Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr.838

Rīgā 2006.gada 31.oktobrī (prot. Nr.55 44.§)

Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam

1. Apstiprināt Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam (turpmāk - programma).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmu 2006.gadā īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas īstenošanai 2007.gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus par programmas izpildi un novērtējumu:

4.1. starpposma informatīvo ziņojumu - līdz 2009.gada 1.jūlijam;

4.2. gala informatīvo ziņojumu - līdz 2012.gada 31.decembrim.

Ministru prezidenta vietā - aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

(Ministru kabineta

2006.gada 31.oktobra rīkojums Nr.838)

Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.-2012.gadam kopsavilkums

Lai īstenotu Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632) (turpmāk - pamatnostādnes), ir izstrādāta Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (turpmāk - programma). Programma izstrādāta laikposmam līdz 2012.gadam, ņemot vērā olimpisko ciklu (četri gadi).

Programma izstrādāta, pamatojoties uz:

• Izglītības un zinātnes ministrijas 2005.gada 21.februāra rīkojumu Nr.123 "Par Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.-2012.gadam izstrādes darba grupas izveidi";

• konsultācijām ar nevalstiskajām sporta organizācijām, valsts un pašvaldību pārstāvjiem;

• sabiedrisku apspriešanu Sporta forumā 2005.gada 29.septembrī, ko organizēja Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome;

• sabiedrisku apspriešanu Rīgas sporta aktīva konferencē 2006.gada 12.janvārī;

• sabiedrisku apspriešanu Latvijas 5.sporta kongresā 2006.gada 21.janvārī, kur šo programmu akceptēja un pieņēma aicinājumu programmas atbalstam.

Risināmā jautājuma būtība

Programmas mērķis ir radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai.

Programmas mērķis sasniedzams, īstenojot četrus apakšmērķus:

1) nodrošināt, lai katram cilvēkam būtu iespējas nodarboties ar sportu (sports visiem);

2) nodrošināt, lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildību par bērnu un jauniešu fizisko izglītību, sekmējot jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visu veidu resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam (bērnu un jauniešu sports);

3) nodrošināt, lai talantīgie sportisti un nacionālo izlašu komandas (arī sporta spēļu komandas) varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos (sporta spēļu atlases turnīros un finālturnīros) (augstu sasniegumu sports);

4) nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu vēlmēm un spējām iesaistīties pielāgotās sporta nodarbībās (sports cilvēkiem ar invaliditāti).

Piedāvātie risinājumi

Programmā ietverti pasākumi pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu īstenošanai.

Visi veicamie uzdevumi ietverti piecās sadaļās:

1. Bērnu un jauniešu sports.

2. Augstu sasniegumu sports.

3. Sports visiem.

4. Sports cilvēkiem ar invaliditāti.

5. Sporta bāzes.

Veiksmīgai programmas mērķa sasniegšanai nepieciešams:

• vispusīgs atbalsts valsts, pārvaldes institūciju, pašvaldību, nevalstisko sporta organizāciju un visas sabiedrības līmenī;

• pietiekami finansiālie resursi programmas un tās atsevišķu sadaļu ieviešanai;

• programmas īstenošanas koordinācija, vadība, pārraudzība un izvērtēšana;

• prioritārajiem darbības virzieniem atbilstoši, precīzi formulēti rīcības plāni visām to īstenošanā iesaistītajām institūcijām;

• pietiekams cilvēkresursu nodrošinājums gan skaita, gan sagatavotības ziņā;

• indikatorrādītāju sistēmas izveide programmas rezultātu situācijas novērtēšanai, analīzei un prognozei īsā un ilgstošā laikposmā.

Īstenojot koordinētu iesaistīto organizāciju sadarbību programmā paredzēto pasākumu un uzdevumu izpildē, kā arī saņemot stabilu finansējumu to izpildei, iespējams sekmīgi sasniegt programmā norādītos mērķus un apakšmērķus.

Par sporta politikas veidošanu un šīs programmas īstenošanu ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija. Programma tiek īstenota, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbojoties ar valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Programmas mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai nepieciešams šāds papildu finansējums latos (sākot ar 2007.gadu, ir atspoguļots finansējums (latos), kas nepieciešams papildus iepriekšējā gadā piešķirtajam finansējumam):

(lati)

Nr. p.k.	Gadi Programmas sadaļas	2006	2007	2008	2009	2010	2011	2012
1.	Bērnu un jauniešu sports	4404547*	1670000	600455	560500	753050	710755	907331
2.	Augstu sasniegumu sports	4517833*	2440000	701783	874745	813658	1022524	999276
3.	Sports visiem	*	250000	275000	302500	332750	366025	402628
4.	Sports cilvēkiem ar invaliditāti	*	162000	165000	181500	199650	219625	241577
5.	Sporta bāzes	394704*	1000000	139470	153417	168759	185653	204198

	Papildus kopā		5522000	1881708	2072662	2267867	3279582	2755010

	Bāzes finansējums	13489632	19011632	20893340	22966002	25233869	27738451	30493461

* Esošais finansējums nav precīzi nosakāms, jo programmas sadaļas sportā ir savstarpēji saistītas un finansējums tiek sadalīts starp vairākām sadaļām.

Programmā norādīts institūcijām no valsts budžeta paredzamais papildus nepieciešamais finansējums pa gadiem. Katru gadu, plānojot nākamā gada budžetu, nepieciešamais finansējums tiek precizēts un iekļauts attiecīgās ministrijas gada budžeta pieprasījumā.

Būtiska nozīme programmas īstenošanā ir valsts netiešajam finansiālajam atbalstam, paredzot nodokļu atvieglojumus.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža