Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka Latvijas un ārvalstu masu informācijas līdzekļu žurnālistu un citu pārstāvju akreditācijas veidus un termiņus, uz kādiem piešķir akreditāciju, kā arī akreditēšanas kārtību un gadījumus, kad akreditāciju var  atteikt, apturēt vai anulēt.

(Grozīts ar MK 14.01.2020. noteikumiem Nr. 25)

2. Ārvalstu masu informācijas līdzekļu pastāvīgos pārstāvjus atbilstoši šo noteikumu prasībām akreditē Ārlietu ministrija.

3. Ir šādi Latvijas un ārvalstu masu informācijas līdzekļu žurnālistu un citu pārstāvju (turpmāk - pārstāvis) akreditācijas veidi:

3.1. pastāvīgā akreditācija, izsniedzot akreditācijas kartes laikposmam no 1.janvāra līdz 31.decembrim;

3.2. termiņa akreditācija (līdz trim mēnešiem), izsniedzot akreditācijas kartes pārstāvjiem, kuri nav pastāvīgi akreditēti akreditētājinstitūcijā un kuriem akreditācija nepieciešama uz laiku, gatavojot ar akreditētājinstitūciju saistītus materiālus;

3.3. vienreizējā akreditācija (uz vienu dienu), izsniedzot akreditācijas kartes pārstāvjiem, kuri nav pastāvīgi akreditēti akreditētājinstitūcijā un kuriem nav piešķirta termiņa vai speciālā akreditācija;

3.4. speciālā akreditācija, izsniedzot akreditācijas karti, kurā norādītas konkrētas vizītes, svinīgās sēdes un citi oficiāli pasākumi.

4. Akreditētājinstitūcija pieņem lēmumu par pārstāvju akreditāciju, pamatojoties uz attiecīgā masu informācijas līdzekļa vadītāja rakstisku iesniegumu, kurā norādīta akreditācijas nepieciešamība.

5. Lai saņemtu akreditāciju, pārstāvis akreditētājinstitūcijā iesniedz:

5.1. aizpildītu un parakstītu Latvijas Republikas masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditācijas anketu (1.pielikums) vai ārvalstu masu informācijas līdzekļu pastāvīgo pārstāvju akreditācijas anketu (2.pielikums);

5.2. divas fotogrāfijas (izmērs 35 x 25 mm) vai fotogrāfiju digitālā formātā.

6. Ārvalstu pārstāvji papildus šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem iesniedz:

6.1. masu informācijas līdzekļa vadītāja vēstuli, kurā norādīts:

6.1.1. īss masu informācijas līdzekļa apraksts;

6.1.2. lūgums akreditēt konkrēto pārstāvi;

6.1.3. lūgums izsniegt dienesta vīzu pārstāvim, ja tāda nepieciešama;

6.2. pārstāvja preses kartes kopiju;

6.3. pārstāvja pases kopiju;

6.4. dzīves gaitu aprakstu (Curriculum vitae);

6.5. pārstāvja radošās darbības aprakstus vai rakstu kopijas par pēdējo darba gadu;

6.6. paredzētās uzturēšanās programmu vai īsu ierašanās mērķa aprakstu.

7. (Svītrots ar MK 14.01.2020. noteikumiem Nr. 25)

8. Akreditētajiem pārstāvjiem izsniedz akreditācijas karti. Akreditācijas kartē ir:

8.1. personas vārds, uzvārds;

8.2. amats;

8.3. pārstāvētā masu informācijas līdzekļa nosaukums;

8.4. akreditācijas kartes numurs;

8.5. akreditācijas kartes derīguma termiņš;

8.6. fotogrāfija;

8.7. akreditētājinstitūcijas vadītāja vai par sadarbību ar masu informācijas līdzekļiem atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds un paraksts;

8.8. akreditētājinstitūcijas zīmogs vai hologramma;

8.9. cita informācija, kuru akreditētājinstitūcija uzskata par nepieciešamu norādīt, lai nodrošinātu akreditētā pārstāvja un akre­ditētājinstitūcijas identi­fikāciju.

8.¹ Ja beidzies akreditācijas kartes derīguma termiņš vai akreditācija apturēta vai anulēta, pārstāvis akreditācijas karti nodod akreditētājinstitūcijā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

(MK 14.01.2020. noteikumu Nr. 25 redakcijā)

9. Pārstāvis var iesniegt šo noteikumu 4., 5. un 6.punktā minētos dokumentus, ierodoties personīgi akreditētājinstitūcijā vai nosūtot tos pa pastu.

10. Ārvalstu pārstāvji šo noteikumu 5. un 6.punktā minētos dokumentus var iesniegt, ierodoties akreditētājinstitūcijā, nosūtot tos akreditētājinstitūcijai pa pastu vai ierodoties personīgi Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs.

11. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība ārvalstīs nosūta šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus akreditētāj­institūcijai.

12. Lēmumu par pārstāvja akreditāciju paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

13. Akreditācijas karti pārstāvis var saņemt, ierodoties personīgi akreditētājinstitūcijā un uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

14. Ārvalstu pārstāvis akreditācijas karti var saņemt, ierodoties akreditētājinstitūcijā personīgi un uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai, pamatojoties uz pārstāvja rakstisku lūgumu, - Latvijas Republikas diplomā­tiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, kur akreditācijas karte tiek personīgi nodota pārstāvim, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

15. Attiecīgā masu informācijas līdzekļa vadītājam ir pienākums septiņu dienu laikā informēt akreditētājinstitūciju par tiesisko attiecību izbeigšanu, uz kurām pamatojoties pārstāvis, kam izsniegta konkrētā akreditācijas karte, veica attiecīgos pienākumus.

16. Pārstāvim ir pienākums septiņu dienu laikā akreditācijas karti nodot akreditētājinstitūcijā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, ja tiek izbeigtas tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojoties pārstāvis veica attiecīgos pienākumus masu informācijas līdzeklī, kas bija pieteicis viņa akreditāciju.

(Nodaļa MK 14.01.2020. noteikumu Nr. 25 redakcijā)

17. Akreditētājinstitūcija var atteikt akreditāciju, ja:

17.1. akreditētājinstitūcijā nav iesniegti šo noteikumu 4., 5. vai 6. punktā minētie dokumenti vai tie ir nepilnīgi aizpildīti;

17.2. šo noteikumu 4., 5. vai 6. punktā minētajos dokumentos ir sniegtas nepatiesas ziņas, kurām ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā par akreditāciju;

17.3. gada laikā pirms akreditētājinstitūcijas lēmuma pieņemšanas par akreditāciju pārstāvis akreditāciju izmantojis mērķiem, kas nav saistīti ar tā pārstāvētā masu informācijas līdzekļa darbību;

17.4. gada laikā pirms akreditētājinstitūcijas lēmuma pieņemšanas par akreditāciju pārstāvis rupji pārkāpis profesionālās ētikas normas;

17.5. kompetenta institūcija ir informējusi akreditētājinstitūciju par būtiskiem riskiem valsts amatpersonu, iestādes darbinieku un apmeklētāju, ārvalstu vai starptautisko organizāciju vai institūciju delegātu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā, ko rada pārstāvja akreditācija;

17.6. apturēta vai izbeigta masu informācijas līdzekļa darbība;

17.7. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vai cita kompetenta institūcija ir konstatējusi un informējusi akreditētājinstitūciju, ka masu informācijas līdzeklis vai pārstāvis:

17.7.1. aicina vērsties pret Latvijas neatkarību vai teritoriālo nedalāmību;

17.7.2. izsaka vai izplata priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu;

17.7.3. sludina vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandē karu;

17.7.4. veic darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu;

17.7.5. slavē vai aicina izdarīt noziedzīgus nodarījumus;

17.8. pārstāvis ir apsūdzēts vai sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX¹ vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar pārstāvja profesionālo darbību;

17.9. kompetenta institūcija ir konstatējusi un sniegusi akreditētājinstitūcijai informāciju, ka pārstāvja darbība rada citu apdraudējumu valsts drošībai un aizsardzībai.

(MK 14.01.2020. noteikumu Nr. 25 redakcijā)

18. Akreditētājinstitūcija var apturēt vai anulēt akreditāciju, ja:

18.1. šo noteikumu 4., 5. vai 6. punktā minētajos dokumentos ir sniegtas nepatiesas ziņas, kurām ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā par akreditāciju;

18.2. pārstāvis akreditāciju izmanto mērķiem, kas nav saistīti ar tā pārstāvētā masu informācijas līdzekļa darbību;

18.3. akreditācijas laikā pārstāvis rupji pārkāpis profesionālās ētikas normas;

18.4. pārstāvja vai attiecīgā masu informācijas līdzekļa darbība nav saistīta ar žurnālistiku;

18.5. pārstāvis būtiski pārkāpj akreditētājinstitūcijas iekšējās kārtības noteikumus;

18.6. kompetenta institūcija ir informējusi akreditētājinstitūciju par būtiskiem riskiem valsts amatpersonu, iestādes darbinieku un apmeklētāju, ārvalstu vai starptautisko organizāciju vai institūciju delegātu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā, ko rada pārstāvja akreditācija;

18.7. pārstāvis neievēro vai traucē veikt nepieciešamos drošības pasākumus akreditētājinstitūcijā;

18.8. apturēta vai izbeigta masu informācijas līdzekļa darbība;

18.9. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vai cita kompetenta institūcija ir konstatējusi un informējusi akreditētājinstitūciju, ka masu informācijas līdzeklis vai pārstāvis:

18.9.1. aicina vērsties pret Latvijas neatkarību vai teritoriālo nedalāmību;

18.9.2. izsaka vai izplata priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu;

18.9.3. sludina vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandē karu;

18.9.4. veic darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu;

18.9.5. slavē vai aicina izdarīt noziedzīgus nodarījumus;

18.10. pārstāvis ir apsūdzēts vai sodīts par kādu no Krimināllikuma IX, IX¹ vai X nodaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar pārstāvja profesionālo darbību;

18.11. kompetenta institūcija ir konstatējusi un sniegusi akreditētājinstitūcijai informāciju, ka pārstāvja darbība rada citu apdraudējumu valsts drošībai un aizsardzībai.

(MK 14.01.2020. noteikumu Nr. 25 redakcijā)

18.¹ Akreditētājinstitūcija anulē akreditāciju, ja:

18.¹ 1. saņemts masu informācijas līdzekļa vadītāja vai pārstāvja lūgums anulēt pārstāvim akreditāciju;

18.¹ 2. pārstāvis ir izbeidzis tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojoties viņš veica attiecīgos pienākumus masu informācijas līdzeklī, kas bija lūdzis pārstāvja akreditāciju, un nav iesniedzis šo noteikumu 4., 5. vai 6. punktā minētos dokumentus jaunas akreditācijas saņemšanai;

18.¹ 3. akreditētājinstitūcija konstatē, ka pārstāvis savu akreditācijas karti ir nodevis lietošanā citai personai.

(MK 14.01.2020. noteikumu Nr. 25 redakcijā)

18.² Papildus šo noteikumu 17., 18. un 18.¹ punktā minētajam, ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī jau ir atteikta, apturēta vai anulēta pārstāvja akreditācija par šajā nodaļā minētajiem pārkāpumiem un šis aizliegums ir spēkā, akreditētājinstitūcija ir tiesīga sadarbībā ar Latvijas vai attiecīgās ārvalsts kompetento institūciju noskaidrot, vai tie paši pārkāpumi nav konstatējami pārstāvja darbībā Latvijā. Ja šādi pārkāpumi tiek konstatēti, akreditētājinstitūcija var pieņemt lēmumu par konkrētā pārstāvja akreditācijas atteikšanu, apturēšanu vai anulēšanu.

(MK 14.01.2020. noteikumu Nr. 25 redakcijā)

19. Akreditācijas kartes, kuras izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.