Darbības ar dokumentu

Part I: Prevention of Pollution from Industry and Municipalities

Regulation 1: General provisions

In accordance with the relevant parts of this Convention the Contracting Parties shall apply the criteria and measures in this Annex in the whole catchment area and take into account Best Environmental Practice (BEP) and Best Available Technology (BAT) as described in Annex II.

Regulation 2: Specific requirements

1. Municipal sewage water shall be treated at least by biological or other methods equally effective with regard to reduction of significant parameters. Substantial reduction shall be introduced for nutrients.

2. Water management in industrial plants should aim at closed water systems or at a high rate of circulation in order to avoid waste water wherever possible.

3. Industrial waste waters should be separately treated before mixing with diluting waters.

4. Waste waters containing hazardous substances or other relevant substances shall not be jointly treated with other waste waters unless an equal reduction of the pollutant load is achieved compared to the separate purification of each waste water stream. The improvement of waste water quality shall not lead to a significant increase in the amount of harmful sludge.

5. Limit values for emissions containing harmful substances to water and air shall be stated in special permits.

6. Industrial plants and other point sources connected to municipal treatment plants shall use Best Available Technology in order to avoid hazardous substances which cannot be made harmless in the municipal sewage treatment plant or which may disturb the processes in the plant. In addition, measures according to Best Environmental Practice shall be taken.

7. Pollution from fish-farming shall be prevented and eliminated by promoting and implementing Best Environmental Practice and Best Available Technology.

8. Pollution from diffuse sources, including agriculture, shall be eliminated by promoting and implementing Best Environmental Practice.

9. Pesticides used shall comply with the criteria established by the Commission.

Regulation 3: Principles for issuing permits for industrial plants

The Contracting Parties undertake to apply the following principles and procedures when issuing the permits referred to in Article 6, paragraph 3 of this Convention:

1. The operator of the industrial plant shall submit data and information to the appropriate national authority using a form of application. It is recommended that the operator negotiates with the appropriate national authority concerning the data required for the application before submitting the application to the authority (agreement on the scope of required information and surveys).

At least the following data and information shall be included in the application:

General information

- name, branch, location and number of employees.

Actual situation and/or planned activities

- site of discharge and/or emission;

- type of production, amount of production and/or processing;

- production processes;

- type and amount of raw materials, agents and/or intermediate products;

- amount and quality of untreated wastewater and raw gas from all relevant sources (e.g. process water, cooling water);

- treatment of wastewater and raw gas with respect to type, process and efficiency of pretreatment and/or final treatment;

-treated wastewater and raw gas with respect to amount and quality at the outlet of the pretreatment and/or final treatment facilities;

- amount and quality of solid and liquid wastes generated during the process and the treatment of wastewater and raw gas;

- treatment of solid and liquid wastes;

- information about measures to prevent process failures and accidental spills;

- present status and possible impact on the environment.

Alternatives and their various impacts concerning, e.g., ecological, economic and safety aspects, if necessary:

- other possible production processes;

- other possible raw materials, agents and/or intermediate products;

- other possible treatment technologies.

2. The appropriate national authority shall evaluate the present status and potential impact of the planned activities on the environment.

3. The appropriate national authority issues the permit after comprehensive assessment with special consideration of the above mentioned aspects. At least the following shall be laid down in the permit:

- characterizations of all components (e.g. production capacity) which influence the amount and quality of discharge and/or emissions;

- limit values for amount and quality (load and/or concentration) of direct and indirect discharges and emissions;

- instructions concerning:

- construction and safety;

- production processes and/or agents;

- operation and maintenance of treatment facilities;

- recovery of materials and substances and waste disposal;

- type and extent of control to be performed by the operator (self-control);

- measures to be taken in case of process failures and accidental spills;

- analytical methods to be used;

- schedule for modernization, retrofitting and investigations done by the operator;

- schedule for reports of the operator on monitoring and/or selfcontrol, retrofitting and investigation measures.

4. The appropriate national authority or an independent institution authorized by the appropriate national authority shall:

-inspect the amount and quality of discharges and/or emissions by sampling and analysing;

- control the attainment of the permit requirements;

- arrange monitoring of the various impacts of wastewater discharges and emissions into the atmosphere;

- review the permit when necessary.

Part II: Prevention of Pollution from Agriculture

Regulation 1: General provisions

In accordance with the relevant parts of this Convention the Contracting Parties shall apply the measures described below and take into account Best Environment Practice (BEP) and Best Available Technology (BAT) to reduce the pollution from agricultural activities. The Contracting Parties shall elaborate Guidelines containing elements specified below and report to the Commission.

Regulation 2: Plant nutrients

The Contracting Parties shall integrate the following basic principles into national legislation or guidelines and adapt to the prevailing conditions within the country to reduce the adverse environmental effects of agriculture. Specified requirements levels shall be considered to be a minimum base for national legislation.

1. Animal density

To ensure that manure is not produced in excess in comparison to the amount of arable land, there must be a balance between the amount of animals on the farm and the amount of land available for spreading manure, expressed as animal density. The maximum amount of animals should be precised with consideration taken to the amount of phosphorus and nitrogen in manure and the crops requirements of plant nutrients.

2. Manure storage

Manure storage must be of such a quality that prevents losses. The storage capacity shall be sufficiently large, to ensure that manure only will be spread when the plants can utilize nutrients. The minimum level to be required should be 6 months storage capacity. Urine and slurry stores should be covered or handled by a method that efficiently reduces ammonia emissions.

3. Agricultural waste water and silage effluents

Waste water from animal housings should either be stored in urine or slurry stores or else be treated in some suitable manner to prevent pollution. Effluents from the preparation and storage of silage should be collected and directed to storages for urine or liquid manure.

4. Application of organic manures

Organic manures (slurry, solid manure, urine, sewage sludge, composts, etc) shall be spread in a way that minimizes the risk for loss of plant nutrients and should not be spread on soils that are frozen, water saturated or are covered with snow. Organic manures should be incorporated as soon as possible after application on bare soils. Periods shall be defined when no application is accepted.

5. Application rates for nutrients

Application rates for nutrients should not exceed the crops nutrient requirements. National guidelines should be developed with fertilizing recommendations and they should take reference to:

a) soil conditions, soil nutrient content, soil type and slope;

b) climatic conditions and irrigation;

c) land use and agricultural practices, including crop rotation systems;

d) all external potential nutrient sources.

6. Winter crop cover

In relevant regions the cultivated area should be sufficiently covered by crops in winter and autumn to effectively reduce the loss of plant nutrients

7. Water protection measures and nutrient reduction areas

a) Surface water

Buffer zones, riparian zones or sedimentation ponds should be established, if necessary.

b) Ground water

Ground water protection zones should be established if necessary. Appropriate measures such as reduced fertilization rates, zones where manure spreading is prohibited and permanent grass land areas should be established.

c) Nutrient reduction areas

Wetland areas should be retained and where possible restored, to be able to reduce plant nutrient losses and to retain biological diversity.

Regulation 3: Plant protection products

Plant protection products shall only be handled and used according to a national risk reduction strategy which shall be based on Best Environmental Practice (BEP). The strategy should be based on an inventory of the existing problems and define suitable goals. It shall include measures such as:

1. Registration and approval

Plant protection products shall not be sold, imported or applied until registration and approval for such purposes has been granted by the national authorities.

2. Storage and handling

Storage and handling of plant protection products shall be carried out so that the risks of spillage or leakage are prevented. Some crucial areas are transportation and filling and cleaning of equipment. Other dispersal of plant protection products outside the treated agricultural land area shall be prevented. Waste of plant protection products shall be disposed of according to national legislation.

3. Licence

A licence shall be required for commercial use of plant protection products. To obtain a licence suitable education and training on how to handle plant protection products with a minimum of impact on health and the environment shall be required. The users' knowledge regarding the handling and usage of plant protection products shall be updated regularly.

4. Application technology

Application technology and practice should be designed to prevent unintentional drift or run-off of plant protection products. Establishment of protection zones along surface waters should be encouraged. Application by aircraft shall be forbidden; exceptional cases require authorization.

5. Testing of spraying equipment

Testing of spraying equipment at regular intervals shall be promoted to ensure a reliable result when spraying with plant protection products.

6. Alternative methods of control

Development of alternative methods for plant protection control should be encouraged.

Regulation 4: Environmental permits

Farms with livestock production above certain size should require approval with regard to environmental aspects and impacts of the farms.

Regulation 5: Environmental monitoring

The Contracting Parties shall develop projects to assess the effects of measures and the impacts of the agricultural sector on the environment.

Regulation 6: Education, information and extension service

The Contracting parties shall promote systems for education, information and extension (advisory service) on environmental issues in the agricultural sector.

Annex IV

Prevention of pollution from ships

Regulation 1: Co-operation

The Contracting Parties shall, in matters concerning the protection of the Baltic Sea Area from pollution by ships, co-operate:

a) within the International Maritime Organization, in particular in promoting the development of international rules, based, inter alia, on the fundamental principles and obligations of this Convention which also includes the promotion of the use of Best Available Technology and Best Environmental Practice as defined in Annex II;

b) in the effective and harmonized implementation of rules adopted by the International Maritime Organization.

Regulation 2: Assistance in investigations

The Contracting Parties shall, without prejudice to Article 4, paragraph 3 of this Convention, assist each other as appropriate in investigating violations of the existing legislation on anti-pollution measures, which have occurred or are suspected to have occurred within the Baltic Sea Area. This assistance may include but is not limited to inspection by the competent authorities of oil record books, cargo record books, log books and engine log books and taking oil samples for analytical identification purposes.

Regulation 3: Definitions

For the purposes of this Annex:

1. "Administration" means the Government of the Contracting Party under whose authority the ship is operating. With respect to a ship entitled to fly a flag of any State, the Administration is the Government of that State. With respect to fixed or floating platforms engaged in exploration and exploitation of the sea-bed and subsoil thereof adjacent to the coast over which the coastal State exercises sovereign rights for the purposes of exploration and exploitation of their natural resources, the Administration is the Government of the coastal State concerned.

2. a) "Discharge", in relation to harmful substances or effluents containing such substances, means any release howsoever caused from a ship and includes any escape, disposal, spilling, leaking, pumping, emitting or emptying;

2. b) "Discharge" does not include:

i) dumping within the meaning of the Convention on the Prevention of Marine Pollution by Dumping of Wastes and Other Matter done at London on 29 December 1972; or

ii) release of harmful substances directly arising from the exploration, exploitation and associated off-shore processing of sea-bed mineral resources; or

iii) release of harmful substances for purposes of legitimate scientific research into pollution abatement or control.

3. The term "from the nearest land" means from the baseline from which the territorial sea of the territory in question is established in accordance with international law.

4. The term "jurisdiction" shall be interpreted in accordance with international law in force at the time of application or interpretation of this Annex.

5. The term "MARPOL 73/78" means the International Convention for the Prevention of Pollution from Ships, 1973, as modified by the Protocol of 1978 relating thereto.

Regulation 4: Application of the Annexes of MARPOL 73/78

1. The Contracting Parties shall apply the provisions of Annexes I-V of MARPOL 73/78.

2. At the entry into force of the revised Regulation 13G of Annex I to MARPOL 73/78 the Contracting Parties:

a) shall amend the conditions under which ships are permitted to fly their flags so as not to allow the operation of ships which may not comply with the requirements of Regulation 13F in accordance with Regulation 13G(4);

b) shall refrain from making use of the provisions of either paragraph (5)(a) or paragraph (5)(b) of Regulation 13G and thus will not allow ships entitled to fly their flag to which paragraph (5)(a) and (5)(b) may be applied to continue operating beyond the date specified in Regulation 13G(4); and

c) shall make use, as from 1 January 2015, of the provisions of paragraph 8(b) of Regulation 13G for the purpose of denying entry into their ports or offshore terminals of ships which have been permitted, on the basis of the provisions of paragraph (5)(a) or (5)(b) of Regulation 13G, to continue operating beyond the anniversary of the date of their delivery in 2015;

d) may under exceptional circumstances allow an individual ship not complying with Regulation 13F in accordance with Regulation 13G(4), to enter their ports or off-shore terminals, when:

- an oil tanker is in difficulty and in search of a safe haven or of a place of refuge,

- an unloaded oil tanker is proceeding to a port of repair.

3. As from 1 January 2004 the Contracting Parties shall:

a) Apply the provisions for discharge of sewage as stated in Regulation 11, Paragraphs 1 and 3 of the revised Annex IV of MARPOL 73/78; and

b) Ensure the provision of facilities at ports and terminals for the reception of sewage as stated in Regulation 12, Paragraph 1 of the revised Annex IV of MARPOL 73/78."

Regulation 5: Discharge of sewage by other ships

A. Compliance

All other ships including pleasure craft not referred to in Regulation 2 of the revised Annex IV of MARPOL 73/78 fitted with toilets shall comply with Regulation 1, Paragraph 3 and 4, Regulation 11, Paragraphs 1 and 3 and Regulation 3 of the revised Annex IV of MARPOL 73/78 as follows, cf. paragraph D below:

a) on 1 January 2005 for ships built before 1 January 2000, and

b) upon the entry into force of this Regulation for ships built on or after 1 January 2000.

B. Toilet retention systems

Ships referred to in paragraph A shall be fitted with toilet retention systems for sewage in accordance with guidelines approved by the Helsinki Commission.

C. Reception facilities

1. Regulation 12, Paragraph 1 of the revised Annex IV of MARPOL 73/78 shall apply, as appropriate, to ships referred to in Paragraph A.

2. To enable pipes of reception facilities to be connected with the discharge pipeline of ships referred to in Paragraph A, both lines shall be fitted with a standard discharge connection in accordance with guidelines approved by the Helsinki Commission.

D. Exceptions

a) Provisions of paragraph A and B of this regulation may not apply to certain types of pleasure craft and other ships fitted with toilets not referred to in Regulation 2 of the revised Annex IV of MARPOL 73/78 if

i) according to guidelines approved by the Helsinki Commission the installation of toilet retention systems in these pleasure craft and other ships is technically difficult or the costs of installation is high compared to the value of the ship, and

ii) these pleasure craft and other ships are built before 1 January 2000.

b) A Contracting Party making use of the exceptions stated above shall inform the Helsinki Commission of the concrete wording of the exception, who shall then inform the other Contracting Parties.

c) This paragraph is only valid for waters under the jurisdiction of the said Contracting Party.

Regulation 6: Mandatory discharge of all wastes to a port reception facilities

A. Definitions

For the purpose of this Regulation:

1. "Ship-generated wastes" means all residues generated during the service of the ship, including oily residues from engine room spaces, sewage, and garbage as defined in Annex V of MARPOL 73/78, cargo associated waste including but not limited to loading/unloading excess and spillage, dunnage, shoring, pallets, lining and packing materials, plywood, paper, cardboard, wire and steel strapping;

2. "Cargo residues" means the remnants of any cargo material on board in cargo holds which remain for disposal after unloading procedures are completed.

B. Discharge of wastes to a port reception facility

Before leaving port ships shall discharge all ship-generated wastes, which are not allowed to be discharged into the sea in the Baltic Sea Area in accordance with MARPOL 73/78 and this Convention, to a port reception facility. Before leaving port all cargo residues shall be discharged to a port reception facility in accordance with the requirements of MARPOL 73/78.

C. Exemptions

1. Exemptions may be granted by the Administration from mandatory discharge of all wastes to a port reception facility taking into account the need for special arrangements for, e.g., passenger ferries engaged in short voyages. The Administration shall inform the Helsinki Commission on the issued exemptions.

2. In case of inadequate reception facilities ships shall have the right to properly stow and keep wastes on board for delivery to next adequate port reception facility. The Port Authority or the Operator shall provide a ship with a document informing on inadequacy of reception facilities.

3. A ship should be allowed to keep on board minor amounts of wastes which are unreasonable to discharge to port reception facilities.

Regulation 7: Incineration of ship-generated wastes on board ships

A. Definition

For the purpose of this Regulation "incineration of ship-generated wastes on board ships" means the deliberate combustion of ship-generated wastes, incidental to the normal operation of ships, for the purpose of thermal destruction of such wastes.

B. Prohibition

The Contracting Parties shall prohibit any incineration of ship-generated wastes on board ships, irrespective of their nationality, operating in their territorial seas.

Regulation 8: Improved hydrographic services and promotion of the use of Electronic Navigational Charts (ENC)

1. The Contracting Parties:

a) shall develop a scheme for systematic re-surveying of major shipping routes and ports in order to ensure that safety of navigation is not endangered by inadequate source information. The survey shall be carried out to a standard not inferior to the latest edition of IHO S-44. The scheme shall be elaborated jointly by the hydrographic services responsible for the areas in question not later than by the end of 2002 with the aim to begin implementation by 2003.

b) shall develop Electronic Navigational Charts (ENC):

i) for major shipping routes and ports by the end of 2002. Major shipping routes and ports shall be selected on the basis of volumes of dangerous goods and number of passengers; and

ii) for secondary shipping routes and ports by the end of 2004.

2. The Contracting Parties:

a) shall accept Electronic Chart Display and Information Systems (ECDIS) as equivalent to paper charts in accordance with Chapter V of SOLAS;

b) undertake to enter into negotiations with shippers and recipients in their States, who are involved in transport of goods to and from ports in the Baltic Sea Area, with the aim that the commercial parties (e.g. national shippers and receivers) make arrangements to the effect that:

- ships with a draft of 11 metres or more, oil tankers with a draft of 7 metres or more, chemical tankers and gas carriers irrespective of size and ships carrying a shipment of INF cargo carry ECDIS;

c) shall by the end of the year 2002 as a matter of particular interest ensure that port State control of paper charts is intensified on board ships with a draught of 11 metres or more, oil tankers with a draft of 7 metres or more, chemical tankers and gas carriers irrespective of size and ships carrying a shipment of INF cargo.

Regulation 9: Use of Automatic Identification Systems (AIS)

The Contracting Parties:

a) shall establish national, land-based monitoring systems for ships, based on AIS signals. A full monitoring of the Baltic Sea Area within A1 sea area shall take place not later than 1 July 2005;

b) shall establish a common Baltic Sea monitoring system based on - and with access to - all national Baltic AIS monitoring systems; and

c) shall elaborate reliable statistics on ships' traffic in the Baltic Sea Area to assess the need for further additional measures to improve the safety of navigation and the emergency capacity. These statistics shall be elaborated on the basis of specified and conformed national AIS data.

Regulation 10: Port State control

The Contracting Parties shall carry out port State control on the basis of either the 1982 Paris Memorandum of Understanding on Port State Control or the Council Directive 95/21/EC of 19 June 1995, as amended, concerning the enforcement, in respect of shipping using Community ports and sailing in the waters under the jurisdiction of the Member States, of international standards for ship safety, pollution prevention and shipboard living and working conditions (port State control).

Regulation 11: Promotion of a safety and environmental culture through the establishment of a common procedure for the investigations into marine casualties

The Contracting Parties:

a) shall identify major non conformities under the ISM Code when investigating any safety or environment related occurrences on board a ship and marine casualties, distribute the findings to the maritime industry via IMO with the aim to improve safety management systems applied and act accordingly with respect to the possible withdrawal of the Document of Compliance or the Safety Management Certificate; and

b) shall make use of the IMO Code for the Investigation of Marine Casualties and Incidents with a view to co-operating if involved as flag State or other substantially interested State and to exchange, within the legal framework of data protection, the data of the voyage data recorders of involved ships under their flag.

Regulation 12: Places of refuge

The Contracting Parties:

a) shall, following-up the work of EC and IMO, draw up plans to accommodate, in the waters under their jurisdiction, ships in distress in order to ensure that ships in distress may immediately go to a place of refuge subject to authorisation by the competent authority; and

b) shall exchange details on plans for accommodating ships in distress.

III PIELIKUMS

Kritēriji un pasākumi piesārņošanas novēršanai no avotiem, kas izvietoti uz sauszemes

I daļa; Rūpniecības un municipālā piesārņojuma novēršana

1.noteikums: Vispārīgie noteikumi

Saskaņā ar šīs Konvencijas atbilstošajām daļām Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šajā pielikumā minētie kritēriji un pasākumi visā ūdensguves reģionā un jāņem vērā Videi vēlamākā pieeja (VVP) un Labākā pieejamā tehnoloģija (LPT), kā tas aprakstīts II pielikumā.

2.noteikums: Īpašās prasības

1. Municipālie notekūdeņi jāpārstrādā vismaz ar bioloģisko vai citām metodēm, kas ir vienlīdz efektīvas nozīmīgu parametru samazināšanā. Jāievieš ievērojams barības vielu satura samazinājums.

2. Ūdens saimniecība rūpniecības uzņēmumos jāvirza uz noslēgtas aprites ūdens sistēmām vai augstu cirkulācijas pakāpi, lai visur, kur iespējams, izvairītos no notekūdeņiem.

3. Rūpnieciskas izcelsmes notekūdeņi jāattīra atsevišķi pirms sajaukšanas ar atšķaidošiem ūdeņiem.

4. Bīstamas vai citas tām atbilstošas vielas saturošus notekūdeņus nedrīkst attīrīt kopā ar pārējiem notekūdeņiem, ja vien nav sasniegta tāda pat piesārņojuma samazināšana kā katras notekūdeņu plūsmas atsevišķā attīrīšanā. Notekūdeņu kvalitātes paaugstināšana nedrīkst novest pie nozīmīga kaitīgo sauso nosēdduļķu daudzuma pieauguma.

5. Robežvērtības kaitīgas vielas saturošu emisiju apjomam ūdenī un gaisā jānosaka īpašās atļaujās.

6. Rūpniecības uzņēmumos un citos ar municipālajām attīrīšanas iekārtām saistītos punktveida avotos jālieto Labākā pieejamā tehnoloģija, lai izvairītos no bīstamām vielām, kuras municipālajās attīrīšanas iekārtās nevar padarīt nekaitīgas, vai kuras var traucēt šo iekārtu darbību. Bez tam jāveic pasākumi saskaņā ar Videi vēlamāko pieeju.

7. Zivjaudzētavu izraisītā piesārņošana jānovērš un jāizslēdz, veicinot un ieviešot Videi vēlamāko pieeju un Labāko pieejamo tehnoloģiju.

8. Piesārņošana no izkliedētiem avotiem, tai skaitā lauksaimniecības, jānovērš, veicinot un ieviešot Videi vēlamāko pieeju.

9. Lietotajiem pesticīdiem jāatbilst Komisijas izstrādātajiem kritērijiem.

3.noteikums: Atļauju izdošanas principi rūpniecības uzņēmumiem

Līgumslēdzējas puses apņemas pielietot sekojošos principus un kārtību, izdodot atļaujas, kas aplūkotas šīs Konvencijas 6.panta 3.daļā:

1. Rūpniecības uzņēmuma vadītājam iesnieguma veidā jāiesniedz atbilstošajai valsts institūcijai dati un informācija. Vadītājam ieteicams pārrunās ar atbilstošo valsts institūciju apspriest iesniegumā prasītos datus pirms tā iesniegšanas valsts institūcijā (vienošanās par prasītās informācijas un pētījumu apjomu).

Iesniegumā jāiekļauj vismaz šādi dati un informācija:

Vispārēja informācija

- nosaukums, nozare, atrašanās vieta, nodarbināto skaits.

Esošā situācija un/vai plānotie pasākumi

- izplūdes un/vai izmetes vieta;

- produkcijas veids, ražošanas un/vai apstrādes apjoms;

- ražošanas procesi;

- izejvielu, aģentu un/vai starpproduktu tips un daudzums;

- neattīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte visos attiecīgajos avotos (piemēram, ražošanā izmantotie ūdeņi, dzesēšanas ūdeņi);

- notekūdeņu un gāzu attīrīšana attiecībā uz priekšattīrīšanas un/vai galējās attīrīšanas veidu, norisi un efektivitāti;

- attīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte pie izvades no priekšattīrīšanas un/vai galējas attīrīšanas iekārtām;

- notekūdeņu un gāzu apstrādes un attīrīšanas procesā radīto cieto un šķidro atkritumu daudzums un kvalitāte;

- cieto un šķidro atkritumu apstrāde;

- informācija par pasākumiem ražošanā pieļauto kļūdu un negadījuma noplūžu novēršanai;

- pašreizējais stāvoklis un iespējamā ietekme uz vidi.

Alternatīvas un to dažādā ietekme, piemēram, ekoloģiskā, ekonomiskā, un drošības aspektā, ja nepieciešamas

- citi iespējami ražošanas procesi;

- citas iespējamas izejvielas, aģenti un/vai starpprodukti;

- citas iespējamas attīrīšanas tehnoloģijas.

2. Atbilstošajai valsts institūcijai jānovērtē pašreizējais stāvoklis un plānoto darbību iespējamā ietekme uz vidi.

3. Atbilstošā valsts institūcija pēc aptveroša izvērtējuma, īpašu vērību veltot augšminētajiem aspektiem, izsniedz atļauju. Atļaujā jābūt formulētam vismaz šādi:

- visu komponentu (piemēram, ražošanas jauda), kuri ietekmē noplūžu un/vai izmešu apjomu un kvalitāti, raksturojumam;

- robežvērtības tiešo un netiešo izplūžu un emisiju daudzumam un kvalitātei (slodzes un/vai koncentrācijas);

- instrukcijām attiecībā uz:

- uzbūvi un drošību;

- ražošanas procesiem un/vai aģentiem;

- attīrīšanas iekārtu darbību un apkalpošanu;

- materiālu un vielu reģenerāciju un atkritumu izvietošanu;

- vadītāja īstenojamās kontroles veidu un apjomu (paškontrole);

- ražošanā pieļauto kļūdu un gadījuma noplūžu novēršanu;

- pielietojamām analītiskām metodēm;

- grafiku vadītāja veiktajai modernizācijai, atjaunināšanai un pētījumiem;

- grafiku vadītāja ziņojumiem par monitoringa un/vai paškontroles,atjaunināšanas un pētījumu pasākumiem.

4. Atbilstošai valsts institūcijai vai atbilstošas valsts varas struktūras pilnvarotai neatkarīgai institūcijai:

- jākontrolē izplūžu un/vai izmešu daudzums un kvalitāte, ņemot paraugus un analizējot;

- jākontrolē atļaujas prasību izpilde;

- jāorganizē monitorings dažādām ietekmēm no notekūdeņu izplūdēm un izmetēm atmosfērā;

- kad nepieciešams, jāpārskata atļauja.

II daļa; Lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma novēršana

1. noteikums: Vispārīgie noteikumi

Saskaņā ar šīs Konvencijas atbilstošām daļām Līgumslēdzējas puses pielietos tālāk minētos pasākumus un ņems vērā Videi labvēlīgākās pieejas (VVP) un Labākās pieejamās tehnoloģijas (LPT) principus, lai samazinātu lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu. Līgumslēdzējas puses izstrādās vadlīnijas, kuras ietvers tālāk minētos elementus un ziņos par to Komisijai.

2. noteikums: Augu biogēnās vielas

Līgumslēdzējas puses iekļaus tālāk uzskaitītos pamatprincipus to nacionālie tiesību aktos vai vadlīnijās, lai atbilstoši valstī esošajiem apstākļiem samazinātu lauksaimniecības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Uzskaitītās prasības tiks uzskatītas par minimālo nacionālo tiesību aktu pamatu.

1. Mājdzīvnieku blīvums

Lai nodrošinātu, ka organiskais mēslojums netiktu saražots vairāk nekā pieļauj aramzemes platības, ir jāievēro līdzsvars starp mājdzīvnieku skaitu saimniecībā un mēslojuma iestrādāšanai pieejamajām zemes platībām, ko izsaka ar mājdzīvnieku blīvumu. Maksimālais mājdzīvnieku skaits ir jānosaka, ņemot vērā fosfora un slāpekļa saturu organiskajos mēslos un kultūraugu prasības pēc augu biogēnajām vielām.

2. Organisko mēslu uzglabāšana

Organisko mēslu uzglabāšanas krātuvēm jābūt tik kvalitatīvām, lai nepieļautu zudumus. Krātuvju tilpumam jābūt pietiekoši lielam, lai nodrošinātu iespēju iestrādāt mēslus tikai tad, kad augi spēj izmantot biogēnās vielas. Minimālajam uzkrāšanas laikam, kas jānodrošina, jābūt sešiem mēnešiem. Urīna un vircas krātuvēm jābūt segtām vai citādi nodrošinātām, lai efektīvi novērstu amonjaka iztvaikošanu.

3. Lauksaimniecības notekūdeņu un skābbarības sulas noplūdes

Notekūdeņi no mājlopu novietnēm ir jāuzglabā urīna vai vircas krātuvēs vai jāapsaimnieko citādā atbilstošā veidā, lai novērstu piesārņojumu. Noplūdes no skābbarības (skābbarības sulas) sagatavošanas un uzglabāšanas jāsavāc un jānovada uz urīna vai šķidrmēslu krātuvēm.

4. Organiskā mēslojuma iestrādāšana

Organiskais mēslojums (virca, kūtsmēsli, urīns, notekūdeņu dūņas, komposts u.c.) ir jāiestrādā, lai samazinātu augu biogēno vielu zudumu. Nav pieļaujama mēslojuma iestrādāšana uz sasalušas augsnes, pārmitrās augsnēs vai uz sniega. Organiskais mēslojums pēc tā izkliedēšanas uz kailas augsnes pēc iespējas ātrāk jāiestrādā augsnē. Ir jānosaka periodi, kad mēslojuma iestrādāšana nav atļauta.

5. Augu biogēno vielu iestrādāšanas apjomi

Iestrādājamais biogēno vielu daudzums nedrīkst pārsniegt kultūraugu vajadzības. Mēslojuma pielietošanas nacionālās vadlīnijas ir jāizstrādā, ņemot vērā:

a) augsnes apstākļus un biogēno vielu saturu tajā, augsnes tipu un nogāžu slīpumu;

b) klimatiskos apstākļus un apūdeņošanu;

c) zemes lietošanas veidus un lauksaimnieciskās apsaimniekošanas veidu, ieskaitot labības rotācijas sistēmu;

d) visus ārējos iespējamos biogēno vielu avotus.

6. Ziemā ar kultūraugiem aizņemtās platības

Atsevišķos rajonos kultivētajām platībām pietiekošā apjomā ziemā un rudenī ir jābūt aizņemtām ar kultūraugiem, lai efektīvi novērstu augu biogēno vielu zudumu.

7. Ūdens aizsardzības pasākumi un joslas biogēno vielu zudumu samazināšanai

a) Virszemes ūdeņi

Tur, kur nepieciešams, jāveido aizsargjoslas, pārejas joslas starp ūdens un sauszemes ekosistēmām un nosēdbaseini.

b) Pazemes ūdeņi

Nepieciešamības gadījumā jāizveido pazemes ūdeņu aizsargzonas. Šeit jāpielieto atbilstoši pasākumi, tādi kā samazinātas mēslošanas devas, aizliegums iestrādāt organisko mēslojumu un daudzgadīgo zālāju platību izveidošana.

c) Platības biogēno vielu zudumu samazināšanai

Lai samazinātu augu biogēno vielu noplūdes un uzturētu bioloģisko daudzveidību, ir jāsaglabā un, kur iespējams, jāatjauno mitrāji.

3. noteikums: Augu aizsardzības līdzekļi

Augu aizsardzības līdzekļi jāuzglabā un jāpielieto tikai saskaņā ar nacionāliem tiesību aktiem, kam ir jābalstās uz Videi vēlamākās pieejas (VVP) principu. Stratēģijai jābalstās uz esošo problēmu izpēti un jānosaka atbilstoši mērķi. Tai jāietver tādi pasākumi, kā:

1. Reģistrācija un apstiprināšana

Augu aizsardzības līdzekļus nedrīkst pārdot, ievest vai lietot, kamēr valsts institūcijas tos šiem mērķiem nav reģistrējušas vai apstiprinājušas.

2. Uzglabāšana un apsaimniekošana

Augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšana un apsaimniekošana ir jāveic, lai novērstu sūču un noplūžu veidošanās risku. Bīstamas jomas ir transportēšana, iekārtu uzpildīšana un tīrīšana. Jebkura augu aizsardzības līdzekļu izkliede ārpus apstrādājamām lauksaimniecības platībām ir jānovērš. Augu aizsardzības līdzekļu atlikumi ir jālikvidē atbilstoši nacionālajai likumdošanai.

3. Licencēšana

Ir jāpieprasa apliecība par tiesībām komerciāli lietot augu aizsardzības līdzekļus. Lai iegūtu apliecību, ir nepieciešama atbilstoša izglītība un praktiskā apmācība, kā lietot augu aizsardzības līdzekļus, minimāli ietekmējot veselību un vidi. Lietotāju zināšanas par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu ir sistemātiski jāpapildina.

4. Lietošanas tehnoloģija

Lietošanas tehnoloģijai un praksei ir jābūt tādai, lai nodrošinātos pret neparedzētu augu aizsardzības līdzekļu noplūdi. Ir jāveicina aizsargjoslu izveide gar ūdenstilpēm. Aizliegts apstrādei lietot lidmašīnas; izņēmuma gadījumos tas jāsaskaņo atbilstošās iestādēs.

5. Apsmidzināšanas tehnikas pārbaude

Ir jāveicina apsmidzināšanas tehnikas regulāra pārbaude, lai nodrošinātu augu aizsardzības līdzekļu sekmīgu lietošanu.

6. Alternatīvās kontroles metodes

Ir jāveicina augu aizsardzības kontroles alternatīvu metožu izstrādāšana.

4. noteikums: Atļaujas vides apsaimniekošanai

Saimniecībām ar mājdzīvnieku skaitu, lielāku par noteikto līmeni, ir jāpieprasa atļaujas attiecībā uz fermu ietekmi uz vidi.

5. noteikums: Vides monitorings

Līgumslēdzējām pusēm ir jāattīsta projekti, lai novērtētu veikto pasākumu efektivitāti un lauksaimniecības ietekmi uz vidi.

6. noteikums: Izglītība, informācija un konsultāciju dienests

Līgumslēdzējām pusēm ir jāattīsta izglītības, informācijas un konsultāciju dienesta darbība par vides aizsardzības jautājumiem lauksaimniecībā.

Tulkojums

1992.Gada Konvencijas
par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību

IV PIELIKUMS

Piesārņošanas no kuģiem novēršana

1. noteikums: Sadarbība

Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas skar Baltijas jūras reģiona aizsardzību no piesārņošanas no kuģiem, jāsadarbojas:

a) Starptautiskās jūrlietu organizācijas ietvaros, īpaši, lai sekmētu starptautisko normu izstrādi, balstītu inter alia uz šīs Konvencijas pamatprincipiem un saistībām, tai skaitā ir arī Labākās pieejamās tehnoloģijas un Videi vēlamākās pieejas īstenošanas sekmēšana, kā noteikts II pielikumā;

b) Starptautiskās jūrlietu organizācijas pieņemto noteikumu iedarbīgā un saskaņotā īstenošanā .

2. noteikums: Atbalsts pētījumos

Līgumslēdzējām pusēm, ievērojot šīs Konvencijas 4.punkta 3.daļu, jāpalīdz cita citai atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem pretpiesārņošanas pasākumus traucējošas darbības izpētē, kura izpaudusies vai varētu izpausties Baltijas jūras reģionā. Šī palīdzība var ietvert, bet tai nav jāaprobežojas, ar naftas operāciju žurnālu, kravas operāciju žurnālu, kuģa žurnālu un mašīnu žurnālu caurskati, kā arī naftas paraugu ņemšanu analītiskas pārbaudes nolūkiem, ko veiktu kompetentas varas institūcijas.

3. noteikums: Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. "Administrācija" nozīmē tās Līgumslēdzējas puses valdību, kuras jurisdikcijai kuģis ir pakļauts. Attiecībā uz kuģi, kuram dotas tiesības peldēt zem kādas valsts karoga, Administrācija ir šīs valsts valdība. Attiecībā uz fiksētajām un peldošajām platformām, ar kurām veicama jūras dibena resursu un augsnes apakškārtas izpēte līdzās krastam, attiecībā uz kurām piekrastes valsts izmanto suverēnās tiesības ar nolūku veikt pētniecības darbus un izmantot dabas resursus, Administrācija ir attiecīgās piekrastes valsts valdība.

2. a) "Izplūde" attiecībā uz kaitīgām vielām vai tādas vielas saturošām izplūdēm, nozīmē jebkāda veida kuģu radītu vielu noplūdi vidē un ietver jebkuru zudumu, izplūšanu, izlīšanu, izsūkšanos, iesūknēšanu, izmeti vai iztukšošanu;

b) "Izplūde" neietver:

i) izgāšanu, tajā nozīmē, kāda tā ir 1972.gada 29.decembrī Londonā pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus; vai

ii) kaitīgu vielu izmešanu, ko tieši izraisa izpēte, izmantošana un ar to saistītā jūras gultnes minerālo resursu apstrāde jūrā; vai

iii) kaitīgas vielas atbrīvošanu ar mērķi veikt atļautu zinātnisku izpēti piesārņošanas samazināšanai vai kontrolei.

3. Termins "no tuvākās zemes" nozīmē no bāzes līnijas, no kurām tiek mērīta attiecīgās valsts teritoriālā jūra saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,

4. Termins "jurisdikcija" jāinterpretē saskaņā ar šī pielikuma piemērošanas vai interpretācijas laikā spēkā esošajām starptautiskajām tiesībām.

5. Termins "Marpol 73/78" nozīmē 1973.gada Starptautisko konvenciju piesārņošanas no kuģiem novēršanai, kura grozīta ar 1978.gada protokolu.

4. noteikums: MARPOL 73/78 pielikumu piemērošana

1. Līgumslēdzējām Pusēm jāpiemēro MARPOL 73/78 I līdz V Pielikumu prasības.

2. Stājoties spēkā pārskatītajam MARPOL 73/78 I pielikuma 13 G noteikumam, Līgumslēdzējām Pusēm:

a) jāizdara grozījumi nosacījumos, saskaņā ar kuriem kuģiem ir atļauts kuģot ar Līgumslēdzēju pušu karogiem, lai nepieļautu tādu kuģu darbību, kuri nevar izpildīt 13.F noteikuma prasības, kā tas noteikts 13.G(4) noteikumā;

b) jāatturas no 13.G noteikuma (5.)(a) daļas vai (5.)(b) daļas noteikumu piemērošanas, tādējādi neļaujot kuģiem, kuriem dotas tiesības kuģot ar Līgumslēdzēju pušu karogiem un, kuriem var tikt piemērotas (5.)(a) un (5.)(b) daļas, turpināt to ekspluatāciju ilgāk par 13.G(4) noteikumā noteikto datumu; un

c) no 2015.gada 1.janvāra jāpiemēro 13.G noteikuma 8.(b) daļas prasības ar nolūku liegt to kuģu ienākšanu Līgumslēdzēju pušu ostās vai pienākšanu jūras terminālos kuriem tas ir atļauts, pamatojoties uz 13.G noteikuma (5.)(a) vai (5.)(b) daļu prasībām, turpinot to ekspluatāciju gadu pēc to piegādes datuma 2015.gadā;

d) izņēmuma gadījumā atsevišķiem kuģiem, kas neatbilst 13.F noteikumam saskaņā ar 13.G(4) noteikumu, var atļaut ieiet ostās vai pienākt jūras terminālos, tajos gadījumos, kad:

- naftas tankkuģis ir nonācis grūtībās un ir drošas ostas vai patvēruma vietas meklējumos,

- izkrauts naftas tankkuģis dodas uz remonta ostu.

3. No 2004.gada 1.janvāra Līgumslēdzējām pusēm:

a) jāpiemēro notekūdeņu novadīšanas noteikumi, kā noteikts MARPOL 73/78 pārskatītā IV pielikuma 11.noteikuma 1. un 3.daļā; un

b) jānodrošina iekārtas notekūdeņu pieņemšanai ostās un terminālos, kā noteikts MARPOL 73/78 pārskatītā IV pielikuma 12.noteikuma 1.daļā.

5.noteikums: Notekūdeņu novadīšana no citiem kuģiem

A. Pielietojums

Visiem citiem kuģiem, ieskaitot ar tualetēm aprīkotus izklaides kuģus, kuri nav minēti MARPOL 73/78 pārskatītā IV pielikuma 2.noteikumā, jāievēro MARPOL 73/78 pārskatītā IV pielikuma 1.noteikuma 3. un 4.paragrāfs, 11.noteikuma 1.un 3.paragrāfs un 3.noteikums sekojoši, skatīt arī D paragrāfu zemāk:

a) 2005.gada 1.janvārī kuģiem, kuri uzbūvēti pirms 2000.gada 1.janvāra, un

b) no šī noteikuma stāšanās spēkā kuģiem, kuri uzbūvēti 2000.gada 1.janvārī vai vēlāk.

B. Tualešu satura savākšanas sistēma

A paragrāfā minētajiem kuģiem jābūt aprīkotiem ar tualešu satura savākšanas sistēmām saskaņā ar Helsinku komisijas apstiprinātajām vadlīnijām.

C. Pieņemšanas iekārtas

1. MARPOL 73/78 pārskatītā IV pielikuma 12.noteikuma 1.paragrāfs atbilstoši jāpiemēro kuģiem, kuri minēti A paragrāfā.

2. Lai nodrošinātu pieņemšanas iekārtu cauruļu savienošanu ar A paragrāfā minēto kuģu novadīšanas cauruļvadu, abiem cauruļvadiem jābūt aprīkotiem ar novadīšanas standarta savienojumu saskaņā ar Helsinku komisijas apstiprinātajām vadlīnijām.

D. Izņēmumi

a) Šī noteikuma A un B paragrāfu prasības var netikt piemērotas noteiktu tipu izklaides kuģiem un citiem ar tualetēm aprīkotiem kuģiem, kuri nav minēti MARPOL 73/78 pārskatītā IV pielikuma 2.noteikumā, ja

i) saskaņā ar Helsinku komisijas apstiprinātajām vadlīnijām tualešu satura savākšanas sistēmu uzstādīšana uz šiem izklaides kuģiem un citiem kuģiem ir tehniski sarežģīta vai uzstādīšanas izmaksas ir augstas, salīdzinot ar kuģa vērtību, un

ii) šie izklaides kuģi un citi kuģi ir būvēti pirms 2000.gada 1.janvāra.

b) Līgumslēdzējai pusei, piemērojot augstāk minētos izņēmumus, jāinformē par izņēmuma konkrēto formulējumu Helsinku komisija, kura tālāk informē pārējās Līgumslēdzējas puses.

c) Šis paragrāfs ir spēkā tikai attiecīgās Līgumslēdzējas puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

6. noteikums: Obligāta visu atkritumu novadīšana ostas pieņemšanas iekārtās

A. Definīcijas

Šā noteikuma ietvaros:

1. "Kuģu radītie atkritumi" nozīmē visus pārpalikumus, kas radušies kuģa ekspluatācijas laikā, ieskaitot naftu saturošos pārpalikumus no mašīntelpām, notekūdeņus un atkritumus, kā noteikts MARPOL 73/78 V pielikumā, ar kravu saistītos atkritumus, ietverot, bet ne tikai, iekraušanas / izkraušanas pārpalikumus un noplūdes, pārsegumus, balstus, paliktņus, apšuvuma un iesaiņojuma materiālus, saplāksni, papīru, kartonu, stiepļu un lenšū stiegrojumus;

2. "Kravas pārpalikumi" nozīmē jebkura kravas materiāla atliekas kuģa kravas tilpnēs, kas paliek aizvākšanai pēc izkraušanas pabeigšanas.

B. Atkritumu novadīšana ostas pieņemšanas iekārtās

Pirms ostas atstāšanas kuģim jānovada visi kuģu radītie atkritumi, kurus nav atļauts novadīt Baltijas jūras reģionā saskaņā ar MARPOL 73/78 un šo Konvenciju, ostas pieņemšanas iekārtās. Pirms ostas atstāšanas visi kravas pārpalikumi jānovada ostas pieņemšanas iekārtās saskaņā ar MARPOL 73/78 prasībām.

C. Izņēmumi

1. Atbrīvojumu no obligātas visu atkritumu novadīšanas ostu pieņemšanas iekārtās var dot Administrācija, ņemot vērā īpašu pasākumu nepieciešamību, piemēram, īso reisu pasažieru prāmjiem. Administrācijai jāinformē Helsinku komisija par piemērotajiem izņēmumiem.

2. Neatbilstošu pieņemšanas iekārtu gadījumā kuģiem ir tiesības atkritumus pienācīgi sablīvēt un paturēt uz kuģa nodošanai nākošajās atbilstošajās ostas pieņemšanas iekārtās. Ostas administrācijai vai operatoram ir jāizsniedz kuģim dokuments, kas informē par pieņemšanas iekārtu neatbilstību.

3. Kuģim jāļauj paturēt nelielu atkritumu daudzumu uz kuģa, kura novadīšana ostas pieņemšanas iekārtās nav lietderīga.

7. noteikums: Kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģa

A. Definīcijas

Šī noteikuma ietvaros:

"Kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģa" nozīmē kuģu radīto atkritumu tīšu sadedzināšanu kuģa normālas darbības gadījumā, lai termiski iznīcinātu šādus atkritumus.

B. aizliegums

Līgumslēdzējām pusēm jāaizliedz jebkura kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģa, neatkarīgi no to valsts piederības, ja tas atrodas to teritoriālajos ūdeņos.

8.noteikums: Uzlaboti hidrogrāfiskie dienesti un Elektronisko navigācijas karšu (ENK) izmantošanas veicināšana

1. Līgumslēdzējām Pusēm:

a) jāizstrādā plāns galveno kuģošanas ceļu un ostu sistemātiskai pārmērīšanai, lai neapdraudētu kuģošanas drošību neadekvātas pamatinformācijas dēļ. Mērīšana jāveic saskaņā ar standartu, kas nav zemāks par IHO S-44 pēdējo redakciju. Plānam jābūt izstrādātam kopīgi ar hidrogrāfiskajiem dienestiem, kuri ir atbildīgi par minētajiem rajoniem, ne vēlāk kā līdz 2002.gada beigām ar mērķi sākt tā ieviešanu 2003.gadā.

b) jāizstrādā Elektroniskās navigācijas kartes (Electronic Navigational Charts - ENC):

i) galvenajiem kuģošanas ceļiem un ostām līdz 2002.gada beigām. Galvenie kuģošanas ceļi un ostas jāizvēlas, pamatojoties uz bīstamo kravu apjomiem un pasažieru skaitu; un

ii) sekundāriem kuģošanas ceļiem un ostām līdz 2004.gada beigām.

2. Līgumslēdzējām Pusēm:

a) jāatzīst Elektronisko karšu attēlošanas un Informācijas sistēmas (Electronic Chart Display and Information Systems - ECDIS) par līdzvērtīgām papīra kartēm saskaņā ar SOLAS V nodaļu;

b) jāuzņemas veikt sarunas ar kuģu kravu nosūtītājiem un saņēmējiem to valstīs, kuri ir iesaistīti kravu transportēšanā no un uz Baltijas jūras reģiona ostām, ar mērķi, ka komerciālās puses (t.i. nacionālie kuģu kravu nosūtītāji un saņēmēji) veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

- kuģi ar iegrimi vienpadsmit metri vai vairāk, naftas tankkuģi ar iegrimi septiņi metri vai vairāk, ķīmisko kravu tankkuģi un gāzes tankkuģi neatkarīgi no to izmēra un kuģi, kas pārvadā INF kravas, ir aprīkoti ar ECDIS;

c) līdz 2002.gada beigām, kā īpašas nozīmes jautājumu jānodrošina, ka ostas valsts kontrole pastiprināti kontrolē papīra kartes uz kuģiem ar iegrimi vienpadsmit metri vai vairāk, naftas tankkuģiem ar iegrimi septiņi metri vai vairāk, ķīmisko kravu tankkuģiem un gāzes tankkuģiem neatkarīgi no to izmēra un kuģiem, kas pārvadā INF kravas.

9.noteikums: Automātisko identifikācijas sistēmu (AIS) lietošana

Līgumslēdzējām Pusēm:

a) jāizveido nacionālas, uz sauszemes izvietotas kuģu monitoringa sistēmas, kuru pamatā ir AIS signāli. Pilns Baltijas jūras reģiona monitorings jūras rajonā A1 jāizveido ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam;

b) jāizveido kopīga Baltijas jūras monitoringa sistēma, kas balstīta uz nacionālajām Baltijas AIS monitoringa sistēmām un ir tām pieejama; un

c) jāizstrādā droša statistika par kuģu satiksmi Baltijas jūras reģionā, lai novērtētu turpmāko papildus pasākumu nepieciešamību kuģošanas drošības un rīcības neparedzētās situācijās uzlabošanai. Šai statistikai jābūt izstrādātai uz detalizētu un apstiprinātu nacionālo AIS datu pamata.

10.noteikums: Ostas valsts kontrole

Līgumslēdzējām Pusēm jāveic ostas valsts kontrole, pamatojoties vai nu uz 1982.gada Parīzes saprašanās memorandu par Ostas valsts kontroli vai Padomes 1995.gada 19.jūnija direktīvu 95/21/EK, ar grozījumiem, attiecībā uz starptautisko kuģu drošības, piesārņošanas novēršanas, dzīves un darba apstākļu standartu ieviešanu uz kuģiem, kuri izmanto Eiropas Kopienas ostas un kuģo dalībvalstu jurisdikcijā esošajos ūdeņos (Ostas valsts kontrole).

11.noteikums: Drošības un vides kultūras veicināšana, veidojot kopīgu procedūru avāriju jūrā izmeklēšanai

Līgumslēdzējām Pusēm:

a) jānosaka galvenās neatbilstības ISM kodeksam, izmeklējot jebkuru ar drošību vai vidi saistītu negadījumu uz kuģa un avāriju jūrā, iegūtos datus jāizplata jūrniecības nozarē caur IMO, ar nolūku uzlabot pielietotās drošības nodrošināšanas sistēmas un atbilstoši rīkoties attiecībā uz iespējamo Atbilstības dokumenta (Document of Compliance) vai Drošas pārvaldes apliecības (Safety Management Certificate) atņemšanu; un

b) jāizmanto IMO kodekss "Jūras avāriju un incidentu izmeklēšanai" ar nolūku sadarboties, ja Līgumslēdzēja Puse iesaistīta kā karogvalsts vai kā cita lietas būtībā ieinteresēta valsts un, datu aizsardzības tiesību ietvaros, apmainīties ar Līgumslēdzēju Pušu karogiem kuģojošo kuģu reisa datu reģistrētāja ierakstīto informāciju.

12.noteikums: Patvēruma vietas

Līgumslēdzējām Pusēm:

a. turpinot Eiropas Kopienas (EC) un Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) darbu, jāizstrādā plāni briesmās nonākušo kuģu izvietošanai to jurisdikcijā esošajos ūdeņos, lai nodrošinātu, ka briesmās nonākušie kuģi var nekavējoties doties uz patvēruma vietu saskaņā ar kompetentās institūcijas atļauju;

b. un jāapmainās ar briesmās nonākušo kuģu izvietošanas plānu detaļām.