Darbības ar dokumentu
Rīgā 2006.gada 21.novembrī (prot. Nr.61 13.§)
1. Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža (turpmāk - koledža) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša izglītības iestāde, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.
2. Koledžas nosaukums:
2.1. latviešu valodā - Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža (nosaukuma saīsinājums - OMTK);
2.2. angļu valodā - Mechanics and Technology College of Olaine;
2.3. vācu valodā - Olainer Kolleg für Mechanik und Technologie.
4. Koledžas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir koledžas padome (turpmāk - padome), koledžas vadītājs (turpmāk - direktors) un iekšējās revīzijas komisija (turpmāk - revīzijas komisija). Padome ir koledžas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir Izglītības un zinātnes ministrija.
6. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:
6.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas vides aizsardzības, biotehnoloģijas un pārtikas kvalitātes jomā;
6.2. īstenot izglītības procesu, veicinot studējošā personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomus par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību;
6.3. nodrošināt iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
7. Koledžas uzdevumi ir šādi:
7.1. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt profesionālās studiju programmas atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem un organizēt to īstenošanu;
7.2. sadarbībā ar darba devējiem izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt kvalifikācijas eksāmenus;
7.3. nodrošināt studiju procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;
7.4. veikt pētījumus vides aizsardzības, biotehnoloģijas un pārtikas kvalitātes jomā;
7.5. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);
7.6. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;
7.7. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;
7.8. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem.
8. Padomes vēlēšanas organizē direktors. Padomi vēlē, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam padomē vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo vidus tikai attiecīgās personāla grupas locekļi. Direktoru un direktora vietnieku padomē iekļauj bez ievēlēšanas.
9. Padome ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru. Pārstāvju un padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību nosaka nolikums par koledžas padomes darbību.
10. Padomes sastāvu apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi.
11. Padomes sastāvā ir 14 padomes locekļi:
11.1. direktors;
11.2. direktora vietnieks;
11.3. pieci akadēmiskā personāla pārstāvji;
11.4. divi vispārējā personāla pārstāvji;
11.5. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji;
11.6. divi pilnvaroti darba devēju vai profesionālo organizāciju, vai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes deleģēti pārstāvji.
12. Padome:
12.1. izstrādā koledžas budžeta projektu;
12.2. apstiprina studiju programmas;
12.3. apstiprina pētījumu virzienus;
12.4. izstrādā priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;
12.5. lemj par koledžas struktūrvienību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu, kā arī apstiprina to nolikumus;
12.6. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;
12.7. apstiprina nolikumus par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;
12.8. apstiprina šo noteikumu 21.punktā noteiktajā kārtībā ievēlēto revīzijas komisiju un tās nolikumu;
12.9. apstiprina koledžas iekšējās kārtības noteikumus;
12.10. pieņem revīzijas komisijas ziņojumu;
12.11. pieņem koledžas darbības gada pārskatu;
12.12. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī saskaņo studējošo pašpārvaldes nolikumu;
12.13. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;
12.14. izstrādā koledžas nolikumu un grozījumus tajā;
12.15. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;
12.16. lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar šo nolikumu ir padomes kompetencē.
13. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora vai vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.
14. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz 10 padomes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
15. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Tās sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
16. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas padomes un apstiprināt to nolikumus.
18. Direktors ir atbildīgs par koledžas darbību, īsteno koledžas administratīvo un saimniecisko vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu.
19. Direktors:
19.1. pieņem darbā un atbrīvo no darba koledžas akadēmisko un vispārējo personālu un apstiprina amatā direktora vietniekus;
19.2. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;
19.3. atbilstoši savām pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;
19.4. organizē revīzijas komisijas vēlēšanas;
19.5. organizē akadēmiskā personāla un administratīvā personāla vēlēšanas;
19.6. iesniedz padomē un Izglītības un zinātnes ministrijā koledžas darbības gada pārskatu, nodrošina iespēju personālam iepazīties ar gada pārskatu, kā arī nodrošina tā publicēšanu koledžas mājas lapā internetā;
19.7. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina studējošo uzņemšanas papildu prasības par speciālo iepriekšējo izglītību, īpašo piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētā studiju programmā;
19.8. nodrošina koledžas finanšu resursu izlietojumu;
19.9. pilda citus šajā nolikumā noteiktos uzdevumus.
20. Direktoram ir tiesības, nerīkojot vēlēšanas:
20.1. ne vairāk kā vienu reizi pēc kārtas un ne ilgāk kā uz gadu apstiprināt akadēmisko personālu šo noteikumu 34.punktā minētajos amatos;
20.2. ne vairāk kā vienu reizi pēc kārtas un ne ilgāk kā uz gadu apstiprināt amatā katedru vadītājus.
21. Revīzijas komisiju triju personu sastāvā ievēlē koledžas personāls aizklātās vēlēšanās. Revīzijas komisijas sastāvā ir viens vēlēts akadēmiskā personāla pārstāvis, viens vēlēts vispārējā personāla pārstāvis un viens vēlēts studējošo pašpārvaldes pārstāvis. Pārstāvi revīzijas komisijā vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi. Pārstāvju ievēlēšanas kārtību nosaka revīzijas komisijas nolikums. Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš ir trīs gadi.
23. Revīzijas komisijai ir šādas tiesības:
23.1. pārbaudīt koledžas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, koledžas nolikumam, padomes un direktora pieņemtajiem lēmumiem;
23.2. iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz koledžas finansiālo un saimniecisko darbību.
24. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā un par revīzijas rezultātiem ziņo padomei un personālam.
25. Studiju procesa, pētnieciskā, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledža veido struktūrvienības.
26. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikumos. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.
27. Koledžas pamatstruktūrvienība studiju un pētnieciskā darba veikšanai ir katedra. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības.
28. Katedra ir struktūrvienība, kas īsteno radniecīga profila pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Katedras uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt pētījumus, sadarboties ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.
29. Katedrā ir vismaz astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji, kuri ieņem vēlētus amatus. Katedras vadītāju ievēlē saskaņā ar šo noteikumu 12.6.apakšpunktā minēto nolikumu.
30. Koledžā ir struktūrvienība, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas. Struktūrvienību vada direktora vietnieks, un tā ir organizatoriski nodalīta no koledžas.
31. Koledžas personālu (turpmāk - personāls) veido:
31.1. akadēmiskais personāls;
31.2. vispārējais personāls;
31.3. studējošie.
32. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem.
33. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus.
35. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar šo noteikumu 12.6.apakšpunktā minēto nolikumu. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
37. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.
39. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:
39.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;
39.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju;
39.3. ievērot profesionālās ētikas normas;
39.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;
39.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.
40. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:
40.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;
40.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;
40.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;
40.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;
40.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;
40.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.
42. Reflektantu uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Tās sastāvu katram studiju gadam apstiprina koledžas padome.
43. Ja reflektantu skaits ir lielāks par koledžas izsludināto vietu skaitu attiecīgajā studiju programmā, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.
45. Studējošajiem ir šādas tiesības:
45.1. pārtraukt un atsākt studijas padomes noteiktajā kārtībā;
45.2. saņemt informāciju jautājumos, kas saistīti ar izglītības ieguvi;
45.3. vēlēt studējošo pašpārvaldi un tikt tajā ievēlētam;
45.4. dibināt biedrības, pulciņus un klubus.
46. Studējošā pienākums ir ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus.
48. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar tās izstrādāto un apstiprināto nolikumu. Nolikumu saskaņo padome.
49. Studējošo pašpārvalde:
49.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses koledžā un citās institūcijās;
49.2. pārstāv studējošo intereses Latvijā un ārvalstīs.
50. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības, vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.
51. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties koledžas lēmējinstitūciju darbībā. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju un jautājumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.
56. Studiju programmu noslēdz valsts pārbaudījums. Valsts pārbaudījuma sastāvdaļa ir diplomdarba izstrādāšana un aizstāvēšana.
58. Ja studiju programma tiek likvidēta, koledža studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas studiju programmā vai atbilstošā studiju programmā citā koledžā vai augstskolā.
59. Studijas koledžā var notikt arī par maksu. Studiju maksu par katru mācību gadu un maksāšanas kārtību nosaka padome. Studiju maksu sedz privātpersonas saskaņā ar līgumiem, ko koledža noslēgusi ar studējošajiem.
61. Noteikumus jautājumos, kuru regulēšana nav direktora kompetencē, apstiprina padome, ņemot vērā direktora ieteikumu.
62. Koledžas struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus saskaņā ar attiecīgās struktūrvienības nolikumu apstiprina struktūrvienības vadītājs, bet, ja nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, tos apstiprina direktors.
63. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktora lēmumu par koledžas amatpersonu izdotiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.
64. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
65. Koledžas finanšu resursus veido:
65.1. valsts budžeta dotācija;
65.2. ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;
65.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;
65.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi.
66. Koledžas nolikumu un grozījumus tajā izstrādā padomes veidota komisija. Komisijas darbības kārtību nosaka padomes apstiprināts nolikums.
67. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
 |
 |
 |
 |