Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Nolīgumu par 1982.gada 10.decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību

1.pants. 1995.gada 4.augusta Nolīgums par 1982.gada 10.decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (turpmāk — Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Vides ministrija un Zemkopības ministrija.

3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 40.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 19.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2006.gada 8.novembrī
Pielikums Nr.1
NOLĪGUMS
par 1982.gada 10.decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību

VALSTIS, KAS IR ŠĀ NOLĪGUMA PUSES,

atsaucoties uz attiecīgām 1982.gada 10.decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas normām,

apņemoties nodrošināt transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu,

apņēmušās šajā nolūkā uzlabot starpvalstu sadarbību,

aicinot karoga valstis, ostas valstis un piekrastes valstis efektīvāk īstenot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas pieņemti attiecībā uz šādiem krājumiem,

cenšoties risināt jo īpaši tās problēmas, kas norādītas Apvienoto Nāciju Apkārtējās vides un attīstības konferences pieņemtās Agenda 21 17. nodaļas C iedaļā, t.i., ka atklātās jūras zvejniecību pārvaldība daudzās jomās ir neatbilstīga un ka daži resursi ir pārtērēti; atzīmējot to, ka pastāv problēmas ar nereglamentētu zvejniecību, pārmērīgu līdzekļu kapitalizāciju, pārāk lielu floti, kuģu karogu maiņu ar nolūku, lai izvairītos no kontroles, nepietiekoši selektīviem zvejas rīkiem, maz ticamām datubāzēm un nepietiekamu starpvalstu sadarbību,

apņemoties piekopt atbildīgu zveju,

apzinādamās vajadzību izvairīties no negatīvas ietekmes uz jūras vidi, saglabāt bioloģisko daudzveidību, uzturēt jūras ekosistēmu integritāti un samazināt iespēju, ka zvejas darbību rezultātā iestājas ilgtermiņa vai neatgriezeniskas sekas,

atzīstot vajadzību pēc specifiskas palīdzības, ieskaitot finanšu, zinātnisko un tehnoloģisko palīdzību, lai jaunattīstības valstis varētu efektīvi piedalīties transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanā, pārvaldībā un ilgtspējīgā izmantošanā,

būdamas pārliecinātas, ka šiem mērķiem vislabāk kalpotu nolīgums par attiecīgo Konvencijas noteikumu īstenošanu, un ka tas palīdzētu saglabāt starptautisko mieru un drošību,

apliecinot, ka jautājumus, ko nereglamentē Konvencija vai šis nolīgums, joprojām reglamentē vispārējo starptautisko tiesību normas un principi,

ir vienojušās PAR ŠO.

I DAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Termini un darbības joma

1. Šajā nolīgumā

a) "Konvencija" nozīmē 1982.gada 10.decembra apvienoto Nāciju Jūras tiesību Konvencija;

b) "saglabāšanas un pārvaldības pasākumi" ir pasākumi, lai saglabātu un pārvaldītu vienu vai vairākas dzīvo jūras resursu sugas, kurus pieņem un piemēro saskaņā ar attiecīgām starptautisko tiesību normām, kā tas izriet no Konvencijas un šā nolīguma;

c) "zivis" ir arī mīkstmieši un vēžveidīgie, izņemot tos, kas pieder pie sedentārām (sēdošām) sugām, kā noteikts konvencijas 77. pantā; un

d) "forums" ir sadarbības mehānisms, ko divas vai vairāk valstis izveidojušas saskaņā ar Konvenciju un šo nolīgumu, lai inter alia ieviestu transzonālo zivju krājumu vai tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus kādā apakš­rajonā vai rajonā.

2. a) "Dalībvalstis" ir tās valstis, kurām šis nolīgums ir saistošs un attiecībā uz kurām tas ir spēkā.

b) Šo nolīgumu mutatis mutandis piemēro

i) visiem Konvencijas 305. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajiem subjektiem un

ii) ievērojot 47. pantu, visiem subjektiem, kas Konvencijas IX pielikuma 1. pantā minēti kā "starptautiskas organizācijas" un kas kļūst par šā nolīguma pusi. Tik lielā mērā uz šiem subjektiem attiecina apzīmējumu "Dalībvalstis".

3. Šo nolīgumu mutatis mutandis piemēro citiem zvejojošiem subjektiem, kuru kuģi zvejo atklātā jūrā.

2. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir nodrošināt transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, efektīvi īstenojot attiecīgās Konvencijas normas.

3. pants

Piemērošana

1. Ja vien nav paredzēts citādi, šo nolīgumu piemēro transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanai un pārvaldībai zonās ārpus valsts jurisdikcijas, izņemot 6. un 7. pantu, ko piemēro arī šo krājumu saglabāšanai un pārvaldībai valsts jurisdikcijā esošās zonās, pakļaujoties dažādajiem tiesiskajiem režīmiem, ko piemēro valsts jurisdikcijā esošās zonās un zonās ārpus valsts jurisdikcijas, kā tas paredzēts Konvencijā.

2. Piemērojot savas suverēnās tiesības, lai izmantotu un pētītu, saglabātu un pārvaldītu transzonālo zivju krājumus un tālu migrējošo zivju krājumus valsts jurisdikcijā esošās zonās, piekrastes valsts mutatis mutandis piemēro 5. pantā uzskaitītos vispārējos principus.

3. Valstis atbilstīgi novērtē jaunattīstības valstu spēju piemērot 5., 6. un 7. pantu valsts jurisdikcijā esošās zonās un to vajadzību pēc palīdzības, kā paredzēts šajā nolīgumā. Šim nolūkam VII daļu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz valsts jurisdikcijā esošām zonām.

4. pants

Attiecības starp šo nolīgumu un Konvenciju

Nekas šajā nolīgumā neskar valstu tiesības, jurisdikciju un pienākumus, kas noteikti Konvencijā. Šo nolīgumu interpretē un piemēro Konvencijas kontekstā un saskaņā ar to.

II DAĻA

TRANSZONĀLO ZIVJU KRĀJUMU UN TĀLU MIGRĒJOŠO ZIVJU KRĀJUMU SAGLABĀŠANA UN PĀRVALDĪBA

5. pants

Vispārējie principi

Lai saglabātu un pārvaldītu transzonālo zivju un tālu migrējošo zivju krājumus, piekrastes valstis un atklātā jūrā zvejojošas valstis, īstenojot to pienākumu sadarboties saskaņā ar Konvenciju:

a) pieņem pasākumus, lai nodrošinātu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu un virzītos uz mērķi tos optimāli izmantot;

b) nodrošina to, ka šie pasākumi pamatojas uz vislabāko pieejamo zinātnisko pamatojumu un ir paredzēti, lai saglabātu vai atjaunotu krājumus tādā līmenī, kad tie spēj sniegt maksimālu ilgtspējīgu produktivitāti, novērtējot ar atbilstīgiem vides un ekonomiskiem faktoriem, tai skaitā jaunattīstības valstu īpašām vajadzībām un ņemot vērā zvejas veidus, krājumu savstarpējo atkarību un vispārēji ieteiktus minimālos starptautiskos standartus, apakš­rajonu, rajonu vai globālā līmenī;

c) ievēro piesardzības pieeju saskaņā ar 6. pantu;

d) novērtē zvejas, citas cilvēka darbības un vides faktoru ietekmi uz mērķa krājumiem un sugām, kas pieder pie vienas ekosistēmas, saistītas ar tiem vai ir atkarīgas no mērķa krājumiem;

e) ja vajadzīgs, pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz tām sugām, kas pieder pie mērķa krājumu ekosistēmas, saistītas ar vai ir atkarīgas no mērķa krājumiem, lai saglabātu vai atjaunotu šo sugu populāciju virs tāda līmeņa, kurā to atjaunošanās var kļūt nopietni apdraudēta;

f) samazina piesārņojumu, atkritumus, izmetumus, ar pazaudētiem vai pamestiem rīkiem iegūtas nozvejas, tādu zivju un citu ne zivju sugu nozvejas, kas ir piezveja (še turpmāk "piezvejas sugas"), kā arī ietekmi uz saistītām vai atkarīgām sugām, jo īpaši apdraudētām sugām, ar pasākumiem, kas ciktāl iespējams ietver selektīvu, videi drošu un rentablu zvejas rīku un paņēmienu attīstību un izmantošanu;

g) aizsargā jūras vides bioloģisko daudzveidību;

h) veic pasākumus, lai novērstu vai izskaustu pārzveju un pārlieku lielu zvejas kapacitāti, kā arī lai nodrošinātu to, ka zvejas piepūle nepārsniedz tādu līmeni, kas ir savienojama ar zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

i) ievēro to zvejnieku intereses, kas zvejo kā amatierzvejnieki un pašpatēriņam;

j) savlaicīgi ievāc un apmainās ar pil­nīgiem un precīziem datiem par zvejas darbībām inter alia attiecībā uz kuģu atrašanās vietu, mērķa sugu nozveju, piezveju un zvejas piepūli, kā noteikts I pielikumā, kā arī informāciju, ko iegūst no valsts un starptautiskām izpētes programmām;

k) sekmē un veic zinātniskus pētījumus, kā arī attīsta piemērotas tehnoloģijas, kas veicina saglabāšanu un pārvaldību zivsaimniecībā; un

l) īsteno un ievieš saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, piemērojot efektīvu novērošanu, kontroli un uzraudzību.

6. pants

Piesardzības pieejas piemērošana

1. Valstis plaši piemēro piesardzības pieeju transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanai, pārvaldībai un izmantošanai, lai aizsargātu dzīvos jūras resursus un saglabātu jūras vidi.

2. Valstis rīkojas vēl uzmanīgāk, ja informācija ir neskaidra, apšaubāma vai neatbilstīga. Tas, ka nav pieejama atbilstīga zinātniska informācija, nav attaisnojums, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu vispār.

3. Īstenojot piesardzības pieeju, valstis

a) uzlabo lēmumu pieņemšanu zivsaimniecības resursu saglabāšanas un pārvaldības jomā, iegūstot un apmainoties ar vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, kā arī piemērojot uzlabotus paņēmienus darbībai riska un neskaidrības apstākļos;

b) piemēro II pielikumā izklāstītās vadlīnijas un, pamatojoties uz vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, nosaka atskaites punktus katram krājumam un veicamās darbības, ja šos punktus pārsniedz;

c) ņem vērā, inter alia, neskaidrības saistībā ar krājumu lielumu un produktivitāti, atskaites punktiem, krājumu stāvokli attiecībā pret šiem punktiem, saistībā ar zivju mirstības līmeni un izplatību, zvejas ietekmi uz piezvejas sugām un ar tām saistītām vai no tām atkarīgām sugām, kā arī esošos un paredzamos okeāna, vides un sociāli ekonomiskos apstākļus; un

d) attīsta datu vākšanas un pētījumu programmas, lai izvērtētu zvejas ietekmi uz piezvejas sugām un ar tām saistītām vai no tām atkarīgām sugām un šo sugu vidi, kā arī pieņem plānus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu šo sugu saglabāšanu un aizsargātu īpaši apdraudētas to dzīvotnes.

4. Valsts veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, tuvojoties atskaites punktiem, tie netiks pārsniegti. Ja tos pārsniedz, valstis nekavējoties veic 3. punkta b) apakšpunktā noteiktās darbības, lai atjaunotu krājumus.

5. Ja ir apdraudēts mērķa krājumu vai piezvejas sugu un ar tām saistīto vai no tām atkarīgo sugu stāvoklis, valstis šīs sugas un to krājumus pastiprināti novēro, lai novērtētu to stāvokli, kā arī saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti. Šos pasākumus regulāri pārskata, ņemot vērā jaunu informāciju.

6. Attiecībā uz jaunu vai pētniecisku zveju, valstis pēc iespējas drīz pieņem piesardzības saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, inter alia ietverot arī nozvejas limitus un zvejas piepūles limitus. Šie pasākumi paliek spēkā tik ilgi, līdz ir pieejamas pietiekošas ziņas, kas ļauj novērtēt zvejas ietekmi uz krājumu ilgtermiņa saglabāšanu. Pamatojoties uz šo novērtējumu, īsteno saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Šie pasākumi, ja vajadzīgs, paredz pakāpenisku zvejas attīstību.

7. Ja dabas parādībai ir ievērojama negatīva ietekme uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu stāvokli, valstis pieņem ārkārtas saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka zvejas darbības šo negatīvo ietekmi nesaasina. Valstis šādus ārkārtas pasākumus pieņem arī tad, ja zvejas darbības ievērojami apdraud zivju krājumu ilgtspējību. Ārkārtas pasākumiem ir pagaidu raksturs, un tie pamatojas uz vislabāko pieejamo zinātnisko pamatojumu.

7. pants

Saglabāšanas un pārvaldības pasākumu savstarpējā atbilstība

1. Neskarot piekrastes valstu suverēnās tiesības pētīt un izmantot, saglabāt un pārvaldīt dzīvos jūras resursus to jurisdikcijā esošās zonās, kā paredzēts Konvencijā, kā arī visu valstu pilsoņu tiesības zvejot atklātā jūrā saskaņā ar Konvenciju,

a) attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem, attiecīgās piekrastes valstis un tās valstis, kuru pilsoņi zvejo šos krājumus blakus esošajā atklātās jūras zonā, cenšas tieši vai ar III daļā izstrādāto attiecīgo sadarbības mehānismu palīdzību vienoties par pasākumiem, kas vajadzīgi šo krājumu saglabāšanai blakus esošajā atklātās jūras apgabalā;

b) attiecībā uz tālu migrējošo zivju krājumiem, attiecīgās piekrastes valstis un citas valstis, kuru pilsoņi šīs sugas rajonā zvejo, tieši vai ar III daļā izstrādāto attiecīgo sadarbības mehānismu palīdzību sadarbojas ar nolūku nodrošināt šo krājumu saglabāšanu un sekmēt to optimālu izmantošanu visā rajonā gan valstu jurisdikcijā esošajās zonās, gan ārpus tām.

2. Saglabāšanas un pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz atklāto jūru, un tie, kas pieņemti attiecībā uz valsts jurisdikcijā esošām zonām, ir savstarpēji atbilstīgi, lai nodrošinātu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību kopumā. Tādēļ piekrastes valstīm un tām valstīm, kas zvejo atklātā jūrā, ir pienākums sadarboties, lai izveidotu savstarpēji atbilstīgus pasākumus attiecībā uz minētajiem krājumiem. Nosakot savstarpēji atbilstīgus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, valstis

a) ņem vērā saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko saskaņā ar Konvencijas 61. pantu attiecībā uz tām pašām sugām ir pieņēmušas un piemēro piekrastes valstis to jurisdikcijā esošās zonās, kā arī nodrošina to, ka pasākumi, kas noteikti attiecībā uz šīm sugām atklātā jūrā, nemazina minēto pasākumu efektivitāti;

b) ņem vērā pasākumus, par kuriem attiecīgās piekrastes valstis un tās valstis, kas zvejo atklātā jūrā, iepriekš vienojušās un ko ievieš un piemēro atklātā jūrā saskaņā ar Konvenciju attiecībā uz tām pašām sugām;

c) ņem vērā pasākumus, par kuriem apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums ir iepriekš vienojies, un kurus ievieš un piemēro saskaņā ar Konvenciju attiecībā uz tām pašām sugām;

d) ņem vērā krājumu bioloģisko vienotību un citas bioloģiskās īpašības, kā arī saistību starp krājumu izplatību, zvejas un ģeogrāfiskajām īpatnībām attiecīgajā rajonā, ieskaitot to, ciktāl krājumi ir sastopami un cik daudz tos nozvejo valsts jurisdikcijā esošajās zonās;

e) ņem vērā attiecīgo piekrastes valstu un to valstu, kas zvejo atklātajā jūrā, atkarību no attiecīgajiem krājumiem; un

f) nodrošina to, ka minētajiem pasākumiem nav kaitīgu seku uz dzīvajiem jūras resursiem kopumā.

3. Īstenojot savu pienākumu sadarboties, valstis dara visu vajadzīgo, lai saprātīgā laika posmā vienotos par savstarpēji atbilstīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

4. Ja nevar panākt vienošanos saprātīgā laika posmā, jebkura attiecīgā valsts var sākt VIII daļā paredzētās strīdu izšķiršanas procedūras.

5. Kamēr nav panākta vienošanās par savstarpēji atbilstīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, attiecīgās valstis sapratnes un sadarbības garā cenšas panākt vienošanos par pagaidu praktiskiem pasākumiem. Ja šādu vienošanos nav iespējams panākt, jebkura attiecīgā valsts, lai izveidotu pagaidu pasākumus, var nodot strīdu izskatīšanai tiesā vai tribunālā saskaņā ar VIII daļā izklāstītajām strīdu izšķiršanas procedūrām.

6. Pagaidu kārtībā vai pasākumos, par ko panākta vienošanās vai kas noteikti atbilstīgi 5. punktam, ņem vērā šīs daļas noteikumus; pienācīgi ievēro visu iesaistīto valstu tiesības un pienākumus, tie neapdraud un nekavē galīgās vienošanās panākšanu par savstarpēji atbilstīgiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un neskar strīda izšķiršanas procesa galīgo iznākumu.

7. Piekrastes valstis tieši vai ar attiecīgā apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību, vai citā atbilstīgā veidā regulāri informē tās valstis, kas apakšrajonā vai rajonā zvejo atklātā jūrā, par pasākumiem, ko tās ir pieņēmušas attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem to jurisdikcijā esošajās zonās.

8. Valstis, kas zvejo atklātā jūrā, tieši vai ar attiecīgā apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību vai citā atbilstīgā veidā regulāri informē citas ieinteresētas valstis par pasākumiem, ko tās ir pieņēmušas, lai regulētu to kuģu veiktās zvejas darbības, kuri ar minēto valstu karogu atklātā jūrā zvejo minētos krājumus.

III DAĻA

STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS MEHĀNISMI ATTIECĪBĀ UZ TRANSZONĀLO ZIVJU UN TĀLU MIGRĒJOŠO ZIVJU KRĀJUMIEM

8. pants

Sadarbība attiecībā uz saglabāšanu un pārvaldību

1. Piekrastes valstis un tās valstis, kas zvejo atklātā jūrā, saskaņā ar Konvenciju tieši vai ar attiecīgā apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību sadarbojas attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem, ņemot vērā apakšrajona vai rajona īpatnības, lai nodrošinātu šādu krājumu efektīvu saglabāšanu un pārvaldību.

2. Valstis godprātīgi un nekavējoties apspriežas jo īpaši tad, ja pierādījumi liecina, ka attiecīgos transzonālo zivju krājumus un tālu migrējošo zivju krājumus apdraud pārmērīga izmantošana vai ja attiecībā uz šiem krājumiem tiek attīstīta jauna zvejniecība. Apspriešanos šajā nolūkā var uzsākt pēc jebkuras ieinteresētas valsts lūguma ar mērķi ieviest atbilstīgu kārtību, lai nodrošinātu minēto krājumu saglabāšanu un pārvaldību. Kamēr vienošanās par minēto kārtību nav panākta, valstis ievēro šā nolīguma noteikumus un rīkojas godprātīgi un, ņemot vērā citu valstu tiesības, intereses un pienākumus.

3. Ja apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums ir tiesīgs noteikt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz konkrētiem transzonālo vai tālu migrējošo zivju krājumiem, valstis, kas šos krājumus zvejo atklātā jūrā, un attiecīgās piekrastes valstis pilda savu pienākumu sadarboties, kļūstot par šīs organizācijas loceklēm, foruma dalībniecēm vai, piekrītot piemērot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko ieviesusi šāda organizācija vai forums. Valstis, kurām ir patiesa interese par zvejniecību, var kļūt par šādas organizācijas loceklēm vai foruma dalībniecēm. Dalības nosacījumi šādā organizācijā vai forumā neliedz valstīm kļūt par biedru vai piedalīties tajā, tos nepiemēro tā, lai diskriminētu kādu valsti vai valstu grupu, kam attiecīgajā zvejniecībā ir patiesa interese.

4. Tikai tām valstīm, kas ir šādas organizācijas locekles vai foruma dalībnieces vai kas piekrīt piemērot šādas organizācijas vai foruma izstrādātos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, var būt pieejami zvejas resursi, kam šos pasākumus piemēro.

5. Ja nav tādas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma, kas pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz kādiem konkrētiem transzonālo zivju krājumiem vai tālu migrējošo zivju krājumiem, apakš­rajona vai rajona attiecīgās piekrastes valstis un tās valstis, kas minētos krājumus zvejo atklātā jūrā, sadarbojas, lai šādu organizāciju izveidotu, vai darbojas citos atbilstīgos forumos, lai nodrošinātu minēto krājumu saglabāšanu un pārvaldību, kā arī piedalās šādas organizācijas vai foruma darbā.

6. Jebkurai valstij, kas gatavojas iesniegt priekšlikumu par to, ka būtu jārīkojas starpvaldību organizācijai, kas ir kompetenta attiecībā uz dzīvajiem resursiem, ja šādai rīcībai būtu nopietna ietekme uz saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko jau ieviesusi kompetenta apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums, šajā organizācijā vai forumā būtu jāapspriežas ar tās locekļiem vai dalībniekiem. Ciktāl iespējams, šādai apspriešanai būtu jānotiek pirms priekšlikuma iesniegšanas starpvaldību organizācijai.

9. pants

Apakšrajona un rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas un forumi

1. Veidojot apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai piedaloties apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības forumos attiecībā uz transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem, valstis inter alia vienojas par

a) krājumiem, kam piemēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ņemot vērā attiecīgo krājumu bioloģiskās īpatnības un zvejas raksturu;

b) piemērošanas zonu, ņemot vērā 7. panta 1. punktu, kā arī apakšrajona vai rajona īpatnības, ieskaitot sociāli ekonomiskos, ģeogrāfiskos un vides faktorus;

c) saistību starp jaunās organizācijas vai foruma darbu un jebkuras jau pastāvošas zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma lomu, mērķiem un darbību; un

d) mehānismiem, ar kuru palīdzību organizācija vai forums iegūs zinātnisko padomu un pārskatīs krājumu stāvokli, tai skaitā, ja vajadzīgs, zinātniskas padomdevējas organizācijas izveidi.

2. Valstis, kas sadarbojas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma izveidē, informē citas valstis, par kurām ir zināms, ka tām ir patiesa interese par šādas sadarbības organizācijas vai foruma darbību.

10. pants

Apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju un forumu funkcijas

Īstenojot savu pienākumu sadarboties apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās vai forumos, valstis

a) vienojas par un ievēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu;

b) vienojas, ja vajadzīgs, par dalības tiesībām, piemēram, pieļaujamās nozvejas vai zvejas piepūles lieluma noteikšanu;

c) pieņem un piemēro vispārēji ieteiktus starptautiskus obligātos standartus attiecībā uz zvejas darbību atbildīgu veikšanu;

d) iegūst un novērtē zinātnisko padomu, pārskata krājumu stāvokli un izvērtē zvejas ietekmi uz piezvejas sugām un ar tām saistītajām vai no tām atkarīgajām sugām;

e) vienojas par standartiem attiecībā uz datu par krājumu nozveju vākšanu, ziņošanu, pārbaudi un apmaiņu;

f) apkopo un izplata precīzus un pil­nīgus statistikas datus, kā norādīts I pielikumā, lai nodrošinātu to, ka ir pieejams vislabākais zinātniskais padoms, tomēr vajadzības gadījumā, saglabā konfidencialitāti;

g) sekmē un veic zinātnisku krājumu novērtējumu un ar to saistītus pētījumus un izplata to rezultātus;

h) izveido piemērotus sadarbības mehānismus efektīvai novērošanai, kontrolei, uzraudzībai un izpildes nodrošināšanai;

i) vienojas par līdzekļiem, kā nodrošināt jauno organizācijas locekļu vai foruma dalībnieku intereses;

j) vienojas par lēmumu pieņemšanas kārtību, kas veicina savlaicīgu un efektīvu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pieņemšanu;

k) veicina strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā saskaņā ar VIII daļas noteikumiem;

l) nodrošina to atbilstīgo valsts dienestu un nozaru pilnīgu sadarbību, īstenojot organizācijas vai foruma ieteikumus un lēmumus; un

m) atbilstīgi informē sabiedrību par organizācijas vai foruma pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

11. pants

Jauni locekļi vai dalībnieki

Nosakot apakšrajona vai rajona zivsaimniecības pārvaldības organizācijas jaunu locekļu vai apakšrajona vai rajona zivsaimniecības pārvaldības foruma jaunu dalībnieku tiesību raksturu un apjomu,valstis inter alia ņem vērā

a) transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu stāvokli un pastāvošo zvejas piepūli zvejniecībā;

b) jauno un esošo locekļu vai dalībnieku attiecīgās intereses, zvejas veidus un zvejas praksi;

c) jauno un esošo locekļu vai dalībnieku attiecīgo ieguldījumu krājumu saglabāšanā un pārvaldībā, precīzu datu vākšanā un sniegšanā, kā arī krājumu zinātnisko pētījumu veikšanā;

d) to piekrastes zvejojošo kopienu vajadzības, kuras ir atkarīgas galvenokārt no šo krājumu zvejas;

e) to piekrastes valstu vajadzības, kuru ekonomika ir lielā mērā atkarīga no dzīvo jūras resursu izmantošanas; un

f) apakšrajona vai rajona jaunattīstības valstu intereses, kuru jurisdikcijā esošajās zonās krājumi ir sastopami.

12. pants

Atklātība apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju un forumu darbībā

1. Valstis apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās un forumos paredz atklātību lēmumu pieņemšanas procesā un citās darbībās.

2. Pārstāvjiem no starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām, kas ir saistīti ar transzonālo zivju krājumiem un tālu migrējošo zivju krājumiem, tiek dotas iespējas piedalīties apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju un forumu sēdēs kā novērotājiem vai, ja tas ir pieņemams, citādā statusā saskaņā ar attiecīgajā organizācijā vai forumā pieņemto kārtību. Minētā kārtība šajā sakarā nav nevajadzīgi ierobežojoša. Starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām ir savlaicīgi pieejami minēto apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju un forumu protokoli un ziņojumi, ievērojot noteikumus par piekļuvi tiem.

13. pants

Pastāvošo organizāciju un forumu stiprināšana

Valstis sadarbojas ar mērķi stiprināt pastāvošās apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas un forumus, lai uzlabotu to efektivitāti attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izstrādi un īstenošanu.

14. pants

Informācijas vākšana, sniegšana un sadarbība zinātniskajos pētījumos

1. Lai izpildītu saistības saskaņā ar šo nolīgumu, valstis nodrošina to, ka zvejas kuģi, kas peld ar to karogu, sniedz visu informāciju, kas var būt vajadzīga. Šajā nolūkā valstis saskaņā ar I pielikumu

a) vāc un apmainās ar zinātniskiem, tehniskiem un statistiskiem datiem attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu zveju;

b) nodrošina to, ka savāc pietiekoši detalizētus datus, lai atvieglotu efektīvu krājumu novērtējumu, un ka tos iesniedz pietiekoši savlaicīgi, lai izpildītu apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu prasības; un

c) veic piemērotus pasākumus, lai pārliecinātos par šo datu pareizību.

2. Valstis sadarbojas vai nu tieši vai ar apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību, lai

a) vienotos par sniedzamo datu veidu un formu, kādā tos minētajām organizācijām vai forumiem jāiesniedz, ņemot vērā krājumu un zvejas raksturu; un

b) attīstītu un dalītos ar analītisko tehniku un krājumu novērtēšanas metodēm, kā arī uzlabotu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību

3. Saskaņā ar Konvencijas XIII daļu valstis tieši vai kompetentās starptautiskās organizācijās sadarbojas, lai stiprinātu zinātniskās izpētes kapacitāti zivsaimniecības nozarē un veicinātu zinātniskos pētījumus, kas saistīti ar transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību visu interesēs. Šajā nolūkā valsts vai kompetenta starp­tautiska organizācija, kas šādus pētījumus veic ārpus valstu jurisdikcijā esošām zonām, aktīvi veicina pētījuma rezultātu un ar to mērķiem un metodēm saistītās informācijas publicēšanu un izplatīšanu visām ieinteresētajām valstīm, kā arī, ciktāl tas praktiski iespējams, veicina šo valstu zinātnieku piedalīšanos šādos pētījumos.

15. pants

Slēgtās vai daļēji slēgtās jūras

Īstenojot šo nolīgumu slēgtā vai daļēji slēgtā jūrā, valstis ņem vērā šīs jūras dabiskās iezīmes, kā arī rīkojas saskaņā ar konvencijas IX daļu un citiem attiecīgiem tās noteikumiem.

16. pants

Atklātās jūras zonas, ko pilnīgi ietver kādas vienas valsts jurisdikcijā esoša zona

1. Valstis, kas zvejo transzonālo zivju krājumus un tālu migrējošo zivju krājumus atklātas jūras zonā, ko pilnīgi ietver kādas vienas valsts jurisdikcijā esoša zona, šī pēdējā valsts sadarbojas, lai izstrādātu attiecīgo krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus minētajā atklātās jūras zonā. Ievērojot zonas dabiskās iezīmes, valstis pievērš īpašu uzmanību atbilstīgu šo krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu izstrādei saskaņā ar 7. pantu. Paredzot pasākumus, ko piemēro atklātā jūrā, ievēro piekrastes valsts tiesības, pienākumus un intereses atbilstīgi Konvencijai, tie pamatojas uz vislabāko pieejamo zinātnisko pamatojumu un tajos ņem vērā arī visus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko saistībā ar tiem pašiem krājumiem saskaņā ar Konvencijas 61. pantu pieņēmusi un piemēro piekrastes valsts tās jurisdikcijā esošajā zonā. Valstis arī vienojas par novērošanas, kontroles, uzraudzības un ieviešanas pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstīgu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā.

2. Saskaņā ar 8. pantu, valstis rīkojas godprātīgi un bez kavēšanās visādā veidā cenšas vienoties par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas jāpiemēro, veicot zvejas darbības 1. punktā minētajā zonā. Ja saprātīgā laika posmā attiecīgās zvejojošās valstis un piekrastes valsts nespēj vienoties par šiem pasākumiem, tās, ievērojot 1. punktu, piemēro 7. panta 4., 5. un 6. punktu attiecībā uz pagaidu kārtību vai pasākumiem. Kamēr šāda pagaidu kārtība vai pasākumi nav pieņemti, attiecīgās valstis veic pasākumus attiecībā uz kuģiem, kas peld ar to karogu, lai tie neiesaistās zvejā, kas varētu apdraudēt attiecīgos krājumus.

IV DAĻA

VALSTIS, KAS NAV ATTIECĪGO ORGANIZĀCIJU LOCEKLES VAI FORUMU DALĪBNIECES

17. pants

Valstis, kas nav organizāciju locekles vai forumu dalībnieces

1. Valsti, kas nav apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas locekle vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības foruma dalībniece un kas arī citādi nepiekrīt piemērot šajā organizācijā vai forumā izstrādātos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, tas neatbrīvo no pienākuma saskaņā ar Konvenciju un šo nolīgumu sadarboties, lai saglabātu un pārvaldītu attiecīgos transzonālo zivju un tālu migrējošo zivju krājumus.

2. Šāda valsts neatļauj kuģiem, kas peld ar tās karogu, veikt to transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu zveju, uz kuriem attiecas minētajā organizācijā vai forumā izstrādātie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi.

3. Valstis, kas ir apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas locekles vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības foruma dalībnieces, atsevišķi vai kopā lūdz 1. panta 3. punktā minētām zvejas struktūras segmentiem, kuru zvejas kuģi atrodas attiecīgajā zonā, sadarboties ar minēto organizāciju vai forumu, īstenojot to izstrādātos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus ar nolūku cik plaši vien iespējams de facto piemērot šos pasākumus zvejas darbībām attiecīgajā zonā. Šādas zvejas struktūras gūst labumu no dalības zvejā proporcionāli savai apņemšanās pakļauties krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

4. Valstis, kas ir šādas organizācijas locekles vai foruma dalībnieces, apmainās ar informāciju par to zvejas kuģu darbību, kas peld ar tādu valstu karogiem, kuras nav ne organizācijas locekles, ne foruma dalībnieces, un kas zvejo attiecīgos krājumus. Tās veic pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu un starptautiskajām tiesībām, lai atturētu šos kuģus no darbībām, kas apdraud apakšrajonu vai rajonu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

V DAĻA

KAROGA VALSTS PIENĀKUMI

18. pants

Karoga valsts pienākumi

1. Valsts, kuras kuģi zvejo atklātā jūrā, veic pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kuģi ar tās karogu pakļaujas apakšrajona vai rajona saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un ka šie kuģi neveic tādas darbības, kas apdraud šo pasākumu efektivitāti.

2. Valsts atļauj zvejot kuģiem, kas peld ar tās karogu, atklātā jūrā tikai tad, ja tā atbilstīgi Konvencijai un šim nolīgumam spēj efektīvi pildīt savus pienākumus attiecībā uz šiem kuģiem.

3. Pasākumi, ko valsts veic attiecībā uz kuģiem, kas peld ar tās karogu, ietver

a) šo kuģu kontroli atklātā jūrā, izmantojot zvejas licences un cita veida atļaujas saskaņā ar piemērojamo kārtību, kas izstrādāta apakšrajona, rajona vai globālā līmenī;

b) noteikumu izstrādi, lai

i) licencēm un pilnvarojumiem vai atļaujām piemērotas prasības un nosacījumus, kas ir pietiekoši, lai izpildītu savus apakšrajona, rajona vai globālos karoga valstij noteiktos pienākumus,

ii) aizliegtu atklātā jūrā zveju tiem kuģiem, kas nav atbilstoši licencēti vai pilnvaroti zvejai, vai kas zvejo atklātā jūrā citādi nekā noteikts saskaņā ar licences pilnvarojumu vai atļaujas prasībām un nolīgumiem,

iii) izvirzītu prasību, ka licencei vai pilnvarojumam vai atļaujai visu laiku ir jāatrodas uz atklātā jūrā zvejojoša kuģa klāja, un tā jāuzrāda, kad to kontroles nolūkos pieprasa atbilstīgi pilnvarota persona,

iv) nodrošinātu to, ka kuģi, kas peld ar tās karogu, neveic neatļautu zveju citu valstu jurisdikcijā esošās zonās;

c) to zvejas kuģu nacionālā saraksta izveidi, kuriem atļauts zvejot atklātā jūrā, kā arī nodrošināt ieinteresētām valstīm pēc to lūguma tiešu piekļuvi šā saraksta informācijai, ievērojot karoga valsts normatīvos aktus par šādas informācijas izplatīšanu;

d) prasības attiecībā uz zvejas kuģu un zvejas rīku marķēšanu identifikācijas nolūkā saskaņā ar vienotām un starptautiski atpazīstamām kuģu un zvejas rīku marķēšanas sistēmām, piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas standarta noteikumiem zvejas kuģu marķēšanai un identifikācijai;

e) prasības savlaicīgi fiksēt un paziņot kuģa atrašanās vietu, mērķa sugu un piezvejas sugu nozveju, zvejas piepūli un citas saistītas ziņas attiecībā uz zveju saskaņā ar apakšrajona, rajona un globāliem standartiem šādu ziņu vākšanai;

f) prasība pārbaudīt mērķa sugu un piezvejas sugu nozveju ar tādiem līdzekļiem kā novērotāju programmas, kontroles sistēmas, izkraušanas ziņojumi, pārkraušanas uz citiem kuģiem uzraudzība un izkrauto lomu novērošana un tirgus statistika;

g) kuģu, to zvejas darbību un ar to saistītu darbību novērošanu, kontroli un uzraudzību inter alia,

i) īstenojot nacionālās kontroles sistēmas un apakšrajonu un rajonu sadarbības sistēmas nosacījumuizpildes nodrošināšanā saskaņā ar 21. un 22. pantu, ieskaitot prasību šiem kuģiem atļaut atbilstīgi pilnvarotu citu valstu inspektoru piekļuvi,

ii) īstenojot nacionālās novērotāju programmas un apakšrajona un rajona novērotāju programmas, kurās piedalās karoga valsts, ieskaitot prasību šiem kuģiem atļaut citu valstu novērotāju piekļuvi, lai veiktu darbības, par kurām ir vienošanās saskaņā ar minētajām programmām, un

iii) izstrādājot un ieviešot kuģu novērošanas sistēmas, ieskaitot, ja vajadzīgs, satelīta raidītāju sistēmas, saskaņā ar nacionālajām programmām un tādām programmām, par ko attiecīgās valstis vienojušās apakšrajona, rajona vai globālā līmenī;

h) noteikumus par pārkraušanu uz citiem kuģiem atklātā jūrā, lai nodrošinātu to, ka netiek apdraudēta saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāte;

i) zvejas darbību regulēšana, lai nodrošinātu atbilstību apakšrajona, rajona vai globāliem pasākumiem, ieskaitot tos, kuru mērķis ir samazināt piezvejas sugu nozvejas.

4. Ja pastāv apakšrajona, rajona vai globāla novērošanas, kontroles un uzraudzības sistēma, par kuru ir vienošanās, valstis nodrošina to, ka pasākumi, ko tās uzliek par pienākumu kuģiem, kas peld ar to karogu, ir atbilstīgi šai sistēmai.

VI DAĻA

NOSACĪJUMU IEVĒROŠANA UN IZPILDES NODROŠINĀŠANA

19. pants

Nosacījumu ievērošana un to izpildes nodrošināšana no karoga valsts puses

1. Valsts nodrošina to, ka kuģi, kas peld ar tās karogu, ievēro apakšrajona vai rajona transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Šajā nolūkā valsts

a) nodrošina šo pasākumu izpildi neatkarīgi no tā, kur pārkāpums notiek;

b) nekavējoties un pilnīgi izmeklē visus iespējamos apakšrajona vai rajona saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumus, ietverot, ja vajadzīgs, attiecīgo kuģu fizisku pārbaudi, un par izmeklēšanas gaitu un rezultātu tūlīt ziņo valstij, kas uz pārkāpumu norādījusi, kā arī attiecīgajām apakšrajona vai rajona organizācijām vai forumiem;

c) pieprasa visiem kuģiem, kas peld ar tās karogu, sniegt izmeklēšanu veicošajai iestādei informāciju par kuģa atrašanās vietu, nozveju, zvejas rīkiem, zvejas darbībām un ar to saistītām aktivitātēm iespējamā pārkāpuma vietā;

d) ja ir pieejami pietiekoši pierādījumi par pārkāpumu, lietu nosūta savām tiesību aizsardzības iestādēm ar nolūku nekavējoties uzsākt tiesvedību saskaņā ar tās tiesību aktiem un, ja vajadzīgs, arestē attiecīgo kuģi; un

e) ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pierādīts, ka kuģis ir bijis iesaistīts nopietnā minēto pasākumu pārkāpšanā, nodrošina to, ka minētais kuģis neveic zvejas darbības atklātā jūrā līdz brīdim, kamēr visas karoga valsts sakarā ar pārkāpumu piemērotās sankcijas ir izpildītas.

2. Izmeklēšana un tiesvedība norisinās nekavējoties. Sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, ir atbilstīgas, lai efektīvi nodrošinātu nosacījumu ievērošanu un atturētu no pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur tie notiek, kā arī atņem pārkāpējiem visu ieguvumu no nelikumīgas darbības. Pasākumi, kurus piemēro kapteiņiem un citām zvejas kuģu amatpersonām, ietver noteikumus, kas inter alia var ļaut atteikt, anulēt vai pārtraukt atļauju būt par kapteiņiem vai amatpersonām uz šādiem kuģiem.

20. pants

Starptautiskā sadarbība nosacījumu izpildes nodrošināšanai

1. Valstis tieši vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās vai forumos sadarbojas, lai nodrošinātu apakšrajona un rajona transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu un izpildi.

2. Karoga valsts, kas veic izmeklēšanu attiecībā uz iespējamu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumu, var lūgt citas valsts palīdzību, kuras sadarbība varētu būt noderīga, veicot izmeklēšanu. Visas valstis cenšas apmierināt saprātīgus karoga valsts lūgumus saistībā ar šādu izmeklēšanu.

3. Karoga valsts var uzsākt izmeklēšanu tieši, sadarbībā ar citām ieinteresētām valstīm vai ar attiecīgo apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma palīdzību. Informāciju par izmeklēšanas norisi un rezultātiem sniedz visām valstīm, kam ir interese par iespējamo pārkāpumu, vai kuras tas ir skāris.

4. Valstis palīdz viena otrai identificēt kuģus, par kuriem tiek ziņots, ka tie ir veikuši darbības, kas apdraud apakšrajona, rajona vai globālo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

5. Ciktāl to ļauj valstu tiesību akti, valstis paredz kārtību, kādā citu valstu tiesību aizsardzības iestādēm nodod pierādījumus attiecībā uz minēto pasākumu iespējamiem pārkāpumiem.

6. Ja ir pamats domāt, ka kuģis atklātā jūrā ir veicis nelikumīgu zveju piekrastes valsts jurisdikcijā esošā zonā, šā kuģa karoga valsts pēc attiecīgās piekrastes valsts lūguma nekavējoties vispusīgi izmeklē lietas apstākļus. Karoga valsts sadarbojas ar piekrastes valsti, šādos gadījumos veicot pienācīgus izpildes nodrošināšanas pasākumus, un var pilnvarot atbilstīgas piekrastes valsts iestādes uzkāpt uz kuģa un pārbaudīt to atklātā jūrā. Šis punkts neskar Konvencijas 111. panta piemērošanu.

7. Dalībvalstis, kas ir apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas locekles vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības foruma dalībnieces, var rīkoties saskaņā ar starptautisko tiesību normām, tai skaitā šim mērķim izstrādātu apakšrajona vai rajona procedūru piemērošanu, lai atturētu kuģus, kuri veic darbības, kas apdraud šīs organizācijas vai foruma izstrādāto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti vai citādi tos pārkāpj, no zvejas atklātā jūrā attiecīgajā apakšrajonā vai rajonā līdz brīdim, kamēr karoga valsts veic atbilstīgus pasākumus.

21. pants

Apakšrajonu vai rajonu sadarbības nosacījumu izpildes nodrošināšana

1. Apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma aptvertajā atklātās jūras zonā, tāda dalībvalsts, kas ir šādas organizācijas locekle vai foruma dalībniece, lai nodrošinātu šīs organizācijas vai foruma izstrādāto transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu, ar tās atbilstīgi pilnvarotu inspektoru starpniecību var uzkāpt uz zvejas kuģiem, kas peld ar citas šā nolīguma dalībvalsts karogu, un tos kontrolēt saskaņā ar 2. punktu, neatkarīgi no tā, vai šī dalībvalsts arī ir minētās organizācijas locekle vai foruma dalībvalsts.

2. Valstis apakšrajona vai rajona zvejniecību pārvaldības organizācijās vai forumos izstrādā uzkāpšanas uz kuģa un kontroles kārtību atbilstoši 1. punktam, kā arī citu šā panta noteikumu īstenošanas kārtību. Minētā kārtība ir saskaņā ar šo pantu un 22. pantā noteiktajām pamatprocedūrām, un tā nav diskriminējoša attiecībā uz valstīm, kas nav organizācijas locekles vai foruma dalībnieces. Uzkāpšanu uz kuģa un kontroli, kā arī tālākas nosacījumu izpildes nodrošināšanas darbības veic saskaņā ar minēto kārtību. Valstis rūpējas par pienācīgu publicitāti kārtībai, kas izstrādāta saskaņā ar šo punktu,.

3. Ja divos gados no šā Nolīguma pieņemšanas kādā organizācijā vai forumā minētā kārtība nav izstrādāta, uzkāpšanu uz kuģa un kontroli saskaņā ar 1. punktu, kā arī tālākas nosacījumu izpildes nodrošināšanas darbības līdz minētās kārtības izstrādei veic saskaņā ar šo pantu un 22. pantā noteiktajām pamatprocedūrām.

4. Pirms šajā pantā aprakstītās rīcības veikšanas kontrolējošās valstis tieši vai caur apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu informē visas valstis, kuru kuģi attiecīgajā apakšrajonā vai rajonā zvejo atklātā jūrā, par identifikācijas dokumentu, kāds ir izsniegts to atbilstīgi pilnvarotiem inspektoriem. Kuģi, ko izmanto uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei, ir skaidri marķēti, un ir identificējams, ka tie ir valsts dienestā. Kļūstot par šā nolīguma Dalībvalsti, valsts nozīmē pilnvaroto iestādi, kas saņem paziņojumus atbilstīgi šim pantam, un caur apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu pienācīgi izplata informāciju par šo iestādi.

5. Ja pēc uzkāpšanas uz kuģa un kontroles veikšanas ir pietiekams pamats domāt, ka kuģis ir veicis tādas darbības, kas ir pretrunā ar 1. punktā minētajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kontrolējošā valsts vajadzības gadījumā nodrošina pierādījumus un nekavējoties informē karoga valsti par iespējamo pārkāpumu.

6. Karoga valsts uz 5. punktā minēto paziņojumu atbild trīs darba dienās pēc tā saņemšanas vai arī citā laikposmā, ko var noteikt saskaņā ar 2. punktā izstrādāto kārtību, un

a) nekavējoties izpilda savu pienākumu veikt izmeklēšanu saskaņā ar 19. pantu, un ja pierādījumi to atļauj, veikt nosacījumu izpildes nodrošināšanas pasākumus attiecībā uz kuģi; šajā gadījumā nekavējoties informē kontrolējošo valsti par izmeklēšanas rezultātiem un veiktajiem nosacījumu izpildes nodrošināšanas pasākumiem, vai arī

b) pilnvaro kontrolējošo valsti veikt izmeklēšanu.

7. Ja karoga valsts pilnvaro kontrolējošo valsti izmeklēt iespējamo pārkāpumu, kontrolējošā valsts nekavējoties paziņo izmeklēšanas rezultātus karoga valstij. Ja pierādījumi to ļauj, karoga valsts izpilda savu pienākumu veikt nosacījumu izpildes nodrošināšanas pasākumus attiecībā uz kuģi. Karoga valsts var pilnvarot kontrolējošo valsti veikt tādus nosacījumus izpildes nodrošināšanas pasākumus, ko karoga valsts var īpaši norādīt attiecībā uz kuģi un kas atbilst karoga valsts tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo nolīgumu.

8. Ja pēc uzkāpšanas uz kuģa un kontroles veikšanas ir pietiekams pamats domāt, ka kuģis ir izdarījis nopietnu pārkāpumu, un karoga valsts vai nu nav atbildējusi, vai nav rīkojusies atbilstīgi 6. vai 7. punktam, inspektori var palikt uz kuģa , lai saglabātu pierādījumus, kā arī var lūgt kuģa kapteini palīdzēt tālākā izmeklēšanā, tai skaitā vajadzības gadījumā arī, nekavējoties novirzīt kuģi uz tuvāko piemēroto ostu vai uz kādu citu ostu, ko var norādīt saskaņā ar 2. punktā izstrādāto kārtību. Kontrolējošā valsts nekavējoties paziņo karoga valstij tās ostas nosaukumu, uz kuru kuģis dosies. Kontrolējošā valsts, karoga valsts un vajadzības gadījumā ostas valsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa apkalpes labklājību, neatkarīgi no valstiskās piederības.

9. Kontrolējošā valsts informē karoga valsti un attiecīgo organizāciju vai attiecīgā foruma dalībniekus par tālākas izmeklēšanas rezultātiem.

10. Kontrolējošā valsts prasa saviem inspektoriem ievērot vispārpieņemtos starp­tautiskos noteikumus, kārtību un praksi saistībā ar kuģa un apkalpes drošību, samazināt iejaukšanos zvejas darbībās un pēc iespējas izvairīties no darbībām, kas varētu negatīvi ietekmēt uz kuģa esošā nozvejas kvalitāti. Kontrolējošā valsts nodrošina to, ka uzkāpšana uz kuģa un kontrole nenotiek, nepārtraukti traucējot jebkuru zvejas kuģi.

11. Šā panta nozīmē nopietns pārkāpums ir

a) zveja bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko saskaņā ar 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu izsniegusi karoga valsts;

b) nozvejas un ar to saistīto ziņu precīzu ierakstu neuzturēšana, kā to prasa attiecīga apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums, vai tāda nopietna dezinformācija attiecībā uz nozveju, kas ir pretrunā ar organizācijas vai foruma prasībām;

c) zveja lieguma zonā, zveja aizlieguma laikā vai zveja pēc attiecīgas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma noteiktās kvotas sasniegšanas;

d) tādu krājumu tieša zveja, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta;

e) aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

f) zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai slēpšana;

g) ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

h) vairāki kārtēji pārkāpumi, kas kopā ir ievērojams saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpums; vai

i) citi pārkāpumi, ko var īpaši norādīt saskaņā ar attiecīgo apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu izstrādātu kārtību.

12. Neskarot citus šā panta noteikumus, karoga valsts jebkurā laikā var veikt darbības, lai izpildītu savas saistības atbilstīgi 19. pantam attiecībā uz iespējamu pārkāpumu. Ja kuģis atrodas kontrolējošās valsts pārziņā, tā pēc karoga valsts pieprasījuma atbrīvo kuģi un sniedz pilnīgu informāciju par izmeklēšanas gaitu un rezultātiem.

13. Šis pants neskar karoga valsts tiesības veikt jebkādus pasākumus, ieskaitot soda piemērošanu, saskaņā ar tās normatīviem aktiem.

14. Šo pantu piemēro mutatis mutandis uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei, ko veic tāda Dalībvalsts, kas ir apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas locekle vai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības foruma dalībniece un kurai ir pietiekams pamats domāt, ka zvejas kuģis ar citas Dalībvalsts karogu ir veicis tādas darbības, kas ir pretrunā ar 1. punktā minētajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem minētās organizācijas vai foruma aptvertajā atklātā jūrā, un pēc tam šis kuģis tā paša zvejas brauciena laikā ir iebraucis kontrolējošās valsts jurisdikcijā esošā zonā.

15. Ja apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijā vai forumā ir izstrādāts alternatīvs mehānisms, kas efektīvi novirza tās locekļu vai tā dalībnieku pienākumu atbilstīgi šim Nolīgumam nodrošināt šīs organizācijas vai foruma izstrādāto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu, šīs organizācijas locekļi vai foruma dalībnieki var vienoties 1. punktu piemērot tikai savā starpā attiecībā uz saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas ir izstrādāti attiecīgajai atklātās jūras zonai.

16. Pasākumi, ko attiecībā uz kuģiem, kas ir veikuši darbības, kuras ir pretrunā apakšrajona vai rajona saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, veic valstis, kas nav karoga valsts, ir proporcionāli pārkāpuma smagumam.

17. Ja ir pietiekams pamats domāt, ka zvejas kuģim atklātā jūrā nav valsts piederības, valsts pārstāvji var uzkāpt uz kuģa un veikt kontroli. Ja pierādījumi to ļauj, valsts var veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

18. Valstis ir atbildīgas par bojājumiem vai zaudējumiem, kas izriet no to rīcības saskaņā ar šo pantu, ja šī rīcība ir nelikumīga vai nepārsniedz to, kas ievērojot pieejamo informāciju, būtu saprātīgi šī panta noteikumu īstenošanai.

22. pants

Pamatprocedūras uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei saskaņā ar 21. pantu

1. Kontrolējošā valsts nodrošina to, ka tās atbilstīgi pilnvarotie inspektori

a) uzrāda pilnvaras apstiprinošus dokumentus kuģa kapteinim un sniedz to attiecīgo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu vai noteikumu teksta kopiju, kas ir spēkā attiecīgajā atklātās jūras zonā minēto pasākumu īstenošanai;

b) nosūta paziņojumu karoga valstij par uzkāpšanas uz kuģa un kontroles laiku;

c) uzkāpšanas uz kuģa un kontroles laikā netraucē kuģa kapteinim sazināties ar karoga valsts pilnvarotām iestādēm;

d) iesniedz ziņojuma kopiju kapteinim un karoga valsts iestādēm par uzkāpšanu uz kuģa un kontroli, norādot tajā jebkādus iebildumus vai paziņojumus, ko kapteinis vēlas iekļaut ziņojumā;

e) pabeidzot kontroli, nekavējoties atstāj kuģi, ja netiek atrasti nopietna pārkāpuma pierādījumi; un

f) izvairās no spēka piemērošanas, izņemot, ciktāl nepieciešams, lai nodrošinātu inspektoru drošību un tad, ja inspektoriem traucē veikt to pienākumus. Lietotais spēks nepārsniedz attiecīgajiem apstākļiem atbilstošu līmeni.

2. Kontrolējošās valsts atbilstīgi pilnvarotiem inspektoriem ir tiesības kontrolēt kuģi, tā licenci, zvejas rīkus, aprīkojumu, reģistrus, kuģa telpas, zivis un zivju produktus, kā arī dokumentus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos par attiecīgo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu.

3. Karoga valsts nodrošina to, ka kuģu kapteiņi

a) piekrīt un veicina un drošu inspektoru uzkāpšanai uz kuģa;

b) sadarbojas un palīdz veikt kuģa kontroli saskaņā ar minētajām procedūrām;

c) nekavē, neiebaida un netraucē inspektoriem veikt savus pienākumus;

d) uzkāpšanas uz kuģa un kontroles laikā, inspektoriem ļauj sazināties ar karoga valsts un kontrolējošās valsts iestādēm;

e) nodrošina inspektoriem ērtības saprātīgā līmenī vajadzības gadījumā, ieskaitot pārtiku un kajīti;

f) veicina inspektoru drošu nokāpšanu no kuģa.

4. Ja kuģa kapteinis atsakās piekrist uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei saskaņā ar šo un 21. pantu, karoga valsts sniedz norādījumus kuģa kapteinim nekavējoties piekrist uzkāpšanai uz kuģa un kontrolei, un, ja kapteinis šim norādījumam nepakļaujas, anulē kuģim pilnvarojumu zvejai un liek kuģim nekavējoties atgriezties ostā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar vispārpieņemtiem starptautiskiem noteikumiem, procedūrām un praksi saistībā ar drošību jūrā, uzkāpšana uz kuģa un kontrole ir jāatliek. Karoga valsts informē kontrolējošo valsti par savu rīcību, ja rodas šajā punktā minētie apstākļi.

23. pants

Pasākumi, ko veic ostas valsts

1. Ostas valstij ir tiesības un pienākums veikt pasākumus saskaņā ar starptautisko tiesību normām, lai veicinātu apakšrajonu, rajonu un globālo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti. Veicot šādus pasākumus, ostas valsts ne formāli, ne faktiski nediskriminē kādas valsts kuģus.

2. Ostas valsts, inter alia, var pārbaudīt dokumentus, zvejas rīkus un nozveju uz zvejas kuģiem, ja šie kuģi ir brīvprātīgi iebraukuši tās ostās vai terminālos atklātā jūrā.

3. Valstis var pieņemt noteikumus, kas dod tiesības attiecīgajām valsts pilnvarotajām iestādēm aizliegt izkraušanu un pārkraušanu, ja atklāj, ka loms ir iegūts tādā veidā, ka apdraud apakšrajonu, rajonu vai globālo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti atklātā jūrā.

4. Nekas šajā pantā netraucē valstīm izmantot savu suverenitāti ostās, kas atrodas to teritorijā, saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

VII DAĻA

JAUNATTĪSTĪBAS VALSTU VAJADZĪBAS

24. pants

Jaunattīstības valstu īpašo vajadzību atzīšana

1. Valstis pilnībā atzīst jaunattīstības valstu īpašās vajadzības saistībā ar transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, kā arī šo krājumu zvejas attīstīšanu. Šim nolūkam valstis tieši vai ar ANO Attīstības programmas, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un citu specializētu aģentūru, Pasaules vides fonda, ilgtspējīgas attīstības komisijas un citu atbilstīgu starptautisko un reģionālo organizāciju un forumu palīdzību sniedz atbalstu jaunattīstības valstīm.

2. Īstenojot savu pienākumu sadarboties, lai izstrādātu transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, valstis ņem vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības, jo īpaši

a) to jaunattīstības valstu jūtīgumu, kas ir atkarīgas no dzīvo jūras resursu izmantošanas, ieskaitot to iedzīvotāju vai iedzīvotāju daļas vajadzību pēc pārtikas nodrošināšanu;

b) vajadzību izvairīties no negatīvas ietekmes uz un nodrošināt pieejamību zvejai pašpatēriņam, maza apjoma un amatier­zvejniekiem, zvejniecībā strādājošām sievietēm kā arī šo valstu vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši mazās salu jaunattīstības valstīs;

c) vajadzību nodrošināt to, ka šie pasākumi tieši vai netieši nenoved pie neproporcionāla sloga jaunattīstības valstīm uzņemties saglabāšanas pasākumus.

25. pants

Sadarbības veidi ar jaunattīstības valstīm

1. Valstis tieši vai ar apakšrajona, rajona vai globālās organizācijas starpniecību sadarbojas, lai

a) veicinātu jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu spēju saglabāt un pārvaldīt transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumus un attīstīt šādu krājumu zveju;

b) palīdzētu jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un mazām salu jaunattīstības valstīm, lai tās varētu piedalīties šo krājumu nozvejā atklātā jūrā, ieskaitot piekļuves atvieglošanu šo krājumu zvejniecībai atbilstīgi 5. un 11. pantam;

c) atvieglotu jaunattīstības valstu dalību apakšrajona un rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās un forumos.

2. Sadarbība ar jaunattīstības valstīm šajā pantā noteiktajos nolūkos ietver finansiālas palīdzības, ar cilvēku resursu attīstību saistītas palīdzības un tehniskas palīdzības sniegšanu, tehnoloģiju nodošanu, ieskaitot sadarbību kopuzņēmumos, kā arī padomdevēju un konsultatīvus pakalpojumus.

3. Šo palīdzību, inter alia, jo īpaši novirza

a) uzlabotai transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanai un pārvaldībai, vācot, ziņojot, pārbaudot, apmainoties un analizējot datus par zveju un ar to saistītu informāciju;

b) krājumu novērtēšanai un zinātniskiem pētījumiem;

c) novērošanai, kontrolei, uzraudzībai, nosacījumu ievērošanas un izpildes nodrošināšanai, ieskaitot mācības un kapacitātes pilnveidošanu vietējā līmenī, nacionālo un reģionālonovērotāju programmu izveidei un finansēšanai, kā arī piekļuvei tehnoloģijām un aprīkojumam.

26. pants

Īpaša palīdzība šā Nolīguma īstenošanā

1. Valstis sadarbojas, izveidojot īpašus fondus, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm šā Nolīguma īstenošanā, ieskaitot palīdzību šīm valstīm segt izmaksas, kas saistītas ar to strīdu izšķiršanas procedūrām, kuros tās var būt iesaistītas kā puses.

2. Valstīm un starptautiskajām organizācijām būtu jāpalīdz jaunattīstības valstīm izveidot jaunas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai forumus vai stiprināt esošās organizācijas un forumus transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanai un pārvaldībai.

VIII DAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANA MIERĪGĀ CEĻĀ

27. pants

Pienākums izšķirt strīdus mierīgā ceļā

Valstu pienākums ir izšķirt savus strīdus sarunu, izmeklēšanas, starpniecības, samierināšanās, arbitrāžas vai tiesas ceļā, vēršoties pie reģionālām aģentūrām vai forumiem, vai ar citiem mierīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles.

28. pants

Strīdu izcelšanās nepieļaušana

Valstis sadarbojas, lai nepieļautu strīdu izcelšanos. Šim nolūkam valstis vienojas par efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanas kārtību apakšrajona un rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās un forumos, un ja vajadzīgs, stiprina esošās lēmumu pieņemšanas procedūras.

29. pants

Tehniska rakstura strīdi

Ja strīds attiecas uz tehniska rakstura jautājumu, attiecīgās valstis var to nodot pašu izveidotai ad hoc ekspertu komisijai. Komisija apspriežas ar attiecīgajām valstīm un cenšas ātri izšķirt strīdu, nepiemērojot saistošo strīdu izšķiršanas kārtības.

30. pants

Strīdu izšķiršanas kārtība

1. Konvencijas XV daļā izklāstītos noteikumus par strīdu izšķiršanu saistībā ar šā Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu mutatis mutandis piemēro visiem strīdiem starp šā Nolīguma dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Konvencijas dalībvalstis.

2. Konvencijas XV daļā izklāstītos noteikumus par strīdu izšķiršanu piemēro mutatis mutandis visiem tiem strīdiem starp šā Nolīguma dalībvalstīm, kas attiecas uz tāda apakšrajona, rajona vai globāla zvejniecības nolīguma, kas ir saistīts ar transzonālo zivju krājumiem vai tālu migrējošo zivju krājumiem, interpretāciju vai piemērošanu un kurā tās ir dalībvalstis, ieskaitot visus strīdus attiecībā uz šo krājumu saglabāšanu un pārvaldību, neatkarīgi no tā, vai tās ir arī Konvencijas dalībvalstis.

3. Kārtību, kurai piekritusi kāda šā Nolīguma dalībvalsts un Konvencijas dalībvalsts atbilstīgi Konvencijas 287. pantam, piemēro strīdu izšķiršanai saskaņā ar šo daļu, ja vien minētā Dalībvalsts, parakstot, ratificējot vai pievienojoties nolīgumam, nav piekritusi citai kārtībai atbilstīgi 287. pantam šajā daļā minēto strīdu izšķiršanai.

4. Šā Nolīguma dalībvalsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, parakstot vai ratificējot šo nolīgumu, tam pievienojoties, vai jebkurā laikā pēc tam, iesniedzot rakstveida deklarāciju, var brīvi izvēlēties vienu vai vairākus konvencijas 287. panta 1. punktā uzskaitītos veidus šajā daļā minēto strīdu izšķiršanai. Konvencijas 287. pantu piemēro minētajai deklarācijai, kā arī jebkuriem strīdiem, kur attiecīgā valsts ir iesaistīta un uz ko neattiecas spēkā esoša deklarācija. Šajā daļā minēto strīdu izšķiršanai samierināšanas un arbitrāžas nolūkos atbilstīgi konvencijas V, VII un VIII pielikumiem šādai valstij ir tiesības noteikt samierinātājus, arbitrus un ekspertus, ko iekļauj V pielikuma 2. pantā, VII pielikuma 2. pantā un VIII pielikuma 2. pantā minētajos sarakstos.

5. Tiesa vai tribunāls, kam saskaņā ar šo daļu ir nodots strīds, piemēro attiecīgos Konvencijas un šā Nolīguma noteikumus, attiecīga apakšrajona, rajona vai globāla zvejniecības nolīguma noteikumus, kā arī vispārpieņemtus dzīvo jūras resursu saglabāšanas un pārvaldības standartus un citas starptautisko tiesību normas, kas nav pretrunā ar Konvenciju, lai nodrošinātu attiecīgo transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu.

31. pants

Pagaidu pasākumi

1. Kamēr saskaņā ar šo daļu norisinās strīda izšķiršana, strīdā iesaistītās puses visādā veidā cenšas panākt vienošanos par pagaidu praktiskiem pasākumiem.

2. Neskarot konvencijas 290. pantu, tiesa vai tribunāls, kam saskaņā ar šo daļu strīds ir nodots, var noteikt pagaidu pasākumus, ko tā uzskata par piemērotiem attiecīgajos apstākļos, lai pasargātu strīdā iesaistīto pušu tiesības vai novērstu kaitējumu attiecīgajiem krājumiem, kā arī 7. panta 5. punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajos apstākļos.

3. Šā Nolīguma dalībvalsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, var paziņot, ka, neskatoties uz Konvencijas 290. panta 5. punktu, Starptautiskajam Jūras Tiesību tribunālam nav tiesību noteikt, mainīt vai atsaukt pagaidu pasākumus bez attiecīgās valsts piekrišanas.

32. pants

Strīdu izšķiršanas kārtības piemērošanas ierobežojumi

Šim nolīgumam piemēro arī Konvencijas 297.panta 3.punkta noteikumus.

IX DAĻA

VALSTIS, KAS NAV ŠĀ NOLĪGUMA PUSES

33. pants

Valstis, kas nav šā Nolīguma puses

1. Dalībvalstis mudina valstis, kas nav šā Nolīguma puses, kļūt par tādām un pieņemt ar to saskaņotus tiesību aktus.

2. Dalībvalstis veic ar šo Nolīgumu un starptautiskajām tiesībām saskaņotus pasākumus, lai atturētu kuģus ar tādu valstu karogiem, kas nav nolīguma puses, no tādu darbību veikšanas, kas apdraud šā nolīguma efektīvu īstenošanu.

X DAĻA

GODPRĀTĪBA UN TIESĪBU ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA

34. pants

Godprātība un tiesību ļaunprātīga izmantošana

Puses godprātīgi izpilda saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo Nolīgumu un neizmanto ļaunprātīgi šajā Nolīgumā atzītās tiesības.

XI DAĻA

ATBILDĪBA UN SAISTĪBAS

35. pants

Atbildība un saistības

Puses saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir atbildīgas par bojājumiem vai zaudējumiem, ko tās ir nodarījušas saistībā ar šo Nolīgumu.

XII DAĻA

PĀRSKATA KONFERENCE

36. pants

Pārskata konference

1. Četrus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā ANO ģenerālsekretārs sasauc konferenci, lai izvērtētu šā Nolīguma efektivitāti transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu nodrošināšanā. Ģenerālsekretārs uz konferenci uzaicina visas dalībvalstis un tās valstis un subjektus, kam ir tiesības kļūt par šā Nolīguma pusēm, kā arī starpvaldību un nevalstiskas organizācijas, kas ir tiesīgas piedalīties kā novērotājas.

2. Konferencē pārskata un izvērtē šā nolīguma noteikumu atbilstību un, ja vajadzīgs, iesaka veidu, kā stiprināt to saturu un īstenošanas paņēmienus, lai labāk pievērstos joprojām pastāvošām problēmām transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanā un pārvaldībā.

XIII DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants

Parakstīšana

Šis Nolīgums ir atvērts parakstīšanai visām valstīm un citiem 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem subjektiem, un tas paliek atvērts parakstīšanai ANO galvenajā mītnē 12 mēnešus sākot no 1995. gada 4. decembra.

38. pants

Ratifikācija

Valstīm un citiem 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem subjektiem šo Nolīgumu ir jāratificē. Ratifikācijas dokumentus deponē ANO ģenerālsekretāram.

39. pants

Pievienošanās

Šis Nolīgums paliek atvērts, lai tam varētu pievienoties valstis un citi 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie subjekti. Pievienošanās dokumentus deponē ANO ģenerālsekretāram.

40. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Nolīgums stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām, skaitot no dienas, kad deponēts trīsdesmitais ratifikācijas vai pievienošanās dokuments.

2. Attiecībā uz katru valsti vai subjektu, kas Nolīgumu ratificē vai tam pievienojas pēc trīsdesmitā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā, skaitot no dienas, kad deponēts tā ratifikācijas vai pievienošanās dokuments.

41. pants

Pagaidu piemērošana

1. Valsts vai cits subjekts, kas piekrīt šā Nolīguma pagaidu piemērošanai, rakstveidā paziņojot depozitārijam, to piemēro pagaidu kārtībā. Pagaidu piemērošana stājas spēkā no paziņojuma saņemšanas dienas.

2. Valsts vai subjekts izbeidz Nolīguma pagaidu piemērošanu tad, kad Nolīgums attiecībā uz to stājas spēkā, vai arī, kad valsts vai subjekts depozitārijam rakstveidā paziņo par nodomu izbeigt Nolīguma pagaidu piemērošanu.

42. pants

Atrunas un izņēmumi

Šim Nolīgumam nav pieļaujamas nekādas atrunas vai izņēmumi.

43. pants

Deklarācijas un paziņojumi

Šā Nolīguma 42. pants nekavē valsti vai citu subjektu, parakstot, ratificējot vai pievienojoties šim Nolīgumam, izdarīt deklarācijas vai paziņojumus, neatkarīgi no to nosaukuma vai formulējuma, ar nolūku, inter alia, saskaņot savus tiesību aktus ar šā Nolīguma noteikumiem, ar nosacījumu, ka šo deklarāciju vai paziņojumu jēga nav izslēgt vai mainīt šā Nolīguma noteikumu juridiskās sekas, to piemērojot attiecīgai valstij vai citam subjektam.

44. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

1. Šis Nolīgums nemaina tās dalībvalstu tiesības un pienākumus, kas rodas no citiem ar šo Nolīgumu savietojamiem Nolīgumiem un kas netraucē citām dalībvalstīm izmantot savas tiesības vai pildīt pienākumus atbilstīgi šim Nolīgumam.

2. Divas vai vairākas dalībvalstis var slēgt nolīgumus, kas izmaina vai atliek šā Nolīguma noteikumu darbību un ko piemēro tikai attiecībās starp šīm valstīm ar nosacījumu, ka šādi Nolīgumi neattiecas uz noteikumiem, atkāpe no kuriem nav savietojama ar šā Nolīguma mērķa un nolūka efektīvu izpildi, un ar nosacījumu, ka šādi nolīgumi neskar šajā Nolīgumā ietverto pamatprincipu piemērošanu un ka šādu nolīgumu noteikumi netraucē citām dalībvalstīm izmantot savas tiesības vai pildīt pienākumus saskaņā ar šo Nolīgumu.

3. Dalībvalstis, kas gatavojas noslēgt 2. punktā minēto nolīgumu, ar šā Nolīguma depozitārija starpniecību paziņo pārējām dalībvalstīm par savu nodomu slēgt šādu nolīgumu un izmaiņām vai atlikšanu, ko tas paredz.

45. pants

Grozījumi

1. Dalībvalsts ar ANO ģenerālsekretāram adresētu rakstveida paziņojumu var ierosināt šā Nolīguma grozījumus un lūgt sasaukt konferenci, lai iesniegtos grozījumus izskatītu. Ģenerālsekretārs izsūta šo paziņojumu visām Nolīguma dalībvalstīm. Ja sešos mēnešos pēc paziņojuma izsūtīšanas ne mazāk kā puse no Nolīguma dalībvalstīm uz lūgumu sniedz pozitīvu atbildi, ģenerālsekretārs sasauc konferenci.

2. Lēmumu pieņemšanas kārtība saskaņā ar 1. punktu sasauktā grozījumu konferencē ir tāda pati, kā ANO Konferencē par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumiem piemērojamā kārtība, ja vien konference nenolemj citādi. Konferencē visādā veidā būtu jācenšas panākt vienošanos par grozījumiem vienprātības ceļā, un jābalso par tiem būtu tikai tad, ja vienprātību nekādā veidā nav iespējams panākt.

3. Pēc to pieņemšanas grozījumi 12 mēnešus ir atvērti parakstīšanai dalībvalstīm ANO galvenajā mītnē, ja vien pašā grozījumā nav paredzēts citādi.

4. Visiem šā Nolīguma grozījumiem piemēro tā 38., 39., 47. un 50. pantu.

5. Šā Nolīguma grozījumi dalībvalstīm, kas tos ratificē vai tiem pievienojas, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus ir iesniegušas divas trešdaļas dalībvalstu. Pēc tam, kad ir deponēts noteiktais skaits minēto ratifikācijas dokumentu, katrai dalībvalstij, kas ratificē grozījumu vai tam pievienojas turpmāk, grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

6. Grozījumā var paredzēt, ka, lai grozījums stātos spēkā, ir vajadzīgs lielāks vai mazāks skaits ratifikāciju vai pievienošanos, nekā norādīts šajā pantā.

7. Valsti, kas kļūst par šā Nolīguma pusi pēc grozījumu stāšanās spēkā saskaņā ar 5. punktu, ja vien tā nav izteikusi atšķirīgu nodomu:

a) uzskata par grozītā Nolīguma pusi;

b) uzskata par negrozītā Nolīguma pusi attiecībā uz jebkuru dalībvalsi, kam grozījums nav saistošs.

46. pants

Denonsēšana

1. Dalībvalsts ar rakstveida paziņojumu ANO ģenerālsekretāram var denonsēt šo Nolīgumu un var norādīt šādas rīcības iemeslus. Iemeslu nenorādīšana neietekmē denonsēšanas spēkā esamību. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc paziņojuma saņemšanas dienas, ja vien paziņojumā nav noteikts vēlāks datums.

2. Denonsēšana nekādā veidā neskar dalībvalstu pienākumu pildīt šajā Nolīgumā ietvertās saistības, ko tai neatkarīgi no šā Nolīguma uzliek starptautisko tiesību normas.

47. pants

Starptautisku organizāciju dalība

1. Ja Konvencijas IX pielikuma 1. pantā minētā starptautiskā organizācija nav kompetenta visos šā Nolīguma regulētajos jautājumos, šīs starptautiskās organizācijas dalībai Nolīgumā mutatis mutandis piemēro Konvencijas IX pielikumu, izņemot šādus minētā pielikuma noteikumus:

a) 2. panta pirmais teikums,

b) 3. panta 1. punkts.

2. Ja Konvencijas IX pielikuma 1. pantā minētā starptautiskā organizācija ir kompetenta visos šajā Nolīguma ietvertajos jautājumos, tās dalībai Nolīgumā piemēro šādus noteikumus:

a) parakstīšanas vai pievienošanās brīdī šai organizācijai jāsniedz paziņojums, ka

i) tā ir kompetenta visos šajā nolīgumā ietvertajos jautājumos,

ii) šī iemesla dēļ tās dalībvalstis nekļūs par dalībvalstīm, izņemot attiecībā uz to teritorijām, par ko starptautiskā organizācija neatbild,

iii) tā uzņemas valstu tiesības un pienākumus atbilstīgi šim Nolīgumam;

b) šīs starptautiskās organizācijas dalība nekādā gadījumā nepiešķir kādas starptautiskās organizācijas tiesības tās dalībvalstīm saskaņā ar šo Nolīgumu;

c) ja starptautiskas organizācijas saistības atbilstīgi šim Nolīgumam ir pretrunā ar tās saistībām atbilstīgi starptautiskās organizācijas izveidošanas līgumam vai ar to saistītiem aktiem, noteicošās ir saistības atbilstīgi šim Nolīgumam.

48. pants

Pielikumi

1. Pielikumi ir šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa un, ja vien skaidri nav norādīts citādi, atsauce uz šo Nolīgumu vai kādu tā daļu ir arī atsauce uz attiecīgajiem pielikumiem.

2. Dalībvalstis pielikumus var periodiski pārskatīt. Pārskatīšana balstās uz zinātniskiem un tehniskiem apsvērumiem. Neskatoties uz 45. panta noteikumiem, ja izmaiņas pielikumā dalībvalstu sanāksmē pieņem, panākot vienprātību, tās ietver šajā Nolīgumā un tās stājas spēkā no pieņemšanas dienas vai no citas dienas, ko var noteikt grozījumos. Ja izmaiņas šādā sanāksmē nepieņem vienprātīgi, piemēro 45. pantā noteikto grozīšanas kārtību.

49. pants

Depozitārijs

Šā Nolīguma un tā grozījumu vai izmaiņu depozitārijs ir ANO ģenerālsekretārs.

50. pants

Autentiskie teksti

Šā Nolīguma teksts ir vienlīdz autentisks angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Nolīgumu.

Atvērts parakstīšanai Ņujorkā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada 4. decembrī kā viens oriģināleksemplārs arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā.

I pielikums

STANDARTA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ INFORMĀCIJAS VĀKŠANU UN APMAIŅU

1. pants

Vispārīgie principi

1. Informācijas savlaicīga vākšana, apkopošana un analīze ir būtiska, lai efektīvi saglabātu un pārvaldītu transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumus. Tādēļ tiek prasīts vākt un apkopot informāciju no šo krājumu zvejniecības atklātā jūrā un valsts jurisdikcijā esošās zonās, un tas būtu jādara tā, lai ļautu veikt statistiskas nozīmes analīzi zvejniecības resursu saglabāšanas un pārvaldības nolūkā. Šie dati ietver nozvejas un zvejas piepūles statistiku, kā arī citu ar zvejniecību saistītu informāciju, piemēram, informāciju attiecībā uz kuģiem un citus datus zvejas piepūles standartizācijai. Savāktajai informācijai jāietver arī datus par piezvejas sugām un ar zveju saistītām vai no tām atkarīgām sugām. Visu informāciju būtu jāpārbauda, lai nodrošinātu tās precizitāti. Nodrošina neapkopotās informācijas konfidencialitāti. Šīs informācijas izplatīšanu veic saskaņā ar noteikumiem, pēc kādiem to paredzēts sniegt.

2. Jaunattīstības valstīm sniedz palīdzību, ieskaitot mācības, kā arī finansiālu un tehnisku palīdzību, lai palielinātu to kapacitāti saglabāt un pārvaldīt dzīvos jūras resursus. Palīdzību būtu jākoncentrē uz to, lai attīstītu kapacitāti, īstenojot datu vākšanu un pārbaudi, novērotāju programmas, informācijas analīzi un pētījumu projektus, kas palīdz krājumu novērtējumam. Pēc iespējas plašāk jāiesaista jaunattīstības valstu zinātniekus un apsaimniekotājus transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanā un pārvaldībā.

2. pants

Datu vākšanas, apkopošanas un apmaiņas principi

Nosakot informācijas vākšanas, apkopošanas un apmaiņas parametrus par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu zvejas darbībām, ņem vērā šādus vispārīgus principus:

a) valstīm būtu jānodrošina tas, ka informācija tiek vākta no kuģiem, kas peld ar to karogu, par zvejas darbībām saskaņā ar katra zvejas veida darbības īpašībām (piemēram, par katru atsevišķu tralējumu, katru āķu jedas vai riņķvada izlikšanu, katru daudzumu, ko nozvejo ar āķiem, un par katru dienu, ko zvejo ar velcēšanu un pietiekoši detalizētu, lai atvieglotu efektīvu krājumu novērtēšanu;

b) valstīm būtu jānodrošina tas, ka zvejas datus pārbauda ar attiecīgas sistēmas palīdzību;

c) valstīm būtu jāapkopo ar zveju saistīti dati un citi papildinoši zinātniski dati, kas noteiktā formā un savlaicīgi iesniedzami attiecīgajai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijai vai forumam, ja tādi ir. Ja tādu nav, valstīm būtu jāsadarbojas, lai apmainītos ar informāciju tieši vai ar citu sadarbības mehānismu palīdzību, par ko tās var vienoties;

d) valstīm apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijās vai forumos vai arī citādi būtu jāvienojas par datu specifikāciju un formu, kādā tos jāsniedz, saskaņā ar šo pielikumu un, ievērojot krājumu un šo krājumu zvejas īpašības attiecīgajā rajonā. Minētajām organizācijām vai forumiem būtu jālūdz valstīm, kas nav to locekles vai dalībnieces, sniegt informāciju par attiecīgām zvejas darbībām, ko veic kuģi, kas peld ar to karogiem;

e) šīs organizācijas vai forumi apkopo informāciju un savlaicīgi un noteiktā formā dara to pieejamu visām ieinteresētajām valstīm atbilstīgi organizācijas vai foruma izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem; un

f) zinātniekiem no karoga valsts un no attiecīgas apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas vai foruma būtu attiecīgi kopīgi vai atsevišķi jāanalizē minētie dati.

3. pants

Zvejas pamatdati

1. Valstis vāc un dara pieejamu atbilstīgai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijai vai forumam šādus datu veidus, kas ir pietiekoši detalizēti, lai veicinātu efektīvu krājumu novērtēšanu saskaņā ar pieņemto kārtību:

a) nozvejas laika periodi un piepūle pa zvejas veidiem un flotēm;

b) kopējā nozveja - skaits, nominālais svars vai abi pa sugām (mērķa sugas un piezvejas sugas) kā vajadzīgs katram zvejas veidam. (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir noteikusi, ka nominālais svars ir izkrautās nozvejas dzīvsvara ekvivalents);

c) statistiku par izmetumiem vajadzības gadījumā, ieskaitot to novērtējumu, izsakot kā skaitu vai nominālo svaru pa sugām, kā vajadzīgs katram zvejas veidam;

d) katram zvejas veidam atbilstošu zvejas piepūles statistiku;

e) zvejas vietu, datumu un zvejas laiku, kā arī, ja vajadzīgs, citu statistiku par zvejas darbībām.

2. Valstis, ja vajadzīgs, savāc un iesniedz atbilstīgai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijai vai forumam arī informāciju, kas palīdz krājumu novērtēšanai, ieskaitot

a) nozvejas sastāvu pēc garuma, svara un dzimuma;

b) citu bioloģisko informāciju, kas palīdz krājumu novērtēšanai, piemēram, informāciju par vecumu, augšanu, papildinājumu, izplatību un krājumu identitāti; un

c) citus atbilstīgus pētījumus, tai skaitā skaitlisko uzskaiti, biomasas un hidroakustisko uzskaiti, pētījumus par apkārtējās vides faktoriem, kas ietekmē krājumu lielumu, kā arī okeanogrāfisko un ekoloģisko izpēti.

4. pants

Dati un informācija par kuģiem

1. Valstīm būtu jāvāc šādi ar kuģiem saistīti dati, lai standartizētu flotu sastāvu un kuģu zvejas jaudu, kā arī lai savstarpēji pārvērstu dažādus piepūles pasākumus, analizējot nozvejas un zvejas piepūles datus:

a) kuģa identifikācija, karogs un reģistrācijas osta;

b) kuģa tips;

c) kuģa specifikācijas (piemēram, materiāls, no kura tas būvēts, būvēšanas gads, reģistrētais garums, bruto reģistrētā tonnāža, galveno dzinēju jauda, tilpņu lielums un nozvejas uzglabāšanas metodes);

d) zvejas rīku apraksts (piemēram, veidi, rīku specifikācijas un daudzums).

2. Karoga valsts ievāc šādu informāciju:

a) navigācijas un atrašanās vietas noteikšanas līdzekļi;

b) sakaru iekārtas un starptautiskā radiosignāla zīme;

c) apkalpes lielums.

5. pants

Ziņošana

Valsts nodrošina to, ka kuģi, kas peld ar tās karogu, pietiekoši bieži, atbilstīgi valsts prasībām un reģionālām vai starp­tautiskām saistībām, nosūta nacionālās zivsaimniecības administrācijai, un ja ir vienošanās arī atbilstīgajai apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijai datus no zvejas žurnāla par nozveju un zvejas piepūli, ieskaitot datus par zvejas darbībām atklātā jūrā. Šos datus, ja vajadzīgs, nosūta pa radio, teleksu, telefaksu vai satelīta pārraides sistēmu, vai ar citiem līdzekļiem.

6. pants

Informācijas pārbaude

Valstis vai, ja vajadzīgs, apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācijas, vai forumi izstrādā mehānismus šādu zvejas datu pārbaudei:

a) atrašanās vietas pārbaude ar kuģu novērošanas sistēmu palīdzību;

b) zinātnisko novērotāju programmas, lai novērotu nozveju, zvejas piepūli, nozveju sastāvu (mērķa sugas un piezvejas sugas) un citus zvejas darbību rādītājus;

c) ziņojumi par kuģa reisu, izkraušanu un pārkraušanu uz citu kuģi;

d) paraugu ņemšana ostā.

7. pants

Datu apmaiņa

1. Karoga valstīm ar atbilstīgās apakš­rajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju vai forumu starpniecību jāapmainās ar savāktajiem datiem ar citām karoga valstīm un attiecīgajām piekrastes valstīm. Minētās organizācijas vai forumi savlaicīgi un saskaņotā formā apkopo datus un dara tos pieejamus visām ieinteresētajām valstīm atbilstīgi šajās organizācijās un forumos izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem, tajā pašā laikā, saglabājot neapkopoto datu konfidencialitāti. Šīm organizācijām un forumiem būtu ciktāl iespējams jāizveido datu bāžu sistēmas, kas ļauj efektīvi piekļūt datiem.

2. Globālā līmenī datu vākšanu un izplatīšanu veic ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas palīdzību. Ja nepastāv apakšrajona vai rajona zvejniecības pārvaldības organizācija vai forums, minētā organizācija var darīt to pašu arī apakšrajona vai rajona līmenī, vienojoties ar attiecīgajām valstīm.

II pielikums

VADLĪNIJAS PIESARDZĪBAS ATSKAITES PUNKTU

PIEMĒROŠANAI TRANSZONĀLU ZIVJU KRĀJUMU UN

TĀLU MIGRĒJOŠO ZIVJU KRĀJUMU SAGLABĀŠANĀ UN PĀRVALDĪBĀ

1. Piesardzības atskaites punkts ir novērtēta vērtība, ko iegūst, izmantojot apstiprinātu zinātnisku procedūru, un kas atbilst resursu un zvejniecības stāvoklim. To var izmantot kā vadlīniju zvejniecības pārvaldībai.

2. Būtu jāizmanto divi šādi piesardzības atskaites punktu veidi: saglabāšanas jeb robežas atskaites punkti un pārvaldības jeb mērķa atskaites punkti. Robežas atskaites punkti nosaka ietvaru, kuru nolūks ir noturēt ieguvi drošās bioloģiskās robežās, kurās krājumi var sniegt maksimālo ilgtspējīgo nozveju. Mērķa atskaites punktu nolūks ir sasniegt pārvaldības mērķus.

3. Piesardzības atskaites punktiem būtu jābūt atsevišķi katram izmantojamajam krājumam, lai, inter alia, norādītu uz atražošanās kapacitāti, katra krājuma elastīgumu un krājumus izmantojošās zvejas raksturu, kā arī citus mirstības cēloņus un galvenos neskaidrības avotus.

4. Pārvaldības stratēģijas mērķis ir censties saglabāt vai atjaunot iegūstamo krājumu populāciju un, ja vajadzīgs, ar tiem saistītu vai no tiem atkarīgu sugu populāciju tādā līmenī, kas atbilst iepriekš noteiktiem piesardzības atskaites punktiem. Šos atskaites punktus izmanto, lai sāktu iepriekš noteiktas saglabāšanas un pārvaldības darbības. Pārvaldības stratēģijas ietver arī pasākumus, ko var īstenot tad, kad piesardzības atskaites punkti ir gandrīz sasniegti.

5. Zvejniecības pārvaldības stratēģijas nodrošina to, ka robežas atskaites punktu pārsniegšanas iespējamība ir ļoti neliela. Ja krājumi samazinās zem robežas atskaites punkta vai pastāv risks, ka tie var samazināties zem šāda robežas atskaites punkta, būtu jāuzsāk saglabāšanas un pārvaldības darbības, lai veicinātu krājumu atjaunošanos. Zvejas pārvaldības stratēģijas nodrošina to, ka caurmērā netiek pārsniegts mērķa atskaites punktu līmenis.

6. Ja informācija atskaites punktu noteikšanai kādai zvejniecībai nav pietiekoša vai tās nav vispār, nosaka pagaidu atskaites punktus. Pagaidu atskaites punktus var noteikt pēc analoģijas ar līdzīgiem un labāk pārzinātiem krājumiem. Šādās situācijās zvejniecību pastiprināti novēro, lai ļautu pārskatīt pagaidu atskaites punktus, kad ir pieejama labāka informācija.

7. Zivju mirstības līmenis, no kura atvasina maksimālo ilgtspējīgo nozveju, būtu jāuzskata par minimālo standartu, nosakot atskaites robežpunktus. Attiecībā uz krājumiem, kas nav pārzvejoti, zvejniecības pārvaldības stratēģijas nodrošina to, ka zivju mirstība nepārsniedz to līmeni, kas atbilst maksimālai ilgtspējīgai nozvejai, un ka biomasa nesamazinās zem iepriekš noteikta sliekšņa. Attiecībā uz pārzvejotiem krājumiem, kā atjaunošanas mērķi var izmantot biomasu, kas nodrošinātu maksimālu ilgtspējīgu nozveju.

B PIELIKUMS

Deklarācija par Eiropas Kopienas kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko regulē Nolīgums par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu, kas attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību

(Deklarācija saskaņā ar Nolīguma 47. pantu)

1. Nolīguma par Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu, kas attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību 47. panta 1. punkts paredz, ka tad, ja konvencijas IX pielikuma 1. pantā minētā starptautiskā organizācija nav kompetenta visos Nolīgumā ietvertajos jautājumos, šīs starptautiskās organizācijas dalībai Nolīgumā mutatis mutandis piemēro konvencijas IX pielikumu (izņemot 2. panta pirmo teikumu un 3. panta 1. punktu).

2. Kopienas dalībvalstis pašlaik ir Beļģijas Karaliste, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Īrija, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

3. Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu, kas attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, ievērojot Eiropas Kopienai nodoto kompetenci, piemēro tām teritorijām, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un atbilstīgi tajā izstrādātajiem nosacījumiem, jo īpaši līguma 227. pantam.

4. Deklarāciju nepiemēro tajās dalībvalstu teritorijās, kurās nepiemēro minēto līgumu, un tā neierobežo lēmumus vai nostājas, ko attiecīgās dalībvalstis atbilstīgi Nolīgumam var pieņemt šo teritoriju vārdā un interesēs.

I. JAUTĀJUMI, KUROS KOPIENAI IR EKSKLUZĪVA KOMPETENCE

5. Kopiena uzsver, ka dalībvalstis tai ir nodevušas savu kompetenci attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Tādēļ šajā jomā atbilstīgus tiesību aktus (kuru izpildi nodrošina dalībvalstis) pieņem Kopiena un savas kompetences robežās uzņemas ārējas saistības ar trešām valstīm vai kompetentām organizācijām.

Šī kompetence attiecas uz valsts zvejniecības jurisdikcijā esošiem ūdeņiem un atklāto jūru.

6. Kopienai ir reglamentējoša kompetence, ko starptautiskās tiesības piešķir kuģa karoga valstij, noteikt jūras zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko piemēro kuģiem, kas peld ar dalībvalstu karogiem, un nodrošināt to, ka dalībvalstis pieņem noteikumus, kas ļauj minētos pasākumus īstenot.

7. Tomēr pasākumi, ko piemēro zvejas kuģu kapteiņiem un citām amatpersonām, piemēram, dienesta atļauju atteikšana, atņemšana vai atņemšana uz laiku, ir dalībvalstu kompetencē saskaņā ar to tiesību aktiem.

Pasākumi saistībā ar karoga valsts jurisdikciju pār saviem kuģiem atklātā jūrā, jo īpaši, noteikumi, piemēram, attiecībā uz zvejas kuģu kontroles pārņemšanu un nodošanu, ko veic valstis, kas nav šo kuģu karoga valstis, starptautiska sadarbība attiecībā uz izpildes nodrošināšanu un kontroles atgūšana pār saviem kuģiem ir dalībvalstu kompetencē saskaņā ar Kopienas tiesībām.

II. JAUTĀJUMI, KUROS KOMPETENTA IR GAN KOPIENA, GAN TĀS DALĪBVALSTIS

8. Gan Kopiena, gan tās dalībvalstīm ir dalīta kompetence šādos Nolīgumā ietvertos jautājumos: jaunattīstības valstu vajadzības, zinātniskie pētījumi, ostas valsts veicamie pasākumi un pasākumi, ko pieņem attiecībā uz valstīm, kas nav rajona zvejniecības pārvaldības organizāciju locekles un nav šā Nolīguma puses.

Gan Kopienai, gan tās dalībvalstīm piemēro šādus noteikumus:

- vispārīgie noteikumi: (1., 4. pants, un 34. līdz 50. pants),

- strīdu izšķiršana: (VIII daļa).

C PIELIKUMS

Skaidrojošās deklarācijas, ko Kopienai un tās dalībvalstīm jādeponē, ratificējot nolīgumu

1. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka termini "ģeogrāfiskās īpatnības", "apakšrajona vai rajona īpatnības", "sociāli ekonomiskie, ģeogrāfiskie un vides faktori", "minētās jūras dabiskās īpašības" vai citi līdzīgi termini, ko lieto attiecībā uz ģeogrāfisku rajonu neskar valstu tiesības un pienākumus atbilstīgi starptautisko tiesību normām.

2. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka nevienu šā Nolīguma noteikumu nevar skaidrot tā, ka tas ir pretrunā ar atklātās jūras brīvības principu, kas ir atzīts starptautisko tiesību normās.

3. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka termins "valstis, kuru pilsoņi zvejo atklātā jūrā" nerada jaunu pamatu jurisdikcijai, kas balstās uz to personu pilsonību, kas zvejo atklātā jūrā, apejot karoga valsts jurisdikciju.

4. Nolīgums nesniedz valstīm tiesības saglabāt vai piemērot vienpusējus pasākumus pārejas posmā, kā minēts 21. panta 3. punktā. Beidzoties šim posmam, ja nav panākta vienošanās, valstis rīkojas vienīgi saskaņā ar Nolīguma 21. un 22. panta noteikumiem.

5. Attiecībā uz 21. panta piemērošanu, Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka tad kad karoga valsts paziņo, ka tā saskaņā ar 19. pantu gatavojas izmantot savas pilnvaras attiecībā uz zvejas kuģi ar tās karogu, kontrolējošās valsts iestādes attiecībā uz šo kuģi neveic nekādas tālākas darbības atbilstīgi 21. pantam.

Strīdus saistībā ar šo jautājumu izšķir saskaņā ar nolīguma VIII daļā izklāstītajiem noteikumiem. Valsts nevar izmantot šāda veida strīdu, lai saglabātu kontroli pār kuģi, kas nepeld ar tās karogu.

Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis turklāt uzskata, ka vārdu "nelikumīgs" Nolīguma 21. panta 18. punktā skaidro visa Nolīguma un, jo īpaši, tā 4. un 35. panta kontekstā.

6. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis atkārto, ka visas valstis savstarpējās attiecībās atturas no spēka draudiem vai spēka lietošanas saskaņā ar vispārējiem starptautisko tiesību principiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un ANO Jūras tiesību konvenciju.

Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis turklāt uzsver, ka spēka piemērošana, kā minēts 22. pantā, ir ārkārtas pasākums, kam jāpamatojas uz visstingāko atbilstību proporcionalitātes principam, un ka par tā ļaunprātīgu izmantošanu kontrolējošās valsts nes starptautisku atbildību. Visus nepakļaušanās gadījumus atrisina mierīgā ceļā un saskaņā ar piemērojamu strīdu izšķiršanas kārtību.

Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis turklāt uzskata, ka attiecīgie noteikumi un nosacījumi par uzkāpšanu uz kuģa un kontroli būtu jāizstrādā tālāk piemērotās rajona un apakšrajona zvejniecības saglabāšanas un pārvaldības organizācijās un forumos saskaņā ar atbilstīgiem starptautisko tiesību principiem.

7. Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis saprot, ka, piemērojot 21. panta 6., 7. un 8. panta noteikumus, karoga valsts var paļauties savas tiesību sistēmas prasībām, atbilstīgi kurai tiesību aizsardzības iestāžu ziņā ir lemt par to, vai saukt vainīgo pie atbildības, vai nē, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Karoga valsts lēmumus saskaņā ar minētajām prasībām neuztver kā neatbildēšanu vai nerīkošanos.

Pielikums Nr.2
Agreement for the implementation of the provisions of the United Nations Convention on the Law of the Sea of 10 December 1982 relating to the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks

THE STATES PARTIES TO THIS AGREEMENT,

RECALLING the relevant provisions of the United Nations Convention on the Law of the Sea of 10 December 1982,

DETERMINED to ensure the long-term conservation and sustainable use of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks,

RESOLVED to improve cooperation between States to that end,

CALLING for more effective enforcement by flag States, port States and coastal States of the conservation and management measures adopted for such stocks,

SEEKING to address in particular the problems identified in Chapter 17, programme area C, of Agenda 21 adopted by the United Nations Conference on Environment and Development, namely, that the management of high seas fisheries is inadequate in many areas and that some resources are over-utilised; noting that there are problems of unregulated fishing, over-capitalisation, excessive fleet size, vessel reflagging to escape controls, insufficiently selective gear, unreliable databases and lack of sufficient cooperation between States,

COMMITTING themselves to responsible fisheries,

CONSCIOUS of the need to avoid adverse impacts on the marine environment, preserve biodiversity, maintain the integrity of marine ecosystems and minimise the risk of long-term or irreversible effects of fishing operations,

RECOGNISING the need for specific assistance, including financial, scientific and technological assistance, in order that developing States can participate effectively in the conservation, management and sustainable use of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks,

CONVINCED that an agreement for the implementation of the relevant provisions of the Convention would best serve these purposes and contribute to the maintenance of international peace and security,

AFFIRMING that matters not regulated by the Convention or by this Agreement continue to be governed by the rules and principles of general international law,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

PART I

GENERAL PROVISIONS

Article 1

Use of terms and scope

1. For the purposes of this Agreement:

(a) 'Convention' means the United Nations Convention on the Law of the Sea of 10 December 1982;

(b) 'conservation and management measures' means measures to conserve and manage one or more species of living marine resources that are adopted and applied consistent with the relevant rules of international law as reflected in the Convention and this Agreement;

(c) 'fish' includes molluscs and crustaceans except those belonging to sedentary species as defined in Article 77 of the Convention; and

(d) 'arrangement' means a cooperative mechanism established in accordance with the Convention and this Agreement by two or more States for the purpose, inter alia, of establishing conservation and management measures in a subregion or region for one or more straddling fish stocks or highly migratory fish stocks.

2. (a) 'States Parties' means States which have consented to be bound by this Agreement and for which the Agreement is in force.

(b) This Agreement applies mutatis mutandis:

(i) to any entity referred to in Article 305(1)(c), (d) and (e), of the Convention and

(ii) subject to Article 47, to any entity referred to as an `international organisation` in Annex IX, Article 1, of the Convention

which becomes a Party to this Agreement, and to that extent `States Parties` refers to those entities.

3. This Agreement applies mutatis mutandis to other fishing entities whose vessels fish on the high seas.

Article 2

Objective

The objective of this Agreement is to ensure the long-term conservation and sustainable use of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks through effective implementation of the relevant provisions of the Convention.

Article 3

Application

1. Unless otherwise provided, this Agreement applies to the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks beyond areas under national jurisdiction, except that Articles 6 and 7 apply also to the conservation and management of such stocks within areas under national jurisdiction, subject to the different legal regimes that apply within areas under national jurisdiction and in areas beyond national jurisdiction as provided for in the Convention.

2. In the exercise of its sovereign rights for the purpose of exploring and exploiting, conserving and managing straddling fish stocks and highly migratory fish stocks within areas under national jurisdiction, the coastal State shall apply mutatis mutandis the general principles enumerated in Article 5.

3. States shall give due consideration to the respective capacities of developing States to apply Articles 5, 6 and 7 within areas under national jurisdiction and their need for assistance as provided for in this Agreement. To this end, Part VII applies mutatis mutandis in respect of areas under national jurisdiction.

Article 4

Relationship between this Agreement and the Convention

Nothing in this Agreement shall prejudice the rights, jurisdiction and duties of States under the Convention. This Agreement shall be interpreted and applied in the context of and in a manner consistent with the Convention.

PART II

CONSERVATION AND MANAGEMENT OF STRADDLING FISH STOCKS AND HIGHLY MIGRATORY FISH STOCKS

Article 5

General principles

In order to conserve and manage straddling fish stocks and highly migratory fish stocks, coastal States and States fishing on the high seas shall, in giving effect to their duty to cooperate in accordance with the Convention:

(a) adopt measures to ensure long-term sustainability of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks and promote the objective of their optimum utilisation;

(b) ensure that such measures are based on the best scientific evidence available and are designed to maintain or restore stocks at levels capable of producing maximum sustainable yield, as qualified by relevant environmental and economic factors, including the special requirements of developing States, and taking into account fishing patterns, the interdependence of stocks and any generally recommended international minimum standards, whether subregional, regional or global;

(c) apply the precautionary approach in accordance with Article 6;

(d) assess the impacts of fishing, other human activities and environmental factors on target stocks and species belonging to the same ecosystem or associated with or dependent on the target stocks;

(e) adopt, where necessary, conservation and management measures for species belonging to the same ecosystem or associated with or dependent on the target stocks, with a view to maintaining or restoring populations of such species above levels at which their reproduction may become seriously threatened;

(f) minimise pollution, waste, discards, catch by lost or abandoned gear, catch of non-target species, both fish and non-fish species, (hereinafter referred to as `non-target species`) and impacts on associated or dependent species, in particular endangered species, through measures including, to the extent practicable, the development and use of selective, environmentally safe and cost-effective fishing gear and techniques;

(g) protect biodiversity in the marine environment;

(h) take measures to prevent or eliminate overfishing and excess fishing capacity and to ensure that levels of fishing effort do not exceed those commensurate with the sustainable use of fishery resources;

(i) take into account the interests of artisanal and subsistence fishers;

(j) collect and share, in a timely manner, complete and accurate data concerning fishing activities on, inter alia, vessel position, catch of target and non-target species and fishing effort, as set out in Annex I, as well as information from national and international research programmes;

(k) promote and conduct scientific research and develop appropriate technologies in support of fishery conservation and management, and

(l) implement and enforce conservation and management measures through effective monitoring, control and surveillance.

Article 6

Application of the precautionary approach

1. States shall apply the precautionary approach widely to conservation, management and exploitation of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks in order to protect the living marine resources and preserve the marine environment.

2. States shall be more cautions when information is uncertain, unreliable or inade­quate. The absence of adequate scientific information shall not be used as a reason for postponing or failing to take conservation and management measures.

3. In implementing the precautionary approach, States shall:

(a) improve decision-making for fishery resource conservation and management by obtaining and sharing the best scientific information available and implementing improved techniques for dealing with risk and uncertainty;

(b) apply the guidelines set out in Annex II and determine, on the basis of the best scientific information available, stock-specific reference points and the action to be taken if they are exceeded;

(c) take into account, inter alia, uncertainties relating to the size and productivity of the stocks, reference points, stock condition in relation to such reference points, levels and distribution of fishing mortality and the impact of fishing activities on non-target and associated or dependent species, as well as existing and predicted oceanic, environmental and socioeconomic conditions, and

(d) develop data-collection and research programmes to assess the impact of fishing on non-target and associated or dependent species and their environment, and adopt plans which are necessary to ensure the conservation of such species and to protect habitats of special concern.

4. State shall take measures to ensure that, when reference points are approached, they will not be exceeded. In the event that they are exceeded, States shall, without delay, take the action determined under paragraph 3(b) to restore the stocks.

5. Where the status of target stocks or non-target or associated or dependent species is of concern, States shall subject such stocks and species to enhanced monitoring in order to review their status and the efficacy of conservation and management measures. They shall revise those measures regularly in the light of new information.

6. For new or exploratory fisheries, States shall adopt as soon as possible cautious conservation and management measures, including, inter alia, catch limits and effort limits. Such measures shall remain in force until there are sufficient data to allow assessment of the impact of the fisheries on the long-term sustainability of the stocks, whereupon conservation and management measures based on that assessment shall be implemented. The latter measures shall, if appropriate, allow for the gradual development of the fisheries.

7. If a natural phenomenon has a significant adverse impact on the status of straddling fish stocks or highly migratory fish stocks, States shall adopt conservation and management measures on an emergency basis to ensure that fishing activity does not exacerbate such adverse impact. States shall also adopt such measures on an emergency basis where fishing activity presents a serious threat to the sustainability of such stocks. Measures taken on an emergency basis shall be temporary and shall be based on the best scientific evidence available.

Article 7

Compatibility of conservation and management measures

1. Without prejudice to the sovereign rights of coastal States for the purpose of exploring and exploiting, conserving and managing the living marine resources within areas under national jurisdiction as provided for in the Convention, and the right of all States for their nationals to engage in fishing on the high seas in accordance with the Convention:

(a) with respect to straddling fish stocks, the relevant coastal States and the States whose nationals fish for such stocks in the adjacent high seas area shall seek, either directly or through the appropriate mechanisms for cooperation provided for in Part III, to agree upon the measures necessary for the conservation of these stocks in the adjacent high seas area;

(b) with respect to highly migratory fish stocks, the relevant coastal States and other States whose nationals fish for such stocks in the region shall cooperate, either directly or through the appropriate mechanisms for cooperation provided for in Part III, with a view to ensuring conservation and promoting the objective of optimum utilisation of such stocks throughout the region, both within and beyond the areas under national jurisdiction.

2. Conservation and management measures established for the high seas and those adopted for areas under national jurisdiction shall be compatible in order to ensure conservation and management of the straddling fish stocks and highly migratory fish stocks in their entirety. To this end, coastal States and States fishing on the high seas have a duty to cooperate for the purpose of achieving compatible measures in respect of such stocks. In determining compatible conservation and management measures, States shall:

(a) take into account the conservation and management measures adopted and applied in accordance with Article 61 of the Convention in respect of the same stocks by coastal States within areas under national jurisdiction and ensure that measures established in respect of such stocks for the high seas do not undermine the effectiveness of such measures;

(b) take into account previously agreed measures established and applied for the high seas in accordance with the Convention in respect of the same stocks by relevant coastal States and States fishing on the high seas;

(c) take into account previously agreed measures established and applied in accordance with the Convention in respect of the same stocks by a subregional or regional fisheries management organisation or arrangement;

(d) take into account the biological unity and other biological characteristics of the stocks and the relationships between the distribution of the stocks, the fisheries and the geographical particularities of the region concerned, including the extent to which the stocks occur and are fished in areas under national jurisdiction;

(e) take into account the respective dependence of the coastal States and the States fishing on the high seas on the stocks concerned, and

(f) ensure that such measures do not result in harmful impact on the living marine resources as a whole.

3. In giving effect to their duty to cooperate, States shall make every effort to agree on compatible conservation and management measures within a reasonable period of time.

4. If no agreement can be reached within a reasonable period of time, any of the States concerned may invoke the procedures for the settlement of disputes provided for in Part VIII.

5. Pending agreement on compatible conservation and management measures, the States concerned, in a spirit of understanding and cooperation, shall make every effort to enter into provisional arrangements of a practical nature. In the event that they are unable to agree on such arrangements, any of the States concerned may, for the purpose of obtaining provisional measures, submit the dispute to a court or tribunal in accordance with the procedures for the settlement of disputes provided for in Part VIII.

6. Provisional arrangements or measures entered into or prescribed pursuant to paragraph 5 shall take into account the provisions of this Part, shall have due regard to the rights and obligations of all States concerned, shall not jeopardize or hamper the reaching of final agreement on compatible conservation and management measures and shall be without prejudice to the final outcome of any dispute settlement procedure.

7. Coastal States shall regularly inform States fishing on the high seas in the subregion or region, either directly or through appropriate subregional or regional fisheries management organisations or arrangements, or through other appropriate means, of the measures they have adopted for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks within areas under their national jurisdiction.

8. States fishing on the high seas shall regularly inform other interested States, either directly or through appropriate subregional or regional fisheries management organisations or arrangements, or through other appropriate means, of the measures they have adopted for regulating the activities of vessels flying their flag which fish for such stocks on the high seas.

PART III

MECHANISMS FOR INTERNATIONAL COOPERATION CONCERNING STRADDLING FISH STOCKS AND HIGHLY MIGRATORY FISH STOCKS

Article 8

Cooperation for conservation and management

1. Coastal States and States fishing on the high seas shall, in accordance with the Convention, pursue cooperation in relation to straddling fish stocks and highly migratory fish stocks either directly or through appropriate subregional or regional fisheries management organisations or arrangements, taking into account the specific characteristics of the subregion or region, to ensure effective conservation and management of such stocks.

2. States shall enter into consultations in good faith and without delay, particularly where there is evidence that the straddling fish stocks and highly migratory fish stocks concerned may be under threat of overexploitation or where a new fishery is being developed for such stocks. To this end, consultations may be initiated at the request of any interested State with a view to establishing appropriate arrangements to ensure conservation and management of the stocks. Pending agreement on such arrangements, States shall observe the provisions of this Agreement and shall act in good faith and with due regard to the rights, interests and duties of other States.

3. Where a subregional or regional fisheries management organisation or arrangement has the competence to establish conservation and management measures for particular straddling fish stocks or highly migratory fish stocks, States fishing for the stocks on the high seas and relevant coastal States shall give effect to their duty to cooperate by becoming members of such organisation or participants in such arrangement, or by agreeing to apply the conservation and management measures established by such organisation or arrangement. States having a real interest in the fisheries concerned may become members of such organisation or participants in such arrangement. The terms of participation in such organisation or arrangement shall not preclude such States from membership or participation; nor shall they be applied in a manner which discriminates against any State or group of States having a real interest in the fisheries concerned.

4. Only those States which are members of such an organisation or participants in such an arrangement, or which agree to apply the conservation and management measures established by such organisation or arrangement, shall have access to the fishery resources to which those measures apply.

5. Where there is no subregional or regional fisheries management organisation or arrangement to establish conservation and management measures for a particular straddling fish stock or highly migratory fish stock, relevant coastal States and States fishing on the high seas for such stock in the subregion or region shall cooperate to establish such an organisation or enter into other appropriate arrangements to ensure conservation and management of such stock and shall participate in the work of the organisation or arrangement.

6. Any State intending to propose that action be taken by an intergovernmental organisation having competence with respect to living resources should, where such action would have a significant effect on conservation and management measures already established by a competent subregional or regional fisheries management organisation or arrangement, consult through that organisation or arrangement with its members or participants. To the extent practicable, such consultation should take place prior to the submission of the proposal to the intergovernmental organisation.

Article 9

Subregional and regional fisheries management organisations and arrangements

1. In establishing subregional or regional fisheries management organisations or in entering into subregional or regional fisheries management arrangements for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks, States shall agree, inter alia, on:

(a) the stocks to which conservation and management measures apply, taking into account the biological characteristics of the stocks concerned and the nature of the fisheries involved;

(b) the area of application, taking into account Article 7(1), and the characteristics of the subregion or region, including socioeconomic, geographical and environmental factors;

(c) the relationship between the work of the new organisation or arrangement and the role, objectives and operations of any relevant existing fisheries management organisations or arrangements, and

(d) the mechanisms by which the organisation or arrangement will obtain scientific advice and review the status of the stocks, including, where appropriate, the establishment of a scientific advisory body.

2. States cooperating in the formation of a subregional or regional fisheries management organisation or arrangement shall inform other States which they are aware have a real interest in the work of the proposed organisation or arrangement of such cooperation.

Article 10

Functions of subregional and regional fisheries management organisations and arrangements

In fulfilling their obligation to cooperate through subregional or regional fisheries management organisations or arrangements, States shall:

(a) agree on and comply with conservation and management measures to ensure the long-term sustainability of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks;

(b) agree, as appropriate, on participatory rights such as allocations of allowable catch or levels of fishing effort;

(c) adopt and apply any generally recommended international minimum standards for the responsible conduct of fishing operations;

(d) obtain and evaluate scientific advice, review the status of the stocks and assess the impact of fishing on non-target and associated or dependent species;

(e) agree on standards for collection, reporting, verification and exchange of data on fisheries for the stocks;

(f) compile and disseminate accurate and complete statistical data, as described in Annex I, to ensure that the best scientific evidence is available, while maintaining confidentiality where appropriate;

(g) promote and conduct scientific assessments of the stocks and relevant research and disseminate the results thereof;

(h) establish appropriate cooperative mechanisms for effective monitoring, control, surveillance and enforcement;

(i) agree on means by which the fishing interests of new members of the organisation or new participants in the arrangement will be accommodated;

(j) agree on decision-making procedures which facilitate the adoption of conservation and management measures in a timely and effective manner;

(k) promote the peaceful settlement of disputes in accordance with Part VIII;

(l) ensure the full cooperation of their relevant national agencies and industries in implementing the recommendations and decisions of the organisation or arrangement, and

(m) give due publicity to the conservation and management measures established by the organisation or arrangement.

Article 11

New members or participants

In determining the nature and extent of participatory rights for new members of a subregional or regional fisheries management organisation, or for new participants in a subregional or regional fisheries management arrangement, States shall take into account, inter alia:

(a) the status of the straddling fish stocks and highly migratory fish stocks and the existing level of fishing effort in the fishery;

(b) the respective interests, fishing patterns and fishing practices of new and existing members or participants;

(c) the respective contributions of new and existing members or participants to conservation and management of the stocks, to the collection and provision of accurate data and to the conduct of scientific research on the stocks;

(d) the needs of coastal fishing communities which are dependent mainly on fishing for the stocks;

(e) the needs of coastal States whose economies are overwhelmingly dependent on the exploitation of living marine resources, and

(f) the interests of developing States from the subregion or region in whose areas of national jurisdiction the stocks also occur.

Article 12

Transparency in activities of subregional and regional fisheries management organisations and arrangements

1. States shall provide for transparency in the decision-making process and other activities of subregional and regional fisheries management organisations and arrangements.

2. Representatives from other intergovernmental organisations and representatives from non-governmental organisations concerned with straddling fish stocks and highly migratory fish stocks shall be afforded the opportunity to take part in meetings of subregional and regional fisheries management organisations and arrangements as observers or otherwise, as appropriate, in accordance with the procedures of the organisation or arrangement concerned. Such procedures shall not be unduly restrictive in this respect. Such intergovernmental organisations and non-governmental organisations shall have timely access to the records and reports of such organisations and arrangements, subject to the procedural rules on access to them.

Article 13

Strengthening of existing organisations and arrangements

States shall cooperate to strengthen existing subregional and regional fisheries management organisations and arrangements in order to improve their effectiveness in establishing and implementing conservation and management measures for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks.

Article 14

Collection and provision of information and cooperation in scientific research

1. States shall ensure that fishing vessels flying their flag provide such information as may be necessary in order to fulfil their obligations under this Agreement. To this end, States shall in accordance with Annex I:

(a) collect and exchange scientific, technical and statistical data with respect to fisheries for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks;

(b) ensure that data are collected in sufficient detail to facilitate effective stock assessment and are provided in a timely manner to fulfil the requirements of subregional or regional fisheries management organisations or arrangements, and

(c) take appropriate measures to verify the accuracy of such data.

2. States shall cooperate, either directly or through subregional or regional fisheries management organisations or arrangements:

(a) to agree on the specification of data and the format in which they are to be provided to such organisations or arrangements, taking into account the nature of the stocks and the fisheries for those stocks, and

(b) to develop and share analytical techniques and stock assessment methodologies to improve measures for the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks.

3. Consistent with Part XIII of the Convention, States shall cooperate, either directly or through competent international organisations, to strengthen scientific research capacity in the field of fisheries and promote scientific research related to the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks for the benefit of all. To this end, a State or the competent international organisation conducting such research beyond areas under national jurisdiction shall actively promote the publication and dissemination to any interested States of the results of that research and information relating to its objectives and methods and, to the extent practicable, shall facilitate the participation of scientists from those States in such research.

Article 15

Enclosed and semi-enclosed seas

In implementing this Agreement in an enclosed or semi-enclosed sea, States shall take into account the natural characteristics of that sea and shall also act in a manner consistent with Part IX of the Convention and other relevant provisions thereof.

Article 16

Areas of high seas surrounded entirely by an area under the national jurisdiction of a single State

1. States fishing for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks in an area of the high seas surrounded entirely by an area under the national jurisdiction of a single State and the latter State shall cooperate to establish conservation and management measures in respect of those stocks in the high seas area. Having regard to the natural characteristics of the area, States shall pay special attention to the establishment of compatible conservation and management measures for such stocks pursuant to Article 7. Measures taken in respect of the high seas shall take into account the rights, duties and interests of the coastal State under the Convention, shall be based on the best scientific evidence available and shall also take into account any conservation and management measures adopted and applied in respect of the same stocks in accordance with Article 61 of the Convention by the coastal State in the area under national jurisdiction. States shall also agree on measures for monitoring, control, surveillance and enforcement to ensure compliance with the conservation and management measures in respect of the high seas.

2. Pursuant to Article 8, States shall act in good faith and make every effort to agree without delay on conservation and management measures to be applied in the carrying out of fishing operations in the area referred to in paragraph 1. If, within a reasonable period of time, the fishing States concerned and the coastal State are unable to agree on such measures, they shall, having regard to paragraph 1, apply Article 7(4)(5) and (6) relating to provisional arrangements or measures. Pending the establishment of such provisional arrangements or measures, the States concerned shall take measures in respect of vessels flying their flag in order that they not engage in fisheries which could undermine the stocks concerned.

PART IV

NON-MEMBERS AND NON-PARTICIPANTS

Article 17

Non-members of organisations and non-participants in arrangements

1. A State which is not a member of a subregional or regional fisheries management organisation or is not a participant in a subregional or regional fisheries management arrangement, and which does not otherwise agree to apply the conservation and management measures established by such organisation or arrangment, is not discharged from the obligation to cooperate, in accordance with the Convention and this Agreement, in the conservation and management of the relevant straddling fish stocks and highly migratory fish stocks.

2. Such State shall not authorise vessels flying its flag to engage in fishing operations for the straddling fish stocks or highly migratory fish stocks which are subject to the conservation and management measures established by such organisation or arrangement.

3. States which are members of a subregional or regional fisheries management organisation or participants in a subregional or regional fisheries management arrangement shall, individually or jointly, request the fishing entities referred to in Article 1(3) which have fishing vessels in the relevant area to cooperate fully with such organisation or arrangement in implementing the conservation and management measures it has established, with a view to having such measures applied de facto as extensively as possible to fishing activities in the relevant area. Such fishing entities shall enjoy benefits from participation in the fishery commensurate with their commitment to comply with conservation and management measures in respect of the stocks.

4. States which are members of such organisation or participants in such arrangement shall exchange information with respect to the activities of fishing vessels flying the flags of States which are neither members of the organisation nor participants in the arrangement and which are engaged in fishing operations for the relevant stocks. They shall take measures consistent with this Agreement and international law to deter activities of such vessels which undermine the effectiveness of subregional or regional conservation and management measures.

PART V

DUTIES OF THE FLAG STATE

Article 18

Duties of the flag State

1. A State whose vessels fish on the high seas shall take such measures as may be necessary to ensure that vessels flying its flag comply with subregional and regional conservation and management measures and that such vessels do not engage in any activity which undermines the effectiveness of such measures.

2. A State shall authorise the use of vessels flying its flag for fishing on the high seas only where it is able to exercise effectively its responsibilities in respect of such vessels under the Convention and this Agreement.

3. Measures to be taken by a State in respect of vessels flying its flag shall include:

(a) control of such vessels on the high seas by mens of fishing licences, authorisations or permits, in accordance with any applicable procedures agreed at the subregional, regional or global level;

(b) establishment of regulations:

(i) to apply terms and conditions to the licence, authorisation or permit sufficient to fulfil any subregional, regional or global obligations of the flag State,

(ii) to prohibit fishing on the high seas by vessels which are not duly licensed or authorised to fish, or fishing on the high seas by vessels otherwise than in accordance with the terms and conditions of a licence, authorisation or permit,

(iii) to require vessels fishing on the high seas to carry the licence, authorisation or permit on board at all times and to produce it on demand for inspection by a duly authorised person,

(iv) to ensure that vessels flying its flag do not conduct unauthorised fishing within areas under the national jurisdiction of other States;

(c) establishment of a national record of fishing vessels authorised to fish on the high seas and provision of access to the information contained in that record on request by directly interested States, taking into account any national laws of the flag State regarding the release of such information;

(d) requirements for marking of fishing vessels and fishing gear for identification in accordance with uniform and internationally recognisable vessel and gear marking systems, such as the Food and Agriculture Organisation of the United Nations Standard Specifications for the Marking and Identification of Fishing Vessels;

(e) requirements for recording and timely reporting of vessel position, catch of target and non-target species, fishing effort and other relevant fisheries data in accordance with subregional, regional and global standards for collection of such data;

(f) requirements for verifying the catch of target and non-target species through such means as observer programmes, inspection schemes, unloading reports, supervision of transhipment and monitoring of landed catches and market statistics;

(g) monitoring, control and surveillance of such vessels, their fishing operations and related activities by, inter alia:

(i) the implementation of national inspection schemes and subregional and regional schemes for cooperation in enforcement pursuant to Articles 21 and 22, including requirements for such vessels to permit access by duly authorised inspectors from other States,

(ii) the implementation of national observer programmes and subregional and regional observer programmes in which the flag State is a participant, including requirements for such vessels to permit access by observers from other States to carry out the functions agreed under the programmes,

(iii) the development and implementation of vessel monitoring systems, including, as appropriate, satellite transmitter systems, in accordance with any national programmes and those which have been subregionally, regionally or globally agreed among the States concerned;

(h) regulation of transhipment on the high seas to ensure that the effectiveness of conservation and management measures is not undermined;

(i) regulation of fishing activities to ensure compliance with subregional, regional or global measures, including those aimed at minimising catches of non-target species.

4. Where there is a subregionally, regionally or globally agreed system of monitoring, control and surveillance in effect, States shall ensure that the measures they impose on vessels flying their flag are compatible with that system.

PART VI

COMPLIANCE AND ENFORCEMENT

Article 19

Compliance and enforcement by the flag State

1. A State shall ensure compliance by vessels flying its flag with subregional and regional conservation and management measures for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks. To this end, that State shall:

(a) enforce such measures irrespective of where violations occur;

(b) investigate immediately and fully any alleged violation of subregional or regional conservation and management measures, which may include the physical inspection of the vessels concerned, and report promptly to the State alleging the violation and the relevant subregional or regional organisation or arrangements on the progress and outcome of the investigation;

(c) require any vessel flying its flag to give information to the investigating authority regarding vessel position, catches, fishing gear, fishing operations and related activities in the area of an alleged violation;

(d) if satisfied that sufficient evidence is available in respect of an alleged violation, refer the case to its authorities with a view to instituting proceedings without delay in accordance with its laws and, where appropriate, detain the vessel concerned;

(e) ensure that, where it has been established, in accordance with its laws, a vessel has been involved in the commission of a serious violation of such measures, the vessel does not engage in fishing operations on the high seas until such time as all outstanding sanctions imposed by the flag State in respect of the violation have been complied with.

2. All investigations and judicial proceedings shall be carried out expeditiously. Sanctions applicable in respect of violations shall be adequate in severity to be effective in securing compliance and to discourage violations wherever they occur and shall deprive offenders of the benefits accruing from their illegal activities. Measures applicable in respect of masters and other officers of fishing vessels shall include provisions which may permit, inter alia, refusal, withdrawal or suspension of authorisations to serve as masters or officers on such vessels.

Article 20

International cooperation in enforcement

1. States shall cooperate, either directly or through subregional or regional fisheries management organisations or arrangements, to ensure compliance with and enforcement of subregional and regional conservation and management measures for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks.

2. A flag State conducting an investigation of an alleged violation of conservation and management measures for straddling fish stocks or highly migratory fish stocks may request the assistance of any other State whose cooperation may be useful in the conduct of that investigation. All States shall endeavour to meet reasonable requests made by a flag State in connection with such investigations.

3. A flag State may undertake such investigations directly, in cooperation with other interested States or through the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement. Information on the progress and outcome of the investigations shall be provided to all States having an interest in, or affected by, the alleged violation.

4. States shall assist each other in identifying vessels reported to have engaged in activities undermining the effectiveness of subregional, regional or global conservation and management measures.

5. States shall, to the extent permitted by national laws and regulations, establish arrangements for making available to prosecuting authorities in other States evidence relating to alleged violations of such measures.

6. Where there are reasonable grounds for believing that a vessel on the high seas has been engaged in unauthorised fishing within an area under the jurisdiction of a coastal State, the flag State of that vessel, at the request of the coastal State concerned, shall immediately and fully investigate the matter. The flag State shall cooperate with the coastal State in taking appropriate enforcement action in such cases and may authorise the relevant authorities of the coastal State to board and inspect the vessel on the high seas. This paragraph is without prejudice to Article 111 of the Convention.

7. States Parties which are members of a subregional or regional fisheries management organisation or participants in a subregional or regional fisheries management arrangement may take action in accordance with international law, including through recourse to subregional or regional procedures established for this purpose, to deter vessels which have engaged in activities which undermine the effectiveness of or otherwise violate the conservation and management measures established by that organisation or arrangement from fishing on the high seas in the subregion or region until such time as appropriate action is taken by the flag State.

Article 21

Subregional and regional cooperation in enforcement

1. In any high seas area covered by a subregional or regional fisheries management organisation or arrangement, a State Party which is a member of such organisation or a participant in such arrangement may, through its duly authorised inspectors, board and inspect, in accordance with paragraph 2, fishing vessels flying the flag of another State Party to this Agreement, whether or not such State Party is also a member of the organisation or a participant in the arrangement, for the purpose of ensuring compliance with conservation and management measures for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks established by that organisation or arrangement.

2. States shall establish, through subregional or regional fisheries management organisations or arrangements, procedures for boarding and inspection pursuant to paragraph 1, as well as procedures to implement other provisions of this Article. Such procedures shall be consistent with this Article and the basic procedures set out in Article 22 and shall not discriminate against non-members of the organisation or non-participants in the arrangement. Boarding and inspection as well as any subsequent enforcement action shall be conducted in accordance with such procedures. States shall give due publicity to procedures established pursuant to this paragraph.

3. If, within two years of the adoption of this Agreement, any organisation or arrangement has not established such procedures, boarding and inspection pursuant to paragraph 1, as well as any subsequent enforcement action, shall, pending the establishment of such procedures, be conducted in accordance with this Article and the basic procedures set out in Article 22.

4. Prior to taking action under this Article, inspecting States shall, either directly or through the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement, inform all States whose vessels fish on the high seas in the subregion or region of the form of identification issued to their duly authorised inspectors. The vessels used for boarding and inspection shall be clearly marked and identifiable as being on government service. At the time of becoming a Party to this Agreement, a State shall designate an appropriate authority to receive notifications pursuant to this Article and shall give due publicity of such designation through the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement.

5. Where, following a boarding and inspection, there are clear grounds for believing that a vessel has engaged in any activity contrary to the conservation and management measures referred to in paragraph 1, the inspecting State shall, where appropriate, secure evidence and shall promptly notify the flag State of the alleged violation.

6. The flag State shall respond to the notification referred to in paragraph 5 within three working days of its receipt, or such other period as may be prescribed in procedures established in accordance with paragraph 2, and shall either:

(a) fulfil, without delay, its obligations under Article 19 to investigate and, if evidence so warrants, take enforcement action with respect to the vessel, in which case it shall promptly inform the inspecting State of the results of the investigation and of any enforcement action taken; or

(b) authorise the inspecting State to investigate.

7. Where the flag State authorises the inspecting State to investigate an alleged violation, the inspecting State shall, without delay, communicate the results of that investigation to the flag State. The flag State shall, if evidence so warrants, fulfil its obligations to take enforcement action with respect to the vessel. Alternatively, the flag State may authorise the inspecting State to take such enforcement action as the flag State may specify with respect to the vessel, consistent with the rights and obligations of the flag State under this Agreement.

8. Where, following boarding and inspection, there are clear grounds for believing that a vessel has committed a serious violation, and the flag State has either failed to respond or failed to take action as required under paragraphs 6 or 7, the inspectors may remain on board and secure evidence and may require the master to assist in further investigation including, where appropriate, by bringing the vessel without delay to the nearest appropriate port, or to such other port as may be specified in procedures established in accordance with paragraph 2. The inspecting State shall immediately inform the flag State of the name of the port to which the vessel is to proceed. The inspecting State and the flag State and, as appropriate, the port State shall take all necessary steps to ensure the well-being of the crew regardless of their nationality.

9. The inspecting State shall inform the flag State and the relevant organisation or the participants in the relevant arrangement of the results of any further investigation.

10. The inspecting State shall require its inspectors to observe generally accepted international regulations, procedures and practices relating to the safety of the vessel and the crew, minimise interference with fishing operations and, to the extent practicable, avoid action which would adversely affect the quality of the catch on board. The inspecting State shall ensure that boarding and inspection is not conducted in a manner that would constitute harassment of any fishing vessel.

11. For the purposes of this Article, a serious violation means:

(a) fishing without a valid licence, authorisation or permit issued by the flag State in accordance with Article 18(3)(a);

(b) failing to maintain accurate records of catch and catch-related data, as required by the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement, or serious misreporting of catch, contrary to the catch reporting requirements of such organisation or arrangement;

(c) fishing in a closed area, fishing during a closed season or fishing without, or after attainment of, a quota established by the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement;

(d) directed fishing for a stock which is subject to a moratorium or for which fishing is prohibited;

(e) using prohibited fishing gear;

(f) falsifying or concealing the markings, identity or registration of a fishing vessel;

(g) concealing, tampering with or disposing of evidence relating to an investigation;

(h) multiple violations which together constitute a serious disregard of conservation and management measures; or

(i) such other violations as may be specified in procedures established by the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement.

12. Notwithstanding the other provisions of this Article, the flag State may, at any time, take action to fulfil its obligations under Article 19 with respect to an alleged violation. Where the vessel is under the direction of the inspecting State, the inspecting State shall, at the request of the flag State, release the vessel to the flag State along with full information on the progress and outcome of its investigation.

13. This Article is without prejudice to the right of the flag State to take any measures, including proceedings to impose penalties, according to its laws.

14. This Article applies mutatis mutandis to boarding and inspection by a State Party which is a member of a subregional or regional fisheries management organisation or a participant in a subregional or regional fisheries management arrangement and which has clear grounds for believing that a fishing vessel flying the flag of another State Party has engaged in any activity contrary to relevant conservation and management measures referred to in paragraph 1 in the high seas area covered by such organisation or arrangement, and such vessel has subsequently, during the same fishing trip, entered into an area under the national jurisdiction of the inspecting State.

15. Where a subregional or regional fisheries management organisation or arrangement has established an alternative mechanism which effectively discharges the obligation under this Agreement of its members or participants to ensure compliance with the conservation and management measures established by the organisation or arrangement, members of such organisation or participants in such arrangement may agree to limit the application of paragraph 1 as between themselves in respect of the conservation and management measures which have been established in the relevant high seas area.

16. Action taken by States other than the flag State in respect of vessels having engaged in activities contrary to subregional or regional conservation and management measures shall be proportionate to the seriousness of the violation.

17. Where there are reasonable grounds for suspecting that a fishing vessel on the high seas is without nationality, a State may board and inspect the vessel. Where evidence so warrants, the State may take such action as may be appropriate in accordance with international law.

18. States shall be liable for damage or loss attributable to them arising from action taken pursuant to this Article when such action is unlawful or exceeds that reasonably required in the light of available information to implement the provisions of this Article.

Article 22

Basic procedures for boarding and inspection pursuant to Article 21

1. The inspecting State shall ensure that its duly authorised inspectors:

(a) present credentials to the master of the vessel and produce a copy of the text of the relevant conservation and management measures or rules and regulations in force in the high seas area in question, pursuant to those measures;

(b) initiate notice to the flag State at the time of the boarding and inspection;

(c) do not interfere with the master's ability to communicate with the authorities of the flag State during the boarding and inspection;

(d) provide a copy of a report on the boarding and inspection to the master and to the authorities of the flag State, noting therein any objection or statement which the master wishes to have included in the report;

(e) promptly leave the vessel following completion of the inspection if they find no evidence of a serious violation; and

(f) avoid the use of force except when and to the degree necessary to ensure the safety of the inspectors and where the inspectors are obstructed in the execution of their duties. The degree of force used shall not exceed that reasonably required in the circumstances.

2. The duly authorised inspectors of an inspecting State shall have the authority to inspect the vessel, its licence, gear, equipment, records, facilities, fish and fish products and any relevant documents necessary to verify compliance with the relevant conservation and management measures.

3. The flag State shall ensure that vessel masters:

(a) accept and facilitate prompt and safe boarding by the inspectors;

(b) cooperate with and assist in the inspection of the vessel conducted pursuant to these procedures;

(c) do not obstruct, intimidate or interfere with the inspectors in the performance of their duties;

(d) allow the inspectors to communicate with the authorities of the flag State and the inspecting State during the boarding and inspection;

(e) provide reasonable facilities, including, where appropriate, food and accommodation, to the inspectors;

(f) facilitate safe disembarkation by the inspectors.

4. In the event that the master of a vessel refuses to accept boarding and inspection in accordance with this Article and Article 21, the flag State shall, except in circumstances where, in accordance with generally accepted international regulations, procedures and practices relating to safety at sea, it is necessary to delay the boarding and inspection, direct the master of the vessel to submit immediately to boarding and inspection and, if the master does not comply with such direction, shall suspend the vessel's authorisation to fish and order the vessel to return immediately to port. The flag State shall advise the inspecting State of the action it has taken when the circumstances referred to in this paragraph arise.

Article 23

Measures taken by a port State

1. A port State has the right and the duty to take measures, in accordance with international law, to promote the effectiveness of subregional, regional and global conservation and management measures. When taking such measures a port State shall not discriminate in form or in fact against the vessels of any State.

2. A port State may, inter alia, inspect documents, fishing gear and catch on board fishing vessels, when such vessels are voluntarily in its ports or at its offshore terminals.

3. States may adopt regulations empowering the relevant national authorities to prohibit landings and transhipments where it has been established that the catch has been taken in a manner which undermines the effectiveness of subregional, regional or global conservation and management measures on the high seas.

4. Nothing in this Article affects the exercise by States of their sovereignty over ports in their territory in accordance with international law.

PART VII

REQUIREMENTS OF DEVELOPING STATES

Article 24

Recognition of the special requirements of developing States

1. States shall give full recognition to the special requirements of developing States in relation to conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks and development of fisheries for such stocks. To this end, States shall, either directly or through the United Nations Development Programme, the Food and Agriculture Organisation of the United Nations and other specialised agencies, the Global Environment Facility, the Commission on Sustainable Development and other appropriate international and regional organisations and bodies, provide assistance to developing States.

2. In giving effect to the duty to cooperate in the establishment of conservation and management measures for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks, States shall take into account the special requirements of developing States, in particular:

(a) the vulnerability of developing States which are dependent on the exploitation of living marine resources, including for meeting the nutritional requirements of their populations or parts thereof;

(b) the need to avoid adverse impacts on, and ensure access to fisheries by, subsistence, small-scale and artisanal fishers and women fishworkers, as well as indigenous people in developing States, particularly small island developing States;

(c) the need to ensure that such measures do not result in transferring, directly or indirectly, a disproportionate burden of conservation action onto developing States.

Article 25

Forms of cooperation with developing States

1. States shall cooperate, either directly or through subregional, regional or global organisations:

(a) to enhance the ability of developing States, in particular the least-developed among them and small island developing States, to conserve and manage straddling fish stocks and highly migratory fish stocks and to develop their own fisheries for such stocks;

(b) to assist developing States, in particular the least-developed among them and small island developing States, to enable them to participate in high seas fisheries for such stocks, including facilitating access to such fisheries subject to Articles 5 and 11;

(c) to facilitate the participation of developing States in subregional and regional fisheries management organisations and arrangements.

2. Cooperation with developing States for the purposes set out in this Article shall include the provision of financial assistance, assistance relating to human resources development, technical assistance, transfer of technology, including through joint-venture arrangements, and advisory and consultative services.

3. Such assistance shall, inter alia, be directed specifically towards:

(a) improved conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks through collection, reporting, verification, exchange and analysis of fisheries data and related information;

(b) stock assessment and scientific research;

(c) monitoring, control, surveillance, compliance and enforcement, including training and capacity-building at the local level, development and funding of national and regional observer programmes and access to technology and equipment.

Article 26

Special assistance in the implementation of this Agreement

1. States shall cooperate to establish special funds to assist developing States in the implementation of this Agreement, including assisting developing States to meet the costs involved in any proceedings for the settlement of disputes to which they may be parties.

2. States and international organisations should assist developing States in establishing new subregional or regional fisheries management organisations or arrangements, or in strengthening existing organisations or arrangements, for the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks.

PART VIII

PEACEFUL SETTLEMENT OF DISPUTES

Article 27

Obligation to settle disputes by peaceful means

States have the obligation to settle their disputes by negotiation, inquiry, mediation, conciliation, arbitration, judicial settlement, resort to regional agencies or arrangements, or other peaceful means of their own choice.

Article 28

Prevention of disputes

States shall cooperate in order to prevent disputes. To this end, States shall agree on efficient and expeditious decision-making procedures within subregional and regional fisheries management organisations and arrangements and shall strengthen existing decision-making procedures as necessary.

Article 29

Disputes of a technical nature

Where a dispute concerns a matter of a technical nature, the States concerned may refer the dispute to an ad hoc expert panel established by them. The panel shall confer with the States concerned and shall endeavour to resolve the dispute expeditiously without recourse to binding procedures for the settlement of disputes.

Article 30

Procedures for the settlement of disputes

1. The provisions relating to the settlement of disputes set out in Part XV of the Convention apply mutatis mutandis to any dispute between States Parties to this Agreement concerning the interpretation or application of this Agreement, whether or not they are also Parties to the Convention.

2. The provisions relating to the settlement of disputes set out in Part XV of the Convention apply mutatis mutandis to any dispute between States Parties to this Agreement concerning the interpretation or application of a subregional, regional or global fisheries agreement relating to straddling fish stocks or highly migratory fish stocks to which they are parties, including any dispute concerning the conservation and management of such stocks, whether or not they are also Parties to the Convention.

3. Any procedure accepted by a State Party to this Agreement and the Convention pursuant to Article 287 of the Convention shall apply to the settlement of disputes under this Part, unless that State Party, when signing, ratifying or acceding to this Agreement, or at any time thereafter, has accepted another procedure pursuant to Article 287 for the settlement of disputes under this Part.

4. A State Party to this Agreement which is not a Party to the Convention, when signing, ratifying or acceding to this Agreement, or at any time thereafter, shall be free to choose, by means of a written declaration, one or more of the means set out in Article 287(1), of the Convention for the settlement of disputes under this Part. Article 287 shall apply to such a declaration, as well as to any dispute to which such State is a party which is not covered by a declaration in force. For the purposes of conciliation and arbitration in accordance with Annexes V, VII and VIII to the Convention, such State shall be entitled to nominate conciliators, arbitrators and experts to be included in the lists referred to in Annex V, Article 2, Annex VII, Article 2, and Annex VIII, Article 2, for the settlement of disputes under this Part.

5. Any court or tribunal to which a dispute has been submitted under this Part shall apply the relevant provisions of the Convention, of this Agreement and of any relevant subregional, regional or global fisheries agreement, as well as generally accepted standards for the conservation and management of living marine resources and other rules of international law not incompatible with the Convention, with a view to ensuring the conservation of the straddling fish stocks and highly migratory fish stocks concerned.

Article 31

Provisional measures

1. Pending the settlement of a dispute in accordance with this Part, the parties to the dispute shall make every effort to enter into provisional arrangements of a practical nature.

2. Without prejudice to Article 290 of the Convention, the court or tribunal to which the dispute has been submitted under this Part may prescribe any provisional measures which it considers appropriate under the circumstances to preserve the respective rights of the parties to the dispute or to prevent damage to the stocks in question, as well as in the circumstances referred to in Article 7(5), and Article 16(2).

3. A State Party to this Agreement which is not a Party to the Convention may declare that, notwithstanding Article 290(5), of the Convention, the International Tribunal for the Law of the Sea shall not be entitled to prescribe, modify or revoke provisional measures without the agreement of such State.

Article 32

Limitations on applicability of procedures for the settlement of disputes

Article 297(3), of the Convention applies also to this Agreement.

PART IX

NON-PARTIES TO THIS AGREEMENT

Article 33

Non-parties to this Agreement

1. States Parties shall encourage non-parties to this Agreement to become parties thereto and to adopt laws and regulations consistent with its provisions.

2. States Parties shall take measures consistent with this Agreement and international law to deter the activities of vessels flying the flag of non-parties which undermine the effective implementation of this Agreement.

PART X

GOOD FAITH AND ABUSE OF RIGHTS

Article 34

Good faith and abuse of rights

States Parties shall fulfil in good faith the obligations assumed under this Agreement and shall exercise the rights recognised in this Agreement in a manner which would not constitute an abuse of right.

PART XI

RESPONSIBILITY AND LIABILITY

Article 35

Responsibility and liability

States Parties are liable in accordance with international law for damage or loss attributable to them in regard to this Agreement.

PART XII

REVIEW CONFERENCE

Article 36

Review conference

1. Four years after the date of entry into force of this Agreement, the Secretary-General of the United Nations shall convene a conference with a view to assessing the effectiveness of this Agreement in securing the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks. The Secretary-General shall invite to the conference all States Parties and those States and entities which are entitled to become Parties to this Agreement as well as those intergovernmental and non-governmental organisations entitled to participate as observers.

2. The Conference shall review and assess the adequacy of the provisions of this Agreement and, if necessary, propose means of strengthening the substance and methods of implementation of those provisions in order better to address any continuing problems in the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks.

PART XIII

FINAL PROVISIONS

Article 37

Signature

This Agreement shall be open for signature by all States and the other entities referred to in Article 1(2)(b), and shall remain open for signature at United Nations Headquarters for 12 months from the 4 December 1995.

Article 38

Ratification

This Agreement is subject to ratification by States and the other entities referred to in Article 1(2)(b). The instruments of ratification shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

Article 39

Accession

This Agreement shall remain open for accession by States and the other entities referred to in Article 1(2)(b). The instruments of accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

Article 40

Entry into force

1. This Agreement shall enter into force 30 days after the date of deposit of the 30th instrument of ratification or accession.

2. For each State or entity which ratifies the Agreement or accedes thereto after the deposit of the 30th instrument of ratification or accession, this Agreement shall enter into force on the 30th day following the deposit of its instrument of ratification or accession.

Article 41

Provisional application

1. This Agreement shall be applied provisionally by a State or entity which consents to its provisional application by so notifying the depositary in writing. Such provisional application shall become effective from the date of receipt of the notification.

2. Provisional application by a State or entity shall terminate on the entry into force of this agreement for that State or entity or on notification by that State or entity to the depositary in writing of its intention to terminate provisional application.

Article 42

Reservations and exceptions

No reservations or exceptions may be made to this Agreement.

Article 43

Declarations and statements

Article 42 does not preclude a State or entity, when signing, ratifying or acceding to this Agreement, from making declarations or statements, however phrased or named, with a view, inter alia, to the harmonisation of its laws and regulations with the provisions of this Agreement, provided that such declarations or statements do not purport to exclude or to modify the legal effect of the provisions of this Agreement in their application to that State or entity.

Article 44

Relation to other agreements

1. This Agreement shall not alter the rights and obligations of States Parties which arise from other agreements compatible with this Agreement and which do not affect the enjoyment by other States Parties of their rights or the performance of their obligations under this Agreement.

2. Two or more States Parties may conclude agreements modifying or suspending the operation of provisions of this Agreement, applicable solely to the relations bet­ween them, provided that such agreements do not relate to a provision derogation from which is incompatible with the effective execution of the object and purpose of this Agreement, and provided further that such agreements shall not affect the application of the basic principles embodied herein, and that the provisions of such agreements do not affect the enjoyment by other States Parties of their rights or the performance of their obligations under this Agreement.

3. States Parties intending to conclude an agreement referred to in paragraph 2 shall notify the other States Parties through the depositary of this Agreement of their intention to conclude the agreement and of the modification or suspension for which it provides.

Article 45

Amendment

1. A State Party may, by written communication addressed to the Secretary-General of the United Nations, propose amendments to this Agreement and request the convening of a conference to consider such proposed amendments. The Secretary-General shall circulate such communication to all States Parties. If, within six months from the date of the circulation of the communication, not less than one half of the States Parties reply favourably to the request, the Secretary-General shall convene the conference.

2. The decision-making procedure applicable at the amendment conference convened pursuant to paragraph 1 shall be the same as that applicable at the United Nations Conference on Straddling Fish Stocks and Highly Migratory Fish Stocks, unless otherwise decided by the conference. The conference should make every effort to reach agreement on any amendments by way of consensus and there should be no voting on them until all efforts at consensus have been exhausted.

3. Once adopted, amendments to this agreement shall be open for signature at United Nations Headquarters by States Parties for 12 months from the date of adoption, unless otherwise provided in the amendment itself.

4. Articles 38, 39, 47 and 50 apply to all amendments to this Agreement.

5. Amendments to this Agreement shall enter into force for the States Parties ratifying or acceding to them on the 30th day following the deposit of instruments of ratification or accession by two thirds of the States Parties. Thereafter, for each State Party ratifying or acceding to an amendment after the deposit of the required number of such instruments, the amendment shall enter into force on the 30th day following the deposit of its instrument of ratification or accession.

6. An amendment may provide that a smaller or a larger number of ratifications or accessions shall be required for its entry into force than are required by this Article.

7. A State which becomes a Party to this Agreement after the entry into force of amendments in accordance with paragraph 5 shall, failing an expression of a different intention by that State:

(a) be considered as a Party to this Agreement as so amended;

(b) be considered as a Party to the unamended Agreement in relation to any State Party not bound by the amendment.

Article 46

Denunciation

1. A State Party may, by written notification addressed to the Secretary-General of the United Nations, denounce this Agreement and may indicate its reasons. Failure to indicate reasons shall not affect the validity of the denunciation. The denunciation shall take effect one year after the date of receipt of the notification, unless the notification specifies a later date.

2. The denunciation shall not in any way affect the duty of any State Party to fulfil any obligation embodied in this Agreement to which it would be subject under international law independently of this Agreement.

Article 47

Participation by international organizations

1. In cases where an international organisation referred to in Annex IX, Article 1, of the Convention does not have competence over all the matters governed by this Agreement, Annex IX to the Convention shall apply mutatis mutandis to participation by such international organisation in this Agreement, except that the following provisions of that Annex shall not apply:

(a) Article 2, first sentence;

(b) Article 3(1).

2. In cases where an international organisation referred to in Annex IX, Article 1, of the Convention has competence over all the matters governed by this Agreement, the following provisions shall apply to participation by such international organisation in this Agreement:

(a) at the time of signature or accession, such international organisation shall make a declaration stating:

(i) that it has competence over all the matters governed by this Agreement;

(ii) that, for this reason, its Member States shall not become States Parties, except in respect of their territories for which the international organisation has no responsibility;

(iii) that it accepts the rights and obligations of States under this Agreement;

(b) participation of such an international organisation shall in no case confer any rights under this Agreement on Member States of the international organisation;

(c) in the event of a conflict between the obligations of an international organisation under this Agreement and its obligations under the agreement establishing the international organisation or any acts relating to it, the obligations under this Agreement shall prevail.

Article 48

Annexes

1. The Annexes form an integral part of this Agreement and, unless expressly provided otherwise, a reference to this Agreement or to one of its Parts includes a reference to the Annexes relating thereto.

2. The Annexes may be revised from time to time by States Parties. Such revisions shall be based on scientific and technical considerations. Notwithstanding the provisions of Article 45, if a revision to an Annex is adopted by consensus at a meeting of States Parties, it shall be incorporated in this Agreement and shall take effect from the date of its adoption or from such other date as may be specified in the revision. If a revision to an Annex is not adopted by consensus at such a meeting, the amendment procedures set out in Article 45 shall apply.

Article 49

Depositary

The Secretary-General of the United Nations shall be the depositary of this Agreement and any amendments or revisions thereto.

Article 50

Authentic texts

The Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts of this Agreement are equally authentic.

In witness whereof, the undersigned Plenipotentiaries, being duly authorised thereto, have signed this Agreement.

Opened for signature at New York, this fourth day of December, one thousand nine hundred and ninety-five, in a single original, in the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish languages.

Annex I

STANDARD REQUIREMENTS

FOR THE COLLECTION AND SHARING OF DATA

Article 1

General principles

1. The timely collection, compilation and analysis of data are fundamental to the effective conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks. To this end, data from fisheries for these stocks on the high seas and those in areas under national jurisdiction are required and should be collected and compiled in such a way as to enable statistically meaningful analysis for the purposes of fishery resource conservation and management. These data include catch and fishing effort statistics and other fishery-related information, such as vessel-related and other data for standardising fishing effort. Data collected should also include information on non-target and associated or dependent species. All data should be verified to ensure accuracy. Confidentiality of non-aggregated data shall be maintained. The dissemination of such data shall be subject to the terms on which they have been provided.

2. Assistance, including training as well as financial and technical assistance, shall be provided to developing States in order to build capacity in the field of conservation and management of living marine resources. Assistance should focus on enhancing capacity to implement data collection and verification, observer programmes, data analysis and research projects supporting stock assessments. The fullest possible involvement of developing State scientists and managers in conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks should be promoted.

Article 2

Principles of data collection, compilation and exchange

The following general principles should be considered in defining the parameters for collection, compilation and exchange of data from fishing operations for straddling fish stocks and highly migratory fish stocks:

(a) States should ensure that data are collected from vessels flying their flag on fishing activities according to the operational characteristics of each fishing method (e.g., each individual tow for trawl, each set for long-line and purse-seine, each school fished for pole-and-line and each day fished for troll) and in sufficient detail to facilitate effective stock assessment;

(b) States should ensure that fishery data are verified through an appropriate system;

(c) States should compile fishery-related and other supporting scientific data and provide them in an agreed format and in a timely manner to the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement where one exists. Otherwise, States should cooperate to exchange data either directly or through such other cooperative mechanisms as may be agreed among them;

(d) States should agree, within the framework of subregional or regional fisheries management organisations or arrangements, or otherwise, on the specification of data and the format in which they are to be provided, in accordance with this Annex and taking into account the nature of the stocks and the fisheries for those stocks in the region. Such organisations or arrangements should request non-members or non-participants to provide data concerning relevant fishing activities by vessels flying their flag;

(e) such organisations or arrangements shall compile data and make them available in a timely manner and in an agreed format to all interested States under the terms and conditions established by the organisation or arrangement; and

(f) scientists of the flag State and from the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement should analyse the data separately or jointly, as appropriate.

Article 3

Basic fishery data

1. States shall collect and make available to the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement the following types of data in sufficient detail to facilitate effective stock assessment in accordance with agreed procedures:

(a) time series of catch and effort statistics by fishery and fleet;

(b) total catch in number, nominal weight, or both, by species (both target and non-target) as is appropriate to each fishery. (Nominal weight is defined by the Food and Agriculture Organisation of the United Nations as the live-weight equivalent of the landings);

(c) discard statistics, including estimates where necessary, reported as number or nominal weight by species, as is appropriate to each fishery;

(d) effort statistics appropriate to each fishing method;

(e) fishing location, date and time fished and other statistics on fishing operations as appropriate.

2. States shall also collect where appropriate and provide to the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement information to support stock assessment, including:

(a) composition of the catch according to length, weight and sex;

(b) other biological information supporting stock assessments, such as information on age, growth, recruitment, distribution and stock identity;

(c) other relevant research, including surveys of abundance, biomass surveys, hydro-acoustic surveys, research on environmental factors affecting stock abundance, and oceanographic and ecological studies.

Article 4

Vessel data and information

1. States should collect the following types of vessel-related data for standardising fleet composition and vessel fishing power and for converting between different measures of effort in the analysis of catch and effort data:

(a) vessel identification, flag and port of registry;

(b) vessel type;

(c) vessel specifications (e.g., material of construction, date built, registered length, gross registered tonnage, power of main engines, hold capacity and catch storage methods);

(d) fishing gear description (e.g., types, gear specifications and quantity).

2. The flag State will collect the following information:

(a) navigation and position fixing aids;

(b) communication equipment and international radio call sign;

(c) crew size.

Article 5

Reporting

A State shall ensure that vessels flying its flag sends to its national fisheries administration and, where agreed, to the relevant subregional or regional fisheries management organisation or arrangement, logbook-data on catch and effort, including data on fishing operations on the high seas, at sufficiently frequent intervals to meet national requirements and regional and international obligations. Such data shall be transmitted, where necessary, by radio, telex, fax or satellite transmission or by other means.

Article 6

Data verification

States or, as appropriate, subregional or regional fisheries management organisations or arrangements should establish mechanisms for verifying fishery data, such as:

(a) position verification through vessel monitoring systems;

(b) scientific observer programmes to monitor catch, effort, catch composition (target and non-target) and other details of fishing operations;

(c) vessel trip, landing and transshipment reports;

(d) port sampling.

Article 7

Data exchange

1. Data collected by flag States must be shared with other flag States and relevant coastal States through appropriate subregional or regional fisheries management organisations or arrangements. Such organisations or arrangements shall compile data and make them available in a timely manner and in an agreed format to all interested States under the terms and conditions established by the organisation or arrangement, while maintaining confidentiality of non-aggregated data, and should, to the extent feasible, develop database systems which provide efficient access to data.

2. At the global level, collection and dissemination of data should be effected through the Food and Agriculture Organisation of the United Nations. Where a subregional or regional fisheries management organisation or arrangement does not exist, that organization may also do the same at the subregional or regional level by arrangement with the States concerned.

Annex II

GUIDELINES FOR THE APPLICATION
OF PRECAUTIONARY REFERENCE POINTS IN CONSERVATION AND MANAGEMENT OF STRADDLING FISH STOCKS AND HIGHLY MIGRATORY FISH STOCKS

1. A precautionary reference point is an estimated value derived through an agreed scientific procedure, which corresponds to the state of the resource and of the fishery, and which can be used as a guide for fisheries management.

2. Two types of precautionary reference points should be used: conservation, or limit, reference points and management, or target, reference points. Limit reference points set boundaries which are intended to constrain harvesting within safe biological limits within which the stocks can produce maximum sustainable yield. Target reference points are intended to meet management objectives.

3. Precautionary reference points should be stock-specific to account, inter alia, for the reproductive capacity, the resilience of each stock and the characteristics of fisheries exploiting the stock, as well as other sources of mortality and major sources of uncertainty.

4. Management strategies shall seek to maintain or restore populations of harvested stocks, and where necessary associated or dependent species, at levels consistent with previously agreed precautionary reference points. Such reference points shall be used to trigger pre-agreed conservation and management action. Management strategies shall include measures which can be implemented when precautionary reference points are approached.

5. Fishery management strategies shall ensure that the risk of exceeding limit reference points is very low. If a stock falls below a limit reference point or is at risk of falling below such a reference point, conservation and management action should be initiated to facilitate stock recovery. Fishery management strategies shall ensure that target reference points are not exceeded on average.

6. When information for determining reference points for a fishery is poor or absent, provisional reference points shall be set. Provisional reference points may be established by analogy to similar and better-known stocks. In such situations, the fishery shall be subject to enhanced monitoring so as to enable revision of provisional reference points as improved information becomes available.

7. The fishing mortality rate which generates maximum sustainable yield should be regarded as a minimum standard for limit reference points. For stocks which are not overfished, fishery management strategies shall ensure that fishing mortality does not exceed that which corresponds to maximum sustainable yield, and that the biomass does not fall below a predefined threshold. For overfished stocks, the biomass which would produce maximum sustainable yield can serve as a rebuilding target.

ANNEX B

Declaration concerning the competence of the European Community

with regard to matters governed by the Agreement on the implementation of the provisions of the United Nations Convention on the Law of the Sea of 10 December 1982 relating to the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks

(Declaration made pursuant to Article 47 of the Agreement)

1. Article 47(1) of the Agreement on the implementation of the provisions of the United Nations Convention on the Law of the Sea relating to the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks provides that in cases where an international organisation referred to in Annex IX, Article 1, of the Convention does not have competence over all the matters governed by the Agreement, Annex IX of the Convention (with the exception of Article 2, first sentence, and Article 3(1)) shall apply mutatis mutandis to participation by such international organisation in the Agreement.

2. The current members of the Community are the Kingdom of Belgium, the Kingdom of Denmark, the Federal Republic of Germany, the Hellenic Republic, the Kingdom of Spain, the French Republic, Ireland, the Italian Republic, the Grand Duchy of Luxembourg, the Kingdom of the Netherlands, the Republic of Austria, the Portuguese Republic, the Republic of Finland, the Kingdom of Sweden and the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland.

3. The Agreement on the implementation of the provisions of the United Nations Convention on the Law of the Sea relating to the conservation and management of straddling fish stocks and highly migratory fish stocks shall apply, with regard to the competences transferred to the European Community, to the territories in which the Treaty establishing the European Community is applied and under the conditions laid down in that Treaty, in particular Article 227 thereof.

4. This declaration is not applicable in the case of the territories of the Member States in which the said Treaty does not apply and is without prejudice to such acts or positions as may be adopted under the Agreement by the Member States concerned on behalf of and in the interests of those territories.

I. MATTERS FOR WHICH THE COMMUNITY HAS EXCLUSIVE COMPETENCE

5. The Community points out that its Member States have transferred competence to it with regard to the conservation and management of living marine resources. Hence, in this field, it is for the Community to adopt the relevant rules and regulations (which the Member States enforce) and within its competence to enter into external undertakings with third States or competent organisations.

This competence applies in regard of waters under national fisheries jurisdiction and to the high seas.

6. The Community enjoys the regulatory competence granted under international law to the flag State of a vessel to determine the conservation and management measures for marine fisheries resources applicable to vessels flying the flag of Member States and to ensure that Member States adopt provisions allowing for the implementation of the said measures.

7. Nevertheless, measures applicable in respect of masters and other officers of fishing vessels, for example refusal, withdrawal or suspension of authorisations to serve as such, are within the competence of the Member States in accordance with their national legislation.

Measures relating to the exercise of jurisdiction by the flag State over its vessels on the high seas, in particular provisions such as those related to the taking and relinquishing of control of fishing vessels by States other than the flag State, international cooperation in respect of enforcement and the recovery of the control of their vessels, are within the competence of the Member States in compliance with Community law.

II. MATTERS FOR WHICH BOTH THE COMMUNITY AND ITS MEMBER STATES HAVE COMPETENCE

8. The Community shares competence with its Member States on the following matters governed by this Agreement: requirements of developing States, scientific research, port-State measures and measures adopted in respect of non-members of regional fisheries organisations and non-Parties to the Agreement.

The following provisions of the Agreement apply both to the Community and to its Member States:

- general provisions: (Articles 1, 4 and 34 to 50),

- dispute settlement: (Part VIII).

ANNEX C

Interpretative declarations to be deposited by the Community and its Member States on ratification of the Agreement

1. The European Community and its Member States understand that the terms `geographical particularities`, `specific characteristics of the sub-region or region`, `socioeconomic geographical and environmental factors`, `natural characteristics of that sea` or any other similar terms employed in reference to a geographical region do not prejudice the rights and duties of States under international law.

2. The European Community and its Member States understand that no provision of this Agreement may be interpreted in such a way as to conflict with the principle of freedom of the high seas, recognised by international law.

3. The European Community and its Member States understand that the term `States whose nationals fish on the high seas` shall not provide any new grounds for jurisdiction based on the nationality of persons involved in fishing on the high seas rather than on the principle of flag State jurisdiction.

4. The Agreement does not grant any State the right to maintain or apply unilateral measures during the transitional period as referred to in Article 21(3). Thereafter, if no agreement has been reached, States shall act only in accordance with the provisions provided for in Articles 21 and 22 of the Agreement.

5. Regarding the application of Article 21, the European Community and its Member States understand that, when a flag State declares that it intends to exercise its authority, in accordance with the provisions in Article 19, over a fishing vessel flying its flag, the authorities of the inspecting State shall not purport to exercise any further authority under the provisions of Article 21 over such a vessel.

Any dispute related to this issue shall be settled in accordance with the procedures provided for in Part VIII of the Agreement. No State may invoke this type of dispute to remain in control of a vessel which does not fly its flag.

In addition, the European Community and its Member States consider that the word `unlawful` in Article 21(18) of the Agreement should be interpreted in the light of the whole Agreement, and in particular, Articles 4 and 35 thereof.

6. The European Community and its Member States reiterate that all States shall refrain in their relations from the threat or use of force in accordance with general principles of international law, the United Nations Charter and the United Nations Convention on the Law of the Sea.

In addition, the European Community and its Member States underline that the use of force as referred to in Article 22 constitutes an exceptional measure which must be based on the strictest compliance with the principle of proportionality and that any abuse thereof shall imply the international liability of the inspecting State. Any case of non-compliance shall be resolved by peaceful means and in accordance with the applicable dispute-settlement procedures.

Furthermore, the European Community and its Member States consider that the relevant terms and conditions for boarding and inspection should be further elaborated in accordance with the relevant principles of international law in the framework of the appropriate regional and subregional fisheries management organisations and arrangements.

7. The European Community and its Member States understand that in the application of the provisions of Article 21(6), (7) and (8), the flag State may rely on the requirements of its legal system under which the prosecuting authorities enjoy a discretion to decide whether or not to prosecute in the light of all the facts of a case. Decisions of the flag State based on such requirements shall not be interpreted as failure to respond or to take action.

08.11.2006