņemts tad, kad nodokļa deklarācija par septembri jau ir nodota (piemēram, 16. vai 21.oktobrī), cita apliekamā persona priekšnodoklī atskaitāmās summas norāda nodokļa deklarācijā par oktobri vai vēlākā taksācijas periodā.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
207. Piemērojot likuma 10.panta 1.2daļu, apliekamā persona atskaita priekšnodokli par iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu pēc minētā nekustamā īpašuma iegādes un nodokļa rēķina saņemšanas vai avansa samaksas saskaņā ar nodokļa rēķinu.
207.1 Piemērojot likuma 10.panta 1.2 daļu, nodokļa rēķinos norādītās summas ir atskaitāmas pēc pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās summas samaksas avansā par tādiem saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme un par kuriem nodokli maksā pakalpojumu sniedzējs.
207.2 Piemērojot likuma 10.panta 1.2 daļu, nodokļa rēķinā par apliekamās personas mantas iegādi tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora rīkotā izsolē norādītā nodokļa summa ir atskaitāma pēc tam, kad:
207.2 1. notecējis tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu;
207.2 2. no tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora saņemts nodokļa rēķins.
207.1 Piemērojot likuma 10.panta 1.2 daļu, nodokļa rēķinos norādītās summas ir atskaitāmas pēc pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās summas samaksas avansā par tādiem saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme un par kuriem nodokli maksā pakalpojumu sniedzējs.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
207.2 Piemērojot likuma 10.panta 1.2 daļu, nodokļa rēķinā par apliekamās personas mantas iegādi tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora rīkotā izsolē norādītā nodokļa summa ir atskaitāma pēc tam, kad:
207.2 1. notecējis tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu;
207.2 2. no tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora saņemts nodokļa rēķins.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
208. Likuma 10.panta 1.4daļā minētie nosacījumi ir piemērojami arī attiecībā uz importējamām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem ir maksājams nodoklis saskaņā ar likuma 4.1 pantu.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
209. Piemērojot likuma 10.panta 1.5daļu, fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja no saimnieciskās darbības ienākumiem, iegādājoties pamatlīdzekli, atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka, sastādot aktu, kurā norādīta plānotā pamatlīdzekļa lietošanas proporcija ar nodokli apliekamajiem darījumiem.
210. Lai piemērotu likuma 10.panta 1.4, 1.5, 1.6 un 1.7daļu, apliekamā persona, kas atskaita priekšnodokli no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļu rēķinos norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm un pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai, kurus tā iegādājusies pirms reģistrācijas apliekamo personu reģistrā, veic šim nolūkam izveidotajos grāmatvedības reģistros to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai.
211. Piemērojot likuma 10.panta 1.4, 1.5, 1.6 un 1.7daļu, apliekamā persona pēc tās reģistrācijas apliekamo personu reģistrā kopā ar pirmo nodokļa deklarāciju iesniedz inventarizācijas sarakstu par krājumos esošajām precēm un apliekamās personas pilnvarotās personas apstiprināto pakalpojumu sarakstu. Par apliekamās personas pilnvaroto personu uzskata amatpersonu, kurai piešķirtas paraksta tiesības un kura ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā, vai tās pilnvarotu personu.
212. Piemērojot likuma 10.panta 1.6daļas 1.punktu, likuma 10.panta 1.4daļā minētās tiesības nav attiecināmas uz vieglo automašīnu iegādi neatkarīgi no iegādes laika pirms apliekamās personas reģistrācijas apliecības saņemšanas, izņemot gadījumus, ja minētā automašīna tiek izmantota vai tiks izmantota tādu apliekamu darījumu nodrošināšanai kā autovadītprasmes apgūšana vai taksometru pakalpojumu sniegšana, vai automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana, vai automašīnu nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšana.
213. Likuma 10.panta 1.4, 1.5, 1.6un 1.7 daļā noteikto kārtību piemēro arī Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona un jebkura citas dalībvalsts persona, kas veic saimniecisko darbību, ja tā ir reģistrēta apliekamo personu reģistrā saskaņā ar likuma 3.panta desmitajā daļā vai 26.pantā noteikto kārtību un pirms reģistrācijas ir iegādājusies preces un saņēmusi pakalpojumus iekšzemē savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
214. Ja atbilstoši likuma 12.panta 9.1daļai nodokli par iekšzemē saņemtajiem pakalpojumiem vai par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā aprēķinājis un maksājis šo pakalpojumu vai preču saņēmējs (apliekamā persona), tad Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai vai jebkurai citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, nodoklis par šiem darījumiem nav jāaprēķina un nav jāmaksā valsts budžetā.
215. Piemērojot likuma 10.panta trešo daļu, ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu segt nodokļa maksājumus, izmantojot drošības naudu vai muitas galvojumu, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta drošības naudas kontā ieskaitītā nodokļa pārskaitīšanu valsts budžetā vai maksājuma dokumentu, kurš apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā, un kurā ir minēti muitas deklarācijas identifikācijas dati.
216. Piemērojot likuma 10.panta trešo daļu, ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde pēcimporta pārbaudē ir pieņēmusi lēmumu par papildu nodokļa samaksu valsts budžetā, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par nodokļa iemaksāšanu valsts budžetā vai maksājuma uzdevumu, kurš apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā, un kurā ir minēti muitas deklarācijas identifikācijas dati.
218. Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu:
218.1. kopējā nodokļa summa ir nodokļa summa, kas norādīta no citas apliekamās personas saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi vai nodokļa rēķinos par celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas pakalpojumiem;
218.2. atskaitītais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona ir reāli atskaitījusi, ievērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.1 punktā minētās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas reģistrācijas brīdī Valsts ieņēmumu dienestā;
218.3. atskaitāmais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru apliekamā persona aprēķina par katru taksācijas gadu, reizinot vienu desmito daļu no kopējās nodokļa summas ar saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā.
218.1 Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu, apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par nelietoto nekustamo īpašumu, kas iegādāts pirms 2011.gada 1.oktobra, brīdī, kad tā pārdod šo nekustamo īpašumu, ja nekustamā īpašuma iegādes brīdī priekšnodoklis netika atskaitīts un nekustamais īpašums tiek pārdots kā nelietots nekustamais īpašums.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
218.1 Piemērojot likuma 10.panta ceturto daļu, apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par nelietoto nekustamo īpašumu, kas iegādāts pirms 2011.gada 1.oktobra, brīdī, kad tā pārdod šo nekustamo īpašumu, ja nekustamā īpašuma iegādes brīdī priekšnodoklis netika atskaitīts un nekustamais īpašums tiek pārdots kā nelietots nekustamais īpašums.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
220. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona iegādāto vai ekspluatācijā pieņemto nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
221. Apliekamā persona reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktā minēto nekustamo īpašumu arī tad, ja priekšnodokļa atskaitījumi par šo nekustamo īpašumu nav veikti un nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību, vai izmantot saimnieciskās darbības vajadzībām paredzēto nekustamo īpašumu tikai neapliekamo darījumu veikšanai.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
222. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona iegādāto lietoto nekustamo īpašumu, kas atbrīvots no nodokļa, Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrē.
223. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, par reģistrācijas pirmo gadu uzskatāms gads, kad nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā.
224. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktu, apliekamā persona vienlaikus ar nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par reģistrētā nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra, ja nekustamais īpašums ir:
224.1. pārdots (norāda nekustamā īpašuma pircēju);
224.2. pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, beidzoties līzinga līgumam (norāda līzinga ņēmēju);
224.3. ieguldīts komercsabiedrības kapitālā;
224.4. pilnībā gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes dēļ vai citādā veidā pret personas gribu.
225. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu, ja apliekamā persona ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā vairākus nekustamos īpašumus, priekšnodokļa korekcija veicama par katru nekustamo īpašumu atsevišķi.
226. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 5.punktu, proporcijas izmaiņas fiksē, ja tās pārsniedz vienu procentu.
227. Ja nelietotu nekustamo īpašumu gada laikā pēc tā pieņemšanas ekspluatācijā pārdod pirmo reizi, pārdevējs neveic priekšnodokļa korekciju. Nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summu, kas aprēķināta no pārdodamā nekustamā īpašuma ar nodokli apliekamās vērtības, pārdevējs iemaksā valsts budžetā, un pircējam ir tiesības to atskaitīt kā priekšnodokli likumā noteiktajā apjomā. Ja nekustamais īpašums pārdots apliekamajai personai, pircējs reģistrē iegādāto nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā, un turpmāk veic priekšnodokļa korekciju par šo nekustamo īpašumu.
227.1 Likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu nepiemēro, ja tiek pārdots nelietots nekustamais īpašums, kas minēts likuma 1.panta 16.punkta "a" apakšpunktā.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
227.1 Likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu nepiemēro, ja tiek pārdots nelietots nekustamais īpašums, kas minēts likuma 1.panta 16.punkta "a" apakšpunktā.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
228. Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 220.punktu un tā paša gada laikā turpina šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā precizē atskaitītā priekšnodokļa summu, līdz pēctaksācijas gada 1.maijam iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā likuma 10.panta ceturtās daļas 3.punktā minēto informāciju par nekustamā īpašuma izmantošanu taksācijas gadā, un veic priekšnodokļa korekciju no kopējās nodokļa summas.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
229. Ja apliekamā persona rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šo noteikumu 220.punktu un 10 gadu laikā veic jaunu šī nekustamā īpašuma rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, tā rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu par priekšnodokļa summu, kas atskaitīta par rekonstruētā, renovētā vai restaurētā nekustamā īpašuma daļu, un iesniedz nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad šī nekustamā īpašuma daļa ir pieņemta ekspluatācijā. Atskaitītā priekšnodokļa korekcija veicama neatkarīgi no iepriekš veiktajām reģistrētā nekustamā īpašuma priekšnodokļa korekcijām.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
230. Ja apliekamā persona 10 gadu laikā pēc nelietota nekustamā īpašuma iegādes to pēc savas iniciatīvas nolemj nojaukt, apliekamajai personai par nojaukto nekustamo īpašumu budžetā jāatmaksā atskaitītā priekšnodokļa summa, kuru aprēķina saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu.
231. Šo noteikumu 230.punktā minētā kārtība ir attiecināma arī uz rekonstruētu lietotu nekustamo īpašumu, kurš nojaukts 10 gadu laikā pēc tā nodošanas ekspluatācijā.
232. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu, apliekamā persona, kura 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai nodošanas ekspluatācijā pārdod nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu:
232.1. izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu ar nākamo taksācijas gadu pēc tā gada, kurā noformēts pirkuma līgums;
232.2. veic priekšnodokļa korekciju par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu proporcionāli mēnešu skaitam no tā taksācijas gada sākuma, kurā noformēts pirkuma līgums, līdz pirkuma līguma noformēšanas mēnesim;
232.3. atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 6.punktu;
232.4. turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu, ievērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.1 punktā minētās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
233. Ja stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā ir gājusi bojā vai iznīcināta daļa no likuma 10.panta ceturtās daļas 7.punktā minētā nekustamā īpašuma, apliekamā persona izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par nekustamā īpašuma daļu ar to taksācijas gadu, kurā noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti, un turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu.
234. Apliekamā persona, kura iegulda nekustamo īpašumu vai tā daļu kā mantisko ieguldījumu komercsabiedrības kapitālā, izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par ieguldīto nekustamo īpašumu (vai tā daļu) ar to taksācijas gadu, kurā noformēti dokumenti, kas apstiprina mantiskā ieguldījuma veikšanas faktu (piemēram, ieguldījuma līgums, lēmums par komersanta dibināšanu).
235. Šo noteikumu 234.punkts ir piemērojams, ja nekustamais īpašums kā mantiskais ieguldījums tiek ieguldīts jaundibinātas vai esošas iegūstošas komercsabiedrības kapitālā un 30 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē jaundibinātā komercsabiedrība iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, bet ne vēlāk kā 60 dienu laikā (pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē) tiek reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona vai esoša iegūstošā komercsabiedrība (apliekamā persona) informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā. Šajā gadījumā jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība pārreģistrē nekustamo īpašumu atbilstoši šo noteikumu 220.punktam un turpina priekšnodokļa koriģēšanu.
236. Šo noteikumu 234.punkts ir piemērojams, ja komercsabiedrības reorganizācijas rezultātā saskaņā ar Komerclikumu iegūstošai komercsabiedrībai tiek nodots nekustamais īpašums un jaundibinātā komercsabiedrība 30 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistrā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, bet ne vēlāk kā 60dienu laikā (pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē) tiek reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona vai esoša iegūstošā komercsabiedrība (apliekamā persona) 30 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā saskaņā ar likuma 14.panta piekto, sesto vai septīto daļu. Šajā gadījumā iegūstošā komercsabiedrība pārreģistrē nekustamo īpašumu atbilstoši šo noteikumu 220.punktam un turpina priekšnodokļa koriģēšanu.
237. Šo noteikumu 234.punkts piemērojams, ja uzņēmuma pārejas rezultātā apliekamā persona vai neapliekamā persona, kas veic saimniecisko darbību, nodod nekustamo īpašumu cita saimnieciskās darbības veicēja (apliekamās personas) īpašumā vai lietošanā, vai kā ieguldījumu komercsabiedrības kapitālā un 30 dienu laikā no uzņēmuma pārejas fakta uzņēmuma ieguvējs (tiesību un saistību pārņēmējs), kurš ar iegūto uzņēmumu turpina veikt saimniecisko darbību, informē Valsts ieņēmumu dienestu par uzņēmuma pārejas faktu. Šajā gadījumā uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas ieguvējs pārreģistrē nekustamo īpašumu atbilstoši šo noteikumu 220.punktam un turpina priekšnodokļa koriģēšanu.
238. Veicot šo noteikumu 235., 236. un 237.punktā minēto pārreģistrāciju, apliekamā persona fiksē atskaitītā priekšnodokļa summu par katru nepabeigto celtniecības objektu atsevišķi, un jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība turpina uzskaitīt šīs summas, lai brīdī, kad konkrētais objekts tiks nodots ekspluatācijā un tiks reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, varētu deklarēt atskaitīto kopējo priekšnodokļa summu, kā arī turpmāk veic priekšnodokļa korekciju (no šī nekustamā īpašuma celtniecības pirmās dienas) atbilstoši likumam.
239. Ja reorganizācijas rezultātā jaunizveidotajai vai esošai iegūstošai komercsabiedrībai tiek nodoti vairāki nekustamie īpašumi, reorganizējamai komercsabiedrībai jāsastāda saraksts par šādiem nekustamajiem īpašumiem, iekļaujot sarakstā šo noteikumu 241., 242., 242.1, 243. un 243.1 punktā minētos rādītājus.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
240. Šo noteikumu 239.punktā minēto sarakstu saskaņo ar Valsts ieņēmumu dienestu. Savukārt jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība, ņemot vērā šajā sarakstā apstiprinātos rādītājus, pārreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā šo nekustamo īpašumu savā vārdā.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
241. Reorganizējamā komercsabiedrība, kura reorganizācijas rezultātā nodod jaunizveidotajai vai esošai iegūstošai komercsabiedrībai nekustamo īpašumu, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, lai sastādītu šo noteikumu 239.punktā minēto sarakstu, norāda šādu informāciju:
241.1. kopējā nodokļa summa (Nkop.), kas norādīta nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju;
241.2. no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa (Natsk.), ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, kas bija norādīta, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2010.gadam;
241.2.1 no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa (N1atsk.), ievērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.1 punktā minētās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas, kas bija norādītas, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā, sākot ar 2011.gadu;
241.3. priekšnodokļa summa (Niem.), kas iemaksāta atpakaļ budžetā, veicot priekšnodokļa korekciju laikposmā no 1998.gada līdz 2002.gadam;
241.4. no budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa (Nfakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Natsk.- no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa;
Niem.- kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ budžetā;
241.4.1 no budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa (N1fakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
N1atsk. – no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 241.2.1 apakšpunktu;
Niem. – kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ budžetā saskaņā ar šo noteikumu 241.3.apakšpunktu.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
242. Gadu skaitu (n) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem apliekamā persona, sākot ar 2002.gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi: nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis +10 (gadi) - 2002 (gada skaitlis).
242.1 Gadu skaitu (n1) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem apliekamā persona, sākot ar 2011.gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi: nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis + 9 (gadi) – nekustamā īpašuma pārreģistrācijas gada skaitlis.
242.1 Gadu skaitu (n1) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem apliekamā persona, sākot ar 2011.gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi: nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis + 9 (gadi) – nekustamā īpašuma pārreģistrācijas gada skaitlis.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
243. Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas līdz 2010.gadam veic šādi:
243.1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (Pfakt.), izmantojot šādu formulu:
Nfakt.- no budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa;
n - gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;
243.2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (Patsk.), izmantojot šādu formulu:
Nkop.- kopējā nodokļa summa;
n - gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;
p – saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcija apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;
243.3. aprēķina starpību S, kuru apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, aprēķinam izmantojot šādu formulu:
Pfakt.- faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;
Patsk.- atskaitāmais priekšnodoklis.
243.1 Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, sākot ar 2011.gadu, veic šādi:
243.1 1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (P1fakt.), izmantojot šādu formulu:
N1atsk. – no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 241.2.1 apakšpunktu;
n1 – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija un kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 242.1 punktu;
243.1 2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (P1atsk.), izmantojot šādu formulu:
Nkop. – kopējā nodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 241.1 apakšpunktu;
n1 – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija un kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 242.1 punktu;
p1 – saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 2.1 punktu;
243.1 3. aprēķina starpību S, kuru apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, izmantojot šādu formulu:
P1fakt. – faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;
P1atsk. – atskaitāmais priekšnodoklis.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
243.1 Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, sākot ar 2011.gadu, veic šādi:
243.1 1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (P1fakt.), izmantojot šādu formulu:
N1atsk. – no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 241.2.1 apakšpunktu;
n1 – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija un kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 242.1 punktu;
243.1 2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (P1atsk.), izmantojot šādu formulu:
Nkop. – kopējā nodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 241.1 apakšpunktu;
n1 – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija un kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 242.1 punktu;
p1 – saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 2.1 punktu;
243.1 3. aprēķina starpību S, kuru apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, izmantojot šādu formulu:
P1fakt. – faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;
P1atsk. – atskaitāmais priekšnodoklis.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
244. Ja jaunizveidotā komercsabiedrība 30dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība (apliekamā persona) 30dienu laikā nav pārreģistrējusi nekustamos īpašumus atbilstoši šo noteikumu 235., 236., 237., 238., 240., 241., 242., 242.1, 243. un 243.1 punktam, reorganizējamai komercsabiedrībai jāatmaksā valsts budžetā atskaitītais priekšnodoklis par tiem nekustamajiem īpašumiem, kas reorganizācijas gadījumā nodoti jaunizveidotajai vai esošai iegūstošajai komercsabiedrībai.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
245. Ja apliekamā persona veic nomas pirkuma (līzinga) darījumus ar nekustamo īpašumu, likuma 10.panta ceturtā daļa ir piemērojama šādi:
245.1. nomas pirkuma (līzinga) darījuma veikšanai iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu vai uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu līzinga devējs (nekustamā īpašuma pārdevējs) reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā;
245.2. iegādātā nelietotā nekustamā īpašuma (tai skaitā uzcelta, rekonstruēta, renovēta vai restaurēta nekustamā īpašuma iegāde gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā) nodošana citai personai (līzinga ņēmējam) saskaņā ar nekustamā īpašuma nomas pirkuma (līzinga) līgumu nav uzskatāma par nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un nav apliekama ar nodokli;
245.3. līzinga devējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par nomas pirkuma (līzinga) darījumam iegādāto nelietoto nekustamo īpašumu. Ja nekustamais īpašums ir pārgājis līzinga ņēmēja īpašumā, beidzoties nomas pirkuma (līzinga) līgumam, līzinga devējs saskaņā ar šo noteikumu 224.punktu informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra.
246. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, ja nomas pirkuma (līzinga) darījumā nomas pirkuma (līzinga) līgums tiek lauzts pirms nomas pirkuma (līzinga) līgumā noteiktā laika un nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs līzinga ņēmējam izraksta kredītrēķinu par nesamaksāto līzinga objekta daļu, kā arī izraksta nodokļa rēķinu par nomas pakalpojumu par to periodu, kurā veikti nomas pirkuma (līzinga) maksājumi. Nodokļu rēķinā par sniegto nomas pakalpojumu norāda samaksāto līzinga maksājumu daļu un atsevišķi - nodokļa summu.
247. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, līzinga devējam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi tajā taksācijas periodā, kurā ir pārtraukts nomas pirkuma (līzinga) līgums.
248. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, ja nomas pirkuma (līzinga) līgums tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi pēc nelietota nekustamā īpašuma iegādes (tai skaitā uzcelta, rekonstruēta, renovēta vai restaurēta nekustamā īpašuma iegāde gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā), un nekustamais īpašums paliek līzinga devēja īpašumā, līzinga devējs (apliekamā persona) atlikušajos taksācijas gados veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 10.panta ceturtās daļas 4.punktu, ņemot vērā šo noteikumu 249.punktā minētās līzinga devēja tiesības atskaitīt priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi savu apliekamo darījumu nodrošināšanai (sniegtie nomas pakalpojumi), kas saskaņā ar šo noteikumu 245.3.apakšpunktu nebija atskaitāms.
249. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, līzinga devējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām nekustamā īpašuma izmantošanā.
250. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 8.punktu, līzinga ņēmējs (apliekamā persona) par to periodu, kurā nekustamais īpašums tika iznomāts, ir tiesīgs nodokļu rēķinā par sniegto nomas pakalpojumu atsevišķi norādīto maksājumā iekļauto nodokļa summu atskaitīt kā priekšnodokli, ja nekustamā īpašuma nomas pakalpojums saņemts savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.
251. Piemērojot likuma 10.panta 4.1daļas 4.punktu, apliekamajai personai, kas iegādājas vai izgatavo pamatlīdzekli tikai apliekamu darījumu veikšanai, nav jāveic atsevišķa grāmatvedības uzskaite un priekšnodokļa korekcija par pamatlīdzekļa izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.
252. Piemērojot likuma 10.panta 4.1daļas 4.punktu, ja apliekamā persona piecu gadu laikā kopš pamatlīdzekļa iegādes vai izgatavošanas sāk to izmantot arī neapliekamiem darījumiem un neveic atsevišķu priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru iegādāto vai izgatavoto pamatlīdzekli un tā izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, apliekamā persona par atlikušajiem gadiem veic priekšnodokļa korekciju par katra pamatlīdzekļa izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.
252.1 Likuma 10.panta 7.2 daļā minētajos gadījumos, ja apliekamā persona priekšnodokli par iegādāto, nomāto vai importēto vieglo pasažieru automašīnu ir atskaitījusi pilnā apmērā, bet minētā automašīna tiek izmantota ar saimniecisko darbību nesaistītiem darījumiem, tad šāda automašīnas izmantošana ir uzskatāma par pašpatēriņu, par kuru apliekamajai personai ir pienākums aprēķināt un samaksāt nodokli valsts budžetā.
252.1 Likuma 10.panta 7.2 daļā minētajos gadījumos, ja apliekamā persona priekšnodokli par iegādāto, nomāto vai importēto vieglo pasažieru automašīnu ir atskaitījusi pilnā apmērā, bet minētā automašīna tiek izmantota ar saimniecisko darbību nesaistītiem darījumiem, tad šāda automašīnas izmantošana ir uzskatāma par pašpatēriņu, par kuru apliekamajai personai ir pienākums aprēķināt un samaksāt nodokli valsts budžetā.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
253. Piemērojot likuma 10.panta devīto daļu, apliekamā persona - publisko tiesību subjekts -, veicot valsts vai pašvaldību izpildvaras funkcijas, kā priekšnodokli var atskaitīt nodokli par precēm un pakalpojumiem, kas tiek izmantoti apliekamo darījumu veikšanai, ja ir nodrošināta atsevišķa šo preču un pakalpojumu uzskaite.
254. Piemērojot likuma 10.panta desmito daļu, veikto apliekamo darījumu vērtībā ir iekļaujama apliekamās personas piegādāto preču, sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa vērtību summa, kā arī tādu sniegto pakalpojumu vērtību summa, kuru sniegšanas vieta nav iekšzeme. Veikto apliekamo darījumu vērtībā netiek iekļauta importēto preču vērtība, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība un to preču un pakalpojumu vērtība, par kuriem apliekamā persona maksā nodokli kā šo preču un pakalpojumu saņēmēja.
(Grozīts ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893; MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.747, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
255. Piemērojot 10.panta desmito daļu, apliekamā persona, kura sniedz likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā minētos ar nodokli neapliekamos apdrošināšanas un finanšu pakalpojumus, ja to saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kā arī likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā minētos apdrošināšanas pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar preču eksportu, proporcijas skaitītājā ietver arī šo finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu vērtību.
259. Likuma 10.panta 11.2daļā lietotais termins "neapliekams darījums, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību" ir attiecināms uz tādiem darījumiem, kuri nepārprotami atšķiras no apliekamās personas veiktā saimnieciskās darbības veida un gada laikā sistemātiski vai periodiski neatkārtojas.
260. Ja apliekamā persona gada laikā veic neapliekamu darījumu, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību, šī darījuma vērtību neiekļauj likuma 10.panta desmitajā daļā noteiktajā proporcijas aprēķinā.
261. Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un tās veikto apliekamo darījumu vērtība taksācijas periodā ir lielāka par 95 procentiem no kopējo darījumu vērtības, bet tā nav nodrošinājusi atsevišķu apliekamo un neapliekamo darījumu uzskaiti un šajā taksācijas periodā ir atskaitījusi priekšnodokli pilnā apmērā, nepiemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju, tā piemēro likuma 10.panta 11.3daļu.
261.1 Piemērojot likuma 10.panta 11.3 daļu, apliekamā persona pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu, ja gada laikā veicamajiem darījumiem nav nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu vai valsts izpildvaras funkciju veikšanai.
261.1 Piemērojot likuma 10.panta 11.3 daļu, apliekamā persona pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu, ja gada laikā veicamajiem darījumiem nav nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu vai valsts izpildvaras funkciju veikšanai.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
262. Piemērojot 10.panta trīspadsmito daļu, apliekamās personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, nodokļa uzskaitei kārto pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnālu (2.pielikums).
262.1 Fiskālajam pārstāvim, pārstāvot citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, jānodrošina detalizēta nosūtāmo vai saņemto preču uzskaite, lai nodokļu administrācija varētu izsekot katrai preču kustībai.
262.2 Ja šo noteikumu 262.punktā minēto žurnālu kārto elektroniski, ailes, kuras nav nepieciešams aizpildīt, veicot saimniecisko darbību, šajā žurnālā var nenorādīt.
262.3 Ja apliekamā persona ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, atbilst tikai likuma 13.4 pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un izmanto likuma 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, tā, kārtojot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu elektroniski, šo noteikumu 262.punktā minēto žurnālu var nekārtot, bet papildināt saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar ailēm, lai uzskaitītu aprēķinātās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā saņemta samaksa, un priekšnodoklī norādāmās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā veikta samaksa saskaņā ar nodokļa rēķiniem, kas saņemti no citām apliekamajām personām.
262.1 Fiskālajam pārstāvim, pārstāvot citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, jānodrošina detalizēta nosūtāmo vai saņemto preču uzskaite, lai nodokļu administrācija varētu izsekot katrai preču kustībai.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
262.2 Ja šo noteikumu 262.punktā minēto žurnālu kārto elektroniski, ailes, kuras nav nepieciešams aizpildīt, veicot saimniecisko darbību, šajā žurnālā var nenorādīt.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
262.3 Ja apliekamā persona ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, atbilst tikai likuma 13.4 pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un izmanto likuma 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, tā, kārtojot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu elektroniski, šo noteikumu 262.punktā minēto žurnālu var nekārtot, bet papildināt saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar ailēm, lai uzskaitītu aprēķinātās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā saņemta samaksa, un priekšnodoklī norādāmās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā veikta samaksa saskaņā ar nodokļa rēķiniem, kas saņemti no citām apliekamajām personām.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
263. Piemērojot likuma 10.panta trīspadsmito daļu, apliekamā persona, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, uzskaita preču piegādi (saņemšanu) un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu), ja ir:
263.1. nosūtītas preces un izrakstīts nodokļa rēķins;
263.2. saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins;
263.3. sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins;
263.4. saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins;
263.5. noticis preču vai pakalpojumu pašpatēriņš un izrakstīts nodokļa rēķins;
263.6. notikusi preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā - ja ir saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins;
263.7. saņemts rēķins par avansā maksājamām summām (samaksāts avanss) pirms preču nosūtīšanas (saņemšanas) vai pakalpojumu sniegšanas (saņemšanas);
263.8. noticis preču eksports;
263.9. noticis preču imports.
263.1 Šo noteikumu 263.punkta nosacījumi neattiecas uz apliekamo personu, kura izmanto tikai likuma 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību.
263.1 Šo noteikumu 263.punkta nosacījumi neattiecas uz apliekamo personu, kura izmanto tikai likuma 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
264. Piemērojot likuma 10.panta trīspadsmito daļu, žurnālā norādīto informāciju apliekamā persona, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, izmanto nodokļa deklarācijas aizpildīšanai. Katram taksācijas gadam nodokļa uzskaitei iekārto jaunu žurnālu.
264.1 Piemērojot likuma 10.1 panta pirmās daļas 2.punktu, parāda rašanās brīdis ir nākamā diena pēc tā datuma, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta.
264.2 Piemērojot likuma 10.1 panta sesto daļu, preču vai pakalpojumu saņēmējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par nodokļa samaksu (3.pielikums).
264.3 Piemērojot likuma 10.1 panta pirmās daļas 9.punktu, līdz brīdim, kad informācija par to, ka attiecīgais parāds likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, tiek nosūtīta preču vai pakalpojumu saņēmējam, jābūt izpildītiem likuma 10.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem nosacījumiem.
264.4 Ja preču vai pakalpojumu saņēmējam ir uzsākta bankrota procedūra, tad likuma 10.1 panta pirmās daļas 8.punktā esošais nosacījums ir izpildīts, ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja prasījums pret preču vai pakalpojumu saņēmēju ir iekļauts kreditoru prasījumu reģistrā saskaņā ar maksātnespējas procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
264.5 Piemērojot likuma 10.1 panta trešo daļu, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, kuram nodokļa taksācijas periods ir puse no kalendāra gada, iekļauj nodokļa summu par zaudēto parādu deklarācijā par pēctaksācijas gada pirmo taksācijas periodu, kas ir puse no kalendāra gada.
264.6 Piemērojot likuma 10.1 panta ceturto un piekto daļu, preču vai pakalpojumu saņēmēji, kuriem nodokļa taksācijas periods ir puse no kalendāra gada, nodokli valsts budžetā iemaksā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pirmo pusgadu.
264.1 Piemērojot likuma 10.1 panta pirmās daļas 2.punktu, parāda rašanās brīdis ir nākamā diena pēc tā datuma, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
264.2 Piemērojot likuma 10.1 panta sesto daļu, preču vai pakalpojumu saņēmējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par nodokļa samaksu (3.pielikums).
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
264.3 Piemērojot likuma 10.1 panta pirmās daļas 9.punktu, līdz brīdim, kad informācija par to, ka attiecīgais parāds likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, tiek nosūtīta preču vai pakalpojumu saņēmējam, jābūt izpildītiem likuma 10.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem nosacījumiem.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
264.4 Ja preču vai pakalpojumu saņēmējam ir uzsākta bankrota procedūra, tad likuma 10.1 panta pirmās daļas 8.punktā esošais nosacījums ir izpildīts, ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja prasījums pret preču vai pakalpojumu saņēmēju ir iekļauts kreditoru prasījumu reģistrā saskaņā ar maksātnespējas procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
264.5 Piemērojot likuma 10.1 panta trešo daļu, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, kuram nodokļa taksācijas periods ir puse no kalendāra gada, iekļauj nodokļa summu par zaudēto parādu deklarācijā par pēctaksācijas gada pirmo taksācijas periodu, kas ir puse no kalendāra gada.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
264.6 Piemērojot likuma 10.1 panta ceturto un piekto daļu, preču vai pakalpojumu saņēmēji, kuriem nodokļa taksācijas periods ir puse no kalendāra gada, nodokli valsts budžetā iemaksā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pirmo pusgadu.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
265. Piemērojot likuma 11.panta pirmo un otro daļu, ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, iesniegšanas termiņa pēdējo dienu nosaka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
266. Piemērojot likuma 11.panta pirmo un otro daļu, apliekamā persona, kura taksācijas periodā ir piegādājusi jaunus transportlīdzekļus citas dalībvalsts neapliekamajai personai, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, tai pievieno nodokļa rēķinu kopijas, kas apliecina veiktās piegādes.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
268. Piemērojot likuma 11.panta desmitās daļas 2.punktu, pārrēķinot darījumu proporciju kopumā par gadu, kopējo darījumu un apliekamo darījumu vērtību nosaka, ņemot vērā taksācijas gadā veiktās korekcijas (piemēram, sakarā ar piešķirtajām atlaidēm, pirkuma anulēšanu, preču saņemšanu atpakaļ, avansa atmaksu).
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
270. Piemērojot likuma 11.panta desmitās daļas 3.punktu, iesniedzot gada deklarāciju, ņem vērā darījumu kopsummu par gadu, summējot pozitīvās un negatīvās vērtības.
270.1 Piemērojot likuma 11.panta desmito daļu, apliekamā persona saskaņā ar deklarāciju par taksācijas gadu iemaksā nodokli valsts budžetā līdz nākamā gada 1.maijam.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
270.1 Piemērojot likuma 11.panta desmito daļu, apliekamā persona saskaņā ar deklarāciju par taksācijas gadu iemaksā nodokli valsts budžetā līdz nākamā gada 1.maijam.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
272. Ja, ievedot preces iekšzemē, tām tiek piemērota muitas procedūra "ievešana uz laiku" ar daļēju atbrīvojumu no muitas nodokļa maksāšanas, nodokli budžetā maksā triju procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas.
273. Piemērojot likuma 12.panta pirmo daļu, elektroenerģijas piegādātājs nodokli par piegādāto elektroenerģiju patērētājam, kas par saņemto elektroenerģiju norēķinu dokumentu izraksta pats, maksā tajā taksācijas periodā, kad saņemta atlīdzība no patērētāja.
273.1 Piemērojot likuma 12.panta pirmo daļu, apliekamā persona, kurai taksācijas periods mainās atbilstoši likuma 9.panta 1.4 daļai, aprēķina un iemaksā nodokli valsts budžetā 20 dienu laikā pēc tā kalendāra mēneša beigām, kurā mainās taksācijas periods.
273.1 Piemērojot likuma 12.panta pirmo daļu, apliekamā persona, kurai taksācijas periods mainās atbilstoši likuma 9.panta 1.4 daļai, aprēķina un iemaksā nodokli valsts budžetā 20 dienu laikā pēc tā kalendāra mēneša beigām, kurā mainās taksācijas periods.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1010 redakcijā)
276. Likuma 12.panta 1.6daļa ir piemērojama arī tad, ja saskaņā ar likuma 8.panta ceturto daļu apliekamā persona, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumus neapliekamajām personām, var neizrakstīt nodokļa rēķinu.
277. Piemērojot likuma 12.panta 1.6daļu, sarunu priekšapmaksas kartes, braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes, dāvanu kartes un biļetes uz sporta pasākumiem cenā iekļauto nodokli ieskaita valsts budžetā likumā noteiktajā kārtībā tajā taksācijas periodā, kad attiecīgā karte vai biļete pārdota lietotājam.
278. Šo noteikumu 277.punktā minētā nodokļa maksāšanas kārtība ir piemērojama tikai tām realizētajām sarunu priekšapmaksas kartēm, braukšanas biļetēm (taloniem), mēnešbiļetēm, dāvanu kartēm un biļetēm uz sporta pasākumiem, kuras apliekamā persona realizē savā vārdā, neizmantojot starpniecības pakalpojumus.
278.1 Likuma 12.panta 1.6 daļa ir piemērojama tādiem apliekamās personas sniegtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme un par kuriem nodokli maksā pakalpojumu sniedzējs.
278.1 Likuma 12.panta 1.6 daļa ir piemērojama tādiem apliekamās personas sniegtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme un par kuriem nodokli maksā pakalpojumu sniedzējs.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
279. Piemērojot likuma 12.panta 1.7daļu, ja preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā notikusi un nodokļa rēķins par to ir izrakstīts vienā taksācijas periodā, taču saņemts nākamajā taksācijas periodā, bet līdz likuma 11.panta pirmajā vai otrajā daļā un 12.panta pirmajā daļā noteiktajam nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā brīdim, nodokli var aprēķināt un iekļaut nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kurā iegādātas preces Eiropas Savienības teritorijā.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
280. Ja nodokļa rēķins par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā ir saņemts pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā noteiktā termiņa un apliekamā persona nav izmantojusi noteikumu 279.punktā noteiktās izvēles iespējas, nodokli aprēķina un iekļauj nākamā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā pēc tam, kad iegādātas preces Eiropas Savienības teritorijā.
280.1 Piemērojot likuma 12.panta 1.20 daļu, tiesu izpildītājs nodokli, kas aprēķināts par mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, iemaksā valsts budžetā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par nodokļa samaksu (3.pielikums). Minētais paziņojums aizpildāms un iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā arī tad, ja aprēķinātais nodoklis ir nulle.
280.2 Tiesu izpildītājs, aizpildot 280.1 punktā minēto paziņojumu par nodokļa samaksu (3.pielikums), tabulā katru darījumu norāda atsevišķā rindā. Minētās tabulas 1.aili aizpilda ar vārdiem "mantas pārdošana izsolē" un norāda tās apliekamās personas nodokļa reģistrācijas numuru, kuras manta pārdota tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē, un tā maksājuma uzdevuma identifikācijas datus (datumu, numuru, maksājuma uzdevumā norādīto nodokļa kopējo summu un tiesu izpildītāja depozīta konta numuru, no kura veikta nodokļa samaksa), kas apliecina nodokļa iemaksu valsts budžetā. Minētās tabulas 5.ailē norāda tās personas identifikācijas datus (ja darījuma partneris ir fiziskā persona, norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un personas kodu), kas iegādājas mantu izsolē. Minētās tabulas 6., 7. un 8.ailē norāda tiesu izpildītāja izrakstītā nodokļa rēķina identifikācijas datus.
280.1 Piemērojot likuma 12.panta 1.20 daļu, tiesu izpildītājs nodokli, kas aprēķināts par mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, iemaksā valsts budžetā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par nodokļa samaksu (3.pielikums). Minētais paziņojums aizpildāms un iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā arī tad, ja aprēķinātais nodoklis ir nulle.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
280.2 Tiesu izpildītājs, aizpildot 280.1 punktā minēto paziņojumu par nodokļa samaksu (3.pielikums), tabulā katru darījumu norāda atsevišķā rindā. Minētās tabulas 1.aili aizpilda ar vārdiem "mantas pārdošana izsolē" un norāda tās apliekamās personas nodokļa reģistrācijas numuru, kuras manta pārdota tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē, un tā maksājuma uzdevuma identifikācijas datus (datumu, numuru, maksājuma uzdevumā norādīto nodokļa kopējo summu un tiesu izpildītāja depozīta konta numuru, no kura veikta nodokļa samaksa), kas apliecina nodokļa iemaksu valsts budžetā. Minētās tabulas 5.ailē norāda tās personas identifikācijas datus (ja darījuma partneris ir fiziskā persona, norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un personas kodu), kas iegādājas mantu izsolē. Minētās tabulas 6., 7. un 8.ailē norāda tiesu izpildītāja izrakstītā nodokļa rēķina identifikācijas datus.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
281. Piemērojot likuma 12. un 30.pantā minēto aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, ja apliekamā persona aprēķināto nodokli ir iekļāvusi nodokļa deklarācijā par pēctaksācijas periodu vai tam sekojošiem pēctaksācijas periodiem vai nodokļa summu par saņemtām precēm (pakalpojumiem) savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atskaitījusi kā priekšnodokli nodokļa deklarācijā par to taksācijas periodu, kurā tai vēl nebija tiesības atskaitīt šo nodokļa summu kā priekšnodokli, tai netiek ierobežotas tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumu. Nodokļu administrācija, pārbaudot nodokļa aprēķināšanas pareizību, apliekamās personas priekšnodoklī atskaitāmo (atskaitītā) nodokļa summu novirza attiecīgajā taksācijas periodā, kurā saskaņā ar likuma 10.panta pirmo daļu apliekamajai personai radās tiesības uz atskaitījumu.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
282. Ja saskaņā ar likuma 12.panta 9.1 daļā minēto aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nodokli ir aprēķinājis un deklarējis preču vai pakalpojumu saņēmējs (apliekamā persona), nodoklis par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai par saņemtajiem pakalpojumiem ir uzskatāms par samaksātu.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
283. Ja nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai par saņemtajiem pakalpojumiem ir aprēķinājis un deklarējis preču vai pakalpojumu saņēmējs, tad personai, kurai saskaņā ar likuma 3.panta vai 26.panta prasībām bija jāreģistrējas apliekamo personu reģistrā, par šiem darījumiem netiek piemērota likuma 35.panta trešajā daļā minētā norma.
289. Piemērojot likuma 12.panta četrpadsmito daļu, ja persona sākusi iekasēt nodokli pirms tās reģistrēšanās apliekamo personu reģistrā, iekasēto nodokli iemaksā valsts budžetā pilnā apmērā.
289.1 Piemērojot likuma 12.3 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, apliekamās personas saimnieciskās darbības ietvaros tās var nosūtīt personai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti.
289.1 Piemērojot likuma 12.3 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, apliekamās personas saimnieciskās darbības ietvaros tās var nosūtīt personai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
290. Likuma 13.pants ir piemērojams arī tad, ja tūrisma aģentūra vai operators ceļotājam savā vārdā sniedz komplekso pakalpojumu, kas paredz nodrošināt ceļotājam apmācību izvēlētajā mācību iestādē, mājokli (viesnīcu), ēdināšanu un transportēšanu līdz galamērķim un atpakaļ, bet sava pakalpojuma nodrošināšanai izmanto citu personu sniegtos pakalpojumus.
291. Piemērojot likuma 13.1 panta otro daļu, kompensācija izmaksājama tikai par lauksaimnieku pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju, piemēram, par pienu (nevis par biezpienu vai krējumu), lopiem (dzīviem vai kautķermeņiem), graudiem (nevis miltiem).
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
293. Piemērojot likuma 13.2panta ceturto daļu, kokmateriālu transporta pakalpojumiem, kurus sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", noformējama dzelzceļa pārvadājuma pavadzīme, un nodoklis ir piemērojams likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.
293.1 Likuma 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību piemēro sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādei (izņemot preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču izvešanu), kuru sniegšanas vai piegādes vieta ir iekšzeme.
293.2 Piemērojot likuma 13.4 panta otro daļu, īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība ir attiecināma tikai uz tādām lauksaimniecības produkcijas ražotāja vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības veiktajām lauksaimniecības produktu piegādēm, kas minētas likuma 13.4 panta otrajā daļā.
293.3 Saskaņā ar likuma 13.4 panta sesto daļu persona, kura vēlas piemērot likuma 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību un informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot reģistrācijas iesniegumu, atzīmē to reģistrācijas iesnieguma (1.pielikums) 21.punktā.
293.4 Likuma 13.6 panta normas neattiecas uz projektēšanu.
293.5 Piemērojot likuma 13.6 panta pirmo daļu, par būvniecības pakalpojumu uzskata arī būvdarbus, kas tiek veikti būves vienkāršotai renovācijai un vienkāršotai rekonstrukcijai.
293.6 Piemērojot likuma 13.6 panta ceturtās daļas 7. un 8.punktu, būves ārējā apdare un būves iekšējā apdare ietver arī visu veidu remontu veikšanu.
293.7 Piemērojot likuma 13.6 panta piekto daļu, par iekārtām, kas tiek uzstādītas būvē saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, uzskata arī gāzes plītis.
(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.747, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
293.1 Likuma 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību piemēro sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādei (izņemot preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču izvešanu), kuru sniegšanas vai piegādes vieta ir iekšzeme.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
293.2 Piemērojot likuma 13.4 panta otro daļu, īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība ir attiecināma tikai uz tādām lauksaimniecības produkcijas ražotāja vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības veiktajām lauksaimniecības produktu piegādēm, kas minētas likuma 13.4 panta otrajā daļā.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
293.3 Saskaņā ar likuma 13.4 panta sesto daļu persona, kura vēlas piemērot likuma 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību un informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot reģistrācijas iesniegumu, atzīmē to reģistrācijas iesnieguma (1.pielikums) 21.punktā.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
293.4 Likuma 13.6 panta normas neattiecas uz projektēšanu.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1010 redakcijā)
293.5 Piemērojot likuma 13.6 panta pirmo daļu, par būvniecības pakalpojumu uzskata arī būvdarbus, kas tiek veikti būves vienkāršotai renovācijai un vienkāršotai rekonstrukcijai.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1010 redakcijā)
293.6 Piemērojot likuma 13.6 panta ceturtās daļas 7. un 8.punktu, būves ārējā apdare un būves iekšējā apdare ietver arī visu veidu remontu veikšanu.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1010 redakcijā)
293.7 Piemērojot likuma 13.6 panta piekto daļu, par iekārtām, kas tiek uzstādītas būvē saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, uzskata arī gāzes plītis.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1010 redakcijā)
294. Piemērojot likuma 14.panta pirmo daļu, ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savu mantu nodod vai pārdod vairākām personām, ar nodokli neapliek mantas daļu, kura tiek ieguldīta tajās komercsabiedrībās, kas ir privatizēto valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību tiesību un saistību pārņēmējas.
296. Likuma 14.panta piekto daļu piemēro arī tad, ja ar mantas nodalīšanu reorganizācijas procesā tiek veikts ieguldījums esošas komercsabiedrības kapitālā un pēc reālās mantas nodošanas esošai komercsabiedrībai komercreģistra iestādē ir veikti attiecīgie ieraksti par reorganizāciju. Esoša iegūstošā komercsabiedrība 30 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā.
297. Likuma 14.panta piekto, sesto un septīto daļu piemēro arī tad, ja uz sabiedrības līguma pamata Civillikuma izpratnē apvienojušās divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas (biedri) un izveidojušas sabiedrību, kā arī tad, ja šāda sabiedrība tiek sadalīta, un tad, ja fiziskā persona (individuālā darba veicējs) tiek pārreģistrēta par komersantu.
298. Piemērojot likuma 14.pantu, atsevišķi pārdotās preces, pamatlīdzekļi, materiāli vai pakalpojumi (tiesības un citi nemateriālie aktīvi) apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.
299. Piemērojot 18.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā nav uzskatāma bezmaksas preču paraugu un bezmaksas reklāmas materiālu saņemšana.
300. Par likuma 18.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajām preču iegādēm un piegādēm Eiropas Savienības teritorijā ir uzskatāma apliekamās personas preču pārsūtīšana no tās vienas filiāles uz otru filiāli.
301. Apliekamā persona, kas iekšzemē saņem likuma 18.panta trešajā daļā minētās preces vai no iekšzemes nosūta likuma 18.panta ceturtajā daļā minētās preces, veic šo preču uzskaiti šim nolūkam izveidotajos grāmatvedības reģistros.
302. Piemērojot likuma 20.pantu, ja preces tiek nosūtītas no citas dalībvalsts uz Latvijas Republiku, šādu preču iegādes vieta ir iekšzeme.
303. Piemērojot likuma 20.panta otro daļu, jaunā transportlīdzekļa iegādes vieta ir iekšzeme, ja apliekamā vai neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekli, kas paredzēts personu vai preču pārvadāšanai, un reģistrē:
303.1. sauszemes motorizēto transportlīdzekli - Ceļu satiksmes drošības direkcijā;
303.2. kuģi vai citu kuģošanas līdzekli - Latvijas Kuģu reģistrā vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā;
303.3. gaisa kuģi - Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.
304. Piemērojot likuma 21.pantu, ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā, preču importēšanas vieta ir iekšzeme.
319. Likuma 26.panta pirmajā daļā minētā summa veidojas no visām saņemto preču iegādes summām, izņemot jaunu transportlīdzekļu iegādes un akcīzes preču iegādes summas.
320. Likuma 26.panta pirmajā daļā minētā reģistrācija ir attiecināma arī uz budžeta finansēto institūciju veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā.
321. Likuma 26.panta trešajā daļā minētā summa veidojas no visām to piegāžu summām, kuras minētā persona piegādājusi kalendāra gada laikā.
322. Lai likuma 26.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, septītajā, astotajā un divpadsmitajā daļā minētās personas tiktu reģistrētas apliekamo personu reģistrā, tās iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijas iesniegumu (4.pielikums). Reģistrācijas iesniegumu, izmantojot drošu elektronisko parakstu, drīkst iesniegt arī elektroniski, nosūtot to uz Valsts ieņēmumu dienesta oficiālo elektroniskā pasta adresi.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
323. Iesniedzot šo noteikumu 322.punktā minēto reģistrācijas iesniegumu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai autovadītāja apliecību. Ja reģistrācijas iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona, tā uzrāda arī attiecīgu pilnvarojumu.
324. Piemērojot likuma 26.panta otro, trešo, ceturto, septīto, astoto un divpadsmito daļu, Valsts ieņēmumu dienests izskata reģistrācijas iesniegumu un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par personas reģistrēšanu apliekamo personu reģistrā vai, ja persona nav norādījusi visu šo noteikumu 322.punktā minētajā reģistrācijas iesniegumā pieprasīto informāciju, lēmumu par reģistrācijas atteikumu.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893)
325. Ja saskaņā ar noteikumu 324.punktu ir pieņemts lēmums par reģistrācijas atteikumu, Valsts ieņēmumu dienests, norādot atteikuma iemeslus, piecu darbdienu laikā nosūta to pa pastu personai.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
326. Personai, kura saņēmusi lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ir tiesības precizēt reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmumu dienestā.
(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
327. Piemērojot likuma 26.panta astoto daļu, citas dalībvalsts apliekamajai personai, kas trīspusējā darījumā piedalās kā starpnieks, nav jāreģistrējas apliekamo personu reģistrā, ja preču gala saņēmējs ir apliekamā persona.
328. Piemērojot likuma 26.panta astoto daļu, citas dalībvalsts apliekamā persona var nereģistrēties apliekamo personu reģistrā, ja apliekamā persona saņem no šīs personas ražošanas preču krājumus vai vairumtirdzniecības preču krājumus un īpašumtiesības saskaņā ar starp šīm personām noslēgto līgumu uz minētajām precēm apliekamajai personai (preču saņēmējam) pāriet tikai preču tālākpārdošanas vai izmantošanas brīdī. Preču saņēmējam jāmaksā nodoklis par šādu preču iegādi saskaņā ar likuma 30.panta pirmo daļu un jānodrošina detalizēta saņemto preču atsevišķa grāmatvedības uzskaite.
329. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktu, par citas dalībvalsts apliekamās personas reģistrācijas numura citas dalībvalsts apliekamo personu reģistrā derīgumu var pārliecināties Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī tā mājas lapā internetā (www.vid.gov.lv).
330. Piemērojot likuma 28.panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likme ir piemērojama arī elektroenerģijas piegādei un gāzes piegādei, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, citas dalībvalsts apliekamajai personai. Šajā gadījumā nav nepieciešami preču transportēšanas dokumenti.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
331. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas 2.punktu, ja preču transportēšanu nodrošina preču saņēmējs, par preču transportēšanas dokumentu var uzskatīt jebkuru dokumentu, kas apliecina preču nodošanas faktu pārvadātājam vai citai personai, kas nodrošina preču pārvadājumu.
332. Piemērojot likuma 28.panta pirmās daļas 2.punktu, ja preces transportēšanu nodrošina preču nosūtītājs, izmantojot savu transportu, par preču transportēšanas dokumentu var uzskatīt jebkuru dokumentu, kas apliecina preču transportēšanas uzsākšanu.
336. Lai apliecinātu nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu atbilstoši likuma 28.pantam, apliekamās personas rīcībā jābūt dokumentiem, kuri nepārprotami apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību. Ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši 28.pantam, nevar uzrādīt dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktajai likmei.
337. Piemērojot likuma 29.panta otro daļu, preču iegādes vērtībā neietilpst vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, dabas resursu nodoklis un atliktais akcīzes nodokļa maksājums, kas tiek piemērots saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli".
339. Piemērojot likuma 33.panta otro vai 2.1 daļu, preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam nemainīgā veidā nosūta dokumentos, kas iesniegti preču izlaišanai brīvam apgrozījumam (piemēram, dokumenti, kas apliecina preču pirkšanas–pārdošanas tiesisko darījumu (rēķins, līgums), starptautiskā preču transporta pavadzīme (CMR), starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, gaisa pārvadājumu pavadzīme), norādītajam preču saņēmējam, kuram ir derīgs citas dalībvalsts nodokļa reģistrācijas numurs.
339.1 Piemērojot likuma 33.panta otro daļu, ja preču transportēšanas dokumentos kā preču saņēmējs ir norādīta apliekamā persona, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, bet rēķinā (līgumā), ar kuru preces tiek ievestas no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, kā preču saņēmējs ir norādīta citas dalībvalsts apliekamā persona, kā primārais dokuments nodokļa 0 procentu likmes pamatošanai ir izmantojams rēķins (līgums).
339.2 (Svītrots ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
339.1 Piemērojot likuma 33.panta otro daļu, ja preču transportēšanas dokumentos kā preču saņēmējs ir norādīta apliekamā persona, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, bet rēķinā (līgumā), ar kuru preces tiek ievestas no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, kā preču saņēmējs ir norādīta citas dalībvalsts apliekamā persona, kā primārais dokuments nodokļa 0 procentu likmes pamatošanai ir izmantojams rēķins (līgums).
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā)
340. (Svītrots ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
340.1 (Svītrots ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
341. Piemērojot likuma 33.panta trešo daļu, ja apliekamā persona nav ievērojusi likuma 33.panta otrajā vai 2.1 daļā noteikto preču nosūtīšanas termiņu un nevar pamatot to ar objektīviem piespiedu apstākļiem, nodoklis kļūst iekasējams saskaņā ar likuma 12.panta otro daļu. Par nokavēto nodokļa maksājumu apliekamā persona ir atbildīga saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Piemēram, par objektīviem piespiedu apstākļiem uzskatāma situācija, kad apliekamā persona rīkojas citas personas vārdā un pilnvarojums neparedz preču nosūtīšanu bez preču saņēmēja rakstiska norādījuma.
341.1 Piemērojot likuma 33.panta 2.3 daļu, par dokumentiem, kas pierāda, ka importētās preces paredz transportēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti, var izmantot šo noteikumu 339.punktā minētos dokumentus.
(Grozīts ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893; MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
341.1 Piemērojot likuma 33.panta 2.3 daļu, par dokumentiem, kas pierāda, ka importētās preces paredz transportēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti, var izmantot šo noteikumu 339.punktā minētos dokumentus.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
342. Likuma 34.panta sestā daļa ir piemērojama arī neapliekamās personas veiktai jauna transportlīdzekļa iegādei.
342.1 Piemērojot likuma 34.panta otro daļu, paziņojumu iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteikto paraugu.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
343. Šo noteikumu 39.punkts, 137.punkts (izņemot, kas attiecas uz siltumenerģijas piegādēm), 138.punkts, 139.punkts, 140.punkts (izņemot, kas attiecas uz siltumenerģijas piegādēm), 141.punkts, 142.punkts un 143.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.
345. Šo noteikumu 126. un 127.punkts ir spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim.
(MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1106 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649; MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.893)
346. Šo noteikumu 40.1 un 41.1 punkts stājas spēkā ar 2010.gada 1.jūniju.
(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
348. Šo noteikumu 126.1 un 127.1 punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.747 redakcijā, kas piemērojami ar 01.10.2011.)
Finanšu ministrs O.Spurdziņš
Ministru kabineta
2006.gada 14.novembra noteikumiem Nr.933
(Pielikums MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1010)
Ministru kabineta
2006.gada 14.novembra noteikumiem Nr.933
(Pielikums MK 21.09.2010. noteikumu Nr.893 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.15, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
Piezīmes.
1. "x" - ailes netiek aizpildītas.
2. 1 Žurnāla 5.ailē norāda darījuma partnera reģistrācijas numuru ar PVN apliekamo personu reģistrā, pirms cipariem norādot valsts kodu; neapliekamai personai norāda reģistrācijas kodu, fiziskai personai - personas kodu (ja tāds ir).
3. 2 Žurnāla 7.ailē norāda tā analītiskā reģistra (ja tāds ir) numuru vai nosaukumu, kurā ierakstīts attiecīgais attaisnojuma dokuments.
4. 3 Žurnāla 11.ailē norāda ar PVN 0 % likmi apliekamo darījumu veidam atbilstošo PVN deklarācijas rindu:
- ar PVN 0 % likmi apliekamais darījums, kas veikts brīvostā un SEZ (PVN deklarācijas 44.rinda);
- preču piegāde uz ES dalībvalstīm (PVN deklarācijas 45.rinda);
- trešo valstu vai trešo teritoriju preču piegāde muitas noliktavā un brīvajās zonās (PVN deklarācijas 46.rinda);
- jauno transportlīdzekļu piegāde uz ES dalībvalstīm (PVN deklarācijas 47.rinda);
- ar PVN 0 % likmi apliekamo pakalpojumu sniegšana (PVN deklarācijas 48.rinda);
- preču eksports (PVN deklarācijas 48.1 rinda).
5. 4 Žurnāla 16.ailē norāda aprēķināto PVN summu ar PVN 22 % likmi apliekamajiem darījumiem, arī muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN summu, piemērojot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos saskaņā ar likuma 12.3 pantu (PVN deklarācijas 52.rinda).
6. 5 Žurnāla 21.ailē norāda kopējo summu (8. + 9. + 10. + 12. + 13. + 14. + 15. + 16. + 17. + 18. + 19. + 20.aile) matemātiskai kontrolei.
7. 6 Žurnāla 22.ailē norāda importēto preču vērtību bez PVN, arī ievesto preču vērtību, piemērojot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos saskaņā ar likuma 12.3 pantu (nenorāda PVN deklarācijā).
8. 7 Žurnāla 25.ailē norāda no ES dalībvalstīm saņemto preču un pakalpojumu vērtību, iekavās norādot piemērojamo PVN likmi (22 % vai 12 %).
9. 8 Žurnāla 26.ailē norāda samaksāto PVN par importētajām precēm, arī muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto PVN summu, piemērojot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.3 pantu (PVN deklarācijas 61.rinda).
10. 9 Žurnāla 31.ailē norāda kopējo summu (22. + 23. + 24. + 25. + 26. + 27. + 28. + 29. + 30.aile) matemātiskai kontrolei.
11. 10 Žurnāla 32.ailē norāda maksājuma dokumenta datumu un numuru. Apliekamā persona žurnāla 32.aili var aizpildīt, lai uzskaitītu debitoru un kreditoru parādus.
12. 11 Žurnāla 33.ailē norāda maksājuma dokumentā norādīto samaksāto summu kopā ar PVN, kā arī lauksaimniekiem izmaksāto PVN kompensācijas summu 14 % apmērā no iegādātās produkcijas vērtības. Apliekamā persona žurnāla 33.aili var aizpildīt, lai uzskaitītu debitoru un kreditoru parādus.
13. 12 Žurnāla 34.ailē drīkst norādīt sev nepieciešamo papildu informāciju.
14. Aizpildot žurnālu, saskaita katras lapas aiļu kopsummas un ieraksta apakšējā rindā "Kopā apgrozījums".
15. Taksācijas perioda laikā katras lapas rindā "Kopā apgrozījums" norādītās aiļu kopsummas summē ar lapas augšējā rindā "Pārnesums" norādītajām attiecīgo aiļu kopsummām. Iegūto rezultātu ieraksta katras lapas apakšējā rindā "Pārnesums/apgrozījums taksācijas periodā", svītrojot vārdus "apgrozījums taksācijas periodā".
16. Ja par taksācijas periodu tiek aizpildītas vairākas lapas, katras lapas aiļu kopsummas pārnes uz nākamās lapas augšējo rindu "Pārnesums".
17. Taksācijas perioda beigās saskaita taksācijas perioda aiļu kopsummas un iegūto rezultātu ieraksta žurnāla lapas apakšējā rindā "Pārnesums/apgrozījums taksācijas periodā", svītrojot vārdu "Pārnesums".
18. Ierakstus par katru nākamo taksācijas periodu sāk jaunā žurnāla lapā un uz to nepārnes iepriekšējā taksācijas perioda lapas apakšējā rindā "Pārnesums/apgrozījums taksācijas periodā" norādītās aiļu kopsummas.
19. Žurnāla 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.ailē norāda tikai to summas daļu, kas saistīta ar savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai veiktajiem darījumiem (piemēram, 40 % no reprezentācijas nolūkiem iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu summas, to saņemto sakaru pakalpojumu summas daļu, kas attiecināma uz saimniecisko darbību).
20. Ja apliekamā persona ir izvēlējusies piemērot likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.4 pantā noteikto īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, žurnāla kārtošanā ievēro naudas plūsmas principu un:
20.1. žurnāla 8., 9., 10., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21.ailē norāda piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu summas un aprēķinātās PVN summas, par kurām taksācijas periodā ir saņemta samaksa. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PVN rēķina izrakstīšanas žurnālā jāiekļauj arī piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu summas un aprēķinātās PVN summas, ja apliekamajai personai šīs summas nav samaksātas;
20.2. žurnāla 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31.ailē norāda to saņemto preču vai pakalpojumu summas un priekšnodoklī norādāmās PVN summas, par kuriem taksācijas periodā ir veikta samaksa saskaņā ar PVN rēķinos, kas saņemti no citām apliekamajām personām, norādīto informāciju.
Ministru kabineta
2006.gada 14.novembra noteikumiem Nr.933
(Pielikums MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1649 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
Ministru kabineta
2006.gada 14.novembra noteikumiem Nr.933
(Pielikums grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1649, kas piemērojami ar 01.01.2010.)
Ministru kabineta
2006.gada 14.novembra noteikumiem Nr.933
(Pielikums MK 04.01.2011. noteikumu Nr.15 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2011.)
Iesniegums fiskālā pārstāvja reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
 |
 |
 |
 |