Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 2.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "paziņojums" (attiecīgā locījumā) un vārdu "pieteikšana" (attiecīgā locījumā) — ar vārdu "paziņošana" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Likumā lietotie termini atbilst Padomes 1999.gada 22.marta regulā (EK) Nr. 659/1999 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93.panta piemērošanas kārtību (turpmāk — Padomes regula Nr. 659/1999), Komisijas 2001.gada 12.janvāra regulā (EK) Nr. 68/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību palīdzībai (turpmāk — Komisijas regula Nr. 68/2001), Komisijas 2001.gada 12.janvāra regulā (EK) Nr. 70/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu, sniedzot valsts palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk — Komisijas regula Nr. 70/2001), Komisijas 2002.gada 12.decembra regulā (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (turpmāk — Komisijas regula Nr. 2204/2002), Komisijas 2004.gada 25.februāra regulā (EK) Nr. 363/2004, ar ko groza regulu (EK) Nr. 68/2001 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību atbalstam (turpmāk — Komisijas regula Nr. 363/2004), Komisijas 2004.gada 25.februāra regulā (EK) Nr. 64/2004, ar ko groza regulu (EK) Nr. 70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai (turpmāk — Komisijas regula Nr.3 64/2004), un citās uz Padomes 1998.gada 7.maija regulas (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93.pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo palīdzību (turpmāk — Padomes regula Nr. 994/98), pamata izdotajās Komisijas regulās lietotajiem terminiem.";

papildināt otro daļu ar 2.1 un 2.2 punktu šādā redakcijā:

"21) ekskluzīvas tiesības — tiesības, ko valsts ar normatīvo vai administratīvo aktu vai līgumu ir piešķīrusi komercsabiedrībai, pilnvarojot komercsabiedrību sniegt pakalpojumus vai veikt kādas darbības noteiktā administratīvajā teritorijā;

22) īpašas tiesības — tiesības, ko valsts ar normatīvo vai administratīvo aktu vai līgumu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām un kas konkrētā administratīvajā teritorijā:

a) ierobežo komercsabiedrību skaitu līdz divām vai vairāk komercsabiedrībām, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vai

b) izraugās, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vairākas konkurējošas komercsabiedrības, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, vai

c) piešķir vienai vai vairākām komercsabiedrībām, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, priekšrocības, kas ievērojami ietekmē kādas citas komercsabiedrības iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā administratīvajā teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem.";

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) valsts vai pašvaldības institūcija — atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai tiešās pārvaldes iestāde."

3. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likuma normas neattiecas uz gadījumiem, kad atbalsts plānots vai tiek sniegts darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā, ar zivsaimniecības produktiem, kā arī mežsaimniecībai, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus."

4. Papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atlīdzības maksājums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāms par atbalstu, ja ievēro visus turpmāk minētos nosacījumus:

1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākums ir noteikts normatīvajā vai administratīvajā aktā vai līgumā;

2) atlīdzības maksājuma apmēra aprēķināšanas parametri noteikti iepriekš, ievērojot objektivitāti un pārskatāmību;

3) atlīdzības maksājuma apmērs nepārsniedz izmaksas, kas rodas, pildot ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistītos pienākumus;

4) komercsabiedrība, kurai uzdots sniegt sabiedrisko pakalpojumu, ir izraudzīta saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru. Ja nav veikta publiskā iepirkuma procedūra, atlīdzības maksājuma apmēru aprēķina, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, kādas būtu radušās citai komercsabiedrībai, kas veic tādu pašu vai līdzīgu darbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos."

5. Papildināt 8.panta ceturto daļu pēc vārda un skaitļa "Nr. 2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr. 363/2004, Nr.3 64/2004".

6. 10.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai ar atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu saistīto informāciju;";

papildināt otrās daļas 3.punktu pēc vārda un skaitļa "Nr. 2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr. 363/2004, Nr.3 64/2004".

7. 11.pantā:

izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "un elektroniski";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja paziņojumā nav sniegtas visas nepieciešamās ziņas, Finanšu ministrija atzinumā norāda paziņojumā konstatētās neprecizitātes un nepieciešamos papildinājumus.

(4) Finanšu ministrija 20 dienu laikā pēc precizēta paziņojuma saņemšanas informē atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta iesniedzēju par iesniegtās atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību izvirzītajām prasībām."

8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Atbalsta paziņojuma iesniegšana Eiropas Komisijai

(1) Atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu Eiropas Komisijai iesniedz elektroniski, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo atbalsta paziņojumu elektronisko sistēmu.

(2) Kārtību, kādā Eiropas Komisijai elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus, kā arī piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības, nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumu iesniegšanai Eiropas Komisijā piemēro arī gadījumā, ja atbalstu plāno sniegt darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā, ar zivsaimniecības produktiem, kā arī mežsaimniecībai."

9. 13.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda un skaitļa "Nr. 2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr. 363/2004, Nr.3 64/2004";

izslēgt trešajā daļā vārdus "papīra formātā un".

10. Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā redakcijā:

"III1 nodaļa. Atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu

21.1 pants. Vispārīgie nosacījumi sabiedrisko pakalpojumu atbalstam

(1) Atlīdzības maksājumu par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem var piešķirt, ja normatīvajā vai administratīvajā aktā vai līgumā, kas nosaka sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumu, ir noteikta:

1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma būtība un ilgums;

2) sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma sniegšanas teritorija;

3) komercsabiedrībai piešķirtu ekskluzīvu vai īpašu tiesību būtība;

4) atlīdzības maksājuma aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas kārtība;

5) atlīdzības maksājuma pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas kārtība.

(2) Visi atbalsta sniedzēji, kas veic atlīdzības maksājumus par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, arī tad, ja to atbalstītie pasākumi ir atbrīvoti no iepriekšējās pieteikšanas Eiropas Komisijai, katru gadu līdz 1.aprīlim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Finanšu ministrijai:

1) apstiprinājumu, ka sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā ir ievēroti šā panta pirmajā daļā ietvertie nosacījumi;

2) informāciju par sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja gada neto apgrozījumu un atlīdzības maksājumu apmēru;

3) informāciju par jebkādām izmaiņām sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā.

21.2 pants. No paziņošanas Eiropas Komisijai atbrīvotais atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu

No iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai ir atbrīvots atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ja ir ievēroti šā likuma 21.1 panta pirmās daļas nosacījumi, un to piešķir:

1) komercsabiedrībai, kuras gada apgrozījums pirms nodokļu samaksas visās darbības jomās kopumā divus pārskata gadus, pirms tai piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus, ir mazāks par 100 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu un gada atlīdzība par minētajiem pakalpojumiem ir mazāka par 30 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;

2) kā atlīdzības maksājumu par sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās, sociālajās daudzdzīvokļu mājās vai mājās, kuras tiek izmantotas sociālās palīdzības sniegšanai;

3) lidostām un ostām, kurām piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus un kuru gada apgrozījums divus pārskata gadus pirms šādu tiesību piešķiršanas nepārsniedz vienu miljonu pasažieru lidostās un 300 000 pasažieru ostās."

11. 22.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Atbalsta projekta īstenošanā veiktos ieguldījumus un jaunradītās darba vietas komercsabiedrība saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Mazām un vidējām komercsabiedrībām šo termiņu var samazināt līdz trim gadiem.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pēc atbalsta saņemšanas sākotnējo ieguldījumu veikšanai atbalsta saņēmējs vismaz 25 procentus no atbalstāmā projekta izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai citiem privātiem kredītresursiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu šā likuma 5.panta izpratnē."

12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Atbalstāmās izmaksas sākotnējo ieguldījumu atbalstam

(1) Sākotnējie ieguldījumi ir ieguldījumi komercsabiedrības pamatlīdzekļos, kas saistīti ar jaunas komercsabiedrības dibināšanu, esošas komercsabiedrības paplašināšanu vai ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālu pārveidošanu, kā arī ieguldījumi pamatlīdzekļos, pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.

(2) Atbalstāmās izmaksas materiālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas sais­tītas ar ieguldījumiem zemes, ēkas, ražošanas iekārtas vai aprīkojuma iegādei. Transporta nozarē ar transportlīdzekļu un to aprīkojuma iegādi saistītos izdevumus neiekļauj atbalstāmajās izmaksās.

(3) Pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi, atbalstāmas ir tikai tās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(4) Iegādājamiem aktīviem jābūt jauniem, izņemot gadījumu, kad atbalstu sniedz mazām un vidējām komercsabiedrībām vai kad pārņem komercsabiedrību. Ja komercsabiedrību pārņem, atskaita to aktīvu vērtību, kuru iegādei atbalsts sniegts pirms komercsabiedrības pārņemšanas.

(5) Aktīvu nomas izmaksas, izņemot zemi un ēkas, sedz tikai tad, ja tas ir līzings un līgumā ir noteikts pienākums pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt. Ja nomā zemi un ēkas, nomas līgums ir spēkā vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas. Ja nomnieks ir maza vai vidēja komercsabiedrība, šo termiņu var samazināt līdz trim gadiem.

(6) Atbalstāmie nemateriālie ieguldījumi ir izmaksas tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas.

(7) Atbalstāmie nemateriālie ieguldījumi atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tos izmanto vienīgi ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu;

2) tos uzskata par amortizējamiem aktīviem;

3) tos iegādājas no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

4) tos iekļauj komercsabiedrības aktīvos un vismaz piecus gadus saglabā ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu. Attiecībā uz mazām un vidējām komercsabiedrībām šis termiņš ir vismaz trīs gadi.

(8) Nemateriālie ieguldījumi nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kopējām atbalstāmajām izmaksām, bet mazām un vidējām komercsabiedrībām, kas atbilst Komisijas regulas Nr.3 64/2004 1.pielikumā ietvertajai definīcijai, var segt izmaksas nemateriālajos ieguldījumos 100 procentu apmērā."

13. 27.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Atbalstu nedrīkst sniegt komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanai finanšu pakalpojumu nozarē un darījumiem, kurus veic komercsabiedrību grupas ietvaros.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

14. Papildināt 36.panta pirmo daļu pēc vārda un skaitļa "Nr. 70/2001" ar vārdu un skaitli "Nr.3 64/2004".

15. Papildināt likumu ar 36.1 pantu šādā redakcijā:

"36.1 pants. Atbalsts jaunizveidotām mazām komercsabiedrībām

(1) Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt ne vairāk kā 2 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un ik gadus piešķirtais atbalsts nedrīkst pārsniegt 33 procentus no minētās kopējās maksimāli pieļaujamās atbalsta summas. Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt tikai atbalsta programmas ietvaros.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu mazai komercsabiedrībai var piešķirt pirmajos piecos gados no tās izveidošanas dienas:

1) 40 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās pirmajos trijos gados pēc komercsabiedrības izveidošanas;

2) 30 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās divos turpmākajos komercsabiedrības darbības gados.

(3) Mazai komercsabiedrībai darbības sākumposmā atbalstāmās izmaksas veido:

1) ar komercdarbības izveidi tieši saistītu juridisko un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas un administratīvās izmaksas;

2) procentu maksājumi par piesaistītajiem finanšu līdzekļiem un dividendes par piesaistīto pašu kapitālu, nepārsniedzot Eiropas Komisijas noteikto atsauces likmi;

3) nomas maksa par ražošanas iekārtām un aprīkojumu;

4) maksa par elektroenerģiju, ūdeni, apkuri, nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli;

5) amortizācijas izmaksas, ražošanas iekārtu un aprīkojuma līzinga maksājumi, kā arī algu izmaksas un obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās izmaksas ir atbalstāmas, ja tām nav sniegts atbalsts citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros."

16. Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamajai atbalsta intensitātei mazām komercsabiedrībām var apstiprināt atbalstu 20 procentu apmērā un vidējām komercsabiedrībām — 10 procentu apmērā no šā likuma 23.panta otrajā vai trešajā daļā, kā arī 24.panta pir­majā daļā noteiktajām izmaksām."

17. 39.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ar nosacījumu, ka visi kredīti atmaksājami un visu galvojumu saistības beidzas laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas komercsabiedrībai;";

izslēgt pirmās daļas 5.punkta otro teikumu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš."

18. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Pārstrukturēšanas atbalsts

(1) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, ja:

1) komercsabiedrība ir izstrādājusi pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz:

a) komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu saprātīgā laikposmā, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem par komercsabiedrības turpmākās darbības nosacījumiem,

b) to komercsabiedrības struktūrvienību likvidēšanu, kuras rada zaudējumus,

c) to apstākļu aprakstu, kuru dēļ komercsabiedrība nokļuvusi krīzes situācijā, lai novērtētu piedāvāto pasākumu piemērotību,

d) tādu pasākumu veikšanu, pēc kuru izpildes komercsabiedrība bez papildu atbalsta spēs segt visas ar savu darbību sais­tītās izmaksas, to skaitā amortizācijas izmaksas un finanšu saistības;

2) komercsabiedrība veic kompensācijas pasākumus: atsavina pamatlīdzekļus, samazina jaudu vai tirgus daļas un šķēršļus citu komercsabiedrību ienākšanai attiecīgajos tirgos. Kompensācijas pasākumus atļauts nepiemērot mazām komercsabiedrībām;

3) atbalsta saņēmējs daļu no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai privātiem kredītresursiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu šā likuma 5.panta izpratnē. Pārstrukturēšanas pasākumu plānu mazās komercsabiedrības līdzfinansē vismaz 25 procentu apmērā, vidējās komercsabiedrības — vismaz 40 procentu apmērā, lielās komercsabiedrības — vismaz 50 procentu apmērā. Atbalsta apmērs ir ierobežots līdz minimumam, kāds nepieciešams komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.

(2) Atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš."

19. Papildināt 41.panta otro daļu pēc vārda un skaitļa "Nr. 2204/2002" ar vārdiem un skaitļiem "Nr. 363/2004, Nr.3 64/2004".

20. Papildināt 49.panta pirmo daļu pēc vārdiem "kurā valstij vai pašvaldībai" ar vārdiem "tieši vai netieši".

21. Izteikt 50., 51. un 52.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Finanšu darījumu uzskaite

(1) Valsts vai pašvaldības kontrolē esošai komercsabiedrībai ir jānodrošina tāda grāmatvedības uzskaite, kas atspoguļo informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldību līdzekļu pārskaitījumiem, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas piešķir tieši valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām vai ar valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību vai finanšu iestāžu starpniecību, un šo līdzekļu izlietojumu.

(2) Atsevišķu grāmatvedības uzskaiti nodrošina komercsabiedrības, kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un kuras par šādu pakalpojumu sniegšanu saņem atbalstu jebkādā veidā, kā arī veic citas darbības.

(3) Komercsabiedrības, uz kurām attiecas prasība par atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, izveido finansiālo un organizatorisko struktūru, kas nodrošina iespēju identificēt ar dažādām darbībām (no vienas puses — produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem komercsabiedrībai piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai uzticēti sabiedriskas nozīmes pakalpojumi, no otras puses — citi komercsabiedrības ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi) saistītās izmaksas un ieņēmumus, kā arī metodes, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām.

(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto informāciju komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā līdzekļu pārskaitījuma un iesniedz to Finanšu ministrijai pēc tās pieprasījuma. Finanšu ministrija iesniegto informāciju nosūta Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības īpaši attiecas uz šādiem valsts vai pašvaldības institūciju un valsts un paš­valdību kontrolē esošu komercsabiedrību finansiālo attiecību aspektiem:

1) saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšana;

2) kapitāla nodrošinājums;

3) neatmaksājamie finansiālie piešķīrumi vai aizdevumi ar preferenciāliem nosacījumiem;

4) finansiālu priekšrocību piešķiršana par atteikšanos no peļņas vai parādu piedziņas;

5) atteikšanās no izmantoto valsts līdzekļu parastās atdeves;

6) kompensācijas par valsts vai pašvaldības institūciju uzliktu finansiālu apgrūtinājumu.

(6) Lai nodrošinātu šā panta trešajā daļā minēto prasību par atsevišķas grāmatvedības uzskaites ieviešanu, komercsabiedrībās tiek:

1) nodalīta iekšējā grāmatvedība par dažādām darbībām;

2) pareizi piešķirtas un sadalītas visas izmaksas un ieņēmumi, pamatojoties uz konsekventi ievērotiem un objektīvi pamatotiem izmaksu uzskaites principiem;

3) skaidri definēti izmaksu uzskaites principi, saskaņā ar kuriem kārto atsevišķo grāmatvedību.

51.pants. Prasības rūpniecības nozares komercsabiedrībām

(1) Rūpniecības nozares komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras galvenā darbības joma ir rūpniecība, kas veido vismaz 50 procentus no gada kopējā apgrozījuma. Šādas komercsabiedrības darbība iekļaujama Eiropas Kopienas saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 1.redakcija) D sadaļā — Apstrādes rūpniecība (apakšsadaļas no DA līdz DN ieskaitot).

(2) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares komercsabiedrība, kuras neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 250 miljonu eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu, katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam Finanšu ministrijai iesniedz:

1) gada pārskatu;

2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus;

3) informāciju par piešķirtajām dotācijām, subsīdijām, priekšrocībām saistībā ar ieguldījumiem pamatkapitālā, kredītiem, overdraftiem un valsts vai pašvaldības institūciju piešķirtajiem galvojumiem, ietverot to piešķiršanas nosacījumus un norādot procentu likmes, kā arī garantijām, ko kredīta saņēmējs piedāvā aizdevējam;

4) informāciju par piešķirtajiem pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļiem, kas pielīdzināmi pašu kapitālam, ar to saprotot valsts vai pašvaldību ieguldījumu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību pamatkapitālā, kā arī līdzekļus, kurus saņem vai piešķir ar valsts koncernu vai citu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību (arī finanšu iestāžu) starp­niecību, neatkarīgi no tā, vai tā ir iekšēja līdzekļu piešķiršana koncernā vai piešķiršana no ārpuses, norādot, kādās attiecībās ir finansējuma piešķīrējs un saņēmējs. Informācijā norāda piešķiršanas nosacījumus (parastās akcijas, priekšrocības akcijas, akcijas ar atliktu dividenžu izmaksu vai konvertējamas akcijas, procentu likmes, līdz ar akcijām piešķirtās dividenžu vai konvertēšanas tiesības);

5) informāciju par izmaksātajām dividendēm un nesadalīto peļņu;

6) informāciju par citiem valsts intervences veidiem, to skaitā valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām piemērotiem atbrīvojumiem no tiesību aktos noteikto maksājumu veikšanas, kā arī kredītu, dotāciju, uzņēmumu ienākumu nodokļu un citu līdzīgu maksājumu veikšanas.

(3) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz par katru:

1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību atsevišķi, tai skaitā arī citās dalībvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, norādot informāciju par valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību iekšējiem vai savstarpējiem darījumiem, kā arī tiešiem darījumiem starp valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām un valsts vai pašvaldības institūcijām;

2) valsts vai pašvaldību koncernu, kurā ietilpst vairākas valsts vai pašvaldību kontrolē esošas komercsabiedrības, ja šo koncernu konsolidētais apgrozījums ļauj to klasificēt kā rūpniecības nozares komercsabiedrību.

(5) Valsts vai pašvaldību kontrolē esoši koncerni, kuros apvienotas vairākas juridiski patstāvīgas komercsabiedrības, iesniedz konsolidētos ziņojumus, kuros norāda informāciju par saimniecisko darbību komercsabiedrību grupā, kas darbojas vienā un tajā pašā nozarē vai cieši saistītās nozarēs. Konsolidētos ziņojumus neiesniedz valsts vai pašvaldību koncerni, kas ir finansiāli saistīti, taču darbojas dažādās nozarēs.

52.pants. Izņēmumi

(1) Šā likuma 50.panta pirmajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz valsts vai pašvaldības institūciju finansiālajām attiecībām ar:

1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti šā likuma 50.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāks par 40 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;

2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti šā likuma 50.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāka par 800 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;

3) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja valsts vai pašvaldības institūcijas tajās iegulda valsts vai pašvaldības līdzekļus ar komerciāliem nosacījumiem;

4) Latvijas Banku.

(2) Šā likuma 50.panta trešajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz:

1) komercsabiedrībām, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums, sākot no gada, kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāks par 40 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;

2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja šo kredītiestāžu iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma, sākot no gada, kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas tiesības vai kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāka par 800 miljoniem eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto iepriekšējā gada vidējo valūtas maiņas kursu;

3) komercsabiedrībām, kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja atbalsts, ko tās saņēmušas jebkādā formā, ir paredzēts uz noteiktu laiku un piešķirts, ievērojot atklātu, pārskatāmu procedūru bez diskriminācijas."

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"9. Šā likuma 22.panta otrās daļas jaunā redakcija un septītā daļa, 23.panta jaunā redakcija un 36.1 pants, kā arī 37.panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

10. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.aprīlim izdod šā likuma:

1) 12.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus par kārtību, kādā Eiropas Komisijai elektroniski iesniedzami atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumi, un kārtību, kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības;

2) 21.1 panta otrajā daļā paredzētos noteikumus par kārtību, kādā atbalsta sniedzēji Finanšu ministrijai iesniedz informāciju par veiktajiem atlīdzības maksājumiem par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

11. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.473 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumus un kādā piešķir un anulē atbalsta pieteikumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības"."

23. Izteikt informatīvo atsauci uz Padomes un Komisijas regulām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 1980.gada 25.jūnija direktīvas 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;

2) Komisijas 1993.gada 30.septembra direktīvas 93/84/EEK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;

3) Komisijas 2000.gada 26.jūlija direktīvas 2000/52/EK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos;

4) Komisijas 2005.gada 28.novembra direktīvas 2005/81/EK, ar kuru tiek izdarīti grozījumi Komisijas 1980.gada 25.jūnija direktīvā 80/723/EEK par publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos."

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 19.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2006.gada 8.novembrī
22.11.2006