Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Administratīvā procesa likumā
Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 4.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "desmit" ar skaitli "10".
2. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "divdesmit" ar skaitli "20".
3. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "trīsdesmit" ar skaitli "30".
4. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "piecdesmit" ar skaitli "50".
5. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "simt" ar skaitli "100".
6. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "tūkstoš" ar skaitli "1000".
7. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "masu saziņas" ar vārdu "plašsaziņas".
8. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "pasludināšana" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "sastādīšana" (attiecīgā locījumā).
9. 1.pantā:
izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(1) Iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.
(2) Augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.
(3) Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Amatpersona šīs daļas izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības. Administratīvais akts nav:
1) iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā;
2) iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu;
3) starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu;
4) Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u. tml.);
5) kriminālprocesuāls lēmums un tiesas nolēmums.";
papildināt piekto daļu pēc vārdiem "starptautiskie līgumi" ar vārdiem "un Eiropas Savienības (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti".
10. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu."
11. Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Šajā likumā privātpersonai noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar privātpersonai radīt nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas sekas."
12. Izslēgt 13.pantā skaitli un vārdu "(66.pants)".
13. Aizstāt 21.panta ceturtajā daļā vārdu "griezties" ar vārdu "vērsties".
14. Izteikt 28.panta piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu iestādē šī persona, adresāts vai iespējamais adresāts septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."
15. 30.pantā:
izslēgt otrajā daļā vārdus "un dot atzinumu";
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Tiesa var pieaicināt procesā iestādi, lai tā savas kompetences ietvaros sniegtu atzinumu lietā. Pieaicinātajai iestādei ir pienākums sniegt tiesai pieprasīto atzinumu."
16. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs:
1) lietās par publisko tiesību līgumiem;
2) gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība;
3) citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos."
17. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Administratīvā procesa dalībnieks, pamatojot lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi vai tiesu nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestāde lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem septiņu dienu laikā. Ja lūgumu noraida, pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveidā. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."
18. Izslēgt 38.panta piektajā daļā vārdu "adoptētāji".
19. Aizstāt 43.panta ceturtajā daļā vārdus "divdesmit četriem" ar skaitli "24".
20. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:
"48.pants. Procesuālā termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kārtība
(1) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.
(2) Iestāde vai tiesa (tiesnesis) jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj 10 dienu laikā. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību."
21. 49.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citā ārējā normatīvajā aktā noteikto termiņu, kurā tai administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - tiesā. Augstāka iestāde septiņu dienu laikā, bet tiesa saprātīgā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt, ja vien iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga pamatojuma."
22. Aizstāt 50.panta otrajā daļā vārdus "griezties pie tiesas priekšsēdētāja ar sūdzību" ar vārdiem "iesniegt tiesas priekšsēdētājam sūdzību".
23. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:
"54.pants. Informācijas sniegšana
(1) Privātpersonai un iestādei, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, informāciju sniedz saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, Fizisko personu datu aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Informāciju, kas atklāj tās personas identitāti, kura ziņojusi par tiesībpārkāpumu, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus."
24. 59.pantā:
papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.";
izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski."
25. Aizstāt 61.pantā skaitli un vārdu "54.pantu" ar skaitli un vārdiem "54.panta otro daļu".
26. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:
"63.pants. Administratīvā akta izdošana vai lēmums par lietas izbeigšanu
(1) Pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod:
1) obligāto administratīvo aktu, ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts jāizdod;
2) brīvo administratīvo aktu, ja iestādei ir rīcības brīvība un administratīvā akta izdošana ir lietderīga;
3) administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga;
4) lēmumu par lietas izbeigšanu faktu trūkuma vai nelietderīguma dēļ, ja lieta ierosināta pēc iestādes iniciatīvas, tai skaitā uz citas privātpersonas sniegtas informācijas (sūdzības) pamata.
(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem administratīvā procesa dalībniekiem, kuri bijuši aicināti izteikt savu viedokli."
27. Izteikt 64.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, bet, ja iestāde nav neviena Ministru kabineta locekļa (ministrijas) padotībā, - iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt, lai administratīvo aktu izdod saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma gadījumā lēmumu nekavējoties paziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."
28. 67.pantā:
izslēgt piektajā daļā vārdu "publicētos";
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Ja iestādei lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, administratīvajā aktā šādu informāciju neatspoguļo."
29. Papildināt 70.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Administratīvos aktus, kurus likumā paredzētajos gadījumos izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos, var paziņot ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai, ja attiecīgo administratīvo aktu izdevusi pašvaldība, ievērojot normatīvajos aktos pašvaldības saistošo noteikumu publicēšanai paredzēto kārtību."
30. Izteikt 72.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."
31. 76.pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdu "iesniedzējs";
aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu "institūcijā" ar vārdu "iestādē".
32. Izteikt 80.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu."
33. Papildināt 81.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Augstāka iestāde, pieņemot lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu, citastarp ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto formu, kādā tiek īstenota padotība pār zemāku iestādi, kā arī apstrīdētā administratīvā akta veidu (65.pants)."
34. Aizstāt 83.panta nosaukumā vārdu "Neapstrīdēta" ar vārdu "Neapstrīdama".
35. Papildināt 86.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties."
36. Izteikt 89.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība."
37. Izteikt 90. un 91.pantu šādā redakcijā:
"90.pants. Iestādes apsvērumi un paziņojums par faktisko rīcību
(1) Iestādes apsvērumi, plānojot vai veicot faktisko rīcību, ir tādi paši kā izdodot administratīvo aktu (65. un 66.pants).
(2) Ja iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tā bija jāparedz pirms faktiskās rīcības veikšanas, iestāde paziņo attiecīgajai personai par faktiskās rīcības nepieciešamību, vietu un laiku. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.
91.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību
(1) Persona, kura uzskata, ka iestādes plānotā vai jau iesāktā faktiskā rīcība aizskar vai var aizskart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, var vērsties iestādē ar iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz šo faktisko rīcību.
(2) Iestāde iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības veikšanas vai, ja tas iespējams, pirms tās pabeigšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā kārtībā. Privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.
(3) Privātpersona, kura uzskata, ka iestādes sniegtā izziņa nav pareiza, var vērsties iestādē ar iesniegumu par pareizas izziņas izdošanu. Ja iestāde iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.
(4) Citos gadījumos privātpersona iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu."
38. Aizstāt 95.panta otrajā daļā vārdu "griezties" ar vārdu "vērsties".
39. 99.pantā:
izslēgt trešajā daļā vārdus "Tieslietu ministrijai, kā arī citām";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ministru kabinets nosaka uzziņas sagatavošanā un saskaņošanā iesaistīto iestāžu sadarbības kārtību."
40. Papildināt 104.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja attiecīgā normatīvā akta izdevējs nav administratīvā procesa dalībnieks, spriedumu vai lēmumu tiesa nosūta normatīvā akta izdevējam un Tieslietu ministrijai."
41. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:
"108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums
(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.
(2) Lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu, pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē vai, ja lietu izskata rakstveida procesā, var ierobežot to personu pieeju lietas materiāliem, kuras nav administratīvā procesa dalībnieki.
(3) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, - arī eksperts un tulks.
(4) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.
(5) Plašsaziņas līdzekļu darbinieki ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma sastādīšanai.
(6) Tiesas nolēmums ir pieejams administratīvā procesa dalībniekiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā un apjomā - ikvienai citai personai.
(7) Tiesas spriedumu publicē mājaslapā internetā. Tās sprieduma daļas, kuras satur ierobežotas pieejamības informāciju vai kuras ir valsts noslēpuma objekts, nepublicē, bet aizstāj ar norādi, kāpēc attiecīgā nolēmuma daļa nav vispārpieejama."
42. Papildināt likumu ar 108.1 pantu šādā redakcijā:
"108.1 pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums, pārbaudot valsts noslēpumu saturošu informāciju
(1) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, šīs informācijas pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
(2) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti.
(3) Lietas materiāliem nepievieno un tiesa nolēmumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi."
43. Izteikt 114.pantu šādā redakcijā:
"114.pants. Rakstveida process
(1) Ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs, trešā persona un šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā). Lietās par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību un izpildes pareizību gadījumos, kad atbildētājs ir privātpersona, nepieciešama arī atbildētāja piekrišana rakstveida procesam.
(2) Ja administratīvā procesa dalībnieks piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā, uzskatāms, ka viņš piekritis rakstveida procesam arī nākamajās tiesu instancēs. Piekrišana rakstveida procesam neliedz administratīvā procesa dalībniekam nākamajā tiesu instancē prasīt lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.
(3) Ja tiesa uzskata, ka jautājumu, kura izlemšana saskaņā ar likumu noteikta rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā var noteikt šā jautājuma izskatīšanu mutvārdu procesā."
44. Papildināt 121.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai."
45. Izslēgt 122.panta otrajā daļā vārdus "fiziskā un juridiskā persona".
46. Izteikt 125.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
"4) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona."
47. 128.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas."
48. Izteikt 129.pantu šādā redakcijā:
"129.pants. Lēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumos
Par lēmumu, kas saistīts ar valsts nodevu, privātpersona, uz kuru tas attiecas, var iesniegt blakus sūdzību."
49. 132.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Tiesas pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi. Lietas dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta uz pieteikumā norādīto adresi. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja persona nav sasniedzama, izmantojot šā panta trešajā daļā norādītos sakaru veidus, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi."
50. Aizstāt 135.panta trešajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma 132.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "šajā likumā noteiktajā kārtībā pa pastu".
51. Papildināt 137.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ja tiesas sēdē tiek pārbaudīta valsts noslēpumu saturoša informācija, tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošo informāciju. Ja likumā nav noteikts citādi, protokolā nefiksē attiecīgās informācijas pārbaudi.
(6) Uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta kā kasācijas instances tiesas sēdes protokolu neattiecas šā panta pirmās daļas 8., 11., 12. un 15.punkta nosacījumi."
52. 139.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno tiesas sēdes protokolam, uz tām izdarot atzīmi, kurā norāda, vai tiesa piekrīt šīm piezīmēm.";
izslēgt trešo, ceturto un piekto daļu.
53. Izteikt 16.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"16.nodaļa
Procesuālie piespiedu līdzekļi".
54. 140.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"Procesuālo piespiedu līdzekļu veidi";
aizstāt vārdus "šādas procesuālās sankcijas" ar vārdiem "šādus procesuālos piespiedu līdzekļus".
55. Izteikt 143.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šī persona 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu, iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus."
56. 145.pantā:
izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
"2) kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu, tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var pieņemt motivētu lēmumu, ar kuru nosaka ierobežojumu pieteicējam vai atbildētājam iepazīties ar lietas materiālu attiecīgo daļu. Ja tiesa lēmumā noteic, ka minētais ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem ir spēkā arī pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pieteicējam vai atbildētājam ir tādas pašas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kādas likums nosaka ikvienai citai personai."
57. Papildināt 146.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja administratīvajā lietā kā trešās personas ar tādu pašu subjektīvo tiesību vai interesi (204.panta piektā daļa) ir pieaicinātas vairāk nekā 10 personas, šīm personām ir pienākums savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi."
58. 156.pantā:
papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja pieteikums neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, piemērojot šā likuma 192.panta otrās daļas noteikumus.
(3) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 155.panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atsakās to pieņemt, piemērojot šā likuma 191.panta otrās un trešās daļas noteikumus.";
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
59. Aizstāt 157.panta sestajā daļā vārdus "atteikties pieņemt" ar vārdiem "pilnībā vai daļā noraidīt".
60. Papildināt 163.panta 1.punktu pēc vārdiem "uzklausot grēksūdzi" ar vārdiem "vai pastorālās sarunas laikā".
61. Aizstāt 166.panta otrajā daļā vārdus "līdz simt latiem" ar vārdiem un skaitli "līdz 50 latiem".
62. Izteikt 177.pantu šādā redakcijā:
"177.pants. Atbildība par pieprasītās informācijas, rakstveida vai lietisko pierādījumu neiesniegšanu
Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasīto informāciju, rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt attiecīgajai personai piespiedu naudu līdz 50 latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasīto informāciju un pierādījumus."
63. 184.pantā:
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu) vai atzīšanu par prettiesisku;";
izteikt 4.punktu šādā redakcijā:
"4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību."
64. Izteikt 185.pantu šādā redakcijā:
"185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšana vai atjaunošana
(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot tāda administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Lūgumu tiesa izskata 10 dienu laikā.
(3) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta otrajā daļā paredzēto administratīvā akta adresāta lūgumu, 10 dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata 10 dienu laikā.
(4) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:
1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;
2) tas paredzēts citos likumos;
3) iestāde, pamatodama administratīvā akta izpildes steidzamību konkrētajā lietā, īpaši noteikusi, ka ar pieteikuma iesniegšanu tiesā administratīvā akta darbība netiek apturēta;
4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai;
5) pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu;
6) administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;
7) tiek pārsūdzēta faktiskā rīcība;
8) ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības.
(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos, izņemot tā 8.punktā minēto gadījumu vai citus likumā noteiktos gadījumus, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu tiesa izskata 10 dienu laikā.
(6) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā minēto lūgumu, 10 dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata 10 dienu laikā.
(7) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.
(8) Ja pirmās instances tiesa apmierina pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, administratīvā akta darbība tiek apturēta līdz dienai, kad spēkā stājas galīgais nolēmums lietā."
65. Papildināt likumu ar 185.1 pantu šādā redakcijā:
"185.1 pants. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu
(1) Tiesa lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu izskata rakstveida procesā.
(2) Tiesa, izlemjot lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu, ņem vērā to, vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks.
(3) Tiesa var atteikties pieņemt izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, ja lūgums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."
66. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:
"190.pants. Lemšana par pieteikumu
(1) Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par:
1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;
3) pieteikuma atstāšanu bez virzības.
(2) Ja nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai tiesā, šā panta pirmajā daļā noteiktais septiņu dienu termiņš skaitāms no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.
(3) Ja šā likuma 121.panta ceturtajā daļā paredzēto apstākļu dēļ tiesnesis nevar pieņemt vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, viņš vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai."
67. Papildināt likumu ar 190.1 pantu šādā redakcijā:
"190.1 pants. Procesuālā termiņa atjaunošana, iesniedzot pieteikumu
(1) Ja pieteicējs ir nokavējis procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai tiesā, iesniedzot pieteikumu, viņš lūdz tiesu atjaunot procesuālo termiņu. Tas, ka pieteicējs nav lūdzis atjaunot procesuālo termiņu, ir pamats pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.panta pirmās daļas 3.punkts).
(2) Jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu tiesnesis izlemj rakstveida procesā."
68. 191.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:
"9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami;
10) tiesa nav atjaunojusi nokavēto procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Iesniegto pieteikumu pieteicējam izsniedz pēc lēmuma stāšanās spēkā."
69. 192.pantā:
aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus un skaitļus "pirmās daļas 1. un 2.punktā" ar vārdiem "pirmajā daļā";
papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:
"3) pieteikums ir iesniegts pēc pārsūdzēšanas termiņa beigām un tam nav pievienots lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu un motivēts paskaidrojums par procesuālā termiņa nokavējuma iemesliem vai pierādījumi, kas apliecina pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma iemeslu.";
papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja apelācijas instances tiesa blakus sūdzību noraida, tā lēmumā norāda termiņu, līdz kuram pieteicējam jānovērš pirmās instances tiesas nolēmumā norādītie trūkumi.";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja pieteicējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, pieteikumu ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu un atdod pieteicējam. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.";
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja pieteikumam nav pievienoti šā likuma 187.panta pirmajā daļā minētie dokumenti un pieteicējam nav iespēju šos dokumentus iesniegt, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības un pēc savas iniciatīvas pieprasa trūkstošos dokumentus no iestādēm un personām."
70. Papildināt 193.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Lēmumu par lietu apvienošanu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā."
71. Izteikt 195.pantu šādā redakcijā:
"195.pants. Pagaidu noregulējuma pamats
(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks, tiesa pēc pieteicēja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.
(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, pieteikumu par pagaidu noregulējumu var iesniegt arī administratīvā akta adresāts. Pieteikumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.
(3) Pagaidu noregulējumu var piemērot jebkurā lietas stadijā."
72. Izteikt 197.panta tekstu šādā redakcijā:
"(1) Pieteikumu par pagaidu noregulējumu izskata rakstveida procesā.
(2) Tiesa var atteikties pieņemt izskatīšanai pieteikumu par pagaidu noregulējumu, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."
73. Izteikt 203.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam un uzaicina viņu mēneša laikā no pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas sniegt rakstveida paskaidrojumus. Ja atbildētājs nokavē paskaidrojumu sniegšanas termiņu un šis nokavējums apgrūtina lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesa var uzlikt atbildētājam piespiedu naudu līdz 50 latiem."
74. 204.pantā:
izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā vai par nepieciešamību uzlikt trešajām personām pienākumu savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi;";
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram iesniedzami pieteikuma vai paskaidrojumu papildinājumi vai grozījumi, kā arī cita rakstura iesniegumi vai lūgumi.
(3) Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.";
papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Tiesnesis var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību, kā arī izzināt viņu viedokli par iespēju izskatīt lietu rakstveida procesā.
(5) Ja tiesnesis konstatē, ka lietā kā trešās personas būtu pieaicināmas vairākas personas, iespējams, konkrēti neidentificētas personas, kuru tiesības piedalīties procesā izriet no analogas ar lietas būtību saistītas subjektīvās tiesības un intereses, tiesnesis lēmumā par trešo personu pieaicināšanu lietā nenorāda konkrētu pieaicināmo personu vārdu un uzvārdu, bet gan identificē pieaicināmās trešās personas pēc tām piemītošajām konkrētajām subjektīvajām tiesībām vai interesēm. Šādos gadījumos tiesa lēmumu par trešo personu pieaicināšanu lietā nosūta tām personām, kuru dzīvesvietu vai atrašanās vietu tiesai ir iespējams noskaidrot no lietas materiāliem. Turklāt šādos gadījumos tiesa laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par ierosināto administratīvo lietu un aicinājumu trešajām personām iepazīties ar lietu un ierasties uz lietas izskatīšanu. Ja šāds paziņojums ir publicēts, atzīstams, ka šīm trešajām personām par lietas izskatīšanu pienācīgi paziņots."
75. Aizstāt 214.panta trešajā daļā vārdus "līdz simt latiem" ar vārdiem un skaitli "līdz 50 latiem".
76. Izteikt 243.pantu šādā redakcijā:
"243.pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu
Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 21 dienas laikā."
77. 250.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Tiesa taisa spriedumu par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību, pārbaudījusi, vai publisko tiesību līgums noslēgts atbilstoši materiālo un procesuālo normu prasībām un vai līguma nosacījumi un izpilde atbilst šo normu prasībām."
78. Izslēgt 251.panta piektās daļas 4.punktā vārdu "publicētiem".
79. Izteikt 252.panta tekstu šādā redakcijā:
"(1) Lietā, kurā tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties (265.pants), tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas.
(2) Šādā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 21 dienas laikā, norādot tā parakstīšanas datumu."
80. 253.pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta prettiesiskumu, tā spriedumā konstatē, ka spēku zaudējušais administratīvais akts ir bijis prettiesisks.";
papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.
(6) Ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu. Lemjot par jauna administratīvā akta izdošanu, iestāde ņem vērā tiesas nolēmumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus."
81. Papildināt 255.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt iestādes faktiskās rīcības prettiesiskumu, tā spriedumā konstatē, ka iestādes faktiskā rīcība ir bijusi prettiesiska."
82. Izteikt 258.pantu šādā redakcijā:
"258.pants. Sprieduma pasludināšana
Tiesas spriedumu pasludina, administratīvā procesa dalībniekiem nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu, kā arī nodrošinot, ka likumā noteiktajā kārtībā un apjomā tiesas spriedums ir pieejams ikvienai personai."
83. Izteikt 260.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem."
84. Izteikt 261.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Tiesa jautājumu par papildsprieduma taisīšanu izskata rakstveida procesā."
85. 263.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas sūdzība iesniegta, bet Administratīvā apgabaltiesa to atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā ar attiecīgā lēmuma spēkā stāšanos.";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Spēkā stājies spriedums ir obligāti izpildāms, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā."
86. Izteikt 265.pantu šādā redakcijā:
"265. pants. Nekavējoties izpildāmi spriedumi
(1) Pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, tiesa var noteikt, ka spriedums pilnībā vai daļā izpildāms nekavējoties, ja sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildes novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma izpilde var kļūt neiespējama.
(2) Ja tas paredzēts likumā, tiesa pati nosaka, ka spriedums pilnībā vai daļā izpildāms nekavējoties."
87. Izteikt 267.pantu šādā redakcijā:
"267.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana
Tiesa sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas nosūta procesa dalībniekiem, izņemot gadījumu, kad sprieduma noraksts procesa dalībniekam izsniegts personīgi."
88. Izteikt 269.panta 1.punktu šādā redakcijā:
"1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks vai pastāv citi svarīgi iemesli;".
89. 274.pantā:
papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:
"3) par iestādes piemērotās vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām Satversmes tiesā ir ierosināta lieta.";
papildināt pantu ar otro daļu:
"(2) Ja tiesa aptur tiesvedību lietā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, tā nekavējoties informē Satversmes tiesu.";
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
90. Izteikt 279.pantu šādā redakcijā:
"279.pants. Tiesas tiesības atstāt pieteikumu bez izskatīšanas
Tiesa var atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē."
91. Papildināt 282.pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:
"7) noslēdzot administratīvo līgumu, atceļot pārsūdzēto administratīvo aktu vai atzīstot pārsūdzēto administratīvo aktu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu, izbeidzies tiesiskais strīds, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā;
8) nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi."
92. Izteikt 283.pantu šādā redakcijā:
"283.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu
(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šā likuma 282.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt bez tiesas sēdes.
(2) Par tiesas vai tiesneša lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību."
93. 286.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus "ne vēlāk kā nākamajā dienā" ar vārdiem "septiņu dienu laikā";
papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Gadījumā, kad tiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka zemākās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesa par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
(4) Izņēmuma gadījumā, ja tiesa atzīst, ka konkrētajā tiesas sēdē (vai dienā, kad jautājums izskatāms rakstveida procesa kārtībā) nav iespējams taisīt lēmuma rezolutīvo daļu, tā procesa dalībniekiem paziņo datumu tuvāko 10 dienu laikā, kad lēmums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā."
94. Izteikt 291.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas."
95. 301.pantā:
izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību - ja apelācijas sūdzība iesniegta par spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod iesniedzējam;";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēde, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu - ja apelācijas tiesvedība ierosināta par spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;
2) par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas - ja konstatēti citi šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi."
96. 307.pantā:
papildināt ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:
"Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 258. un 259.pantā noteiktajā kārtībā. Sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekiem nosūta šā likuma 267.pantā noteiktajā kārtībā."
97. Izslēgt 308.pantu.
98. Izteikt 309.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, kasācijas tiesvedība izbeigta vai kasācijas sūdzības atstātas bez izskatīšanas;".
99. Izteikt 316.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Ja tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas."
100. 322.pantā:
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā.";
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
101. 323.pantā:
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja nav objektīvu šķēršļu jautājuma izlemšanai pēc būtības, Administratīvajai apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir pienākums ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.";
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
102. Papildināt 324.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja blakus sūdzība iesniegta par šā likuma 315.panta pirmajā daļā neminētu lēmumu, tiesa atsakās pieņemt blakus sūdzību. Par tiesas lēmumu atteikties pieņemt blakus sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.
(4) Ja par augstākas instances tiesas lēmumu, kas pieņemts par blakus sūdzību (323.pants) un nav pārsūdzams saskaņā ar šā panta pirmo daļu, iesniegta blakus sūdzība, to uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam."
103. Izteikt 329.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas."
104. Izteikt 336.pantu šādā redakcijā:
"336.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana un kasācijas tiesvedības izbeigšana
(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību līdz tiesas sēdei.
(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību izbeidz.
(3) Ja Senāts konstatē, ka kasācijas tiesvedība ierosināta par tādu zemākas instances tiesas spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, kasācijas tiesvedību izbeidz."
105. Izteikt 338.pantu šādā redakcijā:
"338.pants. Rīcības sēde
(1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzību rīcības sēdē izskata Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā norīkota senatoru kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori.
(2) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību.
(3) Ja senatoru viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instances tiesā, senatoru kolēģija ar lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību un nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.
(4) Ar senatoru kolēģijas lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.
(5) Ja ierosina kasācijas tiesvedību, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildi.
(6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu apturēt tiesvedību, ja tā konstatē kādu no šā likuma 273.pantā minētajiem gadījumiem.
(7) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam)."
106. Papildināt likumu ar 338.1 pantu šādā redakcijā:
"338.1 pants. Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību
(1) Senatoru kolēģija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 325., 326., 327., 328. un 329.pantā minētajām prasībām vai ja kasācijas sūdzība iesniegta par tiesas spriedumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams.
(2) Senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību šādos gadījumos:
1) jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un apelācijas instances tiesas spriedums atbilst tai;
2) nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā."
107. Izteikt 346. un 346.1 pantu šādā redakcijā:
"346.pants. Sprieduma taisīšana
(1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa nosaka laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 30 dienu laikā.
(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.
(3) Kopsēde, sagatavojot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.
346.1 pants. Tiesvedības apturēšana, pieteikuma vai kasācijas sūdzības atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana
(1) Kasācijas instances tiesa tiesvedību aptur, pieteikumu atstāj bez izskatīšanas un tiesvedību izbeidz, attiecīgi piemērojot šā likuma 28., 29. un 30.nodaļas tiesību normas.
(2) Ja, ierosinot kasācijas tiesvedību, nav ievēroti šā likuma 328.panta otrajā daļā vai 329.pantā minētie noteikumi, kasācijas instances tiesa var atstāt kasācijas sūdzību bez izskatīšanas."
108. Papildināt 349.panta ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā:
"Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams."
109. Aizstāt 351.pantā vārdus "pasludināšanas brīdī" ar vārdiem "sastādīšanas dienā".
110. Papildināt 354.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums (353.panta 6.punkts)."
111. Izslēgt 355.panta 4.punktā vārdus "un kurš pieņemts lietā sakarā ar administratīvā procesa dalībnieka konstitucionālo sūdzību".
112. Izteikt 356.pantu šādā redakcijā:
"356.pants. Pieteikuma izskatīšana
(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.
(2) Tiesa var atteikties pieņemt izskatīšanai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."
113. 357.pantā:
papildināt otro daļu pēc vārdiem "pirmās instances" ar vārdiem "vai apelācijas instances";
izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Par šādu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."
114. Izteikt 361.panta piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Rakstveida brīdinājumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja šajā brīdinājumā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī administratīvais akts jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, brīdinājumu var pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."
115. Izteikt 363.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Sūdzību var iesniegt septiņu dienu laikā no dienas, kad privātpersona ir uzzinājusi par izpildiestādes darbību. Sūdzību iesniedz augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."
116. Aizstāt 366.panta otrajā daļā skaitli un vārdus "360.panta otrajā un trešajā daļā" ar skaitļiem un vārdiem "360.panta otrās daļas 2. un 3.punktā un trešajā daļā".
117. Izteikt 370.panta sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu var apstrīdēt un pārsūdzēt, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, administratīvais akts jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Izpildrīkojumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."
118. 376.pantā:
izslēgt pirmo daļu;
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.
(3) Administratīvā procesa dalībnieka sūdzību, kas radusies sakarā ar tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, izskata tiesas sēdē. Par tiesas sēdi paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai."
119. Papildināt 377.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Tiesas nolēmumam ir izpildu dokumenta spēks."
120. Izteikt 382.panta sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā pēc izpildiestādes atrašanās vietas, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, tiesas nolēmums jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."
121. Izteikt 384.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja persona uzskata, ka iestāde rīkojas pretēji tiesas spriedumam, tā var iesniegt sūdzību augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, privātpersona var vērsties tiesā. Augstākas iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."
122. Papildināt likumu ar 386.pantu šādā redakcijā:
"386.pants. Tiesas nolēmuma izpilde lietās, kurās atbildētājs ir privātpersona
Tiesas nolēmumu lietās par publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi, ja atbildētājs ir privātpersona, izpilda kārtībā, kāda šajā likumā noteikta administratīvā akta izpildei."
123. Pārejas noteikumā:
aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";
uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:
"2. Šā likuma 108.panta septītā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
3. Lietās, kurās attiecīgās instances tiesa ir noteikusi tiesas sēdes dienu sprieduma pasludināšanai un nav pasludinājusi spriedumu līdz 2006.gada 1.decembrim, pasludina spriedumu saskaņā ar tām Administratīvā procesa likuma normām, kas bija spēkā dienā, kad attiecīgās instances tiesa noteica tiesas sēdes dienu sprieduma pasludināšanai.
4. Tāda administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbība, kura saskaņā ar šā likuma 185.panta redakciju, kas bija spēkā pirms 2006.gada 1.decembra, tika apturēta ar pieteikuma iesniegšanu tiesā, bet atbilstoši šā likuma 185.panta redakcijai, kas ir spēkā no 2006.gada 1.decembra, netiek apturēta ar pieteikuma iesniegšanu tiesā, atjaunojas ar 2007.gada 1.janvāri. Šo administratīvo aktu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var lūgt apturēt.
5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.novembrim sagatavo un iesniedz Saeimai atzinumu (izvērtējumu) par to, kuros likumos ir saglabājama vai ietverama norāde, ka administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību vai izpildi."
Likums stājas spēkā 2006.gada 1.decembrī.
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 26.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2006.gada 15.novembrī
 |
 |
 |
 |