Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.835

Rīgā 2006.gada 31.oktobrī (prot. Nr.55 29.§)

Par Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēm 2006.-2013.gadam

 

1. Atbalstīt Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādņu 2006.-2010.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2. Noteikt Vides ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Vides ministrijai sagatavot un līdz 2006.gada 14.novembrim ievietot mājas lapā internetā informatīvo ziņojumu par to, kā ir ievērotas vides pārskatā noteiktās prasības saistībā ar ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu un Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par šo pārskatu.

4. Vides ministrijai līdz 2008.gada 31.novembrim un turpmāk katru gadu iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu un aktualizēšanas nepieciešamību.

5. Vides ministrijai līdz 2007.gada 1.aprīlim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Biogāzes ražošanas un attīstības programmu.

6. Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai izskatīt vienlaikus ar visu nozaru ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidenta vietā - aizsardzības ministrs A.Slakteris

Vides ministrs R.Vējonis

 

(Ministru kabineta

2006.gada 31.oktobra rīkojums Nr.835)

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādņu 2006.-2013.gadam kopsavilkums

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēs 2006.-2013.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir raksturota situācija atjaunojamo energoresursu izmantošanā, izvirzīti politikas mērķi attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kā arī noteikti rīcības virzieni šo mērķu sasniegšanai. Latvijai ir ievērojams atjaunojamo energoresursu, sevišķi biomasas, potenciāls, kura efektīvu izmantošanu līdz šim kavējis skaidras atbalsta politikas trūkums. Plašāka un efektīvāka atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viena no Eiropas Savienības enerģētikas prioritātēm. Atjaunojamo energoresursu izmantošana ļauj mazināt atkarību no importētiem energoresursiem, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, palielina enerģijas apgādes drošību, kā arī veicina uzņēmējdarbību reģionos un jaunu darba vietu rašanos.

Galvenie atjaunojamie energoresursi Latvijā ir biomasa (koksne) un hidroresursi, mazāk tiek izmantota vēja enerģija, biogāze un salmi. Šo resursu potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Normatīvajos aktos jau ir noteikti mērķi šo resursu īpatsvara palielinājumam elektroenerģijas (Elektroenerģijas tirgus likums) un transporta degvielu patēriņā (Biodegvielas likums), taču trūkst vienotas stratēģijas šo mērķu sasniegšanai. Īstenojot atjaunojamo energoresursu politiku, ir jāpanāk atjaunojamo resursu izmantošanas pieaugums Latvijā.

Pamatnostādnēs izvirzīti šādi mērķi:

1. Palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā Latvijas energobilancē.

2. Veicināt Latvijas enerģijas apgādes drošību.

3. Ilgtermiņā nodrošināt atjaunojamo energoresursu ieguldījumu siltum­nīcefekta gāzu emisijas samazināšanā.

Noteikti šādi prioritārie darbības virzieni:

1. Tirgus risinājumu ieviešana un labvēlīgu nosacījumu radīšana tām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, kuras ļauj palielināt atjaunojamo energo­resursu konkurētspēju ar fosilajiem energoresursiem.

2. Efektīva biomasas izmantošana siltuma un elektroenerģijas iegūšanā.

3. Jaunu atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģiju ieviešana izmēģinājuma projektos.

4. Lietišķo zinātnisko pētījumu veikšana par jaunāko tehnoloģiju pārnesi un adaptāciju Latvijas apstākļos, kā arī atbalsts atjaunojamo energoresursu jaunu izmantošanas iespēju pētījumiem.

Pamatnostādņu izpildes gaitas novērtēšanai noteikti šādi rezultatīvie rādītāji:

1. Elektroenerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, ir 49,3 % no 2010.gada elektroenerģijas patēriņa.

2. Biodegviela nodrošina 5,75 % no 2010.gadā tirgū laistās transporta degvielas energoietilpības.

3. Atjaunojamo energoresursu īpatsvars valsts kopējā energoresursu bilancē nav mazāks par 35 %.

4. Katram atjaunojamo energoresursu veidam īstenots vismaz viens izmēģinājuma projekts.

Pamatnostādņu ieviešanas gaitā nepieciešams piesaistīt valsts budžeta, Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un struktūrfondu līdzekļus. Novērtēts, ka pamatnostādņu ieviešanai nepieciešams indikatīvais finansējums 255,5 milj. latu apmērā, no tā publiskais finansējums - 126,5 milj. latu.

Papildu finansējumu no valsts un pašvaldību līdzekļiem nepieciešams investēt atjaunojamo energoresursu ražošanas attīstībā gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas, gan biodegvielas ražošanas jomā, izmēģinājuma projektiem; pētījumiem, kā arī zaļajam iepirkumam biodegvielas izmantošanai. Ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetā sagaidāmi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī no elektroenerģijai, siltumenerģijai un kurināmajam noteiktā pievienotās vērtības nodokļa.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

(tūkst. latu)

Rādītāji	2006.	2007.	2008.	2009.	Vidēji laikposmā no 2010. līdz 2013.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Neskar	800	8941	9107	10200
Detalizēts aprēķins	Neskar	Iedzīvotāju ienākumu nodoklis 450 + PVN (siltums) 350 = 800	Iedzīvotāju ienākumu nodoklis 1502 + PVN (siltums) 4700 + PVN (elektrība) 2739 = 8941	Iedzīvotāju ienākumu nodoklis 1667 + PVN (siltums) 4701 + PVN (elektrība) 2739 = 9107	Iedzīvotāju ienākumu nodoklis 1852 + PVN (siltums) 4964 + PVN (elektrība) 3384 = 10200
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Neskar	5965	10255	14400	7780
3. Finansiālā ietekme	Neskar	-5165	-1314	-5293	+2420

 

Pašvaldību budžets, tūkst. latu

	2007.	2008.	2009.	2010.
Ieņēmumi	450	1502	1667	1852
Izdevumi	3950	5740	8230	1500

 

Valsts budžets, tūkst. latu

	2007.	2008.	2009.	2010.
Ieņēmumi	350	7439	7440	8348
Izdevumi no tiem	2015	4515	6170	6280
investīcijas	1225	3675	5320	5420
izdevumi zinātnei, informācijai un izglītībai	790	840	850	860

 

Var prognozēt, ka pēc 2010.gada valsts un pašvaldību nepieciešamība ieguldīt investīcijas samazināsies, bet saglabāsies izdevumi izglītībai un pētījumiem.

Vides ministrs R.Vējonis